Globalizācija mirst ne tikai ekonomikā, bet arī cilvēku prātos

79
(atjaunots 21:43 16.03.2020)
Koronavīrusa dēļ Savienotās Valstis kļuvušas par pasaules kustības "sēdiet mājās, patērējiet pašmāju preces" vadītājiem.

No šodienas ar Donalda Trampa lēmumu ASV ir aizliegts iebraukt personām, kuras ir apmeklējušas Šengenas zonu 14 dienu laikā pirms ierašanās Savienotajās Valstīs, raksta Irina Alksnis portālā RIA Novosti. Pagaidām ierobežojums ir spēkā 30 dienas un ir saistīts, protams, ar PVO izsludināto koronavīrusa pandēmiju.

Eiropai Amerikas prezidenta solis kļuva par nepatīkamu pārsteigumu, jo no Vašingtonas puses "nav bijis nedz brīdinājuma, nedz koordinācijas". Taču šādi pasākumi ir absolūti raksturīgi daudzu valstu ieviesto pasākumu stilam.

Volejbola bumba. Foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Куденко

Izraēlā visus, kas ierodas no ārzemēm sūta mājas karantīnā uz divām nedēļām. Viesnīcās varasiestādes apmesties neļauj. Kopš vakardienas uz diviem mēnešiem aviokompānija "Pobeda" atcēla visus reisus uz šo valsti, nosūtīs tikai tukšas lidmašīnas pakaļ valstī palikušajiem Krievijas pilsoņiem.

Savukārt šodien stājies spēkā lēmums par aviosatiksmes ierobežošanu starp Krieviju un četrām Eiropas valstīm – Itāliju, VFR, Franciju un Spāniju. Saglabāsies atsevišķi regulārie maršruti – galvenokārt, uz galvaspilsētām. Turklāt tikai un vienīgi ar mērķi evakuēt Krievijas pilsoņus uz dzimteni lidos čarterreisi. Maskava ieviesa aizliegumu izsniegt ieceļošanas vīzu Itālijas pilsoņiem, izņemot dienesta vīzas vai citiem līdzīgiem mērķiem.

Valstu vidū, kuras pastiprinājušas vīzu režīmu, ir Indija, Taizeme un Šrilanka. Saraksts, visticamāk, paplašināsies.

Sarežģītā situācijā ir Ukraina. Ievērojamas Eiropas ekonomikas daļas apturēšana, sevišķi tūrisma un tirdzniecības nozarē, noveda pie tā, ka bez darba palikuši tūkstošiem ukraiņu viesstrādnieku, kuru ir ļoti daudz tajā pašā Itālijā. Daudzi atgriežas mājās, radot koronavīrusa uzliesmojuma draudus valstī. Ņemot vērā Ukrainas veselības aprūpes stāvokli un valsts rīcībspējas pakāpi kopumā, tas var novest pie smagām sekām.

Veselām kaudzēm tiek atceltas starptautiskās tikšanās un pasākumi, tostarp īpaši svarīgi. Šajā virknē izrādījusies PTO ministriju konference, kurai bija jānotiek Kazahstānā.

Kanādā atteicās rīkot daiļslidošanas čempionātu, savukārt Savienotajās Valstīs – Slēpošanas sacīkšu pasaules kausa posmu. Nav līdz galam skaidrs vasaras Olimpiādes liktenis Tokijā. Gan SOK, gan Japānas varasiestādes pagaidām ir kategoriski noskaņoti saglabāt visus plānus un termiņus, kas ir saprotami, jo Spēļu pārcelšana vai pat atcelšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem.

Eksperti ir vienisprātis: šī brīža procesi nodara smagu triecienu nacionālajām ekonomikām – un pasaules globalizētajai ekonomikai.

Taču lieta nav tikai ekonomiskajās problēmās. Ne mazāk, un savā ziņā pat svarīgāks, ir globalizācijas cilvēciskais aspekts, kurš mūsu acu priekšā piedzīvo kardinālu transformāciju – tas mirst. Pareizāk sakot, to nogalina.

Caurlaidīgas pasaules ideja, kur katrs var brīvi izvēlēties vietu, kur viņš vēlas atrasties (īslaicīgi vai pastāvīgi), ir mūsdienu civilizācijas fetišs, viena no tās galvenajām vērtībām, kas visnotaļ veiksmīgi tika īstenota dzīvē.

Jebkādi šī noteikuma izņēmumi vairākas desmitgades kalpoja par ieganstu izcelt gaismā attiecīgo valstu "barbarismu un tirāniju". Taču agrāk kauna zīme bija PSRS, kura bargi ierobežoja savu pilsoņu braucienus uz ārzemēm, taču pēdējo gadu laikā Rietumi paši norobežojas no veselām valstīm, kā, piemēram, to izdarīja ASV attiecībā pret Sīriju, Irānu un Irāku 2017. gadā: necienīgs režīms – tātad, arī valstspiederīgie nav pelnījuši tiesības izmantot brīvās pasaules labumus.

Priekšstats, ka katram ir tiesības dzīvot, strādāt vai atpūsties jebkurā planētas punktā, kur vien katrs vēlas, ir pārņēmis praktiski visu cilvēci. Šajā ziņā nav principiālas starpības starp bēgļiem, kuri šobrīd cenšas izlauzties cauri Eiropas Savienības robežām, un Davosas foruma pastāvīgajiem viesiem vai Krievijas vidusmēra ceļotāju, kurš devies atvaļinājumā uz Itāliju, un Ukrainas rietumu viesstrādniekiem, kuri apkalpo viņu Romas viesnīcā.

Taču šāds uzskats – un ieradumi, kas uz tā balstās – pārtrauc savu pastāvēšanu. Tiek izjaukti darba, atvaļinājuma un dzīves plāni, cilvēki cieš nopietnus finanšu zaudējumus un nonāk valsts sankcionēto ierobežojumu varā (no karantīnas līdz evakuācijai). Turklāt tas notiek valstīs neatkarīgi no to ieņemamās vietas demokrātijas un brīvības reitingos.

Vēl vairāk, fakts, Savienotās Valstis nostājušās pasaules kustības "sēdiet mājās, patērējiet pašmāju preces" vadībā, nogalina jebkādas cerības, ka notiekošajam ir īstermiņa raksturs un pandēmiskā ārkārtas stāvokļa beigās viss atgriezīsies savās sliedēs.

Visticamāk, esošie notikumi vairāk līdzinās brīdinājumam, ka tas ir tikai sākums – tālāk viss būs vēl nopietnāk.

79
Tagi:
koronavīruss, ASV
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (572)
Pēc temata
Durvis veras ciet: koronavīrusa dēļ iedzīvotāji lūgti neapmeklēt 27 valstis
PVO izsludinājusi jaunā koronavīrusa pandēmiju
CNN: Kāpēc cilvēki koronavīrusa dēļ izpērk tualetes papīru
Mediji: koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits ASV pārsniedzis 500
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

11
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

11
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
RT telekanāla automašīnas, foto no arhīva

RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, strādāt pret Krieviju

24
(atjaunots 08:01 11.07.2020)
Kādreiz tieši juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem.

Lietuva aizliedza savā teritorijā piecu RT telekanālu retranslāciju. Tas notika nedēļu pēc analoģiska soļa no Latvijas varasiestāžu puses. Nākamā ir Igaunija, kuras ārlietu ministrs arī neizslēdz šāda lēmuma varbūtību, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Izredzes, ka Tallinai šajā jautājumā būs īpaša pozīcija, nav lielas: tās mazina gan tradicionālā pret Krieviju vērstā "trīs Baltijas tīģeru" vienprātība, gan fakts, ka Igaunijas varasiestādes izrādījušas lielāko aktivitāti un konsekvenci, lai radītu šķēršļus aģentūras Sputnik darbam republikā. Kā zināms, vēlamā rezultāta sasniegšanai viņi sarīkoja atklātu spiedienu uz darbiniekiem ar draudiem par kriminālvajāšanas uzsākšanu.

Taču visinteresantākais visā šajā situācijā ir Viļņas oficiālais lēmuma pamatojums. Tā apgalvo, ka RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs, kurš savukārt iekļauts Rietumu sankciju sarakstā, - tāds ir šķietamais iemesls lēmumam pret "viņa" mediju resursu.

Runa pat nav par to, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai, par ko Lietuvas varasiestādes izpelnījās dzēlīgus komentārus - to autori atgādināja, ka RT vispār nav sakara ar mediju grupas "Rossija segodņa" struktūrām, kuras patiešām vada Dmitrijs Kiseļovs.

Svarīgāks ir tas, ka tas viss jau ir bijis: precīzi nedēļu iepriekš Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskaidroja RT retranslācijas aizliegumu ar to, ka telekanāli "atrodas faktiskā un vienpersoniskā Dmitrija Kiseļova uzraudzībā". Toreiz gan Margarita Simoņana, gan Krievijas ĀM noradīja uz Latvijas oficiālo struktūru neiedomājamo neprofesionālismu.

Tobrīd vēl varēja izskaidrot notikušo ar nejaušību un konkrēto izpildītāju kļūdu: galu galā, neviena sistēma nav pasargāta no diletantiem un halturētājiem. Savukārt valstij šādā situācijā it kā nebūtu glīti atkāpties no saviem paziņojumiem, pat ja to atklāti ir iegāzuši pašu ierēdņi.

Taču situācijas atkārtošanās Lietuvā viennozīmīgi liek noprast: nekādas nejaušas kļūdas nebija. Tā ir apzināta Latvijas un Lietuvas varasiestāžu nostāja, kura iekļaujas principā "arī tas derēs".

Skaidrs, ka RT retranslācijas aizliegums ir politisks lēmums. Bet vai tiešām nevarēja to paskaidrot ar juridiski "tīrāku" motīvu? Protams, ka varēja. Taču šim mērķim atbildīgajām iestādēm nāktos pielikt lielākas pūles, meklēt veidus, kā apiet likumdošanu.

Kādreiz tieši šī īpatnība – juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos – bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem. Tā izskatījās ārkārtīgi pievilcīgi citu politisku sistēmu fonā, kurām nebija tādas patikas ķēpāties ar formālu procedūru ievērošanu.

Taču kopš tā brīža ir pagājis daudz laika. RT retranslācijas aizlieguma jautājumā Baltijas republikas rīkojas pēc daudz spēcīgāku lielvalstu shēmas.

Savulaik amerikāņiem mēģene ar nezināmas izcelsmes pulveri aizstāja nepieciešamību meklēt patiesus apstākļus, ar kuriem varētu pamatot iebrukumu Irākā. Briti sarīkoja grandiozu šovu ar Skripaļu saindēšanu, un viņus nemaz nemulsina jebkurai vērīgai acij acīmredzamas pretrunas šajā lietā. Nīderlande, kurai taisnīgā tiesa reiz bija nacionālais simbols, tiesvedībā MH17 lietā tā sagrozīja likumus, ka vairs pat brīnīties nav spēka.

Šādu piemēru – ne tikai attiecībā pret Krieviju, bet arī pret Ķīnu, Irānu, Venecuēlu un citām "atstumtajām valstīm" – ir kļuvis tik daudz, ka tie sen jau ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Šādā fonā absolūti organiski izskatās Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pozīcija situācijā ar RT retranslācijas aizliegumu: kādēļ pūlēties, ja oficiālās versijas vietā var iesmērēt acīmredzamas muļķības?

Te pat ir savdabīga loģika: Krievijai naidīgi noskaņotu auditoriju apmierinās skaidrojums par "RT kontrolējošo Kiseļovu" (līdzīgi kā par "Skripaļu saindējušo Putinu" vai "virs Donbasa Boeing notriekušo Kremli"), savukārt Krievijas un tai simpatizējošo spēku labad Rietumi vairs neredz jēgu tērēt resursus, - acīmredzot, uzskata par bezjēdzīgiem centienus mainīt viņu domas un pārvilināt savā pusē.

Sākotnēji šī (atklāti nekvalitatīvā) pieeja parādījās Rietumu informācijas, politiskā, ideoloģiskā un pat morālā monopola dēļ. Tādēļ vienā jaukā brīdī Rietumi vairs neuzskatīja par nepieciešamu rūpīgi un profesionāli izstrādāt savu politiku – gan kopumā, gan attiecībā pret konkurentiem. Rezultātā paši nepamanīja, kā šo monopolu zaudēja, tostarp arī vienaldzības un savas pašpārliecības dēļ. Sak, gan jau arī tā būs labi.

Taču tagad situācija ir mainījusies. Tie paši spēki vairs neuzskata par vajadzīgu strādāt kvalitatīvi un kvalificēti tāpēc vien, ka savējie iztiks, bet pretinieku tik un tā nepārliecināsi.

Pārsteidzošākais ir tas, ka viņi patiešām domā (un jaunākie baltiešu lēmumi par RT to apliecina): tāda profesionāla, jeb, pareizāk sakot, ārkārtīgi neprofesionāla pieeja veicinās viņu ideoloģisko un ģeopolitisko uzvaru pār Krieviju.

24
Tagi:
vārda brīvība, Baltija, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Latvijā aizliedz kanālu RT

Eurostat: Latvija un Bulgārija visstraujāk ES zaudē iedzīvotāju skaitu

0
(atjaunots 12:15 11.07.2020)
Vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums 2019. gadā atzīmēts Bulgārijā un Latvijā – nāvju skaits šajās valstīs pārsniedz dzimstību.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Eiropas Savienības Statistikas dienests publicējis jaunākos datus par ES iedzīvotāju skaitu.

2020. gada 1. janvārī ES iedzīvotāju skaits sastādīja 447,7 miljonus cilvēku, par 12,3% mazāk, nekā pērn. Taču tas ir saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Ja neņem vērā Brexit sekas, ES iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 0,9 miljoniem cilvēku. Tiesa, tas noticis pateicoties migrācijai, ES iedzīvotāju dabiskais pieaugums paliek negatīvs kopš 2012. gada. 2019. gadā tika reģistrēti 4,7 miljoni mirušo un 4,2 miljoni jaundzimušo.

Starp visām ES valstīm vislielākais iedzīvotāju skaits ir Vācijā (83,2 miljoni cilvēku, 18,6% no visiem ES iedzīvotājiem), Francijā (67 miljoni, 15%), Itālijā (60 miljoni, 13,5%), Spānijā (47,3 miljoni, 10,6%) un Polijā (38 miljoni, 8,5%). Vismazāk iedzīvotāju ir Maltā.

Pēdējā gada laikā iedzīvotāju skaits pieaudzis 18 ES dalībvalstīs un 9 valstīs tas ir krities. Visvairāk pieaudzis mazās Maltas iedzīvotāju skaits – par 41,7%. Tāpat vairāk cilvēku ir kļuvis Luksemburgā (+19,7%), Īrijā (+12,1%) un Zviedrijā (+9,5%). Vismanāmāk samazinājies iedzīvotāju skaits Bulgārijā (-7%), Latvijā (-6,4%), Rumānijā (-5%), Horvātijā (-4,4%) un Itālijā (-1,9%).

2019. gadā ES piedzima par 2,2% mazāk bērnu, nekā iepriekšējā gadā. Vidējais dzimstības līmenis sastādīja 9,3 bērnus uz tūkstoti iedzīvotāju. Visaugstākais dzimstības līmenis bija Īrijā (12,1 bērns uz tūkstoti iedzīvotāju), Francijā (11,2), Zviedrijā (11,1), Kiprā (10,9) un Igaunijā (10,6). Viszemākais – Itālijā (7), Spānijā (7,6), Grieķijā (7,8), Somijā (8,3) un Portugālē (8,4).

Mirstības līmenis ES samazinājies par 0,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sastādīja 10,4 nāves uz tūkstoti cilvēku. Viszemākais mirstības līmenis ir Īrijā (6,3 uz tūkstoti cilvēku), Kiprā (6,8), Maltā (7,3) un Zviedrijā (8,6). Visaugstākais – Bulgārijā (15,5), Latvijā (14,5), Lietuvā (13,7), Rumānijā (13,4) un Ungārijā (13,3).

Tādējādi 2019. gadā valsts, kurā bijis lielākais dzimstības pārsvars pār mirstību, izrādījās Īrija, ar dabisko iedzīvotāju pieaugumu 5,8% apmērā. Manāms pieaugums bijis arī Kiprā (4,1%), Luksemburgā (+3,1%), Zviedrijā (+2,5%) un Francijā (+2,1%).

Valsts, kurā tika atzīmēts vislielākais dabiskais iedzīvotāju skaita kritums, izrādījās Bulgārija (-6,7%), tai seko Latvija (-4,7%), Lietuva, Grieķija un Horvātija (katrā -3,9%).

0
Tagi:
Eurostat
Pēc temata
Eurostat: kāda ir parasta ģimene Latvijā
Latvija tērē kultūrai visvairāk ES valstu vidū
Eurostat: vecāka gadagājuma sievietes Latvijā dzīvo vientulībā