Naftas ieguve, foto no arhīva

Naftas cenu karš: Rietumu eksperti pareģo uzvarētāju

195
(atjaunots 17:31 12.03.2020)
Kam viss var beigties ar ekonomisko katastrofu un kurš uzvarēs cenu karā, palielinās savu daļu starptautiskajā tirgū un kļūs par ietekmīgāko spēlētāju?

Pasaule atgriežas lētās naftas laikmetā. Lielākie ražotāji gatavojas palielināt ieguves apjomus, rezultātā saruks kotācijas. Tagad eksperti cenšas saprast, kurš šādā situācijā uzņemas liekāku risku: kam viss var beigties ar ekonomisko katastrofu un kurš uzvarēs cenu karā, palielinās savu daļu starptautiskajā tirgū un kļūs par ietekmīgāko spēlētāju. Par situāciju naftas tirgos stāsta Maksims Rubčenko RIA Novosti portālā.

Spēlīte aizgājusi par tālu

Pēdējās dienās pasaules melnā zelta tirgus pārdzīvojis spēcīgāko šoku kopš ASV iebrukuma Irākā 1991. gadā. Sākumā, atbildot uz Krievijas atteikšanos vienoties ar OPEC par kārtējo ieguves samazināšanu, Saūda Arābija paziņoja, ka samazinās savas naftas cenu par sešiem līdz desmit dolāriem. Otrdien Rijāda informēja pasauli par nodomu palielināt ieguves apjomus par 26% salīdzinājumā ar februāra līmeni.

"Saūda Arābijas valsts naftas kompānija aprīlī palielinās jēlnaftas piegādes klientiem gan karalistē, gan ārpus tās – līdz līmenim, kas diennaktī ir par 300 tūkstošiem barelu lielāks nekā ražošanas jauda, kas ir 12 miljoni barelu dienā," informēja Saudi Aramco direktors.

Rezultātā tirgum draud milzīgs līdzsvara trūkums starp piedāvājumu un pieprasījumu. Interesanti iznāk: Rijāda apsūdz Maskavu, bet Rietumu eksperti par galveno krīzes vaininieku uzskata Saūda Arābiju.

"Saūda Arābijas pieeja iespējamam darījumam ar Krieviju aprobežojās ar ultimatīvu pieprasījumu atbalstīt ieguves samazinājumu vēl par 1,5 miljoniem barelu dienā. Tieši tas arī saniknoja Maskavu, kas neuzskatīja sevi par Rijādas jaunāko partneri," skaidro britu Financial Times.

Saūdītu lēmumu palielināt ieguvi un tirgot ar lielām atlaidēm novērotāji viennozīmīgi vērtē kā mēģinājumu "sodīt Krieviju".

"Iepriekš Saūda Arābija cerēja saglabāt pozīcijas un ienākumus naftas tirgū, veicinot sadarbību starp lielajiem spēlētājiem. Tagad viņi uzskata, ka pašreizējos apstākļos prātīgāk būtu rīkoties tieši pretēji: ar cerību gūt uzvaru iesaistīties spēlē "kurš pirmais nobīsies" ar Maskavu un neatkarīgo ASV naftas industriju," norāda Bloomberg redaktors Deivids Fiklings.

Krievijas reakciju Rietumu eksperti uzskata par pilnīgi dabisku. "Krievi norādīja, ka vēlētos iegūt pilnu ainu jautājumā par koronavīrusa ietekmi tirgū un tikai pēc tam spert jebkādus soļus, - norāda Financial Times. - Turklāt Maskavai arī gribētos pārbaudīt amerikāņu slānekļa industrijas izturību. Kremli sadusmoja sankcijas, ko Amerikas Savienotās Valstis ieviesa pret Krievijas enerģētikas kompānijām, ieskaitot februāra ierobežojumus, kas tika uzlikti "Rosņeft" tirdzniecības vienībai, kā arī mēģinājumi apturēt "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus."

Analītiskā portāla Zerohedge dibinātājs Tailers Dardens norāda, ka OPEC jau daudzus gadus pārdzīvo krīzi un no galīgā sabrukuma karteli līdz šim glāba tikai Krievijas gatavība "sniegt pakalpojumu apmaiņā pret savu ģeostratēģisko mērķu sasniegšanu". Tomēr Maskava nav gatava bezgalīgi glābt naftas eksportētāju aliansi.

"Panikas fonā, kas saistīta ar koronavīrusa pandēmiju, OPEC pieprasīja bezprecedenta ieguves samazināšanu, - analītiķis turpina. - Un galu galā Krievija teica "nē".

Pēc Dardena domām, Maskava izvēlējās ideālu brīdi, lai demonstrētu spēku. "Rietumi nežēlīgi uzbrūk Krievijai par "noziegumu" būt Krievijai," – viņš uzsver. - Un Kremlis beidzot devis atbildes triecienu par ASV negodīgo uzvedību Irānā, Irākā, Sīrijā, Ukrainā, Jemenā, Venecuēlā, Afganistānā. Tagad Putins panāks maksimālu piekāpšanos no Vašingtonas un OPEC valstīm, kas atbalsta ASV militāro politiku attiecībā uz Krievijas sabiedrotajiem - Ķīnu, Irānu un Sīriju.

Karš uz apsīkumu

"Pašreizējais karš naftas tirgū ir karš līdz spēku izsīkumam, kurā uzvar nevis tas, kurš ir spēcīgāks, bet tas, kurš spēj ilgāk noturēties," uzskata Deivids Fiklings no Bloomberg.

No šī viedokļa analītiķi atzīst, ka Saūda Arābijas pozīcijas ir diezgan vājas. Tiek uzskatīts, ka tā var iegūt naftu ar rekordzemu pašizmaksu - aptuveni trīs dolāri par barelu. Tomēr valsts budžets, kura pamatā ir ieņēmumi no melnā zelta tirdzniecības, paredz kotējumus 85 dolāru apmērā par barelu. Proti, naftas nozare saglabās rentabilitāti, bet valsts kopumā ļoti ātri bankrotēs.

"Paskatieties uz budžetu, un jūs sapratīsiet, ka Saūda Arābija ir daudz vairāk atkarīga no naftas cenām nekā Krievija vai ASV, - spriež Tailers Dardens. - Un viņi nevar pateikt iedzīvotājiem, ka nāksies samazināt patēriņu, – sāksies dumpji."

"Saūda Arābijas uzpūstais budžets liecina par ražotājiem ar ļoti augstām izmaksām, tas ir, uz vienu no nestabilākajiem spēlētājiem, - piekrīt Deivids Fiklings. - Turklāt Rijāda piedalās izšķērdīgā un nežēlīgā kara konfliktā Jemenā, bet piektdien, 6. martā, Saūda Arābijā pēc aizdomām par nodevību tika arestēti vairāki karaliskās ģimenes locekli.

Komentējot Saudi Aramco sestdienas paziņojumu par cenu samazinājumu, Saūda Arābijas valdības pārstāvis paskaidroja laikrakstam The Wall Street Journal, ka tas ir "Krievijas tirgus segmenta daļas pārņemšanas agresīvas kampaņas elements." Tomēr visvairāk no Rijādas darbībām cieta amerikāņu slānekļa ražotāji.

Izteikts favorīts

Chesapeake Energy akcijas kritušās par 27,5%, EOG – par 35%, Continental Resources – par 40%, Diamondback Energy – par 44,6%, Marathon Oil – par 47%, bet Apache un mazo spēlētāju - vairāk par 50%.

"Amerikas Savienoto Valstu sektors ir gandrīz piebeigts. Tirgū - asinspirts. Miljardiem dolāru ir izskaloti no kapitāla," konstatēja aģentūras Bloomberg vadošais korespondents enerģētikas jautājumos Žavjē Blass.

"Asais cenu kritums ir noticis amerikāņu slānekļa industrijai sarežģītā brīdī,- norāda Financial Times. – Kaut gan pēdējā desmitgadē ieguves apjomi ir izauguši, nozare joprojām pastāv galvenokārt uz aizņemto līdzekļu rēķina, un tādēļ ir ļoti vārīga."

"Slānekļa industrijas likvidēšana sāksies gada beigās," pārliecināts Tailers Dardens.

Nobrukums skāra arī tradicionālos naftas gāzes uzņēmumus: Exxon Mobile cenas samazinājās par 12,2%, Chevron – par 15,3%, Occidental Petroleum – par 44%. Savukārt britu British Petroleum akcijas dienas laikā sabruka par 20%, pārspējot desmitgades rekordu, kad Meksikas līcī uzsprāga naftas platforma Deepwater Horizon.

Salīdzinājumam – Krievijas ražotāju akcijas otrdien samazinājās par 12-14%. Pēc rietumu ekspertu domām tieši Krievija šobrīd vislabāk ir sagatavota zemām naftas cenām.

"Krievijas kompānijām ir ļoti mazas ieguves izmaksas,- raksta Tailers Dardens. – Pat pēc nodokļu nomaksas bezpeļņas punkts atrodas divdesmit dolāru robežās par barelu. Lielāko daļu līgumu par piegādi krievi pašlaik slēdz nevis dolāros, bet rubļos, juaņās un eiro, kas samazina valūtas riskus. Un šīs priekšrocības saglabāsies vēl gadiem ilgi."

Tiešām, pēc Krievijas Finanšu ministrijas vērtējuma, ar Nacionālās labklājības fonda likviditātes līdzekļiem pietiks, lai segtu budžeta zaudējumus no naftas kotējumu krituma līdz 25-30 dolāriem par barelu sešu vai pat desmit gadu laikā. Šī informācija sniegta 9. martā portālā publicētajos materiālos.

"Valstis, kas iesaistās karos, bieži vien cer uzvarēt dažu mēnešu laikā, bet ar laiku atklāj, ka pretinieks patiesībā ir daudz stiprāks, nekā bija domāts,- saka Deivids Fiklings. - Ja pašreizējā OPEC+ krīze pāraugs ilgstošā konfliktā, Maskava diez vai pirmā noies no distances.

"Tirgi nomierināsies pēc dažām dienām, panika pierims, un par naftas krīzi aizmirsīs. Bet drīz tā atgriezīsies bīstamākā formā. Un, kad tas notiks, man ir aizdomas, ka nevis Saūda Arābija vai turki skries pie Krievijas ar lūgumiem par glābšanu, bet ASV un Eiropa," - brīdina Tailers Dardens.

195
Tagi:
Krievija, krīze, cenas, nafta
Pēc temata
Krievijas koncerns paskaidroja, kāpēc OPEC+ vienošanās KF ir kaitīga
Bloomberg: Rijāda palielinās naftas ieguves apjomus pēc OPEC neveiksmīgās apspriedes
Baltkrievija

Baltkrievijā aprok zemē krāsaino revolūciju

15
(atjaunots 09:35 24.10.2020)
Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Baltkrievu opozīcija ir tik ļoti neveiksmīga, ka tai ir pat izredzes zaudēt nominācijā "Gada neveiksminieks", raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti. Pret to spēlē gan no tās neatkarīgi apstākļi, gan pašas līderi, kuri izvirza tik pārsteidzošas iniciatīvas, ka vispār nav skaidrs, kā tās izkraut bez smagiem reputācijas un imidža zaudējumiem.

Svētdien beidzas Aleksandram Lukašenko pirms gandrīz divām nedēļām izvirzītā Svetlanas Tihanovskas "ultimāta" termiņš. Tā kā ne mazāko pazīmju Baltkrievijas varasiestāžu gatavībai izpildīt tā prasības netiek novērotas, no pirmdienas, saskaņā ar "prezidentes Svetas" solījumu, Baltkrievijai ir jāieslīkst nacionāla streika, ceļu bloķēšanas un pārdošanas apmēru valsts veikalos krituma haosā.

Taču ar katru dienu šāda notikumu attīstība izskatās arvien fantastiskāk.

Izskatās, aizdomas par to sāk parādīties pat opozīcijas koordinācijas padomē, kura tagad uzdodas ar jautājumu, kā lai izsprūk no situācijas ar vismazākajiem zaudējumiem. Viens no tās locekļiem, Pāvels Latuško, paziņoja, ka līdz ar ultimāta termiņa iztecēšanu, kurš ar vieglu rokas kustību pārvērtās "tautas" ultimātā, viņi audzēs savu aktivitāti. Ļoti ērts formulējums, kurš paver visplašākās interpretācijas iespējas, taču nesniedz nekādas saistības.

Tomēr arvien acīmredzamāku Baltkrievijas protestu izgāšanos būtu nepareizi saistīt tikai un vienīgi ar iekšējiem faktoriem, lai gan, neapšaubāmi, tie spēlē galveno lomu.

Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Pusotru desmitgadi tas – šis fenomens – bija reāls drauds varasiestādēm un vienlaikus iedvesma opozīcijai lielā daudzumā valstu. Krāsainās revolūcijas tika uzskatītas par perfektu un visvarenu ieroci nevēlamo valdnieku un režīmu gāšanai. Šis jēdziens demoralizēja vienus un iedvesa pārliecību citiem par viņu drīzo uzvaru.

Taču, laikam, pats galvenais: par iespēju šādā veidā reāli izmainīt dzīvi uz labo pusi bija patiesi pārliecināts milzīgs daudzums cilvēku, kuriem nav tieša sakara ar politiku.

Jo krāsainā revolūcija – tas nav tikai valsts apvērsums. Tā nav iespējama bez pilsoņu pārpildītām ielām, kuri parastā situācijā ir apolitiski, taču pēkšņi sāk ticēt tūlītējas varas maiņas nepieciešamībā, neraugoties uz rakstītiem noteikumiem, gaišākas nākotnes dēļ. Tieši tas pamudināja desmitiem un simtiem tūkstošiem cilvēku iziet Kairas Tahriras laukumā 2011. gadā un Eiromaidanā Kijevā 2013. gadā.

Starp citu, Baltkrievijas protesti arī sākumā varēja palielīties ar pietiekami lieliem cilvēku pūļiem. Tikai pasākumu dalībnieku skaits nemitīgi samazinās katru nedēļu.

Lieta nav tikai tajā, ka cilvēki ir noguruši no tā, ka viņu dalība pasākumos nenes rezultātus un ka lozungam "Lukašenko, ej prom", izrādās, nepiemīt maģisks spēks padzīt "nepareizo" nacionālo līderi. Paralēli Baltkrievijas notikumiem citās pasaules malās notiek visnotaļ zīmīgi procesi, kuri liek republikas pilsoņiem arvien skaidrāk vērtēt notiekošo savā zemē.

Ir Kirgīzija, kur tieši šobrīd piedzīvo 15 gadu laikā trešo politisko krīzi, attiecībā pret kuru tiek pielietota birka "krāsainā revolūcija" Maz kurš ir izdarījis parādības diskreditācijai vairāk, nekā šī Vidusāzijas valsts, jo galvenais visu valsts apvērsumu iznākums, kuriem norisinās ar ielu nekārtībām un anarhiju, kļuvis pārmaiņu trūkums uz kaut ko labāku priekš Kirgizstānas sabiedrības.

Mēnesi pirms vēlēšanām Biškekā slēdza visus ieroču veikalus. Taču tur joprojām neslikti iztiek arī ar bruģakmeņiem un armatūru. Varētu teikt, ar "proletariāta ieroci", ja tas būtu viņš.

Ir Armēnija. Pieaugošās skepses attiecībā uz jebkādiem maidaniem un arvien biežāku to neveiksmju fonā tieši 2018. gada notikumi Erevānā kalpoja par paraugu samtainajai revolūcijai, kura visās nozīmēs izdevās. Demokrātijas, Eiropas nākotnes un korupcijas apkarošanas vārdā sacēlusies tauta veiksmīgi gāza apnikušo varu, nolika valsts vadībā to, kuram noticēja, – un jaunajam līderim pat ir ar ko palielīties pirmajos darba gados. Visādā gadījumā, katastrofālo rezultātu trūkums, kā Ukrainā vai tajā pašā Kirgīzijā, jau var skaitīties zīmīgs sasniegums šādos laikos.

Taču kāda jēga tautas izdarītajā Eiropas izvēlē, uzvarētajos korumpantos no iepriekšējās varas un progresīvā demokrātiskā līderī, ja Armēnija atkal izrādījusies ļoti veca un asiņaina konflikta epicentrā? Turklāt pat cilvēkam, kam ir sveša politikas pasaule, ir skaidrs, ka Azerbaidžāna izmantoja kaimiņa demokrātijas meklējumus savās interesē, kā rezultātus var novērot šobrīd Kalnu Karabahā.

Termins "krāsainā revolūcija" slēpti ved pie domas, ka pasaule ir kaut kas burvīgs, saulains, draudzīga vieta, kur cilvēki viens otram ir brāļi, - un ir jāaizvāc atsevišķi kaitnieciski spēki valsts vadībā, un valsts uzreiz pārtaps tādā pašā ziedošā dārzā, kurš dzīvo harmonijā ar apkārtējiem. Kirgīzija un Armēnija baltkrievu sabiedrībai ir uzskatāms atgādinājums, ka šāds priekšstats ir ilūzija, kurai nav ne mazākā sakar ar realitāti nedz iekšpolitiskā, nedz ārpolitiskā nozīmē.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka protesti Baltkrievijā konsekventi virzās pie savas arvien neizbēgamākas izgāšanās.

Un tādējādi republika iedzīs savu naglu vispasaules mīta par krāsaino revolūciju zārkā.

15
Tagi:
Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Polija vēsta, ka atradīs "iespējas atbildēt" Minskai diplomātu jautājumā
ES pieņēma lēmumu par Lukašenko iekļaušanu melnajā sarakstā
Lukašenko vai opozīcija: kam simpatizē Latvijas iedzīvotāji
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV

Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc

0
(atjaunots 11:16 24.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins īpaši uzsvēra, ka nepievērš uzmanību Rietumu agresīvajiem izlēcieniem pret viņu.

Uzstāšanās laikā diskusiju kluba "Valdai" sēdē KF prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka ne pirmo reizi saskaras ar agresīviem izlēcieniem pret viņiem no Rietumu puses, tādēļ jau sen nepievērš tiem uzmanību. Krievijas līderis atzīmēja, ka uzbrukumi pret viņu sākās jau 2000. gadu sākumā, kad norisinājās karš pret terorismu un bandītismu Kaukāzā, un tieši tad viņš iemācījās izturēties pret tiem mierīgi.

Tāpat Putins izteicās par izmaiņu Konstitūcijā tematu un atzīmēja, ka visi grozījumi ir vērsti nevis uz to, lai dotu iespēju tikt pārvēlētam esošajam valsts vadītājam jaunos termiņos, bet lai nostiprinātu Krievijas suverenitāti ilgtermiņa perspektīvā.

0
Tagi:
Vladimirs Putins