Diagramma. Foto no arhīva

Vispasaules panika. Kas un kāpēc to radījis? Kas tagad notiks?

273
(atjaunots 13:45 10.03.2020)
Lai izprastu situāciju tirgū, nāksies atsaukt atmiņā notikumu hronoloģiju un mazliet apšaubīt paniku, kas nekad un nekādos apstākļos ne pie kā laba nav novedusi.

Atgriezīsimies pie OPEC+ tikšanās aizvadītajā piektdienā un noskaidrosim, kāds bija sēdes pušu viedoklis nevis pēc tikšanās dalībnieku paziņojumiem, ko varētu turēt aizdomās par vēlmi vainot problēmās kādu citu, bet gan pēc Rietumu mediju paziņojumiem, kas OPEC+ nemīl, bet Krieviju nemīl vēl vairāk. Par situāciju portālam RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Rietumu mediji atzīst – ne jau Krievija "ievārījusi putru"

Britu aģentūra Reuters stāsta:

"Ceturtdien OPEC ministri paziņoja, ka atbalstījuši naftas ieguves papildu samazināšanu par 1,5 miljoniem barelu dienā līdz 2020. gada beigām līdztekus pašreizējās vienošanās prolongācijai par ieguves samazināšanu par 2,1 miljonu barelu diennaktī. Tas nozīmētu, ka no tirgus kopumā pazustu apmēram 3,6 miljoni barelu diennaktī, jeb 3,6% piegāžu pasaulē. Maskava piektdien ierosinājumu noraidīja un paskaidroja, ka ir gatava tikai pagarināt pašreizējo OPEC+ ierobežojumu par 2,1 miljonu barelu diennaktī, kam vajadzētu beigties marta beigās. Taču atbildei OPEC pat atteicās pagarināt pašreizējo ierobežojumu."

Tātad Krievija neko nav lauzusi un neko nav sagrāvusi. Principā, izveidojās situācija, kurā OPEC partneri nolēma izmantot pret Krieviju pazīstamo stratagēmu, ko sauc "nosaldēšu ausis par spīti vecmāmiņai". Grūti teikt, vai viņi likuši lietā Krievijas kaimiņienes – Ukrainas piemēru, kas jau sešus gadus cenšas to nesekmīgi pielietot, taču būtu nepareizi neļaut viņiem gūt tik vērtīgu pieredzi dzīvē.  

Ņemot vērā Reuters datus, situāciju var aprakstīt pavisam vienkāršiem vārdiem: Krievija ieteica saglabāt to, kas ir, un nepakļauties panikai. Taču OPEC valstu pārstāvji (domājams, galveno lomu spēlēja Saūda Arābija) nevis meklēja kompromisu, bet nolēma, ka kompromisa vietā jāturas pie principiem un jāsagrauj pat tas, ko Krievija ieteica saglabāt, bet pēc tam jāiet vēl tālāk – tā, lai visiem būtu pēc iespējas sliktāk. Tātad, izvēloties starp variantu "ieguves tālāka ierobežošana līmenī, kādā viss jau atrunāts" (lai arī ne gluži ideāli no Rijādas viedokļa) un variantu "atcelt visu, sagraut tirgu, panākt, lai visiem būtu sāpīgi un kaitēt pašiem sev" (tas ir, "nosaldēt ausis par spīti Kremlim"), OPEC pašpārliecināti izvēlējās variantu "nosaldēt ausis". Tātad mērogs, kādā kritās naftas cenas, domājams, saistīts ar to, ka neviens tirgū neko tādu negaidīja – sliktākais variants, ko paredzēja arī cenas pirms OPEC+ tikšanās, nozīmēja, ka vienkārši saglabāsies pašreizējie ierobežojumi.

Starp citu, partneri Rietumos pat nešaubās par to, kā vainas dēļ kritušās naftas cenas. Piemēri: ASV telekanāla CNN virsraksts: "Nafta krītas maksimāli kopš 1991. gada: Saūda Arābija sāk cenu karu", Eiropas finansiālās preses flagmaņa Financial Times virsraksts: "Naftas krahs: kāpēc Saūda Arābija sāk globālu naftas cenu karu."

Saūda Arābija absolūti nopietni mēģināja ne tikai sagāzt tirgu, bet arī padarīt to maksimāli sāpīgi visai pasaulei (ne tikai ražotājvalstīm) – valsts ne tikai paziņoja, ka aprīlī pārdos naftu visiem interesentiem ar atlaidi 10 dolāru apmērā par barelu salīdzinājumā ar biržas kotējumiem, bet arī nopludināja paziņojumus par to, ka ir gatava palielināt ieguvi par veseliem 3 miljoniem barelu dienā. Tātad naftas cenu kritumu veido trīs komponentes.

Pirmā: koronavīrusa ietekme uz pasaules ekonomiku (tirgi visā pasaulē, arī ASV un ES, krītas un acīmredzami turas uz panikas robežas), tāpēc naftas pieprasījums krītas. Otrā: "OPEC darījuma" pārtraukšana. Trešā: fakts, ka Saūda Arābija ir gatava pārdot naftu ar atlaidi desmit dolāru apmērā, tas ir (materiāla sagatavošanas brīdī), apmēram, par 20 dolāriem barelā, lai arī citi ražotāji pārdod apmēram par 30 dolāriem un nekāds pārdošanas apjomu pieaugums šo atlaidi ne tuvu nekompensēs.

Iespējams, Rijādai šķiet, ka Krievijas ekonomika sabruks naftas cenu krituma rezultātā un tas piespiedīs Krieviju radikāli mainīt viedokli. Tā ir ilūzija. Krievija konsekventi, ilgus gadus ir gatavojusies tam, ka vienā brīdī ģeopolitiskie, diplomātiskie vai ekonomiskie iemesli (vai to kombinācija) var novest pie strauja naftas cenu krituma. Krievijas Finanšu ministrija uzsvēra, ka "stabili zemu cenu saglabāšanās gadījumā visu valsts saistību izpilde, kā arī makroekonomiskā un finansiālā stabilitāte tiek garantēta ar likvīdu aktīvu pietiekamu apjomu Nacionālās labklājības fondā. 2010.gada 1.martā likvīdu līdzekļu apjoms NLF un līdzekļi kontā saskaņā ar papildu naftas un gāzes ienākumu uzskaiti sastādīja vairāk nekā 10,1 triljonu rubļu (150,1 miljardu ASV dolāru), jeb 9,2% IKP. Ar norādītajiem līdzekļiem pietiek, lai segtu krītošos ienākumus naftas cenu samazināšanās rezultātā līdz 25-30 dolāriem (2017.gada cenas) par barelu 6-10 gadu laikā (ņemot vērā ienākumus dempfera mehānisma darbības ietvaros)."

Starp citu, diezin vai tā būtu laba ideja – pakļauties OPEC spiedienam (pat darījuma totālas izgāšanās riska apstākļos), kaut vai tāpēc, ka tirgos valda panika koronavīrusa dēļ, un tirgi tādos apstākļos izturas iracionāli. Cenu krišanos būtu iespējams tikai pavilkt garumā, lai arī jāatzīst, ka Saūda Arābijas centieni "ausu nosaldēšanas" jomā padarīja kritumu dziļāku, nekā tas būtu citos gadījumos, tomēr galvenie cietušie būtu Krievijas partneri OPEC.

Šajā kontekstā nākas atgādināt, ka Saūda Arābijai ir fiksēts riāla kurss pret dolāru (šo kursu nāksies kārtīgi aizsargāt, sadedzinot valūtas rezerves), budžeta deficīts 50 miljardu dolāru apmērā gadā – 6,5% IKP, un tāda bija situācija laikā, kad Brent markas nafta maksāja 60 dolārus par barelu, un budžeta balansējuma cenas (Al Rajhi Capital vērtējums 2019. gada oktobrī) - 71 dolārs par barelu. Tādos apstākļos ar Saūda Arābijas valūtas rezervēm (apmēram 501 miljards dolāru, dati par 2020. gada janvāri) ilgam laikam nepietiks, it īpaši ņemot vērā to, ka valsts budžetu par 87% veido naftas nestie ienākumi (Forbes vērtējums 2018. gadā). Šajā fonā Krievija ir finansiālās stabilitātes etalons: budžets bez deficīta (pats par sevi saprotams, ka cenas strauja krituma rezultātā zināms deficīts radīsies, taču starta punkts ir daudz labāks), peldošs kurss, naftas un gāzes nesto ienākumu procents budžetā – 40,8% (KF FM dati par 2019. gadu).

Krievijai ir labas izredzes pārdzīvot šo turbulences periodu, kas vispirms sāpīgi skars OPEC valstu ekonomiku un ASV slānekļa kompānijas. Vēl vairāk – tā saucamais deflācijas šoks trāpīs pa attīstītajām ekonomikām, ieskaitot ASV un ES. Varētu šķist paradoksāli, taču pārlieku zemas naftas cenas sagādā nopietnas ciešanas pat "kolektīvajiem Rietumiem", to apstiprina gan vēsturiskie precedenti, gan arī jaunākās ziņas. Piemēram, amerikāņu telekanāls CNBC citē Francijas ekonomikas un finanšu ministru Bruno Lemēru, kurš Francijas radio France Inter ēterā pavēstīja: "Es vēlos, lai Saūda Arābija, kā bagātāko valstu G20 (grupas – red.) prezidents koordinētu naftas cenas, lai tās nesatricinātu tirgu." "Ilgtermiņā perspektīvā, ja naftas cenas kritīsies pārāk zemu, tas satrauks tirgu, un tam būs sekas mūsu kompāniju un ekonomiku finansēšanas aspektā," viņš piebilda.

Savukārt aģentūras Bloomberg enerģētikas speciālists Ksavjē Blass atgādināja vēsturisko precedentu: 1986. gadā Džordžs Bušs, vecākais (tolaik viņš vēl neieņēma prezidenta posteni) apmeklēja Saūda Arābiju ar prasību pārtraukt māksliniecisko pašdarbību naftas tirgū un prātīgi piezīmēja: "ASV atbalsta lētu naftu, ja tā nav tik lēta, lai apdraudētu Teksasu." Tagadējā situācija apdraud visu ASV naftas un gāzes sektoru, kas atbild aptuveni par 7% ASV iekšzemes kopprodukta un vērā ņemamu daļu darba tirgus.

Domājams, visas ieinteresētās puses meklēs vairāk vai mazāk pieņemamu izeju no situācijas, un, iespējams, izeja patiešām agri vai vēlu tiks atrasta, un paredzēs zināmu kompromisu. Iespējams, OPEC+ tehniskās komitejas nākamā tikšanās (Rietumu mediji stāsta, ka tā iespējama 18. martā) dāvās iespēju meklēt un izraudzīties metodes situācijas uzlabošanai. Taču jāpiebilst, ka Krievijai patiešām ir pa spēkam pārdzīvot satricinājumu periodu finanšu tirgos pat gadījumā, ja tas būs ilgstošāks.

273
Tagi:
koronavīruss, krīze, cenas, nafta, OPEC
ASV iznīcinātājs F-16

"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās

28
(atjaunots 20:04 20.10.2020)
Amerikāņi mācās karot ar Krieviju maksimāli reālos apstākļos. Nesen Pentagons izsludināja PSRS un Krievijā ražoto ieroču maketu partijas iepirkumu.

Mācībās pilna mēroga bruņojumu izsniegs karavīriem, kuri tēlos pretinieku. Pasūtītājs pieprasījis, lai maketi būtu izgatavoti no ļoti izturīga uretāna, kas nesalūzīs arī pēc ilggadīgiem treniņiem, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ienaidnieka tēls

Iepirkuma aprakstā precizēts, ka runa ir par prettanku granātmetējiem RPG-7, pārnēsājamiem zenītraķešu kompleksiem "Strela 2", Kalašņikova automātiem un ložmetējiem, Dragunova snaipera šautenēm, granātām F-1, RGD-5 un RG-42.

Tas viss jānogādā Beninga fortā – vienā no lielākajām armijas bāzēm ASV. Tajā ik gadus tiek apmācīti līdz 96 tūkstoši karavīru 85 specialitātēs. Katrs tanku un kājnieku vienību kareivis sāk dienestu Beninga fortā. Acīmredzot, Pentagons nolēmis tuvināt mācību programmu reāliem kaujas apstākļiem, kas radīsies kara gadījumā ar Krieviju.

Amerikāņi jau agrāk ir lietojuši svešu bruņojumu, tehniku, pat uniformu. Piemēram, septembra beigās viņi organizēja manevrus, kuros plaši izmantoja uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Mērķim bija izraudzīti zenītraķešu-lielgabalu kompleksu "Pancirj S1" maketi. Savukārt daudzajās mācībās Eiropā pretinieka lomā bieži vien ir NATO kareivji formastērpos, kas aizdomīgi atgādina Krievijas "ciparu".

Tādas "maskuballes" jēga ir skaidra – atbrīvoties no bailēm pretinieka priekšā, iemācīties atpazīt ienaidnieka tehniku un kareivjus, iepazīties ar citu taktiku.

Tāda veida mācību priekšrocības ASV aptvēra jau aukstā kara gados, kad sākās programma OPFOR (Opposing Force). Armijā tika izveidotas speciālas vienības, kas mācībās tēloja Varšavas līguma valstu bruņotos spēkus.

OPFOR kareivji nēsāja padomju armijas formastērpam līdzīgu formu, rīkojās saskaņā ar domājamā pretinieka noteikumiem un aktīvi izmantoja austrumu bloka militāro tehniku.

OPFOR vienības ASV iemēģināja padomju BMP-1, ko 70. gadu beigās ASV nodeva Ēģiptes prezidents Anvars Sadats. Tās dzenāja pa poligoniem, rūpīgi izpētīja, apšaudīja no dažādiem kalibriem. Rezultātā uz kājnieku kaujas mašīnas M2 Bradley tika uzstādīts 25 mm lielgabals M242 Bushmaster, kas spēja cauršaut jebkuras padomju vieglās bruņutehnikas priekšējās bruņas.

Imitācijas un trofejas

Tomēr amerikāņiem katastrofāli trūka pretinieka tehnikas paraugu un rezerves daļu. Galu galā OPFOR tika apbruņotas ar dīvainiem "mutantiem" – vienības saņēma par padomju mašīnām nomaskētu amerikāņu tehniku.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

80. gados ASV noliktavās sakrājās aptuveni tūkstotis vieglo tanku Sheridan. Tos nolēma izmantot OPFOR interesēs. Uz šo mašīnu bāzes radīja tanku T-72, BMP-1, pašgājēja zenītiekārtu "Šilka" un pašgājējlielgabalu "Gvozdika" imitācijas. Vēlāk parādījās par T-72 un BMP-2 maskēti bruņutransportieri M113 un M2 Bradley.

Par īstu zelta laikmetu OPFOR kļuva periods pēc PSRS sabrukuma. Varšavas līguma organizācijas bijušās valstis labprāt pārdeva amerikāņiem vai pat dāvināja bez maksas militāro tehniku. Toreiz OPFOR vienības saņēma tankus T-72 un T-80U, kājnieku kaujas mašīnas BMP-2, bruņutransportierus BTR-80, zenītraķešu-lielgabalu kompleksus "Tunguska", artilērijas sistēmas un daudz ko citu.

Visa tehnika tiek izmantota. Piemēram, daļu "trofeju" pastāvīgi izmanto ASV Jūras kājnieku korpusa 1. divīzijas 3. amfībiju-trieciena bataljons Kemppendltonas bāzē Kalifornijā. Bruņutehnika tiek izmantota poligonā pastāvīgās dislokācijas vietā.

Jūras kājnieku rīcībā ir arī vairāki helikopteri Mi-24, kas saņemti no bijušā sociālistiskā bloka valstīm. Militāro mācību kursā bija iekļauts vingrinājums ar mērķi mazināt karavīru bailes no krievu šausmīgā "krokodila". Vienība sagulst līdzenā laukā, bet helikopters vairākkārt nolido minimālā augstumā un maksimālā ātrumā virs karavīriem. Aukstā kara laikā Mi-24 lomu tēloja helikopteri-amfībijas Sikorsky SH-3 SeaKing un franču Aerospatiale SA 330.

"Sarkanie" meistari

Gaisa pretinieka loma mācībās ASV parasti tiek piešķirta eskadriļai "Agresors", kas saformēta 70. gadu sākumā. Tā lido ar PSRS un Krievijas kara lidmašīnu imitācijām. Vispirms tās bija amerikāņu F-5 ar sarkanām zvaigznēm uz spārniem, bet jau 1973. gadā atveda pirmo oriģinālo MiG-21F-13, ko izraēlieši sagrāba no arābiem. Jau dažus gadus vēlāk Nevadas debesīs pacēlās MiG-21bis un MiG-23.

Pēc PSRS sabrukuma "agresoru" rokās tika modernākas mašīnas. Piemēram, 2016. gada decembrī tika nofotografēts iznīcinātāja Su-27 mācību lidojums Nevadā kopā ar amerikāņu F-16. Domājams, Su-27 nokļuvis ASV no Ukrainas. Mediji vēstīja, ka amerikāņiem ir vairākas tādas mašīnas, kā arī vairāk nekā divi desmiti frontes iznīcinātāju MiG-29. Tomēr "agresoru" parka pamatā ir Krievijas kamuflāžas krāsās "tērpti" F-5, F-15, F-16 un F/A-18.

Līdztekus "atmosfērai" šīs vienības imitē pretinieka lidmašīnu taktiku un tehniskās īpatnības. ASV Gaisa spēkos valda uzskats, ka tas ir ļoti svarīgi no psiholoģiskā viedokļa.

Jau Otrā pasaules kara laikā amerikāņi ievēroja, ka liela daļa jauno pilotu "sastingst", pirmo reizi tiekoties ar pretinieku. Zaudētās sekundes daudziem maksāja dzīvību.

Komandieri uzskata, ka regulāri treniņi ar "agresoriem" vajadzētu pilotiem padarīt ienaidnieka tēlu ierastāku.

28
Tagi:
Pentagons, ASV GS, Krievijas GKS
Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.

"Īsti zvēri": kas slepeni sabraukuši karot Kalnu Karabahā

39
(atjaunots 16:42 20.10.2020)
Fanātiski, līdz zobiem bruņoti, motivēti un apmācīti – jau vairākas augtu stāvošas amatpersonas apstiprinājušas, ka karā Karabahā piedalās kaujinieki no Sīrijas.

Nesen amerikāņu The Wall Street Journal ziņoja, ka ekstrēmistus nogādā konflikta zonā grupās aptuveni pa simt cilvēkiem. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti centās noskaidrot, kā tas viss organizēts un kas tie ir par cilvēkiem.

Arābi videoierakstos

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins pastāstīja, ka Kalnu Karabahā darbojas tūkstošiem radikāļu – starptautisko teroristisko organizāciju "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi), kā arī vairāki kurdu grupējumi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons iepriekš informēja, ka 300 radikāļi nogādāti Baku no Sīrijas caur Turciju. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pieprasīja no Francijas atvainošanos un uzsvēra, ka viņa armija neizmanto algotņu pakalpojumus. Tomēr daudzie video ieraksti tīmeklī liecina par pretējo.

Azerbaidžāņu kareivji nepublicē savās pozīcijās tapušus video ierakstus, toties sīriešu kaujinieki nav tik pieticīgi. Piemēram, kāda ieraksta autors soļo gar uzbērumu garām armēņu kareivju līķiem un tīrā arābu valodā sauc viņus par "cūkām" un komentāros ik pa brīdim iesprauž "Allah akbar!", Citā video ierakstā dažādos formastērpos ģērbtu kaujinieku grupa atklāj uguni no šaujamieročiem un lielkalibra ložmetēja pikapa kravas kastē.

Guntrack – Sīrijas teroristu iemīļots ierocis. Ne mazākās šaubas par viņu tautību nerada arī skaidri sadzirdamās pavēles arābu valodā.

"Kalnu Karabahā strādā līdz pieci tūkstoši kaujinieku, - RIA Novosti pastāstīja žurnālists, eksperts Tuvo Austrumu jautājumos Abass Džuma. – Galvenokārt - no tā saucamās Sīrijas nacionālās armijas, kas dislocējusies Idlibā. Tas ir visnotaļ daudzveidīgs vairāku grupējumu veidojums. Piemēram, SNA ir "Divīzija Al Hamza". Šīs bandas kaujinieki bija redzami pirmajā ticamajā video, kas pierāda viņu dalību konfliktā Kalnu Karabahā. Tur viņi nepārprotami apliecināja savu piederību grupējumam un aicināja "kolēģus" steigties uz Azerbaidžānu. Speciālisti noteica uzņemšanas ģeolokāciju – Goradizas pilsēta Azerbaidžānā."

Eksperts ir pārliecināts: "Al Hamzas" kaujinieki ieradušies Kalnu Karabajā no Lībijas, kur viņi karoja pret maršala Halifa Haftara armiju Pārejas nacionālās padomes pusē, ko atbalstīja Turcija. Azerbaidžānā viņus nogādāja Turcijas transporta lidmašīnas. Līdz kauju vietām viņi nokļuva automašīnās. Armēnija informēja, ka cīņās piedalās aptuveni divus tukstošus kaujinieku. Erevāna un Stepanakerta paskaidroja, ka bojāgājušo radikāļu līķi nav atrasti, jo ekstrēmisti ātri iznes savus bojāgājušos un ievainotos no kaujas lauka.

Aizvadītajā nedēļā telekanāls "Al Arabia", atsaucoties uz "Sīrijas cilvēktiesību observatoriju", ziņoja, ka Kalnu Karabahā likdivēti aptuveni simt sabraukušie algotņi.

Kaujinieku elite

"Divīzija Al Hamza" tiek uzskatīta par vienu no cīņasspējīgākajiem grupējumiem STA. Tās kaujinieki nepārtraukti karo kopš 2013. gada. Kopš saformēšanas brīža banda saņem aktīvu finansiālo un materiālo atbalstu no ASV un Turcijas puses. Cita starpā "Al Hamza" arsenālos ir liels skaits amerikāņu prettanka raķešu kompleksu BGN-71 TOW. Grupējuma vadonis ir Turcijas izlūkdienesta MIT virsnieks Seifs Abu Bakrs, kurš ilgus gadus bija Ankaras slepenais aģents ISIS.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

Turcija aktīvi izmantoja "Al Hamza" un citu STA grupējumu pakalpojumus Sīrijā. Operācijas "Eifratas vairogs" laikā 2016. gada augustā "divīzijas" kaujinieki vieni no pirmajiem iegāja Džerabulā un Karkamiša valsts ziemeļos. Radikāļi devās cīņā vienā ierindā ar turku armiju un izmantoja tās atbalstu no gaisa un artilēriju. Viņi demonstrēja ārkārtīgu nežēlību pret vietējiem kurdiem. 2018. gadā "Al Hamza" piedalījās turku iebrukumā Afrinā operācijā "Olīvkoka zars", bet 2019. un 2020. gadā aktīvi atbalstīja kuratorus no Ankaras uzbrukumā Idlibā.

"Al Hamza" rīcībā ir sazarots mūsdienīgi iekārtotu treniņnometņu tīkls. Komandieri mācās divās īstās akadēmijās. Teicams ir arī materiālā nodrošinājuma līmenis – pērn viņi ziņoja, ka tiek sākta pašu izstrādāju bruņumašīnu ražošana Idlibā. Pat domubiedri no STA uzskata, ka "Al Hamza" ir "atsaldēta", spējīga uz jebkādām zvērībām pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

"Lielgabalu gaļa"

"Šis grupējums ir viens no visvairāk karojošajiem STA, - uzsvēra Abass Džuma. – "Komandējumam" uz Karabahu izraudzījās kaujiniekus ar lielāko pieredzi. Karabaha viņiem patīk labāk nekā Sīrija vai Lībija: maksā vairāk un apstākļi nav tik smagi. Daudzi to karu uzskata par "apmaksātu atvaļinājumu". Visi STA kaujinieki ir labi bruņoti, ekipēti un turku instruktoru apmācīti, bet "Al Hamza" – jo īpaši."

Eksperts atzina, ka Azerbaidžānai ir skaitliskais un tehnoloģiskais pārsvars pār Kalna Karabahu un Armēniju. Patiesībā šo kārti Baku jau liek galdā, kad noliedz sadarbību ar kaujiniekiem: "Kam mums vajadzīgi algotņi, ja mums pašiem ir laba armija?" Tomēr sīriešiem ir liela kauju pieredze. Viņi iet avangardā, risina grūtākos uzdevumus, pilda netīrāko darbu. Patiesībā viņi ir lielgabalu gaļa, kuras nav žēl. Iedzīvotāju acīs sabraukušo kaujinieku  bojāeja neko nenozīmē – viņiem nav nekāda sakara ar Azerbaidžānu atšķirībā no zārkiem ar vietējiem karavīriem.

Tomēr arī šiem piedzīvojušajiem vilkiem karš Kalnu Karabahā nav viegls. The Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem, stāstīja, ka zaudējumi Sīrijas kaujinieku vidū aug, 200 radikāļi jau gribot braukt mājās. Acīmredzot, "apmaksātais atvaļinājums" nav izdevies.

Savstarpējas apsūdzības

Azerbaidžānas vadība un Turcija kategoriski noliedz, ka Baku pusē karadarbībā piedalītos ārvalstu algotņi un savukārt pārmet Erevānai, ka tā piesaistot savā pusē kaujiniekus. Piemēram, Ankaras vēstnieks ASV Serdars Kiličs jau pirmajā konflikta nedēļā klāstīja, ka armēņu pusē karojot Irākas kurdi.

"Kauju zonā Diendivkaukāzā patiešām ir algotņi un teroristi, taču viņi cīnās Armēnijas Bruņoto spēku pusē, - diplomātu citēja turku ziņu aģentūra Anadolu. – Runa ir par teroristiskās organizācijas "Kurdu darba partija" kaujiniekiem. Ir skaidri pierādījumi tam, ka KDP teroristi pārsviesti no Irākas ziemeļiem uz Armēniju."

Vēstnieks uzskata par izdomājumiem ziņas par to, ka Turcija pārvieto uz Azerbaidžānu kaujiniekus no Sīrijas. "Ankara nav sūtījusi uz konflikta zonu Sīrijas algotņus un nefinansē tos," uzsvēra diplomāts.

Iepriekš Azerbaidžānas Valsts drošības dienests ziņoja, ka pārtvēris algotņu sarunas no saskarsmes līnijas Karabahā. Struktūras darbinieki apgalvoja, ka ēterā sazinājušies "ar Kurdu darba partiju saistīti teroristi". Savukārt prezidents Armens Sarkisjans kategoriski noraidīja šādus apgalvojumus un uzsvēra: viņa valstī dzīvo kurdi un jezīdi, taču viņi ir Armēnijas pilsoņi.

39
Tagi:
Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā

0
(atjaunots 16:44 21.10.2020)
Valdība izskata visus atbalsta pasākumus, kuri varētu noderēt situācijas ar koronavīrusu valstī pasliktināšanās gadījumā, atzīmēja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Premjerministrs Krišjānis Kariņš LTV "Rīta panorāmas" ēterā paziņoja, ka dīkstāves pabalsti varētu tikt atgriezti, ja ekonomikā Covid-19 uzliesmojumu dēļ sāksies strauja lejupslīde, raksta jauns.lv.

Viņš uzsvēra, ka valdība ir gatava sniegt atbalstu, ja tas būs nepieciešams. Situācijas pasliktināšanās gadījumā valdība būs spiesta pastiprināt ierobežojumus, kuri tā vai savādāk radīs negatīvu ietekmi uz ekonomiku.

Kariņš norādīja uz "pārsteidzošo dzīvotspēju" un "veselīgām tendencēm" Latvijas ekonomikā, īpaši viņš atzīmēja samazinājušos bezdarbnieku skaitu valstī.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja uzņēmējiem atgriezt dīkstāves pabalstus, kas tika izmaksāti kļūdas pēc. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme toreiz paziņoja, ka VID bija pretimnākošs un ļoti steidzās uzsākt izmaksas, tādēļ arī kļuva iespējamas kļūdas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka situācijas atkārtošanās gadījumā visi darba mīnusi tiks ņemti vērā un šāda lietu kārtība vairs nenotiks. Tostarp Jaunzeme paziņoja, ka VID vairs neizrādīs tik lielu uzticību uzņēmējiem, un izmaksas notiks daudz vēlāk, nekā tas notika iepriekšējā reizē.

Savukārt tiesību aizstāve Elizabete Krivcova atzīmēja, ka šāds lēmums ir nelikumīgs, jo, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, privātpersonai ir tiesības paļauties uz valsts iestādes lēmumiem.

0
Tagi:
koronavīruss, pabalsts, Latvija, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem