Diagramma. Foto no arhīva

Vispasaules panika. Kas un kāpēc to radījis? Kas tagad notiks?

272
(atjaunots 13:45 10.03.2020)
Lai izprastu situāciju tirgū, nāksies atsaukt atmiņā notikumu hronoloģiju un mazliet apšaubīt paniku, kas nekad un nekādos apstākļos ne pie kā laba nav novedusi.

Atgriezīsimies pie OPEC+ tikšanās aizvadītajā piektdienā un noskaidrosim, kāds bija sēdes pušu viedoklis nevis pēc tikšanās dalībnieku paziņojumiem, ko varētu turēt aizdomās par vēlmi vainot problēmās kādu citu, bet gan pēc Rietumu mediju paziņojumiem, kas OPEC+ nemīl, bet Krieviju nemīl vēl vairāk. Par situāciju portālam RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Rietumu mediji atzīst – ne jau Krievija "ievārījusi putru"

Britu aģentūra Reuters stāsta:

"Ceturtdien OPEC ministri paziņoja, ka atbalstījuši naftas ieguves papildu samazināšanu par 1,5 miljoniem barelu dienā līdz 2020. gada beigām līdztekus pašreizējās vienošanās prolongācijai par ieguves samazināšanu par 2,1 miljonu barelu diennaktī. Tas nozīmētu, ka no tirgus kopumā pazustu apmēram 3,6 miljoni barelu diennaktī, jeb 3,6% piegāžu pasaulē. Maskava piektdien ierosinājumu noraidīja un paskaidroja, ka ir gatava tikai pagarināt pašreizējo OPEC+ ierobežojumu par 2,1 miljonu barelu diennaktī, kam vajadzētu beigties marta beigās. Taču atbildei OPEC pat atteicās pagarināt pašreizējo ierobežojumu."

Tātad Krievija neko nav lauzusi un neko nav sagrāvusi. Principā, izveidojās situācija, kurā OPEC partneri nolēma izmantot pret Krieviju pazīstamo stratagēmu, ko sauc "nosaldēšu ausis par spīti vecmāmiņai". Grūti teikt, vai viņi likuši lietā Krievijas kaimiņienes – Ukrainas piemēru, kas jau sešus gadus cenšas to nesekmīgi pielietot, taču būtu nepareizi neļaut viņiem gūt tik vērtīgu pieredzi dzīvē.  

Ņemot vērā Reuters datus, situāciju var aprakstīt pavisam vienkāršiem vārdiem: Krievija ieteica saglabāt to, kas ir, un nepakļauties panikai. Taču OPEC valstu pārstāvji (domājams, galveno lomu spēlēja Saūda Arābija) nevis meklēja kompromisu, bet nolēma, ka kompromisa vietā jāturas pie principiem un jāsagrauj pat tas, ko Krievija ieteica saglabāt, bet pēc tam jāiet vēl tālāk – tā, lai visiem būtu pēc iespējas sliktāk. Tātad, izvēloties starp variantu "ieguves tālāka ierobežošana līmenī, kādā viss jau atrunāts" (lai arī ne gluži ideāli no Rijādas viedokļa) un variantu "atcelt visu, sagraut tirgu, panākt, lai visiem būtu sāpīgi un kaitēt pašiem sev" (tas ir, "nosaldēt ausis par spīti Kremlim"), OPEC pašpārliecināti izvēlējās variantu "nosaldēt ausis". Tātad mērogs, kādā kritās naftas cenas, domājams, saistīts ar to, ka neviens tirgū neko tādu negaidīja – sliktākais variants, ko paredzēja arī cenas pirms OPEC+ tikšanās, nozīmēja, ka vienkārši saglabāsies pašreizējie ierobežojumi.

Starp citu, partneri Rietumos pat nešaubās par to, kā vainas dēļ kritušās naftas cenas. Piemēri: ASV telekanāla CNN virsraksts: "Nafta krītas maksimāli kopš 1991. gada: Saūda Arābija sāk cenu karu", Eiropas finansiālās preses flagmaņa Financial Times virsraksts: "Naftas krahs: kāpēc Saūda Arābija sāk globālu naftas cenu karu."

Saūda Arābija absolūti nopietni mēģināja ne tikai sagāzt tirgu, bet arī padarīt to maksimāli sāpīgi visai pasaulei (ne tikai ražotājvalstīm) – valsts ne tikai paziņoja, ka aprīlī pārdos naftu visiem interesentiem ar atlaidi 10 dolāru apmērā par barelu salīdzinājumā ar biržas kotējumiem, bet arī nopludināja paziņojumus par to, ka ir gatava palielināt ieguvi par veseliem 3 miljoniem barelu dienā. Tātad naftas cenu kritumu veido trīs komponentes.

Pirmā: koronavīrusa ietekme uz pasaules ekonomiku (tirgi visā pasaulē, arī ASV un ES, krītas un acīmredzami turas uz panikas robežas), tāpēc naftas pieprasījums krītas. Otrā: "OPEC darījuma" pārtraukšana. Trešā: fakts, ka Saūda Arābija ir gatava pārdot naftu ar atlaidi desmit dolāru apmērā, tas ir (materiāla sagatavošanas brīdī), apmēram, par 20 dolāriem barelā, lai arī citi ražotāji pārdod apmēram par 30 dolāriem un nekāds pārdošanas apjomu pieaugums šo atlaidi ne tuvu nekompensēs.

Iespējams, Rijādai šķiet, ka Krievijas ekonomika sabruks naftas cenu krituma rezultātā un tas piespiedīs Krieviju radikāli mainīt viedokli. Tā ir ilūzija. Krievija konsekventi, ilgus gadus ir gatavojusies tam, ka vienā brīdī ģeopolitiskie, diplomātiskie vai ekonomiskie iemesli (vai to kombinācija) var novest pie strauja naftas cenu krituma. Krievijas Finanšu ministrija uzsvēra, ka "stabili zemu cenu saglabāšanās gadījumā visu valsts saistību izpilde, kā arī makroekonomiskā un finansiālā stabilitāte tiek garantēta ar likvīdu aktīvu pietiekamu apjomu Nacionālās labklājības fondā. 2010.gada 1.martā likvīdu līdzekļu apjoms NLF un līdzekļi kontā saskaņā ar papildu naftas un gāzes ienākumu uzskaiti sastādīja vairāk nekā 10,1 triljonu rubļu (150,1 miljardu ASV dolāru), jeb 9,2% IKP. Ar norādītajiem līdzekļiem pietiek, lai segtu krītošos ienākumus naftas cenu samazināšanās rezultātā līdz 25-30 dolāriem (2017.gada cenas) par barelu 6-10 gadu laikā (ņemot vērā ienākumus dempfera mehānisma darbības ietvaros)."

Starp citu, diezin vai tā būtu laba ideja – pakļauties OPEC spiedienam (pat darījuma totālas izgāšanās riska apstākļos), kaut vai tāpēc, ka tirgos valda panika koronavīrusa dēļ, un tirgi tādos apstākļos izturas iracionāli. Cenu krišanos būtu iespējams tikai pavilkt garumā, lai arī jāatzīst, ka Saūda Arābijas centieni "ausu nosaldēšanas" jomā padarīja kritumu dziļāku, nekā tas būtu citos gadījumos, tomēr galvenie cietušie būtu Krievijas partneri OPEC.

Šajā kontekstā nākas atgādināt, ka Saūda Arābijai ir fiksēts riāla kurss pret dolāru (šo kursu nāksies kārtīgi aizsargāt, sadedzinot valūtas rezerves), budžeta deficīts 50 miljardu dolāru apmērā gadā – 6,5% IKP, un tāda bija situācija laikā, kad Brent markas nafta maksāja 60 dolārus par barelu, un budžeta balansējuma cenas (Al Rajhi Capital vērtējums 2019. gada oktobrī) - 71 dolārs par barelu. Tādos apstākļos ar Saūda Arābijas valūtas rezervēm (apmēram 501 miljards dolāru, dati par 2020. gada janvāri) ilgam laikam nepietiks, it īpaši ņemot vērā to, ka valsts budžetu par 87% veido naftas nestie ienākumi (Forbes vērtējums 2018. gadā). Šajā fonā Krievija ir finansiālās stabilitātes etalons: budžets bez deficīta (pats par sevi saprotams, ka cenas strauja krituma rezultātā zināms deficīts radīsies, taču starta punkts ir daudz labāks), peldošs kurss, naftas un gāzes nesto ienākumu procents budžetā – 40,8% (KF FM dati par 2019. gadu).

Krievijai ir labas izredzes pārdzīvot šo turbulences periodu, kas vispirms sāpīgi skars OPEC valstu ekonomiku un ASV slānekļa kompānijas. Vēl vairāk – tā saucamais deflācijas šoks trāpīs pa attīstītajām ekonomikām, ieskaitot ASV un ES. Varētu šķist paradoksāli, taču pārlieku zemas naftas cenas sagādā nopietnas ciešanas pat "kolektīvajiem Rietumiem", to apstiprina gan vēsturiskie precedenti, gan arī jaunākās ziņas. Piemēram, amerikāņu telekanāls CNBC citē Francijas ekonomikas un finanšu ministru Bruno Lemēru, kurš Francijas radio France Inter ēterā pavēstīja: "Es vēlos, lai Saūda Arābija, kā bagātāko valstu G20 (grupas – red.) prezidents koordinētu naftas cenas, lai tās nesatricinātu tirgu." "Ilgtermiņā perspektīvā, ja naftas cenas kritīsies pārāk zemu, tas satrauks tirgu, un tam būs sekas mūsu kompāniju un ekonomiku finansēšanas aspektā," viņš piebilda.

Savukārt aģentūras Bloomberg enerģētikas speciālists Ksavjē Blass atgādināja vēsturisko precedentu: 1986. gadā Džordžs Bušs, vecākais (tolaik viņš vēl neieņēma prezidenta posteni) apmeklēja Saūda Arābiju ar prasību pārtraukt māksliniecisko pašdarbību naftas tirgū un prātīgi piezīmēja: "ASV atbalsta lētu naftu, ja tā nav tik lēta, lai apdraudētu Teksasu." Tagadējā situācija apdraud visu ASV naftas un gāzes sektoru, kas atbild aptuveni par 7% ASV iekšzemes kopprodukta un vērā ņemamu daļu darba tirgus.

Domājams, visas ieinteresētās puses meklēs vairāk vai mazāk pieņemamu izeju no situācijas, un, iespējams, izeja patiešām agri vai vēlu tiks atrasta, un paredzēs zināmu kompromisu. Iespējams, OPEC+ tehniskās komitejas nākamā tikšanās (Rietumu mediji stāsta, ka tā iespējama 18. martā) dāvās iespēju meklēt un izraudzīties metodes situācijas uzlabošanai. Taču jāpiebilst, ka Krievijai patiešām ir pa spēkam pārdzīvot satricinājumu periodu finanšu tirgos pat gadījumā, ja tas būs ilgstošāks.

272
Tagi:
koronavīruss, krīze, cenas, nafta, OPEC
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

42
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

42
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
RT telekanāla automašīnas, foto no arhīva

RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, strādāt pret Krieviju

49
(atjaunots 08:01 11.07.2020)
Kādreiz tieši juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem.

Lietuva aizliedza savā teritorijā piecu RT telekanālu retranslāciju. Tas notika nedēļu pēc analoģiska soļa no Latvijas varasiestāžu puses. Nākamā ir Igaunija, kuras ārlietu ministrs arī neizslēdz šāda lēmuma varbūtību, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Izredzes, ka Tallinai šajā jautājumā būs īpaša pozīcija, nav lielas: tās mazina gan tradicionālā pret Krieviju vērstā "trīs Baltijas tīģeru" vienprātība, gan fakts, ka Igaunijas varasiestādes izrādījušas lielāko aktivitāti un konsekvenci, lai radītu šķēršļus aģentūras Sputnik darbam republikā. Kā zināms, vēlamā rezultāta sasniegšanai viņi sarīkoja atklātu spiedienu uz darbiniekiem ar draudiem par kriminālvajāšanas uzsākšanu.

Taču visinteresantākais visā šajā situācijā ir Viļņas oficiālais lēmuma pamatojums. Tā apgalvo, ka RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs, kurš savukārt iekļauts Rietumu sankciju sarakstā, - tāds ir šķietamais iemesls lēmumam pret "viņa" mediju resursu.

Runa pat nav par to, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai, par ko Lietuvas varasiestādes izpelnījās dzēlīgus komentārus - to autori atgādināja, ka RT vispār nav sakara ar mediju grupas "Rossija segodņa" struktūrām, kuras patiešām vada Dmitrijs Kiseļovs.

Svarīgāks ir tas, ka tas viss jau ir bijis: precīzi nedēļu iepriekš Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskaidroja RT retranslācijas aizliegumu ar to, ka telekanāli "atrodas faktiskā un vienpersoniskā Dmitrija Kiseļova uzraudzībā". Toreiz gan Margarita Simoņana, gan Krievijas ĀM noradīja uz Latvijas oficiālo struktūru neiedomājamo neprofesionālismu.

Tobrīd vēl varēja izskaidrot notikušo ar nejaušību un konkrēto izpildītāju kļūdu: galu galā, neviena sistēma nav pasargāta no diletantiem un halturētājiem. Savukārt valstij šādā situācijā it kā nebūtu glīti atkāpties no saviem paziņojumiem, pat ja to atklāti ir iegāzuši pašu ierēdņi.

Taču situācijas atkārtošanās Lietuvā viennozīmīgi liek noprast: nekādas nejaušas kļūdas nebija. Tā ir apzināta Latvijas un Lietuvas varasiestāžu nostāja, kura iekļaujas principā "arī tas derēs".

Skaidrs, ka RT retranslācijas aizliegums ir politisks lēmums. Bet vai tiešām nevarēja to paskaidrot ar juridiski "tīrāku" motīvu? Protams, ka varēja. Taču šim mērķim atbildīgajām iestādēm nāktos pielikt lielākas pūles, meklēt veidus, kā apiet likumdošanu.

Kādreiz tieši šī īpatnība – juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos – bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem. Tā izskatījās ārkārtīgi pievilcīgi citu politisku sistēmu fonā, kurām nebija tādas patikas ķēpāties ar formālu procedūru ievērošanu.

Taču kopš tā brīža ir pagājis daudz laika. RT retranslācijas aizlieguma jautājumā Baltijas republikas rīkojas pēc daudz spēcīgāku lielvalstu shēmas.

Savulaik amerikāņiem mēģene ar nezināmas izcelsmes pulveri aizstāja nepieciešamību meklēt patiesus apstākļus, ar kuriem varētu pamatot iebrukumu Irākā. Briti sarīkoja grandiozu šovu ar Skripaļu saindēšanu, un viņus nemaz nemulsina jebkurai vērīgai acij acīmredzamas pretrunas šajā lietā. Nīderlande, kurai taisnīgā tiesa reiz bija nacionālais simbols, tiesvedībā MH17 lietā tā sagrozīja likumus, ka vairs pat brīnīties nav spēka.

Šādu piemēru – ne tikai attiecībā pret Krieviju, bet arī pret Ķīnu, Irānu, Venecuēlu un citām "atstumtajām valstīm" – ir kļuvis tik daudz, ka tie sen jau ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Šādā fonā absolūti organiski izskatās Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pozīcija situācijā ar RT retranslācijas aizliegumu: kādēļ pūlēties, ja oficiālās versijas vietā var iesmērēt acīmredzamas muļķības?

Te pat ir savdabīga loģika: Krievijai naidīgi noskaņotu auditoriju apmierinās skaidrojums par "RT kontrolējošo Kiseļovu" (līdzīgi kā par "Skripaļu saindējušo Putinu" vai "virs Donbasa Boeing notriekušo Kremli"), savukārt Krievijas un tai simpatizējošo spēku labad Rietumi vairs neredz jēgu tērēt resursus, - acīmredzot, uzskata par bezjēdzīgiem centienus mainīt viņu domas un pārvilināt savā pusē.

Sākotnēji šī (atklāti nekvalitatīvā) pieeja parādījās Rietumu informācijas, politiskā, ideoloģiskā un pat morālā monopola dēļ. Tādēļ vienā jaukā brīdī Rietumi vairs neuzskatīja par nepieciešamu rūpīgi un profesionāli izstrādāt savu politiku – gan kopumā, gan attiecībā pret konkurentiem. Rezultātā paši nepamanīja, kā šo monopolu zaudēja, tostarp arī vienaldzības un savas pašpārliecības dēļ. Sak, gan jau arī tā būs labi.

Taču tagad situācija ir mainījusies. Tie paši spēki vairs neuzskata par vajadzīgu strādāt kvalitatīvi un kvalificēti tāpēc vien, ka savējie iztiks, bet pretinieku tik un tā nepārliecināsi.

Pārsteidzošākais ir tas, ka viņi patiešām domā (un jaunākie baltiešu lēmumi par RT to apliecina): tāda profesionāla, jeb, pareizāk sakot, ārkārtīgi neprofesionāla pieeja veicinās viņu ideoloģisko un ģeopolitisko uzvaru pār Krieviju.

49
Tagi:
vārda brīvība, Baltija, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Latvijā aizliedz kanālu RT
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā