Pieminekļa Šerlokam Holmsam atklāšana Rīgā, foto no arhīva

ir katastrofa: latviešu pusaudži kaunas no dzimtās valodas

221
(atjaunots 11:28 09.03.2020)
Kamēr varasvīri Latvijā vaiga sviedros cīņās pret krievu valodu un baidās, ka tik tā neizspiestu latviešu valodu, valstī nemanāmi iezagusies angļu valoda un iegulusi jauniešu prātos tik dziļi, ka nu jau laiks to dēvēt par otro valsts valodu.

Kā zināms, Latvija smagi cīnās ar lielajām valodām. Krievu valodu ierobežo visās malās, izspiež no izglītības un citām jomām. Krievvalodīgie pret savu gribu iesēdināti šī kara ierakumos. Viņu uzdevums ir aizmirst dzimto valodu, sākt runāt un domāt valsts valodā un valsts stilā.

Nodevība aizmugurē

Virspavēlnieks – valsts prezidents Egils Levits – grāmatas "Valoda un valsts" desmitā sējuma prezentācijā paziņoja, ka, ņemot vērā valsts valodas statusu, visiem Latvijas iedzīvotājiem tā jāzina un jālieto.

Un te pēkšņi – trauksmes signāls no aizmugures. Nodevība!

Mana paziņa, žurnāliste, kas labi pārvalda valodu un nodarbojas ar tulkošanu, pastāstīja savus novērojumus.

"Pēdējā laikā, uzturoties pilsētas centrā, apmeklējot veikalus, ievēroju kādu likumsakarību: latviešu pusaudži aizvien biežāk savā starpā runā angliski. Lūk: pārdevēju bariņš tirdzniecības centrā izsmej pircēju gados. Lūk: pie Brīvības pieminekļa latviešu skolēni tarkšķ angliski vai bagātīgi papildina dzimto valodu ar angļu vārdiem, piemēram, "It`s very cutе kleita".

Var rasties iespaids, ka jauniešiem šķiet nemodīgi, provinciāli runāt dzimtajā valodā, iespējams, viņiem pat ir kauns.

Mana iegūglotā jaunība

Rakstniece Liāna Langa savas domas burtiski izkliedza Latvijas Avīzes lapās. Viņa sāka no tālienes, stāstot, kā māmiņa atvedusi pie pediatra savu trīsgadīgo nerātni.

Lai viņu nomierinātu, ārsts viņai iedeva grāmatiņu. Pieaugušie bija šokēti – bērns sāka vilkt pa lappusi ar pirkstiem, lai "palielinātu attēlu". Kad viņai nesekmējās, meitene vienkārši nometa grāmatu.

Tajā pašā kabinetā astoņus mēnešus veca meitene pastiepās pēc mammas mobilā telefona, lai arī viņai piedāvāja kaudzi rotaļlietu. Citu reizi pusaudzis, kuru ārsts lūdza aprakstīt slimības simptomus, vienkārši sastinga. Nespēdams pastāstīt vārdiem, kas viņam sāp, viņš sameklēja Google līdzīgu slimības ainu un iedeva ārstam palasīt.

Tālāk Langa piemēram minēja latviešu skolu – no 7. klases skolēniem neviens nespēja atstāstīt galveno domu, ko klasiķis Jānis Rainis licis sava "Zelta zirga" pamatos. Pārāk sarežģīti. Bet tā taču ir vien pasaka!

Du ju spīk letvien?

Trīs pusaudžu māte pastāstīja, ka no viņas bērniem tikai viens ir izaudzis par latvieti (apmeklē teātri, lasa grāmatas latviešu valodā, interesējas par nacionālo kultūru), abi pārējie dzīvo angļu valodas vidē. Ar saviem vienaudžiem viņi runā angliski, lasa angliski.

Nesen latviešu skolas pedagoģe sūdzējās, ka starpbrīžos skolēni savā starpā runā angliski.

Jau tagad, stāsta Langa, ir ģimenes, kurās bērni ar savām latviešu māmiņām sarunājas Šekspīra un Borisa Džonsona valodā.

Viņu bērni, domājams, latviski nerunās nemaz. Valoda kļūs par mazas latviešu cilts īpašumu, tiks praktizēta virtuvē, pļavās un bēniņos.

Līdz ar digitālo revolūciju, pēc pārdzīvojam radikālas izmaiņas un neaptveramu paātrinājumu, raksta Langa.

Uz spēles likta latviešu valoda, un nepieciešami pasākumi valsts valodā ar mērķi stiprināt patriotismu un dzimtās valodas nozīmes izpratni. Valsts valodas jautājumu nevar pamest novārtā, izliekoties, ka viss noregulēsies pats no sevis, un angļu valodas vilnis ir pagaidu parādība.

Svarīgi būtu uzzināt, ko šajā jautājumā domā lingvisti. Autore savā mazajā pilsētiņā bieži dzird, kā latviešu pusaudži sarunājas angliski.

Nav jau slikti prast valodas. Taču vai nav tā, ka latviešu valoda saglabāsies tikai dokumentos un simboliskās tirāžā klajā nākušās grāmatās? Kas notiks pēc divdesmit gadiem ar mūsu latviešu valodā rakstīto kultūras mantojumu, kam tas būs vajadzīgs? Īpaši satrauc tie desmit sējumi "Valodas un valsts". Izskatās kā simbolisks kapakmens.

Bet avangardā atkal ir krievi

Kas tad īsti notiek šajā valstī? Iznāk, ka krievu bērnus piespiež upurēt savu dzimto valodu, lai latviešu valoda un nācija, kam tā ir dzimtā, dzīvotu mūžīgi mūžos.

Paši latvieši, pareizāk sakot, latviešu jaunieši, nolēmuši mukt. Krievi ierakumos palikuši vieni. Nē, mēs, protams, augstu vērtējam uzticību un apzināmies, kāda atbildība gulstas mūsu plecos, taču negarantējam tīru Raiņa mēli, ja par to rūpēsimies tikai mēs vien. Turklāt krievvalodīgie pusaudži šajā valstī labprātāk mācās angļu valodu – viņu motivācija pat ir augstāka.

Nesen Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava Saeimā sastrīdējās ar deputātu Gobzemu, kurš atbalsta lēta darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm.

Viņš teica, ka gribētu sagaidīt dienu, kad Gobzema kungs izsauks elektriķi, bet tas runās tikai kādā tuaregu valodā, un Gobzemam nāksies viņam paskaidrot, kas darāms.

Patiešām, nepatīkama perspektīva. Tomēr Dombrava ir nelabojams optimists. Viņš nepieļauj domu, ka pēc dažiem desmitiem gadu Saeimā būs plaši pārstāvēti trešo valstu iedzīvotāji, ko deputāts visus kopā nosaucis par "tuaregiem". Laime vēl, ja viņi vismaz runās angliski...

221
Tagi:
latviešu valoda

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

10
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

10
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"
Ziemeļu straume 2

"Ziemeļu straume 2" noteiks Vācijas un ASV attiecību likteni

4
(atjaunots 12:46 21.01.2021)
Savā inaugurācijā Džo Baidens saņēma ne visai patīkamu dāvanu no ASV galvenā partnera — Vācijas. Tā ir rūpīgi iesaiņota un ar lentīti pārsieta problēmu kvintesence, ar kurām būs jānodarbojas jaunajai administrācijai.

Amerikas Savienotās Valstis ieviesušas sankcijas pret Krievijas kuģi "Fortūna", kas piedalās "Ziemeļu straumes 2" būvniecībā. Turklāt, pēc Vācijas mediju ziņām, ASV vēstniecība Berlīnē informēja Vācijas valdību par jaunu ierobežojošo pasākumu ieviešanu, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Vācu varas iestādes uz to reaģēja ar aizvainojoši aukstasinīgu komentāru, sak, tās "ar nožēlu ņēmušas to vērā", proti, pat neizrādīja formālu satraukumu.

Šie notikumi organiski turpina citu nozīmīgu incidentu dienu iepriekš.

Bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks un Džo Baidena ārpolitikas padomnieks vēlēšanās Nikolass Bērnss nāca klajā ar ideju: vienlaicīgi iesaldēt Amerikas sankcijas pret gāzesvadu un tā būvdarbus, lai jaunā administrācija saņemtu "iespēju konfidenciāli un apdomīgi aprunāties ar Vācijas valdību un citām iesaistītajām valstīm".

Acīmredzot Bernss rīkojās nevis pēc savas iniciatīvas, bet gan atskaņoja Vašingtonas priekšlikumu.

Taču vācieši tam vienkārši atmeta ar roku. Enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Klauss Ernsts nosauca Vācijas enerģētikas politikas apspriešanu ar Savienotajām Valstīm par "absolūti nepiedienīgu". Viņš uzsvēra, ka "Ziemeļu straumes 2" būvniecība ir vienīgi Eiropas darīšana, tai ir visas nepieciešamās atļaujas un tāpēc tā ātri jāpabeidz.

Amerikāņu ārpolitiku pēdējo gadu desmitu laikā, kurā radās viena vienīga kļūme – Donalda Trampa prezidentūra  un ko iecerējuši atjaunot demokrāti, visbiežāk raksturo kā globālismu. Tajā ir divas galvenās un vienādi nozīmīgas sastāvdaļas – procedūrinstitucionālā un ideoloģiskā.

Par ideoloģiju atbild visliberālāko ideju apjomīgais komplekss — no LGBT progresa līdz nepieciešamībai cilvēcei atteikties no gaļas izmantošanas pārtikā ekoloģisko apsvērumu dēļ. Turklāt adeptu radikālisms, prasība uzticēties "vienīgajai pareizajai mācībai" un citādi domājošo vajāšana kļūst arvien stingrāka.

Institucionālā daļa sabiedrībai tāpat ir labi pazīstama – tā ir pārnacionālo organizāciju, dokumentu un procedūru sistēma. Populārs ir viedoklis (un tas ir pamatots), ka tieši tāpat ASV ilgus gadus stiprinājusi savu virskundzību ar mērķi uzspiest pasaulei tām izdevīgus spēles noteikumus un uz visiem laikiem stiprināt savu globālo līderību.

Taču sen jau ir skaidrs, ka kaut kas ir aizgājis greizi. Daudzas valstis iemācījušās spēlēt un uzvarēt tām netaisnīgā sistēmā. Krievija un tās veiksmīgā PTO noteikumu izmantošana savā labā ir drīzāk piemērs, nevis izņēmums. Par to runāja Donalds Tramps visus četrus gadus, bez svārstīšanas izvedot ASV no daudziem starptautiskajiem līgumiem un organizācijām: patiesībā tie nav tik izdevīgi Amerikai, kā visi pieraduši domāt.

Nav grūti uzminēt, ka nedaudziem privileģētiem ASV partneriem, kuru vidū ir arī Vācija, ir īpašie bonusi, un, kā jau kļuvis skaidrs, tie prot šos bonusus labi izmantot.

Tieši tāpēc Berlīnei bija tik neizdevīgs Tramps, kurš nekautrējās klāt vaļā visu taisnību un jauca nost visu to shēmu, ko Vācija paklusam izveidojusi savas suverenitātes atgūšanai, izmantojot Ameriku savās interesēs.

Tāpēc Vācijas valdība ar sajūsmu sagaidīja Baidenu kā jauno ASV prezidentu: tas sola vāciešiem komfortablākā attiecību formāta atgriešanos – ar propagandiskās retorikas pilnīgu sakritību un nesteidzīgu politisku procesu kuluāros, kura aizsegā var veiksmīgi virzīt Vācijas izdevīgos jautājumus.

Tas notiek arī ar "Ziemeļu straumi 2". Pēdējo mēnešu laikā ir veikti soļi, lai maksimāli pasargātu gāzesvadu no aizokeāna sankciju spiediena. Tika nomainīti tas pašas "Fortūnas" īpašnieki. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemes parlaments izveidoja fondu, kam jāveicina projekta darbība.

Interesantākais ir tas, ka ar šīs struktūras palīdzību vācieši cenšas ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus: līdztekus būvdarbu atbalstam tās nodrošina arī informatīvi ideoloģisko pavadību, jo jaunās organizācijas nosaukums ir "Klimata un vides aizsardzības fonds Mēklenburga-Priekšpomerānija", bet oficiālais mērķis –veicināt "Vācijas klimatisko mērķu sasniegšanu". Tādējādi tiek pārtverti ekoloģijas jautājumi, jo uzbrukumiem "Ziemeļu straumei 2" valsts teritorijā visbiežāk tiek izmantoti "zaļie".

Džo Baidena komanda nokļuvusi sarežģītā situācijā. Viņi nevar - kā to būtu darījis Tramps - sarīkot savam stratēģiskajam partnerim skaļu skandālu, pieņemot pret viņu radikāli stingrus pasākumus. Tas vienkārši ir pretrunā ar Rietumu vienotības atjaunošanas nostādnēm, ar kurām demokrāti atgriežas pie varas. Pie tam Berlīne demonstrē Vašingtonai visdziļāko ideoloģisko atbalstu, ko kārtējo reizi parādija sinhronā sašutumā attiecībā uz Alekseja Navaļnija aizturēšanu Krievijā.

Taču ierastās darba metodes – mazi kašķīši kuluāros un pakāpeniska spiediena palielināšana draud vilkties mēnešiem ilgi: vācieši lieliski prot organizēt starptautiski birokrātisku ķēpāšanos. Pa to laiku "Ziemeļu straumi 2" vienkārši pabeigs, un amerikāņi būs visur nosebojušies.

Rezultātā jau no Džo Baidena prezidentūras pirmajām dienām jaunā administrācija būs spiesta savā darbā izvēlēties starp kategoriski nepieņemamu trampismu un ideoloģiski pareizu, bet kategoriski neefektīvu liberālu globālismu.

Tomēr Vācijai ir savas grūtības. Nesen "Gazprom" brīdināja par riskiem "Ziemeļu straumei 2" politiskā spiediena dēļ, kas var novest pie projekta apturēšanas vai pat atcelšanas. Tas ir brīdinājums - pirmām kārtām Berlīnei, kas, tiecoties pēc neatkarības un ģeopolitiskās nostiprināšanās, nolēma izspēlēt izaicinoši antikrievisku kārti – Navaļnija saindēšanas lietu, un kārtējo reizi aizmirsusi, cik sāpīgi Krievija prot atbildēt uz šādu rīcību.

4
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Krievija, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2": kāpēc ASV liek šķēršļus gāzesvadam un ko par to domā Eiropa
ASV neatmetīs centienus kaitēt "Ziemeļu straumei 2"
"Strādā par spīti visam": "Ziemeļu straume 2" izgājusi finiša taisnē
Eksperts: "Gazprom" ir viss, lai pabeigtu "Ziemeļu straumi 2"