Trieciens no dzīlēm. Ar ko Krievijai draud ASV hiperskaņas ieroči

119
(atjaunots 21:57 08.03.2020)
Daudzfunkcionālas atomzemūdenes un "ātrs globālais trieciens" – ASV līdz 2028.gadam apgādās atomzemūdenes "Virginia" ar konvencionālajiem hiperskaņas ieročiem.

Pentagons plāno ar šīm raķetēm satriekt mērķus jebkurā punktā uz zemeslodes visīsākajā laikā. Par to, vai šis jaunums iedzīvosies amerikāņu zemūdens flotē, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

 

Kursa maiņa

Iepriekš ASV Aizsardzības ministrija plānoja perspektīvos kaujas blokus izvietot uz "Ohio" klases atomzemūdenēm. Tomēr galu galā tika izraudzītas "Virginia" klases daudzfunkcionālās zemūdenes. Hiperskaņas vietā "Ohio" zināmu laiku tiek bruņotas ar ballistiskajām raķetēm ar mazgabarīta kodollādiņiem ar 5 kilotonnu jaudu.

Pirmās šī tipa atomzemūdenes nonāca ASV JS 2000.gadu sākumā. Ar laiku tās pilnībā aizvietos novecojušās "Los Angeles" tipa zemūdenes. "Viginia" aresenālā ir 12 vertikālās starta iekārtas vai divas revolvera tipa iekārtas spārnotajām raķetēm "Tomahawk", 533 mm torpēdu aparāti pretkuģu raķetēm "Harpune", torpēdām Mk-48 vai mīnām.

Zemūdenes jaunākā modifikācija "Block V" ietver papildu tilpni, kurā tiks izvietoti hiperskaņas trieciena līdzekļi. Šeit iekārtoti četri moduļi (Virginia Payload Module) ar septiņām vertikālajām starta iekārtām katrā. Papildu tilpnē iespējams izvietot arī citu bruņojumu, piemēram, raķetes "Tomahawk" un autonomos zemūdens aparātus. Atradīsies vieta arī kaujas ūdenslīdēju vienībai. Tuvāko 20 gadu laikā ASV JS cer saņemt aptuveni 30 zemūdenes "Virginia", tostarp – desmit "Block V" modifikācijas kuģus.

Jaunās hiperskaņas raķetes tiek izstrādātas "Ātrā globālā trieciena" (Conventional Prompt Strike) programmas ietvaros. Šiem mērķiem Jūras spēki plāno 2021.gadā iztērēt vairāk nekā miljardu dolāru. Koncepcija paredz uzbrukumu ar konvencionālajiem ieročiem īpaši svarīgiem pretinieka objektiem un to likvidāciju jebkurā vietā uz zemeslodes stundas laikā pēc pavēles saņemšanas. Pie tam netiek plānots izmantot kara bāzes aiz ASV robežām, kuru lielākā daļa tika izveidota aukstā kara gados iespējamam uzbrukumam PSRS.

Universāla kaujas galviņa

Hiperskaņas ieroči ir stratēģijas galvenais elements, kas ļauj Pentagonam vērsties pret objektiem pretinieka teritorijas dzīlēs – agrāk tie bija neaizsniedzami uzbrukumam no ārvalstu armijas bāzēm. Zemūdeņu bruņojumu veido divpakāpju cietās degvielas nesējraķete un universāla vadāmā planējošā kaujas galviņa Common-Hypersonic Glide Body (C-HGB).

Zemūdenēm paredzētās hiperskaņas raķetes pirmais izmēģinājums notika 2017.gada oktobrī poligonā Klusajā okeānā. Lādiņš startēja no sauszemes starta iekārtas – nesējs un glaideris pārvarēja vairāk nekā 2 tūkstošus jūras jūdžu no Havaju salām līdz Maršala salām. Nākotnē Pentagons plāno apgādāt tamlīdzīgus hiperskaņas kompleksus ne tikai zemūdenēm "Virginia", bet arī Zumwalt tipa eskadras kuģiem.

Februāra beigās ASV Aizsardzības ministrija nodemonstrēja maketu un atklāja dažas universālā planējošā bloka C-HGB īpatnības. Militārpersonas stāsta, ka ar šo kaujas galviņu papildinās arī perspektīvo sauszemes hiperskaņas ieroču sistēmu LRHW (Long Range Hypersonic Weapon). Vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes, kas izmanto cieto degvielu, pacelsies no diviem transporta un starta konteineriem, kas izvietoti uz buksējamās platformas. Eksperti vērtē, ka to darbības rādiuss sasniegs līdz četrus tūkstošus kilometru, ātrums – vairāk nekā 8 mahus.

Izstumtais

Pēdējos gados ASV aktīvi strādā pie hiperskaņas ieročiem. Pentagons uzdevis vairākām korporācijām izstrādāt perspektīvu bruņojumu dažāda tipa nesējiem. Daži paraugi izmēģināti, taču bieži vien testi beigušies neveiksmīgi. Piemēram, spārnotā raķete X-51A Waverider izstrādāta jau 2010.gadu vidū. Pirmā pārbaude tika atzīta par daļēji veiksmīgu – lādiņš sasniedza 5 mahu ātrumu, taču pašiznīcinājās pēc trīs minūtes ilga nestabila lidojuma un konstatētajām sakaru sistēmas disfunkcijām. Nākamajos testos Waverider izgāzās dzinēja disfunkcijas dēļ. Par rezultatīvāko tika atzīts starts 2013. gadā no bumbvedēja B-52, kad raķete pacēlās gandrīz 20 km augstumā, attīstīja ātrumu līdz 5 mahiem un pārvarēja vairāk nekā 400 kilometrus.

Hiperskaņas ieroču kārtējo izmēģinājumu "Ātrā globālā trieciena" programmas ietvaros Pentagons ieplānojis 2020.gadā. Tomēr, ņemot vērā Krievijas aizsardzības rūpniecības sasniegumus, patlaban amerikāņi cenšas neatpalikt, turklāt pat neskatoties uz savu projektu augošo finansējumu. Šo faktu atzīst arī Vašingtona. Piemēram, ASV BS Štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Džons Haitens paziņoja, ka Pentagona produkti hiperskaņas jomā cietuši neveiksmi un tagad paies vairāki gadi, lai atjaunotu pozīcijas.

Krievijas Bruņotie spēki jau saņēmuši pirmās hiperskaņas raķetes. Par stratēģiskā kompleksa "Avangard" izstrādi valsts prezidents Vladimirs Putins informēja savā uzrunā Federālajai sapulcei jau 2018.gada martā. Sistēma spēj pārvietoties atmosfēras blīvajos slāņos starpkontinentālā attālumā ar ātrumu, kas vairāk nekā 20 reizes pārsniedz Maha skaitli. Planējošais spārnotais bloks manevrē sarežģītā trajektorijā, tāpēc "Avangard" ir gandrīz neaizsniedzams jebkuriem patlaban esošajiem pretgaisa un pretraķešu aizsardzības līdzekļiem. Pirmais pulks ar "Avangardiem" sāka kaujas dežūras Orenburgas apgabalā pērnā gada nogalē.

Otrs Krievijas projekts – aviācijas bāzes hiperskaņas raķetes "Kinžal". Bruņojums jau tiek sekmīgi ekspluatēts bruņotajos spēkos, paplašinās nesējlidmašīnu lidlauku tīkls, bet karavīri regulāri organizē atbilstošas mācības.

119
Tagi:
hiperskaņas ieroči, zemūdenes, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV nolēmušas balstīties uz kodolieročiem konfrontācijā ar Krieviju
Paskatieties, ko spēj Krievijas hiperskaņas "Kinžal"
ASV inficējušās ar "upura kompleksu". Kurš vainīgs?
Apspēlēt Krieviju. Kādus hiperskaņas ieročus izstrādā ASV
Ukrainas JS kuģis Berdjansk

Kādiem nolūkiem Ukrainai vajadzīga jauna jūras kara bāze Azovas jūrā

7
(atjaunots 10:18 28.10.2020)
Atbildība par konfliktu eskalāciju, kas saistīti ar Krievijas un Ukrainas iekšējās Azovas jūras vienpusēju militarizāciju, vienlīdz gulstas uz Kijevas, Briseles un Vašingtonas pleciem.

Ukrainas jūras kara bāzes celtniecība Azovā liecina par Rietumu centieniem mākslīgi radīt jaunu starptautisko problēmu un iekšējās spriedzes zonu pie Krievijas robežām. Ukrainas JKS šeit ir tikai ASV un NATO plānu instruments. Atbildība par konfliktu eskalāciju, kas saistīti ar Krievijas un Ukrainas iekšējās Azovas jūras vienpusēju militarizāciju, vienlīdz gulstas uz Kijevas, Briseles un Vašingtonas pleciem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Sestdien, 11. aprīlī Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis apmeklēja jaunās 12 kuteriem paredzētas jūras kara bāzes (JKB) būvlaukumu Berdjanskā. Projekta prezentācijā Zeļenskis paziņoja: "Ir ļoti svarīgi, lai šajā vietā būtu pašiem savi kuģi, jo tādējādi mēs aizsargāsim mūsu ostas, mūsu tirdzniecību. Tas ir tiešs atbalsts ekonomikai."

Acīmredzot, Ukrainas ekonomikai nekas nedraud, kā vien kārtējais Maidans vai defolts. Bet jūras kara bāzes būvdarbiem būs vajadzīgi vairāk nekā 20 miljoni dolāru no valsts budžeta. Trīs jaunu piestātņu būvdarbi un jūras dibena padziļināšana sāksies tūlīt pēc projekta saskaņošanas, un 2021. gadā JKS pārvietos šurp no Nikolajevskas apgabala divus kuteru "Gjurza" divizionus un patruļas kuteru Mark VI (ASV militārā palīdzība) divizionu. Berdjanskas ostas administrācija skaidroja, ka JKB netraucēs darbam un nemazinās tirdzniecības ostas jaudas – redzams, ka tā skaidro saprot, cik bezjēdzīga būs JKB.

Militāri draudi Azovas akvatorijā objektīvi nepastāv, valstu robežas nav nospraustas. Azovas jūras starptautiski tiesiskais statuss – Krievijas un Ukrainas iekšējie ūdeņi. Atgādināšu: 2003. gadā Maskava un Kijeva noslēdza vienošanos (tā ratificēta 2004. gadā) par Azovas jūras kopīgu izmantošanu, bet 2012. gadā parādījās papildu vienošanās par kuģošanas drošību. Krimas tilta parādīšanās šajā jomā neko principiāli nav mainījusi. Tilta apsardzes pasākumi ir saprātīgi un pietiekami, tie neliek šķēršļus civilajai kuģniecībai Azovas jūrā un Kerčas šaurumā. Tomēr ir intriga: 2003. gadā noslēgtā vienošanās aizliedz ārvalstu jūras kara spēku kuģiem ieiet Azovas akvatorijā bez abu pušu – Krievijas un Ukrainas piekrišanas.

Rīcības brīvība

Patlaban Ukrainai ir divas jūras kara bāzes – Odesas un Nikolajevskas apgabalos. Šie dislokācijas punkti ļauj kuģiem (kad tie parādās) jebkurā laikā iziet Melnajā jūrā un Vidusjūrā (tālāk – Pasaules okeānā), neaizkavējoties garajās rindās Kerčas šauruma farvāterā (tā ir bijis vienmēr). Lai izbrauktu zem Krimas tilta, kuteriem "Gjurza" un "Mark VI" vajadzīga Krievijas atļauja. Kerčas šaurums starp Krimu un Tamaņu ir aptuveni 5 kilometrus plats, farvāters ved 500 metru attālumā no Krievijas krastiem un to, pats par sevi saprotams, kontrolē Krievija. Grozi, kā gribi, visur ir viens un tas pats.

Plāni pārcelt uz Berdjansku vienu no abām Ukrainas JKB radās jau prezidenta Petro Porošenko laikā, un patlaban vērojamā "pārmantojamība" militāro būvdarbu jomā liecina, ka Kijeva savos stratēģiskajos lēmumos nav patstāvīga.

Manuprāt, nevis Ukraina, bet gan Ziemeļatlantijas alianse tiecas kontrolēt Azovas jūru. Akvatorijas nepieejamība ir sāpīgs ģeopolitiskais izaicinājums. Toties iespēja, ka alianses speciālisti (taču ne kuģi) varētu atrasties Ukrainas kara bāzē pie pašām Krievijas robežām, izskatās kā stratēģiska priekšrocība reģionā, kur ierobežots par Melnās jūras valstīm nepiederošu kara kuģu uzturēšanās laiks. Šajā aspektā Berdjanskas osta ir lieliska, jo Ukrainas JKS bāze atradīsies tikai 70 kilometru attālumā no Krievijas piekrastes (Krasnodaras novada), 150 kilometrus no Kerčas un 220 kilometrus no Rostovas pie Donas, kur dislocēts Krievijas Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala štābs.

Krievijas "piekļuves bloķēšanas sistēmas", PGA sistēmas alianse var novājināt tikai pati ar saviem trieciena kompleksiem, sauszemes izlūkošanas un radioelektroniskās cīņas līdzekļiem tiešā KF robežu tuvumā.

Jūras kara stratēģijas Berdjanskā nav un nevar būt. Melnās jūras pārsvars reģionā ir absolūts un nelokāms. Ducis kuteru "Gjurza" un "Mark VI" spēj tikai izprovocēt kārtējo krīzi Azovas jūrā vai Kerčas šaurumā ar viegli prognozējamām sekām Ukrainas JKS. Ļoti iespējams, ka Berdjanskas JKB ar duci 25 metrus garu kuteru ir tikai piesegums nopietnāku NATO instrumentu virzībai uz austrumiem.

Spēka spoki

Ukrainas jaunais prezidents Vladimirs Zeļenskis nemainīja JKS vecos plānus, un 2019. gada nogalē tika saformēts kuģu Azovas divizions ar dislokācijas vietām Berdjanskā un Mariupolē. Turpat nokļuva arī 2018. gada "Kerčas krīzē" cietušie kuteri "Berdjansk" un "Nikopoļ", velkoņi "Jani Kapu" un "Korec", kā arī glābšanas kuģis "Donbas" un citas relatīvi cīņasspējīgas vienības. Jaunas JKB veidošanai ar tādiem spēkiem nepietiek. Kijeva plāno uzbūvēt 20 kuterus "Gjurza", taču 2020. gada sākumā bija tikai septiņi.

Tādā situācijā bez Vašingtonas atbalsta neiztikt. Martā Pentagons informēja ASV Kongresu par nodomu piešķirt Ukrainas Bruņotajiem spēkiem palīdzību 125 miljonu dolāru apmērā. Militārās palīdzības kompleksā iekļuva arī patruļas kuteris "Mark VI". Izdevums "The National Interest" nenorādīja precīzu kuteru skaitu, tomēr atzīmēja, ka amerikāņu tehnika Ukrainai kļūs par soli uz priekšu – jaunais "Mark VI" it kā esot labi bruņots un varot lepoties ar mūsdienīgu elektroniku.

Patruļas kuteri Odesā. Foto no arhīva.
© Sputnik / Денис Петров

26 metrus garā amerikāņu kutera bāzes komplektācijā ekipāža (10 cilvēki) ir bruņota tikai ar četriem 12,7 mm kalibra ložmetējiem un diviem 25 mm kalibra lielgabaliem. Augstfrekvences un satelītu sakari, ātrums – 30 mezgli un prettrieciena krēsli kabīnē nekādu lielo uzvaru nesola.

Tomēr aģentūra Stratfor prognozē neizbēgamu Pentagona un NATO aktivitātes pieaugumu Krievijas pierobežas reģionos. Melnās jūras flotes spēki un līdzekļi ir pastāvīgi gatavi. 13. aprīlī tie identificēja un pavadīja Melnās jūras akvatorijā ienākušo amerikāņu raķešu eskadras kuģi "Porter". Ne šis kuģis, ne citi ASV un NATO karakuģi nekad mūžā nevarēs ieiet Krievijas un Ukrainas iekšējos ūdeņos, kur brīvas kuģniecības tiesības ir tikai Krievijas un Ukrainas civilajiem (kravas un tirdzniecības) kuģiem. Kerčas šaurums nekad nav bijis starptautisks no 1982. gada ANO Konvencijas viedokļa, un uz to nevar attiecināt miglainas prasības par "tranzīta vai miermīlīgas kuģošanas tiesībām ārvalstu kuģiem".

Krievijas Ārlietu ministrija jau vairākkārt ir uzsvērusi: tikai Ukrainas valdība un valstis, kas to atbalsta, ir pilnībā atbildīgas par iespējamu situācijas saasināšanos Azovas reģionā. Vienlaikus Maskava vēl joprojām ir gatava konstruktīvam dialogam.
7
Tagi:
Azovas jūra, Ukraina, Krievija, NATO, ASV, militārā bāze
Pēc temata
Gluži kā kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Atbilde uz Ukrainas provokāciju: Kerčas šaurums drošības nolūkos tika slēgts
Ukrainas Ģenerālštāba priekšnieks: bāze Krimā biedē visu Eiropu
Ukrainai – miljards grivnu zaudējumos Azovā un Rietumu morālais atbalsts
Ričarda Lugara vārdā nosauktā laboratorija, foto no arhīva

Aizsardzība vai eksperimenti. Ko dara amerikāņu biolaboratorijas pie Krievijas robežām

12
(atjaunots 21:02 27.10.2020)
Krievijai jau sen dara raizes bioloģiskā drošība kaimiņvalstīs. Šaubas rada amerikāņu laboratoriju darbība Gruzijā, Kazahstānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā.

"Vašingtona, aizbildinoties ar epidemioloģisko palīdzību Šanhajas sadarbības organizācijai, savāc bioloģiskos datus," konstatēja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, tiekoties ar kolēģiem ŠSO. Ko īsti pēta amerikāņu laboratorijas? Par to portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

No karadienesta civilajā darbā

Biolaboratorijas Vidusāzijā un Kaukāzā amerikāņi sāka veidot jau pēc PSRS sabrukuma. Neko nevajadzēja būvēt: liela daļa pētījumu centru atklāti uz padomju institūtu bāzes. No 50. gadiem to specialitāte bija infekcijas slimības, mēra, tīfa un holeras vakcīnas.

Radiācijas aizsardzības kostīmi
© Sputnik / Илья Питалев

70. gados Maskavas un Vašingtonas bruņošanās sacensības papildināja bioloģiskā un ķīmiskā kara draudi. Klīda baumas, ka sociālistiskā bloka valstu laboratorijas izmēģina ieročus, ko padomju vara apņēmusies likt lietā pret Rietumiem. Nekādu prātīgu liecību tām nebija. Tomēr, kad PSRS sabruka, bija svarīgi nepieļaut noplūdes no pētnieciskajiem centriem.

Amerikāņi piedāvāja sadarbību. 90. gadu sākumā viņi palīdzēja Maskavai likvidēt ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču krājumus bijušajās republikās. Senatori Sems Nans un Ričards Lugars izstrādāja speciālu "Draudu kopīgas likvidācijas programmu" un tās ietvaros modernizēja biolaboratorijas Vidusāzijā un Kaukāzā.

Pēc būtības, tie bija militāri objekti. Ar amerikāņu atbalstu tos pārveidoja par civiliem zinātniski pētnieciskajiem centriem. Tomēr epidemioloģiskā situācija Kazahstānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Gruzijā vēl joprojām bija sarežģīta – nereti tika fiksēti holeras, hepatīta, tīfa uzliesmojumi.

Vašingtona piešķīra līdzekļus bīstamo slimību pētīšanai, taču ar noteikumu, ka laboratorijās varēs strādāt arī amerikāņu speciālisti. Reģionā savāktie štammi tika nogādāti rietumvalstu pētnieciskajos centros - amerikāņi skaidroja, ka Eiropā un ASV speciālistiem ir plašākas iespējas izpētīt vīrusu un radīt vakcīnu.

Uz Maskavas jautājumiem par to, kāpēc grantus laboratorijām piešķir no Pentagona un NATO budžetiem, amerikāņi atbildēja vienu un to pašu: pētījumu mērķis ir miermīlīgs.

Pēc Pentagona pasūtījuma

Īpaši aktuāla tēma kļuva 2018. gadā, kad Gruzijas bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze pastāstīja, ka pēc ārstēšanās Ričarda Lugara Sabiedriskās veselības aprūpes pētījumu centrā miruši desmitiem cilvēku. Viņš pieļāva, ka laboratorijā notikuši eksperimenti ar cilvēkiem.

Giorgadze pievērsa uzmanību arī augstajam bakterioloģiskās aizsardzības līmenim. Pēc viņa vārdiem, centra rīcībā ir iekārtas kaitīgu vielu izsmidzināšanai un lādiņi ar bioloģiski aktīvu materiālu.

"Kāpēc tādas lietas vajadzīgas iestādei, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība?" taujāja bijušais ministrs. Pie tam, viņš piebilda, centra darbinieki neslēpa, ka pilda Pentagona pasūtījumus.

ASV paziņoja, ka Giorgadzes apsūdzības esot absurdas, un no jauna apliecināja, ka visi pētījumi notiek tikai ar miermīlīgiem mērķiem.

Tomēr Krievija necietīs bioloģiskos eksperimentus pie savām robežām, brīdināja Ārlietu ministrijas Bruņojuma neizplatīšanas un kontroles lietu departamenta vadītājs Vladimirs Jermakovs.

Lai gaisinātu šaubas, Gruzijas valdība uzaicināja Krievijas speciālistus apmeklēt objektus. Taču, ņemot vērā pērno krīzi Maskavas un Tbilisi attiecībās, vizīte nenotika.

Kazahstānas štammi

Maskavu satrauc arī bioloģiskās laboratorijas Kazahstānā. Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstu ārlietu ministru apspriedē maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija iebilst pret ASV biolaboratorijām pie valsts robežām.

Situāciju kritizēja arī Ķīna – tā pieprasīja no ASV slēgt visus Pentagona finansētos pētījumu objektus Vidusāzijā. Savukārt amerikāņi ieteica ĶTR neiejaukt reģiona valstis ASV un Ķīnas pretrunās.

Bioloģiskās laboratorijas tiek apspriestas arī ŠSO samitos. Lai arī organizācijas locekļi – Kazahstāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna – apgalvoja, ka zinātniskie centri nav saistīti ar amerikāņu militārajiem pētījumiem, Krieviju un Ķīnu tas nepārliecināja. Izskanēja viedoklis, ka ŠSO locekļiem nāktos vērīgāk sekot tamlīdzīgai darbībai.

Drīz vien pēc izskanējušās kritikas Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs deva rīkojumu sagatavot likumu par bioloģisko drošību. Viņš uzsvēra, ka laboratorijas jāstrādā vietējiem, nevis ārvalstu speciālistiem. Valsts vadītājs nepaskaidroja, par kādiem centriem viņš runā, tomēr novērotāji precizēja: runa ir par Centrālo laboratoriju Almatā.

Tās specialitāte ir Kazahstānai raksturīgu vīrusu štammu pētījumi. Kopš 2016. gada tā strādā uz Kazahstānas Karantīnas un zoonozo infekciju zinātniskā centra bāzes, pakļauta Veselības ministrijai un tiek uzskatīta par republikas īpašumu, lai arī būvēta uz Pentagona rēķina. ASV šiem nolūkiem piešķīra 108 miljonus dolāru.

Bioloģiskā laboratorija Almatā jau vairākkārt radījusi bažas Kazahstānā. 2018. gadā valstī manāmi pieauga meningīta gadījumu skaits. Paklīda baumas, ka laboratorijā notikusi meningokoka infekcijas štamma noplūde. Žurnālisti un blogeri uzskatīja, ka amerikāņi tīšām pieļāvuši vīrusa izplatīšanos eksperimenta labad.

Kazahstānas Veselības ministrija apgalvoja, ka nekādas epidēmijas nav. "Kazahstānā ir 58 meningīta gadījumi, no tiem Almatā – 32. Relatīvie rādītāji no PVO viedokļa ir zemi," norādīja resors.

Stāvoklis ar koronavīrusu ir līdzīgs: internetā apgalvo, ka tas saistīts ar bioloģisko laboratoriju. Valdība noliedz konspiroloģiju un aicina neizplatīt paniku.

Sarežģīta epidemioloģija

Ārvalstu bioloģiskās laboratorijas ir arī Tadžikistānā. Viena no tām izveidota Dušanbē 2013. gadā uz Gastroenteroloģijas institūta bāzes. Projektu finansēja Merjē labdarības fonds (Francija), kas būvējis tādus pašus objektus Ķīnā, Mjanmā, Bangladešā un Āfrikas valstīs.

Frančiem parasti palīdzēja ANO un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID). Investīcijas pārsniedza 3 miljonus dolāru. Arī Tadžikistānā sponsori skaidroja: tas esot nepieciešams sarežģītās epidemioloģiskās situācijas dēļ.

Vēl vienu laboratoriju 2019. gadā organizēja uz Republikas Tuberkulozes apkarošanas centra bāzes. Sponsori – USAID un Pentagons. Vietējie biologi ar ārvalstu kolēģu dalību tur pēta tuberkulozi, malāriju, hepatītu un holeru.

Pērn Tadžikistānas ziemeļos tika atklāts jauns objekts. Par to pieejama vien ierobežota informācija, finansējumu nodrošinājuši amerikāņi.

"Atdzimšana" amerikāņu stilā

ASV militāri bioloģiskajā programmā piedalās arī Uzbekistāna. 2018. gadā par to informēja Krievijas Bruņoto spēku Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Igors Kirilovs. Viņš paskaidroja, ka Uzbekistāna palīdz amerikāņiem savākt datus par patogēniem mikroorganismiem.

Krievijas militārpersonas izteikumi radīja izbrīnu Taškentā. "Atklāti sakot, neesam par to neko dzirdējuši," Kirilova teikto komentēja republikas Aizsardzības ministrija.

Tomēr Uzbekistānas valdība nenoliedza, ka 2007. gadā amerikāņi piešķīra grantu Virusoloģijas institūtam Taškentā. Par šiem līdzekļiem vietējie speciālisti kopā ar amerikāņiem sāka pētīt brucelozi, kuras uzliesmojumi reģionā tiek fiksēti diezgan bieži. Tomēr ASV palīdzība situāciju nemainīja – nākamajā gadā saslimstība pat pārsniedza agrāko gadu rādītājus.

Ilgus gadus amerikāņi turpināja pētījumus Uzbekistānai piederošajā salā Vozroždeņije salā Arāla jūrā. Padomju laikos tur bija bioķīmiskais poligons, kur izmēģināja bakterioloģiskos ieročus. 2000. gados ASV mēģināja sameklēt poligona glabātavās Sibīrijas mēra sporas. Tādu aktivitāti Vašingtona pamatoja ar vēlmi uzlabot ekoloģisko situāciju reģionā. Taču, gluži pretēji, Uzbekistānā tika reģistrēti Sibīrijas mēra gadījumi. Paklīda baumas par tīšu noplūdi, tomēr pagaidām nav pierādījumu tam, ka infekcija būtu saistīta ar Virusoloģijas institūtu.

12
Tagi:
Pentagons, robeža, Krievija, biolaboratorijas, ASV
Pēc temata
Rietumos apstiprina ASV gatavošanos bakterioloģiskajam karam
Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV
Ko bijušās PSRS tautām gatavo Pentagona laboratorijas
Krievijas žurnālisti apmeklēja Lugara laboratoriju Gruzijā
Pažēlojiet cilvēkus: Ķīna aicina ASV slēgt biolaboratorijas bijušās PSRS teritorijās
Кандидат в президенты РФ, лидер ЛДПР Владимир Жириновский

Vazā ligu no vienas valsts uz otru: Žirinovskis prognozēja Šengenas sabrukumu Covid-19 dēļ

7
(atjaunots 10:23 28.10.2020)
Pandēmijas izplatības augstā riska rezultātā Eiropas valstis būs spiestas atgriezties pie ierastā pierobežas režīma, paziņoja Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Eiropu sagaida būtiskas pārmaiņas koronavīrusa pandēmijas rezultātā, līdz pat Šengenas zonas un kopīgās valūtas likvidācijai, uzskata Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis. Savu viedokli viņš pauda telekanāla "Rossija 24" ēterā.

Politiķis norādīja, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā Eiropas valstis atgriezīsies pie parastā robežkontroles režīma.

"Šengenas zona sabruks, jo Eiropas valstu iedzīvotājiem nav izdevīgi, ja cilvēks no vienas Eiropas valsts ievazā slimību citā. Tāpēc, domājams, tiks atjaunots parastais robežkontroles režīms," paskaidroja Žirinovskis.

Politiķis norādīja, ka, pēc viņa domām, pazudīs arī Eiropas kopējā valoda. "Lai cilvēki katrā valstī izmanto savu valūtu, lai nebūtu ietekmes," piebilda Žirinovskis.

Par Šengenas zonas iespējamo sabrukumu koronavīrusa izplatības dēļ jau pavasarī runāja Francijas prezidents Emanuels Makrons, aicinot saliedēties cīņā ar jauno infekciju. Toreiz Francijas valsts vadītājs konstatēja, ka uz svaru kausiem likta Eiropas projekta izdzīvošana – Eiropa riskē ar Šengenas nāvi. Pandēmijas dēļ martā uz 30 dienām tika slēgtas Eiropas Savienības un Šengenas ārējās robežas. Atsevišķu ES dalībvalstu nacionālās robežas ir slēgtas vēl joprojām.

Pavasarī Eiropu atzina par koronavīrusa izplatības galveno perēkli, situācija Itālijā un Spānijā bija katastrofāla, tomēr ES valstis izšķieda ilgu laiku pasākumu saskaņošanai un līdzekļu piešķiršanai cīņā ar Covid-19. Rudens sākumā epidemioloģiskā situācija ES atkal pasliktinājās – slimības izplatība pieaug, veselības aprūpes sistēmu resursi izsīkst.

7
Tagi:
Šengena, koronavīruss, Vladimirs Žirinovskis