ASV dolārs

"Mēs viņu zaudējam": koronavīruss apdraud ASV tirgu un dolāru

133
(atjaunots 21:54 08.03.2020)
Koronavīrusa epidēmija likusi augšāmcelties 2008. gada globālās finanšu krīzes garam. Tā skaidrojamas Donalda Trampa, ASV centrālās bankas un G7 valstu finanšu ministru darbības.

Šajā gadījumā nav  svarīgi ASV  vai Eiropas biržas indeksu konkrēti rādītāji, turklāt jebkuru akciju, valūtu vai biržas preču cenas viegli aug un krītas par vairākiem procentiem dienā. Svarīgāks ir tirgu emocionālais stāvoklis, kuri šķiet patiešām nobiedēti, neskatoties uz visiem centieniem nomierināt finanšu pasaules darboņus, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Amerikāņi ir satraukušies

Lūk, kā situāciju pirms dažām dienām aprakstīja un biržas kotējumu konvulsiju ticamāko iemeslu minēja finanšu žurnālisti no izdevuma Business Insider: "Federālā rezervju sistēma (tas ir, ASV Centrālā banka – aut.piez.) pieņēma lēmumu par likmju ārkārtas pazemināšanu pirmo reizi kopš (2008.gada – red.) finanšu krīzes – tas liecina, cik izmisīgs ir ASV ekonomiskais stāvoklis koronavīrusa fonā."

Ņujorkas fondu birža, foto no arhīva
© Sputnik / Вера Голосова

Kad amerikāņu mainstream žurnālisti, parasti tik patriotiski un optimistiski noskaņoti par ASV ekonomiku, pēkšņi sāk izmantot tādus terminus, kā "izmisīgs stāvoklis", var rasties pamatotas aizdomas, ka runa nav tikai par koronavīrusa pacientu skaitu. Drīzāk gan radušās bažas par pašas ASV ekonomikas šaubīgo veselību, kurā pat ne īpaši plaša epidēmija var radīt dziļu recesiju.

Finanšu pasaulaes satraukuma iemeslus var skaidrot ar sekojošu salīdzinājumu: pacients ierodas slimnīcā ar vieglu saaukstēšanos un iesnām, taču pēc izmeklēšanas viņu pa taisno ved uz reanimāciju un sāk dot zāles, kam nav nekāda sakara ar iesnām. Skaidrs, ka tāds notikumu pavērsiens radītu satraukumu pacienta radinieku vidū. Šajā gadījumā pacients ir ASV ekonomika, reanimatologu komanda – ASV Federālā rezerve un Finanšu ministrija, satrauktie tuvinieki – baņķieri, korporāciju vadītāji, pensijas fondu menedžeri un ierindas investori.

Krasa (0,5% - tas ir ļoti daudz) un ārkārtēja dolāru procentu likmes samazināšana pēdējo reizi tika pielietota 2008.gada totālās ekonomiskās krīzes fonā, kad bija apdraudēti ASV un pasaules ekonomikas pamati un pasaules finanšu sistēmas galvenajām bankām draudēja bankrots. Tāpēc Federālās rezerves darbību salīdzinājums ar reanimatologu komandu ir attaisnots. Lietā liktas ārkārtas metodes, lai ietekmētu ekonomiku un finanšu tirgu. Tagad vēl klāt nāk Donalda Trampa reakcija – viņš bija neapmierināts ar to, ka spertie soļi nav pietiekami radikāli: "Vairāk mīkstināt (monetāro politiku – red.) un apgriezt (procentu likmes – red.)!" ASV prezidents burtiski kliedz savā lapā Twitter.

Arī te var novilkt paralēli: iedomājieties, ka palātā iebrāžas galvenais ārsts un sāk burtiski aurot uz ārstiem, pieprasot, lai viņi kustētos veicīgāk un aktīvāk atdzīvinātu slimnieku.

Finanses
© Sputnik / Руслан Кривобок

Šķiet, pēc tam būs pagrūti iegalvot slimniekam, ka viņš ir " vienkārši saaukstējies". Tāpēc amerikāņu (līdztekus – arī ārvalstu) investori uz centrālās bankas soļiem reaģēja negatīvi. Likmju samazināšanas dienā nebija vērojama nekāda strauja amerikāņu akciju celšanās, fondu indeksi "aizgāja" mīnusā.

Lai kā indeksi izturēsies turpmāk, fundamentālā līmenī saglabāsies tā pati problēma: spriežot pēc varasiestāžu darbībām, ASV ekonomikā (domājams, arī ES ekonomikā) klājas slikti, un koronavīruss tikai pasliktinās jau esošās strukturālās problēmas. Izvirzīta pat radikālāka teorija: koronavīruss ir tikai iegansts ārkārtas stimulēšanas pasākumiem, ko citos apstākļos nāktos aizbildināt ar citiem, mazāk pārliecinošiem iemesliem.

Pazīstamais Volstrītas veterāns un televīzijas zvaigzne Džims Krāmers ir tipisks finanšu speciālists. Telekanāls CNBC stāsta par viņa iespaidiem: "Džims Krāmers paziņoja CNBC, ka Federālās rezerves procentu likmju straujā samazināšana liek viņam vairāk satraukties par iespējamiem ekonomiskajiem riskiem koronavīrusa dēļ. "Es pašlaik nervozēju. Es nervozēju vairāk nekā līdz šim," atzina Krāmers. Viņš piebilda, ka šis solis palīdz Volstrītai, taču gandrīz nepalīdz pārliecināt patērētājus, kuri uztraucas par koronavīrusu, sēž mājās un naudu netērē."

Daiļrunīgs fakts: krīzes brīžos attīstīto valstu investori (un liela daļa investoru no jaunattīstības valstīm) parasti pārdod savas akcijas un skrien pirkt dolārus – viņus mudina bara instinkts un pārliecība par to, ka ar dolāru viss noteikti būs kārtībā. Taču pēc Federālās rezerves lēmuma investori metās pirkt zeltu. Arī tas liecina par lielu nervozitāti un pārliecības trūkumu par rītdienu.

Mūsu priekšā ir ne tikai ASV problēma. Tā ir visu "kolektīvo Rietumu" problēma – par to liecina tas, ka tirgus nomierināšanai Vašingtona piesaistījusi visas G7 valstu centrālās bankas un finanšu ministrijas.

Daudzpusēju telefona sarunu rezultātā tika pieņemts kopīgs paziņojums. Tajā teikts, ka "G7 finanšu ministri ir gatavi spert atbilstošus soļus, lai sniegtu palīdzību atbildei uz vīrusu un atbalstu ekonomikai pašreizējā posmā. G7 centrālās bankas turpinās pildīt savus mandātus, tādējādi atbalstot cenu stabilitāti un ekonomisko izaugsmi, saglabājot finanšu sistēmas stabilitāti".

Lieta tāda, ka ASV un ES ekonomikas iegrimušas parādos, tām nepietiek izturības, lai patstāvīgi pārciestu pat nelielu īslaicīgu patēriņa pieprasījuma krišanos vai globālās ekonomikas ražošanas ķēdīšu sarāvumu, un to fundamentālās problēmas nav iespējams salāpīt, padarot lētākus kredītus vai audzējot budžeta deficītu. Tipogrāfijā, kas ražo svaigas dolāru vai eiro banknotes, nav iespējams uzdrukāt vakcīnu vai zāles pret vīrusu. Kā jau teicām, epidēmija ir atklājusi globalizētās ekonomikas vājās vietas – mazākā šoka apstākļos tā sāk aizelsties.

Nav svarīgi, cik sekmīgas būs centrālo banku pūles nomierināt finanšu tirgu – epidēmija tikai paātrinās svarīgu ekonomisko tendenci: vadošo vietu dienas kārtībā ieņems deglobalizācija un ekonomiskās patstāvības pastiprināšanās, lai minimizētu ārējos riskus. Pie tam Krievija ekonomiskās patstāvības un ar ārējiem satricinājumiem saistītu risku minimizācijas ceļā ir tikusi krietni tālāk uz priekšu.

133
Tagi:
koronavīruss, dolārs, ASV
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (723)
Pēc temata
Ekonomisti ceļ trauksmi: kā koronavīrusa uzliesmojums ietekmējis pasaules tirdzniecību
Eksperte: pasaules ekonomika cieš no koronavīrusa, un runa nav par pustriljonu zaudējumu
Fināla izpārdošana: Krievija atbrīvojusies no ASV valsts parāda
Baltkrievija

Baltkrievijā aprok zemē krāsaino revolūciju

34
(atjaunots 09:35 24.10.2020)
Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Baltkrievu opozīcija ir tik ļoti neveiksmīga, ka tai ir pat izredzes zaudēt nominācijā "Gada neveiksminieks", raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti. Pret to spēlē gan no tās neatkarīgi apstākļi, gan pašas līderi, kuri izvirza tik pārsteidzošas iniciatīvas, ka vispār nav skaidrs, kā tās izkraut bez smagiem reputācijas un imidža zaudējumiem.

Svētdien beidzas Aleksandram Lukašenko pirms gandrīz divām nedēļām izvirzītā Svetlanas Tihanovskas "ultimāta" termiņš. Tā kā ne mazāko pazīmju Baltkrievijas varasiestāžu gatavībai izpildīt tā prasības netiek novērotas, no pirmdienas, saskaņā ar "prezidentes Svetas" solījumu, Baltkrievijai ir jāieslīkst nacionāla streika, ceļu bloķēšanas un pārdošanas apmēru valsts veikalos krituma haosā.

Taču ar katru dienu šāda notikumu attīstība izskatās arvien fantastiskāk.

Izskatās, aizdomas par to sāk parādīties pat opozīcijas koordinācijas padomē, kura tagad uzdodas ar jautājumu, kā lai izsprūk no situācijas ar vismazākajiem zaudējumiem. Viens no tās locekļiem, Pāvels Latuško, paziņoja, ka līdz ar ultimāta termiņa iztecēšanu, kurš ar vieglu rokas kustību pārvērtās "tautas" ultimātā, viņi audzēs savu aktivitāti. Ļoti ērts formulējums, kurš paver visplašākās interpretācijas iespējas, taču nesniedz nekādas saistības.

Tomēr arvien acīmredzamāku Baltkrievijas protestu izgāšanos būtu nepareizi saistīt tikai un vienīgi ar iekšējiem faktoriem, lai gan, neapšaubāmi, tie spēlē galveno lomu.

Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Pusotru desmitgadi tas – šis fenomens – bija reāls drauds varasiestādēm un vienlaikus iedvesma opozīcijai lielā daudzumā valstu. Krāsainās revolūcijas tika uzskatītas par perfektu un visvarenu ieroci nevēlamo valdnieku un režīmu gāšanai. Šis jēdziens demoralizēja vienus un iedvesa pārliecību citiem par viņu drīzo uzvaru.

Taču, laikam, pats galvenais: par iespēju šādā veidā reāli izmainīt dzīvi uz labo pusi bija patiesi pārliecināts milzīgs daudzums cilvēku, kuriem nav tieša sakara ar politiku.

Jo krāsainā revolūcija – tas nav tikai valsts apvērsums. Tā nav iespējama bez pilsoņu pārpildītām ielām, kuri parastā situācijā ir apolitiski, taču pēkšņi sāk ticēt tūlītējas varas maiņas nepieciešamībā, neraugoties uz rakstītiem noteikumiem, gaišākas nākotnes dēļ. Tieši tas pamudināja desmitiem un simtiem tūkstošiem cilvēku iziet Kairas Tahriras laukumā 2011. gadā un Eiromaidanā Kijevā 2013. gadā.

Starp citu, Baltkrievijas protesti arī sākumā varēja palielīties ar pietiekami lieliem cilvēku pūļiem. Tikai pasākumu dalībnieku skaits nemitīgi samazinās katru nedēļu.

Lieta nav tikai tajā, ka cilvēki ir noguruši no tā, ka viņu dalība pasākumos nenes rezultātus un ka lozungam "Lukašenko, ej prom", izrādās, nepiemīt maģisks spēks padzīt "nepareizo" nacionālo līderi. Paralēli Baltkrievijas notikumiem citās pasaules malās notiek visnotaļ zīmīgi procesi, kuri liek republikas pilsoņiem arvien skaidrāk vērtēt notiekošo savā zemē.

Ir Kirgīzija, kur tieši šobrīd piedzīvo 15 gadu laikā trešo politisko krīzi, attiecībā pret kuru tiek pielietota birka "krāsainā revolūcija" Maz kurš ir izdarījis parādības diskreditācijai vairāk, nekā šī Vidusāzijas valsts, jo galvenais visu valsts apvērsumu iznākums, kuriem norisinās ar ielu nekārtībām un anarhiju, kļuvis pārmaiņu trūkums uz kaut ko labāku priekš Kirgizstānas sabiedrības.

Mēnesi pirms vēlēšanām Biškekā slēdza visus ieroču veikalus. Taču tur joprojām neslikti iztiek arī ar bruģakmeņiem un armatūru. Varētu teikt, ar "proletariāta ieroci", ja tas būtu viņš.

Ir Armēnija. Pieaugošās skepses attiecībā uz jebkādiem maidaniem un arvien biežāku to neveiksmju fonā tieši 2018. gada notikumi Erevānā kalpoja par paraugu samtainajai revolūcijai, kura visās nozīmēs izdevās. Demokrātijas, Eiropas nākotnes un korupcijas apkarošanas vārdā sacēlusies tauta veiksmīgi gāza apnikušo varu, nolika valsts vadībā to, kuram noticēja, – un jaunajam līderim pat ir ar ko palielīties pirmajos darba gados. Visādā gadījumā, katastrofālo rezultātu trūkums, kā Ukrainā vai tajā pašā Kirgīzijā, jau var skaitīties zīmīgs sasniegums šādos laikos.

Taču kāda jēga tautas izdarītajā Eiropas izvēlē, uzvarētajos korumpantos no iepriekšējās varas un progresīvā demokrātiskā līderī, ja Armēnija atkal izrādījusies ļoti veca un asiņaina konflikta epicentrā? Turklāt pat cilvēkam, kam ir sveša politikas pasaule, ir skaidrs, ka Azerbaidžāna izmantoja kaimiņa demokrātijas meklējumus savās interesē, kā rezultātus var novērot šobrīd Kalnu Karabahā.

Termins "krāsainā revolūcija" slēpti ved pie domas, ka pasaule ir kaut kas burvīgs, saulains, draudzīga vieta, kur cilvēki viens otram ir brāļi, - un ir jāaizvāc atsevišķi kaitnieciski spēki valsts vadībā, un valsts uzreiz pārtaps tādā pašā ziedošā dārzā, kurš dzīvo harmonijā ar apkārtējiem. Kirgīzija un Armēnija baltkrievu sabiedrībai ir uzskatāms atgādinājums, ka šāds priekšstats ir ilūzija, kurai nav ne mazākā sakar ar realitāti nedz iekšpolitiskā, nedz ārpolitiskā nozīmē.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka protesti Baltkrievijā konsekventi virzās pie savas arvien neizbēgamākas izgāšanās.

Un tādējādi republika iedzīs savu naglu vispasaules mīta par krāsaino revolūciju zārkā.

34
Tagi:
Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Polija vēsta, ka atradīs "iespējas atbildēt" Minskai diplomātu jautājumā
ES pieņēma lēmumu par Lukašenko iekļaušanu melnajā sarakstā
Lukašenko vai opozīcija: kam simpatizē Latvijas iedzīvotāji
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19

0
(atjaunots 18:10 24.10.2020)
Latvijā aizritējušajā diennaktī miruši četri pacienti ar Covid-19 diagnozi, un atklāti 259 jauni inficēšanās gadījumi; SPKC vēršas pie Liepājas BIG 7 kluba apmeklētājiem.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pēdējā diennaktī valstī ir veikti 5632 koronavīrusa testi un atklāti 259 inficēšanās gadījumi.

​Pēdējo 24 stundu laikā miruši četri cilvēki ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi. No tiem viens cilvēks bija vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem, pārējie – no 80 līdz 90 gadiem.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka vismaz 9 jaunie inficēšanas gadījumi ir saistīti ar Liepājas naktsklubu BIG 7, Baznīcas ielā 14/16. Tos, kas apmeklēja klubu pēc 10. oktobra, lūdz uzmanīgi sekot līdzi veselībai un gadījumā, ja parādās kaut kādi simptomi, nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta.

​Visā pandēmijas laikā Latvijā inficējās 4467 cilvēki, no tiem 1357 izveseļojās. Pašlaik pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars sasniedzis 4,6%.

Jaunie ierobežojumi

Atgādināsim, ka Latvijas valdība pastiprinājusi ierobežojošos pasākumus valstī saistībā ar koronavīrusa izplatību.

No 24. oktobra aizsargmaskas ir jāvalkā visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski. Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs maskas nāksies valkāt personālam – obligātā kārtībā, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): no 26. oktobra atļauts pulcēties kompānijā līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus.

Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (723)
Pēc temata
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
"Ar apbedīšanas biroja izziņu": sociālos tīklus šokē jaunie Covid-19 testēšanas noteikumi
Otrais Covid-19 vilnis: cik Latvijas iedzīvotāju plāno ierobežot sociālos kontaktus
Latvijā antirekords pēc Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita, viens cilvēks miris