Bēgļu nometne, foto no arhīva

Turcija draud Eiropai ar migrantu ordām, lai "ietekmētu Krieviju"

88
(atjaunots 17:05 02.03.2020)
Diezin vai vācu un franču politiskā elite būs sajūsmā par iespēju skaidrot vēlētājiem, ka gāzes un benzīna cenas pieaugušas tāpēc, ka vajadzēja aizsargāt Turcijas intereses pret Krieviju un panākt, lai Parīzē un Berlīnē neparādītos vēl kāds miljons bēgļu.

Ja ne koronavīruss un tā radītais finanšu tirgu rekordlielais sabrukums, par galveno ziņu šajā nedēļas nogalē kļūtu informācija par to, ka Turcija "atvērusi bēgļu krānu" uz Eiropas robežas cerībā ietekmēt Vāciju un visu Eiropas Savienību Sīrijas krīzes kontekstā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

The New York Times ziņo: "Turcijas prezidents meties virsū ES līderiem par to, ka viņi nav palīdzējuši Turcijai tikt galā ar augošo krīzi Sīrijas ziemeļos".

Tas nozīmē, ka lielās ģeopolitikas spēļu galā Ankara likusi savu galveno trumpi – risku, ka atkārtosies "bēgļu krīze", kas teju vai maksāja politisko karjeru Angelai Merkelei un radīja apstākļus ārpussistēmas partiju popularitātes straujam pieaugumam Eiropā, it īpaši Vācijā. Turcijas loģiku var saprast: bēgļu problēmas atjaunošana Eiropā, nevis pie tās robežām, varētu piespiest Berlīni, Parīzi vai Briseli spert kaut kādus soļus. Tomēr rodas iespaids, ka ģeopolitiskā kombinācija diezin vai nesīs vēlamos augļus.

Ja Ankara (kā parasti) pieprasītu no ES naudu, tai būtu zināmas izredzes uz panākumiem, pat ja runa būtu par pavisam nopietnām summām. Taču tagad, pamatoti atzīmēja tā pati New York Times, situācija ir pavisam citāda: "Erdogana kunga komentāri izskanēja, kad Turcija cieta smagus zaudējumus Krievijas vai Sīrijas uzlidojumus Sīrijas ziemeļrietumos ceturtdien, un Turcija cenšas gūt ASV un ES atbalstu savām operācijām Sīrijā."

Ar "atbalstu operācijām Sīrijā" būs daudz smagāk, it īpaši, ja runa ir par Eiropas Savienības dalību Sīrijas krīzē. Paskatīsimies uz situāciju pragmatiski: kādi "atbalsta" varianti Turcijai iespējami no Eiropas Komisijas vai pat atsevišķu ES dalībvalstu puses? Diezin vai var nopietni pārdomāt ES valstu bruņoto spēku tiešu dalību operācijās pret Sīrijas Arābu Republikas armiju vai pret Krievijas GKS. Vācu vai franču politiķim tāda veida ierosinājumi būtu īsta politiskā pašnāvība, nerunājot jau par to, ka Eiropas līmenī Turcijai ir virkne vēsturiski nesamierināmu ienaidnieku, kuri tādu lēmumu bloķēs. Nav pat ko runāt par loģistikas problēmām un ģeopolitiskajiem riskiem. Tātad, izņemot kaut kāda kolektīva, totāla bezierunu plānprāta lēkmi, variantu "dāvāt Turcijai atbalstam Bundesvēra tērauda plecu" var uzskatīt par aizvainojoši mazticamu.

Var izskatīt hipotētisko sižetu, kura apstākļos Eiropas Savienība, ko nobiedējusi bēgļu orda pie savām robežām un 2015. gada "migrantu krīzes" atkārtošanās, nolems ietekmēt Krieviju ar ekonomiskām metodēm, piemēram, sankcijām. Taču arī šis scenārijs ne gluži iederas Parīzes un Berlīnes vēsturiskajā pieredzē (salīdzinoši nesenā) un ģeopolitiskajā loģikā. Visas sankcijas, ko ES ir spējusi vērst pret Krieviju, nenodarot sev nopietnus ekonomiskos zaudējumus, jau ir ieviestas. Ja arī tiks ieviesti citi pasākumi, tas notiks tikai ārkārtas gadījumā, un "Turcijas interešu aizsardzība Sīrijā" diezin vai ir tas, kā labad Berlīne vai Parīze izšķirsies par tik sāpīgiem (sev pašām) soļiem.

Diezin vai vācu un franču politiskā elite būs sajūsmā par iespēju skaidrot vēlētājiem, ka gāzes un benzīna cenas pieaugušas tāpēc, ka vajadzēja aizsargāt Turcijas intereses pret Krieviju un panākt, lai Parīzē un Berlīnē neparādītos vēl kāds miljons bēgļu. Turklāt vēlētājs var uzdot nepatīkamu jautājumu: kāpēc gan neslēgt robežas bēgļiem? Kad uz šo jautājumu netiks dota prātīga atbilde, vēlētājs var mierīgi nobalsot par tiem ārpussistēmas radikāļiem, no kā baidās Merkele un Makrons.

Turklāt vēl, pateicoties Francijas prezidenta atklātībai, nesen mēs uzzinājām, kāda svarīga kulturoloģiska atklāsme nākusi pār Eiropas ekspertiem: viņi secinājuši, ka sankcijas nekādi nav ietekmējušas Krievijas rīcību. Atgādināsim, ka Makrons nesenajā konferencē Minhenē paziņoja: "Mums ir sakrājušies iesaldēti konflikti, neuzticēšanās sistēma, konflikti kiberdrošības jomā, sankcijas, kas absolūti neko nav mainījušas Krievijā. Es nepiedāvāju tās atcelt, es tikai konstatēju. Mūsu sankcijas un kontrsankcijas mums, eiropiešiem, maksā tikpat dārgi, ka Krievijai, bet rezultāts nav īpaši pozitīvs."

Pagaidām situācija veidojas sekojoši: Bulgārija un Grieķija nostiprina robežas, policija jau apmētā bēgļu kolonnas ar dūmu granātām. The Guardian stāsta par Briseles pozīciju: "Eiropas Savienība brīdināja Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, ka sagaida no Ankaras saistību izpildi par sešiem miljardiem eiro – apturēt migrāciju uz ES dalībvalstīm. Saskaņā ar 2016. gada vienošanos Turcija apņēmās apturēt cilvēku plūsmu uz ES apmaiņā pret naudu. Patlaban Turcijā mitinās apmēram 3,6 miljoni bēgļu no Sīrijas. Brisele bija satraukta, jo Turcijas valsts ziņu aģentūras demonstrēja kadrus ar simtiem bēgļu un migrantu, kuri tuvojas sauszemes un jūras robežām ar Grieķiju."

Piekrāpt Briseli un pievākt naudiņu – tā ir drosmīga un zināmā mērā pat oriģināla ideja, taču diezin vai tai būs pozitīvas sekas.

Neizbēgami rodas jautājums: vai pašreizējā situācijā nav cerības uz to, ka "humanitārā krīze Eiropas Savienībā" kaut kādā veidā stimulēs ASV iejaukšanos Sīrijas konfliktā. Ja Savienotās Valstis iejauksies, tas noteikti nebūs bēgļu dēļ. Vēl vairāk: kadri ar miljoniem "nelegāļu no Sīrijas", kuri triecienā ieņem Grieķijas un Bulgārijas caurlaides punktus, - tā ir lieliska reklāma Donalda Trampa galvenajam projektam – "sienai uz Meksikas robežas". Ja paskatīsimies uz situāciju ciniski (diezin vai Savienoto Valstu prezidentam raksturīgs ideālisms): jo vairāk un ilgāk amerikāņu televīzija stāstīs vēlētājiem par migrācijas krīzes šausmām Eiropas Savienībā, jo augstāks būs tagadējā ASV prezidenta reitings.

Patlaban vēl būtu grūti prognozēt, kā beigsies krīze Sīrijā: priekšā vēl ir sarežģītas pārrunas starp Ankaru un Maskavu, iespējams, kārtējie centieni atrast pagaidu kompromisu. Jebkurā gadījumā nevajag vērtēt par augstu trumpjus, kuri jau likti galdā. Diezin vai patlaban tie spēs mainīt partijas gaitu.

88
Tagi:
Eiropa, draudi, bēgļi, Turcija
Cilvēki pie grafiti attēla pirms uzbrukuma 51. zonai Nevadas štatā 2019. gada 20. septembrī

"Saprātīgas būtnes nerīkosies". Kāpēc Pentagons publicējis ierakstus ar NLO

7
(atjaunots 19:21 15.08.2020)
Pentagona publicētie video ieraksti ar NLO izrādījās autentiski. Amerikāņu pilotu ieraksti vairākus gadus cirkulēja pa tīmekli, raisot ārpuszemes kontaktu teoriju piekritēju un pretinieku diskusijas.

Par to, kāpēc Pentagons atzinis, kas filmējis ierakstus, kā jāizskatās citplanētiešu kosmiskajiem kuģiem un cik stipra ir ticība citplanētiešiem, portālā RIA Novosti mēģināja noskaidrot Antons Ļisicins.

No citām planētām

Viens ieraksts tapis 2004. gadā, abi pārējie – 2015. gadā. Pentagons organizējis "rūpīgu pārbaudi" un "nonācis pie slēdziena": šo materiālu publikācija neatklāj neko slepenu un netraucē pētīt neidentificētas parādības gaisa telpā".

Pirmais video ir iznīcinātāja tēmēšanas kompleksa ieraksts, tapis pēc pacelšanās no aviācijas bāzes kuģa Nimitz klāja. Lidaparāta pilotu Deividu Frevoru pārsteidza nepazīstamā objekta manevrētspēja un ātrums. "Es domāju, kas nebija no mūsu pasaules," viņš piezīmēja žurnālistiem.

Interesanti, ka video glabājās kompānijas serveros, kas nodarbojas ar specefektiem. To publicēja ufologu organizācija. 2015. gadā video uzņēma aviācijas bāzes kuģa "USS Theodore Roosevelt" lidmašīnas. Tēmēkļa ietvarā parādījās kāds ļoti ātrs objekts. Fakts, ka Pentagons atzinis ierakstu autentiskumu, nav nejaušs, pauda pārliecību ASV armijas atvaļinātais pulkvedis Džons Aleksanders, kurš pēta iespējas izmantot militāriem mērķiem paranormālas parādības. Pēc viņa domām, tas izdarīts pandēmijas apogejā, lai nepiesaistītu īpašu uzmanību interesantiem faktiem.

Вывеска отеля Little A'Le'Inn, расположенного неподалеку от Зоны 51, Невада, США
© AP Photo / John Locher
Viesnīcas "Little A"Le"Inn" izkārtne "51.zonas" apkaimē, Nevadas štatā, ASV

"Zinātniska skaidrojuma nav, - viņš pastāstīja RIA Novosti. – Atļaujiet nocitēt manas grāmatas "NLO: Mīti, noslēpumi un realitāte" noslēgumu: lai ar ko mums būtu darīšana, šie fenomeni ir sarežģītāki, nekā mēs varam iedomāties."

Publicists Pols Stounhills, kurš tāpat aizrāvies ar ufoloģiju, pastāstīja RIA Novosti: "90. gadu sākumā es saņēmu vēstules no bijušās PSRS, no cilvēkiem, kuri "stājušies sakaros". No Krievijas, no Ukrainas, no Vidusāzijas. Ļoti interesanti, dažkārt aizkustinoši stāsti, kontaktu apraksti. Tomēr zemestrīcē Losandželosā 1994. gadā mape ar šīm liecībām gāja bojā."

Viņš vērsās pie lasītājiem ar lūgumu: "Neaizmirstiet neparastus, talantīgus, neticami gudrus literātus un domātājus, tādus kā Ivans Jefremovs (padomju rakstnieks-fantasts – red.). Veltiet vairāk zinātkāres mīklām un neizskaidrojamām lietām."

Lidojošie šķīvīši Krievijā

Amerikāņu sižeti ar "citplanētiešiem" dažkārt kļūst par nacionālās drošības jautājumu. Pērn lielu troksno sacēla "Uzbrukums 51. zonai". Aktīvisti gribēja uzbrukt armijas bāzei Nevadas štatā, jo uzskatīja, ka tur notiek eksperimenti ar citplanētiešiem. Nācās spert nopietnus soļus, un galu galā uzbrukums izgāzās.

Par to, cik dīvaini ārpuszemes jautājumi ievijas amerikāņu politikā, RIA Novosti pastāstīja amerikānists, rakstnieks-fantasts Kirils Benediktovs. Viņš atgādināja, ka ufoloģija ASV ir ļoti stabila subkultūra, kam barojošu vidi rada plašsaziņas līdzekļi, tiražējot daudzveidīgas sazvērestības terorijas. "Tāpēc tāda iemesta informācija, kā nesenie video, ASV rada daudz lielāku rezonansi nekā, piemēram, Krievijā, kur pret "šķīvīšiem" jau sen izturas ar skepsi un humoru," teica Benediktovs.

Tiesa, arī Krievijā ir lieli ufoloģijas entuziasti. "Nesen radiostacijas ēterā kāds zinātnieks-amerikānists no visai autoritatīva kompetenta institūta pastāstīja klausītājiem, ka, izrādās, 1950. gadā prezidents Trumens ieviesis ārkārtējo stāvokli un pārtraucis Konstitūcijas darbību, jo virs Jaunanglijas notikusi ASV Gaisa spēku plaša kauja ar NLO armādu," minēja piemēru rakstnieks.

Pašreizējais prezidents-reālists Donalds Tramps nepiekrīt dažu līdzpilsoņu konspiroloģiskajām idejām. "Bet viņam taču pēc statusa vajadzētu zināt par citplanētiešiem vairāk nekā citiem. Tomēr uz telekanāla ABC News žurnālistu jautājumu par to Tramps atbildēja tā: "Man patiešām bija viena ļoti īsa tikšanās par šo problēmu. Cilvēki stāsta, ka viņi redz NLO. Vai es tam ticu? Ne īpaši," ASV prezidenta teikto citēja Benediktovs.

Popkultūra – filmas, televīzija un literatūra – vēl joprojām aktīvi ekspluatē šo tēmu. Tomēr, Benediktors piebilda, NLO vismazāk tic autori, kuri raksta šajā žanrā. Pēdējais, kurš nopietni sprieda par lidojošajiem šķīvīšiem, bija Roberts Hainlains. Tagad, ja literāts ierodas redakcijā ar romānu vai stāstu, kurā bez mazākās ironijas apraksta "sudrabainu šķīvīti nomaļā nostūrī", viņu vienkārši izsmej.

"Fantasti labāk nekā citi saprot: protams, mēs nevaram būt vieni Visumā, tomēr iespēja, ka "citi" būs kaut cik līdzīgi mums, ir niecīga," konstatēja rakstnieks.

Citplanētiešu tehnoloģijas

Ufoloģijas popularitāti veicina arī militāro izstrādājumu slepenība, atgādināja filozofs Sergejs Gavrovs, Krievijas valdības Finanšu universitātes profesors. "Ir teorija, ka mūsdienu mikroelektronika radusies pēc lidojošā šķīvīša avārijas. Tā bija pārlieku ideāla, - viņš stāstīja. – Te slēpjas sapnis saņemt unikālas absolūtas tehnoloģijas, kas dāvās kolosālu pārsvaru vienai vai otrai valstij."

Dažādu valstu bruņotie spēki arī savulaik interesējās par ufoloģiju. ASV bija projekts "Zilā grāmata": vāca un analizēja ziņas par NLO. Tomēr 60. gadu beigās to slēdza, jo visas liecības par "citplanētiešu kuģiem" bija vienkārši vieglas masu histērijas formas sekas, mēģinājumi gūt slavu vai vienkārši atmosfēras parādību kļūdaina uztvere.

Līdzīgs projekts bija arī PSRS – strādāja speciāla armijas daļa, precizēja astronoms, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts Vladimirs Surdins. "Informāciju vāca ar praktisku mērķi – uzskatīja, ka tie ir iespējamā pretinieka triki, - viņš atzīmēja. – Kad pārliecinājās, ka tā nav, visus darbus pārtrauca. Tātad bruņotajiem spēkiem šis jautājums ir izbeigts. Taču zinātniekiem – ne."

Starptautiskā projekta SETI (Search for extraterrestrial intelligence — "Ārpuszemes saprāta meklējumi") ietvaros astronomi un astrofiziķi mēģina saņemt vēstījumus no tālām planētām. Tomēr arī kosmosā pagaidām valda klusums.

"Mēs jau 60 gadus meklējam dažādos diapazonos ārpuszemes civilizāciju signālus, un nekādi nevaram atrast, - pastāstīja Surdins. – Saprātīgas būtnes nesūtīs pie mums gigantiskus kuģus, tas ir enerģētiski neiespējami. Drīzāk atsūtīs naga izmēra pētniecisku aparātu, un mēs to nepamanīsim."

Pārlieka ziņkārība un zināšanu trūkums

Katru nesaprotamu parādību entuziasti ir gatavi uzskatīt par citplanētiešu kuģi. Tā ir principiāla kļūda. Surdins atgādināja, ka cilvēki saskatījuši NLO arī uguntiņu virkni debesīs, kad Ilona Maska Falcon nogādāja orbītā 60 satelītus uzreiz, un ģeofiziskajās raķetēs, kas palaistas no Kapustin Jar poligona.

"Padomju laikā neviens neko neskaidroja, bet gandrīz visa PSRS Eiropas daļa redzēja naksnīgajās debesīs daudz ko interesantu," atcerējās Surdins.

Zinātnieks konstatēja, ka ufologi – tā ir "hipertrofēti zinātkāru cilvēku sabiedrība", un racionāli skaidrojumi viņus tikai sarūgtina. "Pārlieka ziņkārība un zināšanu trūkums, - piezīmēja Surdins. – Zinātniekiem zināšanu ir vairāk, mēs varam atšķirt zināmo ne neskaidrā."

Ieraksti, kuru autentiskumu pavasarī apstiprināja Pentagons, vēl ir jāizpēta.

"Gandrīz visi, kas piedalījās diskusijā, secināja: to nav iespējams interpretēt bez tehniskajiem datiem par vizualizācijas un tēmēšanas sistēmu, ar kuras palīdzību ieraksti tapuši," uzsvēra Surdins.

Šeit tiks skaidrībā tikai inženieri, kas strādā ar tādām sistēmām. Tomēr "sensācijas" brīdi amerikāņu militārpersonas izvēlējās ļoti veiksmīgi, uzskata astronoms. Vajadzēja kaut kā vājināt sociālo spriedzi, novērst uzmanību no pandēmijas. Vārdu sakot, izklaidēt publiku.

Interese par lidojošajiem šķīvīšiem cēlusies 60. gados, kad pasaule bija sajūsmā par panākumiem kosmosā un izbaudīja lielos atklājumus. Tagad tā drīzāk ir masu psihoses izpausme. Cilvēki ir satraukti, kaut ko meklē. Galu galā, piezīmēja filozofs Gavrovs, cilvēcei vienkārši sagādā milzu skumjas doma, ka Visumā tā ir vientuļa.

7
Tagi:
NLO, Pentagons, ASV
Pēc temata
CIP publiskojusi savu dokumentu arhīvu
Kā NLO rotaļājās ar padomju MiGiem Dienvidslāvijas debesīs
Atomzemūdene Kursk Barenca jūrā, 1999. gads

Neatgriezās no dzelmes. Kāpēc neizdevās izglābt "Kursk" ekipāžu

14
(atjaunots 11:58 15.08.2020)
Ziemeļu flotes spēku manevri, ārkārtas iegrimšana, nosacīts uzbrukums "pretiniekam", pēkšņs torpēdas sprādziens un 118 jūrnieki aizgājuši viņsaulē.

Pirms 20 gadiem notika lielākā katastrofa Krievijas zemūdeņu flotes vēsturē. Projekta "Antei" atomzemūdene "Kursk" līdz ar ekipāžu nogrima Barenca jūras dzīlēs, 108 metru dziļumā. Ūdenslīdēji vairākkārt centās iekļūt tajā un atbrīvot izdzīvojušos, tomēr nevienu neizdevās glābt. Par traģiskajiem notikumiem portālā RIA Novosti atgādināja Nikolajs Protopopovs.

Pēdējais reiss

Uz plānveida mācībām Barenca jūrā "Kursk" izgāja 10. augustā. Divas diennaktis turpinājās manevri, 12. augustā jūrnieki gatavojās nosacītam uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes grupai. Negaidot sakari ar kuģi pārtrūka. 11:30 norvēģu seismoloģiskās stacijas fiskēja grūdienu ar 1,5 magnitūdu. Dažas minūtes vēlāk sekoja spēcīgāks – 3,5 magnitūdu grūdiens.

Экипаж атомной подводной лодки Курск во время парада в Североморске, 30 июля 2000 год
© AP Photo /
Atomzemūdenes "Kursk" ekipāža parādes laikā Severomorskā, 2000. gada 30. jūlijs

Zemūdens kreseri devās meklēt Ziemeļu flotes kuģu vienība. "Kursk" tika atrasta nākamajā dienā 108 metru dziļumā. Pēc apskates ar nolaižamajiem aparātiem noskaidrojās, ka zemūdene burtiski iedrāzusies jūras dibenā aptuveni 40 grādu leņķī, priekšdaļa ir uzšķērsta, priekšējos nodalījumus piepildījis ūdens. Krievijas JKF Lkomandieris admirālis Vladimirs Kurojedovs jau toreiz paziņoja, ka cerības uz komandas glābšanu nav lielas. Tomēr glābšanas operācija tika sākta: avārijas rajonā ieradās atomkreiseris "Petr Velikyi", zemūdene un vēl aptuveni 20 kuģi. Krievijas Aizsardzības ministrija sāka pārrunas ar NATO pārstāvjiem, lūdzot tehnisko palīdzību "Kursk" ekipāžas glābšanai.

Plānots, ka izdzīvojušie jūrnieki varēs pamest zemūdeni ar glābšanas lādiņu palīdzību. Tomēr sākās vētra – jūras viļņošanās katastrofas rajonā sasniedza 5 balles. Centrālā konstruktoru biroja "Rubin" – šī tipa zemūdeņu izstrādātāja – speciālisti vērtēja, ka gaisa ekipāžai pietiktu 5-6 dienām.

Kuģis, cilvēki un likteņi

Zemūdenē "Kurska" bija 118 cilvēki – virsnieki, mičmaņi, līguma dienesta un valsts karadienesta matroži. Daudzi – jūrnieki vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākā mičmaņa Sergeja Černiševa ģimenes locekļu kopējais dienesta laiks JKF pārsniedz 150 gadus.

Командир подводной лодки Курск Геннадий Лячин после возвращения из похода в Средиземном море
© AFP 2019 / STRINGER
Zemūdenes "Kursk" komandieris Genādijs Ļāčins pēc atgriešanās no reisa uz Vidusjūru

"Serjoža dzimis Sevastopolē, un, kā jau daudzi vietējie puikas, no bērnības sapņoja par jūru, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Sergeja brālis Jevgēņijs, arī – kara jūrnieks. – Mūsu ģimene pārvācās uz Severomorsku 1973. gadā, kad tēvu iecēla par jūras sakaru pulka komandieri. Serjoža bija ļoti godīgs un pozitīvs cilvēks. Un aktīvs – komjaunatnes organizators skolā, šaha komandas kapteinis. Viņa vārds piešķirts skolai Severomorskā, kurā viņš mācījās."

"Kursk" – tolaik tā bija jaunākā atomzemūdene – komandā Sergejs Černiševs nonāca 1993. gadā. Dienēja rezerves ekipāžā, pēc tam – pamata komandā. Uz kuģa pildīja kosmisko sakaru tehniķa pienākumus.

"Kad sākās perestroika, bezdarbs, es palīdzēju viņam iekārtoties dienestā atomzemūdenes ekipāžā, - atcerējās bojāgājušā jūrnieka brālis. – Tā bija prestiža vieta: moderna atomzemūdene, mūsdienīgs bruņojums. Ļoti stingra atlase: pēc izglītības, veselības, sagatavotības līmeņa. Brālis divas reizes devās autonomos reisos, ilgstošos pārgājienos, bija ļoti pieredzējis jūrnieks. Jāpiebilst, ka "Kursk" ekipāžā deviņdesmit procenti bija virsnieku un mičmaņu, nejaušu cilvēku tur nebija."

"Kursk" ekipāžā bija arī kapteiņleitnants Maksims Safonovs ar līdzīgu dzīves stāstu. Viņa tēvs, JKF virsnieks Anatolijs Safonovs stāsta, ka Maksims kopā ar viņu kopš bērnības braukājis pa jūras kara garnizoniem.

"Piektajā klasē viņš iestājās Jauno jūrnieku klubā un ļoti ieinteresējās, - stāsta Anatolijs. – Puikas veda uz ekskursijām uz Melnās jūras, Ziemeļu jūras floti, viņiem tas ļoti patika. Dēls un viņa draugi gribēja mācīties tikai Nahimova skolā. Vēlāk viņš nolēma kļūt par zemūdens flotes jūrnieku. Es dienēju uz kuģiem, taču sāku ar zemūdenēm. No savas pieredzes zinu, cik tā ir smaga un atbildīga profesija."

Maksims izraudzījās stūrmaņa specialitāti, un 1996. gadā viņu pieņēma "Kursk" ekipāžā. Tā bija viņa pirmā dienesta vieta.

"Zemūdenes toreiz reti gāja jūrā, "Kursk" bija Ziemeļu flotes labākais kuģis, strādāja vairāk par visiem, - atceras Safonovs, vecākais. – Visa ekipāža bija ļoti aizrautīgi cilvēki, ar milzīgu vēlmi dienēt, viņi mīlēja savu darbu. Maksims ļoti pārdzīvoja, ka, ņemot vērā situāciju valstī, kuģi pamet virsnieki, raizējās par zemūdenes likteni. Vien mēnesis viņam bija vajadzīgs, lai nokārtotu visas ieskaites par kuģa sistēmām, izdzīvošanas pasākumiem un kļūtu par pilntiesīgu komandas locekli."

1999. gada rudenī "Kursk" bija reisā uz Vidusjūru. Kreiseris sekmīgi pārvarēja visas NATO pretzemūdeņu robežas, slepus eskortēja ASV 6. flotes kuģus un pat izpildīja dažus nosacītus raķešu startus. Komandieris Genādijs Ļačins toreiz kļuva par Krievijas Varoni, lielākā daļa ekipāžas locekļu tika apbalvoti ar ordeņiem un medaļām. Maksimam Safonovam vajadzēja piešķirt II pakāpes ordeni "Par nopelniem Tēvijas priekšā". Nepaspēja.

"Kursk" ekipāžā bija ne tikai kar;avīri vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākais staršina Aleksandrs Ņeustrojevs dzimis nelielajā Loskutovo ciemā Tomskas apgabalā un pēc iesaukšanas dienestā nokļuva atomzemūdenes ekipāžā.

"Visu bērnību mēs dzīvojām vienā mājā, mācījāmies vienā skolā, kopā spēlējām hokeju, pat autovadītāja un traktorista tiesības saņēmām vienlaikus, - atceras viņa draugs un vārdabrālis Aleksandrs. – 1997. gadā Saņu iesauca armijā. Pēc mācībām Severodvinskā – Ziemeļu flote. Nosūtīja uz "Kursku". Pēc tam nolēma noslēgt līgumu – saprata, ka ciemā darbu neatrast. Bet jūrniekiem deva dzīvokli, maksāja algu. Viņš rakstīja, ka lepojas ar dienestu, stāstīja, ka viņa zemūdene ir nenogremdējama. Ļoti atzinīgi raksturoja ekipāžu – bija sadraudzējies ar citiem jūrniekiem."

Par avāriju zemūdens kreiserī staršinas draugi un tuvinieki uzzināja pa radio. Glābšanas operācijai pa televizoru sekoja viss ciems. Pirmajās dienās pēc traģēdijas tika saņemta pretrunīga informācija – gandrīz nedēļu Loskutovo iedzīvotāji cerēja, ka Sašu izglābs.

"Viņu atveda slēgtā "cinkā", - stāsta draugs. – Apglabākām tepat, ciemā. Vēlāk uzcēlām postamentu, uzstādījām uz kapa enkuru. No ģimenes viņam palikusi māsa un jaunākais brālis. Tēvs gāja bojā, kamēr Saša vēl bija obligātajā dienestā. Bet māte aizgāja 2005. gadā. Neizturēja – pazaudēja vīru, pēc tam gandrīz uzreiz – dēlu."

Pēdējais patvērums

"Kursk" jūrniekus mēģināja glābt vairāk nekā nedēļu. Līdz zemūdenei vairākkārt nolaidās dziļūdens aparāts "Priz", taču iekšā iekļūt neizdevās. Pirmie kreiserī nokļuva norvēģu ūdenslīdēji, kuri avārijas vietā ieradās ar kuģi "Seaway Eagle". 20. augustā viņi apsekoja zemūdeni. Norvēģiem izdevās nokļūt līdz avārijas un glābšanas lūkai un atvērt to ar speciāli izgatavotiem instrumentiem.

Атомная подводная лодка Курск на базе Северного флота РФ в Видяево, 2000 год
© AFP 2019 / ITAR-TASS
Atomzemūdene "Kursk"

Videokameras rādīja, ka visi nodalījumi ir pārplūduši, nav nekādu nišu ar gaisu. 21. augustā Ziemeļu flotes štāba priekšnieks viceadmirālis Mihails Mocaks apstiprināja, ka atomzemūdenes K-141 "Kursk" ekipāža ir gājusi bojā.

Oktobrī jūrnieku mirstīgās atliekas sāka pacelt dienas gaismā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka pēc sprādziena cilvēki izdzīvojuši 6., 7., 8. un 9. nodalījumā. Visi pārgāja uz devīto nodalījumu un gaidīja palīdzību. Pirmsnāves zīmītē kapteiņleitnants Dmitrijs Koļesņikovs vēstīja, ka nodalījumā patvērušies 23 cilvēki.

2001. gada oktobrī "Kursk" tika pacelta no dzīlēm. To nogādāja kuģu remonta rūpnīcā Rosļakovā. Ekspertīzes parādīja, ka gandrīz viss kuģis iekšpusē izdedzis. Temperatūra ugunsgrēka epicentrā sasniedza 8000 grādus pēc Celsija skalas. Starpsienas uzšķērda sprādziena vilnis. Brīnumainā kārtā bojājumus neguva reaktora nodalījums un 22 spārnotās raķetes šahtās gar bortiem. Oficiālā informācija par katastrofas iemesliem tika publicēta 2002. gada jūlijā. Avārija notika sprādziena rezultātā, kura centrs lokalizēts mācību torpēdas atrašanās vietā, ceturtajā torpēdu aparātā, un pēc sprādziena procesa tālākas attīstības torpēdu ielādes nodalījumos atomzemūdenes pirmajā nodalījumā."

Изображение процесса поднятия АПЛ Курск с использованием стальных тросов
© AP Photo / MIKHAIL METZEL
Atomzemūdenes "Kursk" pacelšanas process ar tērauda trošu palīdzību

Valsts ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs atzina, ka "Kurska" gandrīz pilnībā applūdusi sešu līdz septiņu stundu laikā pēc avārijas.

14
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs pastāstīja par nostiprināšanos Arktikā un jauno bruņojumu
Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris
Lavandas lauks. Foto no arhīva

Latviešu valodas prasmes nebūs obligātas: mainīsies zemes pirkšanas kārtība

0
(atjaunots 19:25 15.08.2020)
Eiropas komisija uzskata par diskriminējošu Latvijas likuma prasību, kas uzliek par pienākumu lauksaimnieciski apstrādājamas zemes potenciālajiem pircējiem pārvaldīt latviešu valodu vismaz B2 līmenī.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plānot atcelt prasību par to, ka juridisko personu pārstāvjiem, kuri vēlas iegādāties lauksaimniecības zemes, ir jāiesniedz valsts valodas zināšanas un ES pilsonību apliecinoši dokumenti, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

"Zemkopības ministrija šobrīd strādā pie attiecīgajiem grozījumiem, kas izpildīs Eiropas Savienības tiesas lēmumu, un tai pašā laikā nodrošinās Latvijas pilsoņiem pieeju zemes resursiem," apliecināja Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Bīstoties no tā, ka labāk nodrošinātie fermeri no citām ES valstīm, pirks lauksaimnieciski apstrādājamas zemes Latvijā, kopš iestāšanās ES 2004. gadā valsts līdz 2014. gadam ierobežoja ārzemnieku iespējas nopirkt zemi. Tobrīd ārzemnieki varēja iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā, izveidojot kopuzņēmumu ar kādu Latvijas uzņēmēju vai pērkot zemi kopīpašumā ar kādu Latvijas pilsoni.

2017. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par lauksaimnieciski apstrādājamas zemes privatizāciju, kas atbalstīja prasību par latviešu valodas zināšanām vismaz B2 līmenī ārzemniekiem, kas vēlas Latvijā iegādāties lauksaimniecības zemi.

Šī gada jūnijā Eiropas Tiesa atzina normu par diskriminējošu. Tagad Latvijai ir jāiekļauj grozījumi atbilstošajā likumā. Ja grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" netiks iekļauti, Eiropas Komisija sāks pret Latviju pārkāpuma pprocedūru.

0
Tagi:
Zemkopības ministrija, latviešu valoda
Pēc temata
Fermeriem Latvijā neuzticēs zemi bez latviešu valodas zināšanām
Mācies latviešu valodu: zemes gabala iegādei būs nepieciešamas zināšanas B2 līmenī
ES tiesa nolēmusi: iegādājoties zemi Latvijā, latviešu valodas zināšanas nav obligātas
Lauksaimniecības platības – tikai latviešu valodas pratējiem