Bēgļu nometne, foto no arhīva

Turcija draud Eiropai ar migrantu ordām, lai "ietekmētu Krieviju"

99
(atjaunots 17:05 02.03.2020)
Diezin vai vācu un franču politiskā elite būs sajūsmā par iespēju skaidrot vēlētājiem, ka gāzes un benzīna cenas pieaugušas tāpēc, ka vajadzēja aizsargāt Turcijas intereses pret Krieviju un panākt, lai Parīzē un Berlīnē neparādītos vēl kāds miljons bēgļu.

Ja ne koronavīruss un tā radītais finanšu tirgu rekordlielais sabrukums, par galveno ziņu šajā nedēļas nogalē kļūtu informācija par to, ka Turcija "atvērusi bēgļu krānu" uz Eiropas robežas cerībā ietekmēt Vāciju un visu Eiropas Savienību Sīrijas krīzes kontekstā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

The New York Times ziņo: "Turcijas prezidents meties virsū ES līderiem par to, ka viņi nav palīdzējuši Turcijai tikt galā ar augošo krīzi Sīrijas ziemeļos".

Tas nozīmē, ka lielās ģeopolitikas spēļu galā Ankara likusi savu galveno trumpi – risku, ka atkārtosies "bēgļu krīze", kas teju vai maksāja politisko karjeru Angelai Merkelei un radīja apstākļus ārpussistēmas partiju popularitātes straujam pieaugumam Eiropā, it īpaši Vācijā. Turcijas loģiku var saprast: bēgļu problēmas atjaunošana Eiropā, nevis pie tās robežām, varētu piespiest Berlīni, Parīzi vai Briseli spert kaut kādus soļus. Tomēr rodas iespaids, ka ģeopolitiskā kombinācija diezin vai nesīs vēlamos augļus.

Ja Ankara (kā parasti) pieprasītu no ES naudu, tai būtu zināmas izredzes uz panākumiem, pat ja runa būtu par pavisam nopietnām summām. Taču tagad, pamatoti atzīmēja tā pati New York Times, situācija ir pavisam citāda: "Erdogana kunga komentāri izskanēja, kad Turcija cieta smagus zaudējumus Krievijas vai Sīrijas uzlidojumus Sīrijas ziemeļrietumos ceturtdien, un Turcija cenšas gūt ASV un ES atbalstu savām operācijām Sīrijā."

Ar "atbalstu operācijām Sīrijā" būs daudz smagāk, it īpaši, ja runa ir par Eiropas Savienības dalību Sīrijas krīzē. Paskatīsimies uz situāciju pragmatiski: kādi "atbalsta" varianti Turcijai iespējami no Eiropas Komisijas vai pat atsevišķu ES dalībvalstu puses? Diezin vai var nopietni pārdomāt ES valstu bruņoto spēku tiešu dalību operācijās pret Sīrijas Arābu Republikas armiju vai pret Krievijas GKS. Vācu vai franču politiķim tāda veida ierosinājumi būtu īsta politiskā pašnāvība, nerunājot jau par to, ka Eiropas līmenī Turcijai ir virkne vēsturiski nesamierināmu ienaidnieku, kuri tādu lēmumu bloķēs. Nav pat ko runāt par loģistikas problēmām un ģeopolitiskajiem riskiem. Tātad, izņemot kaut kāda kolektīva, totāla bezierunu plānprāta lēkmi, variantu "dāvāt Turcijai atbalstam Bundesvēra tērauda plecu" var uzskatīt par aizvainojoši mazticamu.

Var izskatīt hipotētisko sižetu, kura apstākļos Eiropas Savienība, ko nobiedējusi bēgļu orda pie savām robežām un 2015. gada "migrantu krīzes" atkārtošanās, nolems ietekmēt Krieviju ar ekonomiskām metodēm, piemēram, sankcijām. Taču arī šis scenārijs ne gluži iederas Parīzes un Berlīnes vēsturiskajā pieredzē (salīdzinoši nesenā) un ģeopolitiskajā loģikā. Visas sankcijas, ko ES ir spējusi vērst pret Krieviju, nenodarot sev nopietnus ekonomiskos zaudējumus, jau ir ieviestas. Ja arī tiks ieviesti citi pasākumi, tas notiks tikai ārkārtas gadījumā, un "Turcijas interešu aizsardzība Sīrijā" diezin vai ir tas, kā labad Berlīne vai Parīze izšķirsies par tik sāpīgiem (sev pašām) soļiem.

Diezin vai vācu un franču politiskā elite būs sajūsmā par iespēju skaidrot vēlētājiem, ka gāzes un benzīna cenas pieaugušas tāpēc, ka vajadzēja aizsargāt Turcijas intereses pret Krieviju un panākt, lai Parīzē un Berlīnē neparādītos vēl kāds miljons bēgļu. Turklāt vēlētājs var uzdot nepatīkamu jautājumu: kāpēc gan neslēgt robežas bēgļiem? Kad uz šo jautājumu netiks dota prātīga atbilde, vēlētājs var mierīgi nobalsot par tiem ārpussistēmas radikāļiem, no kā baidās Merkele un Makrons.

Turklāt vēl, pateicoties Francijas prezidenta atklātībai, nesen mēs uzzinājām, kāda svarīga kulturoloģiska atklāsme nākusi pār Eiropas ekspertiem: viņi secinājuši, ka sankcijas nekādi nav ietekmējušas Krievijas rīcību. Atgādināsim, ka Makrons nesenajā konferencē Minhenē paziņoja: "Mums ir sakrājušies iesaldēti konflikti, neuzticēšanās sistēma, konflikti kiberdrošības jomā, sankcijas, kas absolūti neko nav mainījušas Krievijā. Es nepiedāvāju tās atcelt, es tikai konstatēju. Mūsu sankcijas un kontrsankcijas mums, eiropiešiem, maksā tikpat dārgi, ka Krievijai, bet rezultāts nav īpaši pozitīvs."

Pagaidām situācija veidojas sekojoši: Bulgārija un Grieķija nostiprina robežas, policija jau apmētā bēgļu kolonnas ar dūmu granātām. The Guardian stāsta par Briseles pozīciju: "Eiropas Savienība brīdināja Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, ka sagaida no Ankaras saistību izpildi par sešiem miljardiem eiro – apturēt migrāciju uz ES dalībvalstīm. Saskaņā ar 2016. gada vienošanos Turcija apņēmās apturēt cilvēku plūsmu uz ES apmaiņā pret naudu. Patlaban Turcijā mitinās apmēram 3,6 miljoni bēgļu no Sīrijas. Brisele bija satraukta, jo Turcijas valsts ziņu aģentūras demonstrēja kadrus ar simtiem bēgļu un migrantu, kuri tuvojas sauszemes un jūras robežām ar Grieķiju."

Piekrāpt Briseli un pievākt naudiņu – tā ir drosmīga un zināmā mērā pat oriģināla ideja, taču diezin vai tai būs pozitīvas sekas.

Neizbēgami rodas jautājums: vai pašreizējā situācijā nav cerības uz to, ka "humanitārā krīze Eiropas Savienībā" kaut kādā veidā stimulēs ASV iejaukšanos Sīrijas konfliktā. Ja Savienotās Valstis iejauksies, tas noteikti nebūs bēgļu dēļ. Vēl vairāk: kadri ar miljoniem "nelegāļu no Sīrijas", kuri triecienā ieņem Grieķijas un Bulgārijas caurlaides punktus, - tā ir lieliska reklāma Donalda Trampa galvenajam projektam – "sienai uz Meksikas robežas". Ja paskatīsimies uz situāciju ciniski (diezin vai Savienoto Valstu prezidentam raksturīgs ideālisms): jo vairāk un ilgāk amerikāņu televīzija stāstīs vēlētājiem par migrācijas krīzes šausmām Eiropas Savienībā, jo augstāks būs tagadējā ASV prezidenta reitings.

Patlaban vēl būtu grūti prognozēt, kā beigsies krīze Sīrijā: priekšā vēl ir sarežģītas pārrunas starp Ankaru un Maskavu, iespējams, kārtējie centieni atrast pagaidu kompromisu. Jebkurā gadījumā nevajag vērtēt par augstu trumpjus, kuri jau likti galdā. Diezin vai patlaban tie spēs mainīt partijas gaitu.

99
Tagi:
Eiropa, draudi, bēgļi, Turcija
ASV kara flote

"Atklājuši rajonus": kurp pavērsusi ieročus ASV kara flote

17
(atjaunots 16:38 22.01.2021)
"Savaldīt un uzvarēt" – tā ASV JKS štāba priekšnieks admirālis Maikls Gildejs prezentēja "Navigācijas plānu" tuvākajiem desmit gadiem.

Dokumenta galvenā tēze – amerikāņu flotei jābūt stiprākajai Pasaules okeānā. Globālās kontroles mērķis – mierīga un sātīga dzīve amerikāņiem savā dzimtenē. Tomēr tekstā nepārprotami jūtama atklāta agresija pret citām valstīm. Ko iecerējuši admirāļi no Vašingtonas? Par to portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Konkurenti

Amerikāņu flote ierauta ilgtermiņa konkurencē, kas apdraud ASV pilsoņu dzīves veidu un drošību, uzsver dokumenta autori. JKS vadība nedrīkst zaudēt ne minūti: vajag aktīvi strādāt, lai saglabātu spēku līdzsvaru ne tikai šajā desmitgadē, bet arī visa XXI gadsimta gaitā.

Galvenie konkurenti un globālā miera "pārkāpēji" – Krievija un Ķīna. Amerikāņu admirāļu ieskatā šīs valstis grauj brīvību jūrā, kas ilgu laiku devusi labumu visai pasaulei.

Maskava un Pekina pūlas "netaisnīgi kontrolēt" piekļuvi vērtīgiem resursiem jūrās aiz teritoriālo ūdeņu robežām, "iebiedē kaimiņus" un ar spēku uzspiež tiem savas pretenzijas", "tur tālās darbības raķešu tēmēklī svarīgākos ūdens ceļus".

Amerikāņiem šausmīgi nepatīk Krievijas uzsāktā mūsdienīgo raķešu kuģu un zemūdeņu, hiperskaņas raķešu un taktisko kodolieroču būve. Pentagons apgalvo, ka Krievijas flote aktivizējas visā pasaulē, izvērš spēkus aizvien tuvāk Savienoto Valstu krastiem. Tāpēc Krieviju vajagot "droši kontrolēt". Bažas raisa arī strauji augošā Ķīnas flote – pēc amerikāņu analītiķu domām, lielākā pasaulē. Pekina it kā met izaicinājumu Vašingtonai un tās sabiedrotajiem, rada aktuālākos draudus.

Vienlaikus atzīmēts, ka ASV ir jūras lielvalsts, tās uzplaukums un drošība ir atkarīgi no spējas saglabāt pārspēku jūrā. Šim nolūkam jāizpleš jūras kara spēki "katrā Pasaules okeāna nostūrītī". Amerikāņi joprojām peldēs un lidos visur, kur to pieļauj starptautiskās tiesības, un izvērsīs spēkus dažādos pasaules reģionos, lai apstrīdētu konkurentu "pārliekās ambīcijas jūrā" un nivelētu to militārās iespējas.

Flotes pastiprināšana

Piemēram, atomzemūdenes ar ballistiskajām raķetēm "aizsargā ASV no kodoluzbruuma", bet speciālo operāciju spēki "ir gatavi negaidot pārsteigt visstiprāko pretinieku". Admirāļi apgalvo, ka JKS esot spējīgi izsēdināt desantu kurā katrā krastā, lai atbalstītu sauszemes spēkus.

JKS "rīcībā ir visi līdzekļi, arī netradicionālie, kas nepieciešami agresijas savaldīšanai". Cita starpā runa ir par informācijas un kibernētiskajām tehnoloģijām un cita veida bruņojumu, kas ļauj uzbrukt no jūras, zem ūdens un no gaisa.

ASV lielu nozīmi mūsdienu konfrontācijā jūrā tuvākajos gados piešķir mākslīgajam intelektam. Admirāļi apgalvo, ka tādas sistēmas ir nodemonstrējušas efektivitāti un pārspēku cīņā, tāpēc flote modernizēsies un plaši tos izmantos. "Vitāli svarīgas" ir arī bezpilota jūras platformas. Tās nodrošinās priekšrocības izlūkošanā, novērošanā un cels flotes uzbrukuma iespējas. Līdz desmitgades beigām JKS kadriem jāprot pārliecinoši un saliedēti strādāt ciešā saiknē ar robotizētajiem aparātiem.

ASV JKS vadība uzskata, ka visu nosprausto plānu īstenošana prasa flotes pastiprināšanu un paplašināšanu. Vajadzīgs lielāks skaits atomzemūdeņu un kuģu ar plašām uzbrukuma iespējām. Pie tam jaunajiem kuģiem jābūt kompaktiem, kā, piemēram, Constellation klases perspektīvās fregates.

Pentagons neatteiksies arī no aviācijas bāzes kuģiem. Ts vēl joprojām ir JKS lepnums un galvenais spēka demonstrācijas instruments. Izcelta zemūdens spēku īpašā nozīme. Šajā jomā prioritāte piešķirta Columbia klases stratģiskajām atomzemūdenēm un daudzfunkcionālajām Virginia.

Digitālā joma un lāzeri

JKS vadība atzīst, ka ar vienu pašu tehniku tālu netiksi. Vajag rūpīgāk atlasīt kadrus, cita starpā - arī ar mērķi labāk izprast pretinieka izturēšanās nianses. Pēc admirāļu domām, jūrniekiem vajag ne tikai novērot un ātri reaģēt uz draudiem, bet arī "instinktīvi uzminēt pretinieka darbības, pateicoties dziļām zināšanām par noteiktās valsts pilsoņu mentalitātes īpatnībām".

"Gaidāmo konfliktu" scenāriji tiks izspēlēti mācībās uz visas zemeslodes – jo Galējiem Ziemeļiem līdz Klusā okeāna rietumu daļai. Piemēram, šogad ASV JKS organizēs plašas mācības vairākām aviācijas bāzes grupām ar desanta operācijām.

Пресс-служба Минобороны РФ

Tajās pirmo reizi tiks izmantotas nelielas taktiskās kibergrupas, kas izmanto jaunu uzbrukuma bruņojumu un informācijas resursus. Iepriekš admirālis Gildejs jau stāstīja, ka šo manevru mērogs būšot "neredzēts jaunākajā vēsturē".

Informācijas un digitālās tehnoloģijas ASV JKS stratēģijā ieņem galveno vietu. Bez tām karadarbība vairs nav iedomājama. "Cipari" risina visu, ļauj ātri un efektīvi vadīt cīņu uz jūras un sauszemes.

JKS uzskata, ka "ASV pretinieki plāno pārraut flotes aizsardzību ar milzīgu skaitu raķešu". Tāpēc Pentagons izmantos lielu skaitu stacionāro un mobilo izsekošanas sistēmu, zemūdeņu un jūras dronu radarus, pastiprinās kuģu un lidmašīnu aizsardzības iespējas. Pie tam plānots līdz ar konvencionālo bruņojumu tuvcīņā izmantot arī enerģētiskos ieročus.

17
Tagi:
agresija, Krievija, Ķīna, ASV
Pēc temata
"Apšaubāma iecere": ko izmēģina amerikāņu kara jūrnieki
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
"Pa ādu dabūs visi": ko ASV slēpj aiz vārdiem par "Krievijas draudiem"

Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"

39
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Kādus superuzdevumus risina valdība smagajos pandēmijas un tās radīto ierobežojumu laikos?

Ziniet, bieži nākas dzirdēt, kā kritizē Saeimu par to, ka deputāti balso "automātiski" un pat miegā par visiem no valdības ienākošajiem likumprojektiem, jo paši nenieka nesajēdz. Pat neko daudz nediskutē. Sak, tāpēc valstī krītas likumdošanas procesa un tā rezultātā saņemto likumu kvalitāte.

Slēpjaties aiz vīģes lapiņas...

Arī tautas kalpiem ir savas pretenzijas pret ministriem. Saeimas deputāts Ivars Zariņš debatēs par epidēmijas ierobežošanai parerdzētajiem pasākumiem valdībā izteicās, ka tā neciena parlamentu un apmētā ar aizkulisēs pieņemtiem lēmumiem – ko pameta, to ēd. Pēc viņa domām, parlaments ir pārvērsts par vīģes lapiņu.

Tagad aprunāsimies sīkāk par lapiņām un stiebriņiem. Cienījamie kritiķi, esiet reiz reālisti. Grozījumi mēdz būt likumdošanas aktiem visnotaļ specifiskās cilvēces zināšanu un pat zemapziņas nozarēs un jomās (runa, piemēram, ir par neseno aizliegumu tirgot zeķubikses ārkārtējās situācijas periodā).

Nesen, 7. janvārī valdība apstiprināja noteikumus par pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļām. Sarakstā iekļuvuši 60 augi un augu daļas, ko aizliegts izmantot pārtikas produktos.

Parasti vadībai un deputātiem nekas nav jādara – viņi vienkārši kopē Briseles iestrādes un šablonus. Tomēr te ir cits gadijums.

Dažādās valstīs aug dažādi augi! Tāpēc dalībvalstis bija spiestas pašas sacerēt visdažādākos tiesiskos aktus, lēmumus, sarakstus, principus, "labas prakses" ieteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē jautājumu.

Tas jums nav nekāds Nacionālās attīstības plāns

Tas nav nekāds nieka jautājums. Ja valdība pieņems Nacionālo attīstības plānu 2020.-2050. gadiem, un tā izrādīsies katastrofāla kļūda un nepiepildāms sapnis, pēc 30 gadiem viņus neviens vairs pat nepieminēs. Ne plānu, ne valdību. Bet, ja kāds iedzīvotājs, kuru jau tagad ir pārāk maz, saindēsies ar kādām ziedlapiņām vai vīģes lapiņām, par to var sākties tiesas darbi.

Bet jūs gribat uzvelt tādu slogu deputātu plecos. Patiešām, nevar taču Saeimā dibināt speciālu Ēdamo un indīgo augu komisiju.

Zemkopības ministrijā noteikti ir speciālists. Iespējams, pat kāds sirms zintnieks, no senčiem mantojis slepenas zināšanas par to, ka burkāniem un kartupeļiem jāēd saknītes, bet rabarberiem, gluži otrādi, - lapas. Un par to, ka no zaļiem āboliem var gadīties caureja.

Vectētiņš nervozi pīpē savu zālīti

Starp citu, saknītēs un lakstos var būt visādas nelabas bioloģiski aktīvas vielas, tādas, ka fuga zivis ne blakus nestāv. Visādi terpenoīdi, tropāni, izohinolīni, piperidīni, steroīdi, alkaloīdi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi vai sirds glikozīdi, diterpeonīdi un feniletilamīna atvasinājumi un citi neapetītlīgi draņķi. No tādiem var gadīties saindēšanās, nelabums, galvas sāpes, nogurums vai gluži pretēji – uzbudinājums, aizsmakums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, pazeminars spiediens, blaugznas, neglīti plankumi uz ādas, siekalošanās un dzejošana, var trīcēt rokas un kājas (svētā Vita deja).

Vispār jau agrāk vectētiņi un vecmāmiņas mācīja bērniem, ko var bāzt mutē, ko – ne. Tagad gadžetu un sociālo tīklu dēļ paaudžu saikne ir pārtrūkusi, un valdība bija spiesta uzņemties agrāk tai neraksturīgas funkcijas. Varbūt nemaz tik slikti nav – no kurienes vectētiņam zināt, ka šitā saknīte satur proteolītiskos enzīmus, ka tevi jupis.

Kaut kāda velnišķība

Tāpēc teiksim paldies mūsu valdībai. Ministri modri iekļāvuši melnajā sarakstā tādus Latvijai raksturīgus biotopus kā balanda, velnoga, čūskoga, driģene, maijpuķītes, velnābolus un tā tālāk. Vajag tikai vēl precizēt, vai aizliegums ēst maijpuķītes nav pretrunā Satversmei?

Atceros, bērnībā mēs metām līgumu vilkogai un tīruma gundegai – tai ar dzeltenajiem ziediņiem. Toreiz "trakajos totalitārisma laikos" PSRS valdībai bija nospļauties, tā risināja svarīgos industrializācijas, meliorācijas un kosmisko lidojumu uzdevumus. Apēd tu kaut visas maijpuķītes un gundegas apkaimē (turklāt padomju valstī bērniem ļoti trūka čipsu un košļeņu, tas tak ir labi zināms!).

Bet mūsējie, Latvijas valdība, spriežot pēc visa, paši apēduši vagonu driģeņu un izpīpējuši tonnu kaltētu maijpuķīšu, lai pieņemtu nosvērtu un viedu lēmumu! Paldies Dievam, ka vēl dzīvi palikuši!

Desertam – zupa no cirvja

Bet tagad, lūdzami, ejiet un netraucējiet mūsu ministru kabinetam darbā – tas risina daudz svarīgākas lietas.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai būs jānovērtē Lauksaimniecības akadēmijas pētījums, apmaksāts no Eiropas programmām Covid-19 apkarošanai. Pētījuma mērķis – radīt pārtikas paketes modeli silta ēdiena gatavošanai skolēniem, kad ēdināšana skolās nav pieejama.

Nē, ne jau kosmosā, lai arī visu skolēnu (vai vismaz izglītības ministres Šuplinskas) aizsūtīšana kosmosā atrisinātu milzum daudz problēmu. Pagaidām – ēdināšana mājās. Citādi vecākiem, pēc ministru domām, kovids izēdis pēdējās smadzenes un viņi aizmirsuši, kā barot savus skolas vecuma bērnus. Pieliks vēl zupā kādas nepareizas saknītes.

Nesen sociālajos tīklos vareni kritizēja tādus antikovida pētījumus, kam tikai pērn vien atvēlēti 5 miljoni eiro.

Ministrija mierina: pētījuma kvalitātes pārbaudei var piesaistīt neatkarīgos ārvalstu ekspertus. Proti, skolēnu pusdienu modeli novērtēs vēl rietumu eksperti. Un līdz tam brīdim varbūt arī epidēmija beigsies.

Atklāti sakot, tagad, kad daudz vecāki palikuši bez naudas piespiedu dīkstāves dēļ, zinātniekiem nāktos izdomāt kādu īpašu recepti, kādu "zupu no cirvja". Lai gan, piedodiet, cirvji, visdrīzāk gan ierakstīti kādā īpašā neapēdamu lietu sarakstā.

39
Tagi:
iedzīvotāji, pandēmija
Pēc temata
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu preču sarakstu iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

0
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

0
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF