Gājiens nacionālajos tērpos Ļvovā.

Panākumu stāsts: Ukrainas pēcmaidana ekonomikai seši gadi

67
(atjaunots 17:30 02.03.2020)
Nesen apritēja seši gadi kopš varas maiņas Ukrainā Maidana apvērsuma rezultatā. Rezultāti valsts ekonomikā ir acīmredzami un, iespējams, jau neatgriezeniski.

Pilsoņu noskaņojuma barometrs šajā laikā nav mainījies tik lielā mērā, kā varētu, ņemot vērā situāciju valstī. Maidana gadadienai par godu organizētā aptauja, ko veica Razumkova centra sociālais dienests sadarbībā ar fondu "Demininiciativa", noskaidroja, ka 38% ukraiņu būtu atbalstījuši Maidanu, ja tas notiktu šodien. 59% nevēlētos atgriezties pirmsmaidana Ukrainā.

Taču šie rezultāti lielā mērā radušies propagandas un smadzeņu skalošanas rezultātā. Interesantāk ir izanalizēt valsts apvērsuma objektīvos rezultātus, it īpaši – ekonomiskos. Par tiem portālā RIA Novosti stāsta Sergejs Ļevčenko.

Patiešām, iespaidīgi rezultāti

Sešu gadu laikā atpakaļ ripojusi ne tikai Ukrainas ekonomika. Valsts paspējusi zaudēt kompetenci vairākās ražošanas jomās un par nozarēs, zaudējusi miljoniem darba roku, sakrājusi parādus un, iespējams, tai jau aiz muguras palicis neatgriešanās punkts ekonomikā.

Ukrainas ekonomikas stāvokļa vērtējumā ļoti daiļrunīgas ir divas prognozes. Pirmo pagājuša gada februārī deva Pasaules bankas pārstāvis. Pēc viņa vārdiem, Ukrainai vajadzīgs pusgadsimts, lai panāktu Poliju. Otro – jau šī gada februārī – deva Ukrainas ekonomiskās attīstības ministrs Milovanovs. Saskaņā ar to, Ukrainai vajadzīgi 50 gadi un 100 miljardi dolāru, lai panāktu Baltkrieviju.

Pēdējā prognoze ir īpaši jauka, jo Ukrainas valdība visus sešus gadus klāsta par neiedomājami sekmīgām reformām, un visiem spēkiem nosoda Baltkrieviju par reformu trūkumu.

2019. gadā Ukrainas reālais IKP bija par 5,8% mazāks nekā 2013. gadā. Salīdzinot IKP dolāru izteiksmē, iznāk, ka šajā laikā tas sarucis par 16% - no 183,3 līdz 154 miljardiem dolāru. Un tas viss – neskatoties uz grivnas mākslīgo nostiprināšanu 2019. gadā.

Ekonomikas pamats – rūpniecība – sarukusi vēl vairāk, par 19,5%. Galvenie iemesli – zaudēta daļa no rūpnieciskā Donbasa, zaudēts Ukrainas rūpniecībai (it īpaši mašīnbūvei) svarīgs noieta tirgus – Krievija. Šajā laikā Ukraina gandrīz pilnībā zaudējusi vienu no tehnoloģiskajām nozarēm – lidmašīnbūve. Kolosālu triecienu saņēmusi kuģubūve un citas mašīnbūves nozares. Pat metalurģija sešu gadu laikā samazinājusi čuguna, tērauda un velmējumu ražošanu vairāk nekā 1,5 reizi. Daudzas kompetences (piemēram, tanku bruņu ražošana) izrādījušās vienkārši zaudētas.

Situāciju pasliktina tas, ka pēc 3,5 gadus ilgas relatīvas stabilizācijas rūpniecībā, kopš pērnā gada jūnija sācies jauns kritums.

Jāpiebilst, ka laika posmā no 2016. līdz 2019. gadam IKP pieauguma pamats bija nedabisks. Šķiet, tā ir galvenā problēma. Iespējams pieaugums uz investīciju pamata, kad ekonomikā ieplūst ilgtermiņa ieguldījumi. Iespējams pieaugums uz atjaunošanās pamata, kad esošās ražošanas jaudas sāk atkal pieaugt pēc krīzes. Visus pēdējos gadus Ukrainā bija pārsvarā vērojams patēriņa pieaugums: kad investīciju nebija, ražošana neauga, toties palielinājās patēriņš uz aizņēmumu un viesstrādnieku pārskaitījumu rēķina. Piemēram, Savienotajām Valstīm tāds pieaugums jau kļuvis teju vai par ierastu parādību. Taču - quod licet Jovi, non licet bovi – kas ļauts Jupiteram, nav ļauts vērsim. ASV emitē pasaules naudu un saņem aizņēmumus ar sīciņiem procentiem. Ukrainā vēl nav dolāru drukas iekārtas, bet aizlienēto resursu cena ir gandrīz vai augstākā pasaulē.

Viesstrādnieku pārskaitījumi ir apšaubāms prieks. Šie cilvēki rada pievienoto vērtību citās valstīs, un tikai daļu no tās saņem algā. Un viņi nemaksā ne ienākumu nodokli (vietējo budžetu ienākumu bāzes avots), ne sociālās iemaksas Ukrainā.

Jāpiebilst, ka Ukrainas obligāciju aizņēmumiem ir finanšu piramīdas pazīmes, jo izmaksas par vecajām obligācijām tiek veiktas uz jaunu aizņēmumu rēķina, Ukrainas budžets nespēj apkalpot kredītus, nepaplašinot aizņēmumus. Saskaņā ar plānu 2020. gadam valsts parāda dzēšana un apkalpošana izmaksās 40% no valsts budžeta ieņēmumiem. 2013. gadā šī summa nedaudz pārsniedza 30%.

Ukrainas lauksaimniecība, kas pārsvarā ietver augkopību, nekādi nespēja kompensēt pievienotās vērtības sarukumu, ko radīja rūpniecības samazināšanās, jo pievienotās vērtības līmenis augkopībā ir zems. Tāpēc sešu gadu laikā lauksaimniecības daļa IKP pieaugusi no 7,6% tikai līdz 8%

Toties eksporta struktūrā tās daļa būtiski pieaugusi – no 15,7 līdz 28,4%. Taču arī to nekādi nevar dēvēt par labu ziņu Ukrainas ekonomikai, kaut vai tāpēc, ka tās ir tikai izejvielas, tātad sešu gadu laikā audzis izejvielu eksports no Ukrainas. Turklāt mašīnbūves produkcijas daļa eksportā, kam ir augsta pievienotā vērtība, šajā periodā sarukusi no 16,3% līdz 10,7%. Un tas viss notiek eksporta vispārējās samazināšanās apstākļos: 2013. gadā Ukraina eksportēja preces par 63,3 miljardiem dolāru, 2019. gadā – par 50,1 miljardu.

Pat Ukrainas valdības dati liecina, ka pamatlīdzekļu nolietojums valsts ekonomikā ir rekordliels – tas pārsniedz 60% (iespējams, patiesībā tas ir vēl augstāks). Būtu vienkārši smieklīgi runāt par kaut kādu attīstību bez to modernizācijas.

Nu, bet kā klājas ar kapitāla investīcijām pēc Maidana? Nekā laba nav.

Maidana bazūnes klāstīja lētticīgajam elektorātam, ka valstī nupat nupat jau ienāks 700 miljardi dolāru investīcijās. Faktiski līdz 2014. gada sākumam Ukrainas ekonomikā ieplūda tiešās ārvalstu investīcijas 53,7 miljardu dolāru apmērā. Valstij ar 40 miljoniem iedzīvotāju tās ir kapeikas. Taču līdz 2019. gada beigām no investīcijām palikuši 34,5 miljardi.

Tomēr jebkuras valsts ekonomikā tomēr ir iekšējās kapitāla investīcijas. Arī šajā jomā stāvoklis ir bēdīgs. Pirms apvērsuma kapitāla investīcijas ik gadus sastādīja 31-33 miljardu dolāru. Ekonomikas attīstībai ar to nepietika. Taču 2019. gadā pēc dažiem izaugsmes gadiem to apjoms sastāda vien 22 miljardus.

Arī ar darba vietām Ukrainā, protams, nekā laba nav. No 2013. gada līdz 2019. gada decembrim štata darbinieku skaits Ukrainā samazinājies no 9,7 miljoniem līdz 7,3. Turklāt 2013. gada dati ir aplēsti, neskaitot Krimu. No 2015. gada Ukrainas valsts statistikas iestāde vairs neskaita datus par Doņeckas un Luganskas tautas republikām. Taču arī no 2015. gada janvāra līdz 2019. gada decembrim darba vietu skaits joprojām pārliecinoši samazinājās – no 8,2 miljoniem līdz 7,3.

Pie tam vidējā alga dolāru izteiksmē gandrīz atgriezusies 2013. gada līmenī: 2019. gadā tā sastādīja 406 dolārus pret 411 dolāriem 2013. gadā. Tomēr, ņemot vērā komunālo pakalpojumu cenu kraso pieaugumu, "apšņāpto" sociālo atbalstu (piemēram, valsts gandrīz pilnībā atteikusies no bezmaksas medicīnas) un dispropociju pieaugumu darba samaksā, iznāk, ka tā nebūt nav tā pati nauda.

Pēc apvērsuma ekonomika pārorientējās uz Rietumiem (patiesībā notika vienpusēja valsts tirgus atvēršana). Rezultātā sākās ekonomiskā katastrofa – to apstiprina visi rādītāji. Taču vēl sliktāk ir tas, ka sešu gadu laikā ne reizi nav izdomāta neviena recepte izejai no pašreizējās situācijas, un laika valstij ar novecojošajiem iedzīvotājiem, nolietotajiem pamatlīdzekļiem un brūkošo infrastruktūru vairs nemaz nav tik daudz.

67
Tagi:
ekonomika, Ukraina
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

77
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

77
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

224
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

224
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2

Neatkarības dienā ASV gāzts Kristofora Kolumba piemineklis un sadedzināts karogs

0
(atjaunots 08:59 05.07.2020)
Protestu dalībnieki Savienotajās Valstīs nogāzuši Kristofora Kolumba pieminekli Neatkarības dienai veltīto salūtu fonā.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Protestu dalībnieki Baltimoras pilsētā (Merilendas štats) gāzuši no postamenta un noslīcinājuši Kristofora Kolumba pieminekli Neatkarības dienai veltīto salūtu fonā, savukārt Vašingtonā pie Baltā nama pēc prezidenta Donalda Trampa svētkiem veltītās uzrunas sadedzināts ASV karogs, vēsta RIA Novosti.

Baltimoras izdevums Baltimore Sun pastāstīja, ka protestētāju pūlis ar kliedzieniem uzmetis virves Kolumba statujai un monuments nogāzts. Pēc tam tas aizbīdīts līdz līcim un izmests ūdenī.

Avīze atgādināja, ka tas ir viens no trim Kolumbam veltītajiem pieminekļiem pilsētā.

Pie Baltā nama akcijas dalībnieki, sadedzinot karogu, kliedza lozungus pret "verdzību, genocīdu un karu", un "Amerika nekad nav bijusi varena", vēsta telekanāls NBC. Incidenta vietā ieradās kārtības sargu vienības.

Iepriekš Neatkarības dienai veltītajā svētku uzrunā prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV esot uzvarējušas fašistus un komunistus un drīz vien pieveikšot arī kreisos. "Pašlaik mēs graujam radikālos kreisos, marksistus, anarhistus, kūdītājus, laupītājus – cilvēkus, kuri bieži vien neapjēdz, ko dara," teica Baltā nama saimnieks.

ASV līderis uzsvēra, ka varasiestādes neļaus "saniknotajam pūlim" gāzt statujas, "izdzēst vēsturi", kā arīū organizēt propagandu bērnu vidū un "mīdīt kājām" principus.

Kopš maija beigām vairākās lielpilsētās ASV turpinās protesti un nekārtības sakarā ar afroamerikāņa Džordža Floida nāvi pēc policistu veiktā aresta. Viens no kārtības sargiem, kurš vairākas minūtes turēja piespiestu Floidu pie zemes, apsūdzēts slepkavībā, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Protestu fonā visās ASV sākusies stihiska pieminekļu gāšana, kas veltīti Pilsoņu kara laiku dienvidu štatu pārstāvjiem. Tā skārusi pat Amerikas atklājējam Kolumbam veltītos pieminekļus – kreisie aktīvisti viņam pārmet Amerikas pamatiedzīvotāju genocīdu.

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova atzīmēja, ka protesti ASV saistīti ar krāsaino revolūciju metodes pielietošanu šajā valstī. Iepriekš Vašingtona to izmantoja visā pasaulē, bet tagad matrica pavērsta pret pašiem amerikāņiem.

0
Tagi:
Black Lives Matter, piemineklis, Tramps, ASV
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Amerikai piedāvā izvēlēties starp rasismu un anarhiju
Franču žurnālists prognozējis ASV Padomju Savienības likteni
Amerika pret saviem varoņiem. Kāpēc amerikāņi vēlas atbrīvoties no policijas