Ņujorkas fondu birža, foto no arhīva

Panikas režīms: koronavīruss sagāzis biržas ASV

74
(atjaunots 17:40 01.03.2020)
Pasaules fondu biržas saskārušās ar lielāko kritumu deviņu gadu laikā. Indekss MSCI ACWI, kas atspoguļo akciju kotējumu visā pasaulē, dienas laikā kritās par 10%.

Tas nozīmē, ka summārā aktīvu vērtība samazinājusies par pieciem triljoniem dolāru – summu, kas līdzinās Japānas IKP. ASV galvenais fondu indekss S&P 500 sešu dienu laikā krities par 12% - tas nav vērots kopš Lielās depresijas laikiem, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Gadsimta rekords

Februāra beigās pastiprinājās bažas par koronavīrusa izplatīšanās tempiem, un amerikāņu biržās sākās pikējums. Nedēļas laikā fondu indekss S&P 500, kas ņem vērā 500 lielāko ASV kompāniju kapitalizāciju, krities par 12,5%. Zaudējumi sasnieguši trīs ar pusi triljonus dolāru.

Analītiķi konstatēja: S&P 500 tik ātri nav kritis kopš Lielās depresijas laikiem 1928. gadā. Kopš Otrā pasaules kara tirgus pārdzīvojis 27 jūtamus kritumus, kuros indekss vidēji zaudēja 13,4%, taču ne ātrāk kā četru mēnešu laikā. Tagad pietika ar nedēļu.

ASV akciju tirgus līdz pēdējam ignorēja koronavīrusa izplatīšanos, taču, kad kļuva skaidrs, ka epidēmija nokļuvusi Eiropā, investori krita panikā. Ziņas ceturtdien tirgus dalībniekus demoralizēja.

27. februārī veselības aprūpes iestādes ziņoja, ka ASV reģistrēts pirmā inficēšanās ar koronavīrusu no nezināma avota (valstī patlaban ir aptuveni 60 inficētie). Vīruss diagnosticēts sievietei Kalifornijas ziemeļos. Viņa nav apmeklējusi epidēmijas skartas valstis, nav saskārusies ar citiem saslimušajiem.

Uz šo ziņu tirgus reaģēja ar spēcīgāko kritumu deviņu gadu laikā S&P 500 un Dow Jones "zilie žetoni" (30 lielāko kompāniju akcijas) nokrita par 4,4%, tehnoloģiskais Nasdaq zaudēja 4,61%.

"Dow Jones ir pārdzīvojis sliktāko vienas dienas kritumu vēsturē. Tirgum par ļaunu nāca ziņas par lielo inficēto skaitu Itālijā un jauno pacienti Kaifornijā," paskaidroja Global Investments pārvaldnieks Kits Bjūkenens.

Izpārdošana turpināsies

Analītiķi ir pārliecināti, ka bažas par globālo pandēmiju ir sagrāvušas investoru optimismu. Eļļu ugunī pielēja lielāko struktūru prognozes: gan SVF, gan vadošās bankas brīdināja, ka koronavīrusa nestais ekonomiskais zaudējums būs salīdzināms ar 2008. gada krīzes sekām.

Analītiskais centrs Oxford Economics vērtē, ka pasaules ekonomikai epidēmija izmaksās 1,1 triljonu dolāru.

"Pasaules mēroga ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā ir nodarījusi kaitējumu ekonomiskajai aktivitātei," konstatēja SVF.

JPMorgan Chase ekonomisti aplēsa, ka pirmajā pusgadā ASV ekonomikas izaugsmes tempu nepārsniegs 1,25% - gandrīz divreiz mazāk nekā 2019. gadā.

"Vīruss grauj globālās piegādes ķēdītes, ņemt vērā ražošanas apstāšanos Ķīnas rūpnīcās. Cilvēki zaudē darbu, patēriņa pieprasījums krītas," paskaidroja bankas analītiķi savā pārskatā.

"Investori ir pārāk zemu novērtējuši koronavīrusa ietekmi. Turklāt nav saprotams, kā situācija attīstīsies tālāk," aģentūrai RIA Novosti atklāja ASV institūta CSIS eksperts Skots Makdonalds.

Divu lielāko Volstrītas banku analītiķi norāda, ka vērienīgākā akciju izpārdošana tikai sākas, sliktākais vēl ir priekšā.

"Tagadējais kritums, domājams, būs ilgstošāks, ņemot vērā nenoteiktību sakarā ar koronavīrusu un Federālās rezervju sistēmas iespēju robežām," norāda Goldman Sachs stratēģi.

Citigroup gaida FRS atbildes pasākumus, kuri varētu stimulēt "investīcijas riska aktīvos", kuru cenas būtiski kritušās, tomēr pieprasījuma nav. Šodien FRS sasauks ārkārtas sēdi.

Domājams, FRS samazinās likmes jau martā un paziņos par kārtējo iepludinājumu finanšu sistēmā. Tiesa, pēc FRS bijušās vadītājas Džanetas Jellenas domām, regulatora pūles var izrādīties nepietiekamas un koronavīrusa dēļ ASV ekonomikā sāksies recesija.

Taču pagaidām investori pērk tikai tradicionālos aizsargaktīvus – ASV valsts obligācijas un zeltu. Obligāciju ienesīgums (pretēji proporcionāli pieprasījumam) krities līdz ilggadējam minimumam. Savukārt zelts uzstādījis kārtējo rekordu, sasniedzot atzīmi 1650 dolāru apmērā par unci.

74
Tagi:
birža, ASV, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (563)
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

78
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

78
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

224
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

224
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus

KF Izmeklēšanas komitejas vadītājs: Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus

0
(atjaunots 10:12 05.07.2020)
Saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla statūtiem, civiliedzīvotāju slepkavības kara laikā un pirms tā ir noziegums pret cilvēci, bet tādiem noziegumiem noilgums nav paredzēts.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja turpinās fiksēt nacisma noziegumu faktus, tostarp – arī saskaņā ar valsts Kriminālkodeksa 357. pantu, par glenocīdu, pastāstīja resora vadītājs Aleksandrs Bastrikins intervijā RIA Novosti.

"Izmeklēšanas komiteja aktīvi turpinās fiksēt noziedzīgo darbību faktus, kuru pamatā ir rasu pārākuma, nacisma idejas, un sniegs tiem atbilstošo tiesisko vērtējumu, arī saskaņā ar KF KK 357. pantu," viņš teica.

Bastrikins atgādināja, ka saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla statūtiem, civiliedzīvotāju slepkavības kara laikā un pirms tā ir noziegums pret cilvēci, bet 1968. gada 26. novembrī pieņemtā Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci neparedz noilgumu šiem noziegumiem.

Arhīvu dati liecina, ka okupācijas gados KPFSR teritorijā tīši nogalināti vairāk nekā 2 miljoni cilvēku no civiliedzīvotāju vidus. Visi fakti vēl nav izmeklēti, vēl nav identificētas un tiesas priekšā sauktas visas vainīgās personas. Meklētāju nodaļu darbs un arhīvu atklāšana devusi iespēju noskaidrot ar civiliedzīvotāju masu slepkavībām saistīto traģisko notikumu nianses Novgorodas apgabalā, Krasnodaras novadā un Rostovas apgabalā. Pērn IK ierosinājusi krimināllietas par vairāk nekā 30 tūkstošu padomju pilsoņu slepkavībām.

Krievijas IK izmeklē nacistu noziegumus saskaņā ar valsts  un starptautiskajām tiesiskajām normām, paziņoja Aleksandrs Bastrikins.

"Krievijas izmeklēšanas pamatā ir nacionālās likumdošanas un starptautisko tiesību normas," norādīja Bastrikins, jautāts, saskaņā ar kādiem likumiem vajadzētu atbildēt par kara gados pastrādātajiem noziegumiem apsūdzētās personas.

Viņš atgādināja, ka Krievijas likumdošanā kriminālatbildība par nacistisko iebrucēju un viņu līdzskrējēju noziegumiem ieviesta saskaņā ar PSRS Augstākās padomes dekrētu no 1943 gada "Par soda mēriem vācu fašistiskajiem ļaundariem, kas vainojami par padomju civiliedzīvotāju un sagūstīto sarkanarmiešu slepkavībām un spīdzināšanu, spiegiem, Dzimtenes nodevējiem no padomju pilsoņiem un viņu līdzzinātājiem".

"Noziegumu organizētājiem un izpildītājiem dekrēts bez ierunām paredzēja augstāko soda mēru – nāves sodu pakarot. Krievijas Kriminālkodeksā ir norma par atbildību par genocīda noziegumiem, kas paredz mīkstāku pamata sodu, un ar to pieļauj krimināllikuma atgriezeniskā spēka pielietošanu," atzīmēja Bastrikins.

Nirnbergas tribunāls nesodīja visus kara noziedzniekus, dažiem izdevās paslēpties. Ir jānoskaidro visi vainīgie – gan dzīvie, gan mirušie, paziņoja Aleksandrs Bastrikins.

"Esam nosprauduši vairākus uzdevumus. Nebūt ne visus noziedzniekus tiesāka starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā un citi pēckara procesi: daudziem nežēlīgus noziegumus pastrādājušiem nacistiem diemžēl izdevās izbēgt no tiesas un izvairīties no soda," teica Bastrikins.

Viņš atzīmēja, ka jānoskaidro visi vainīgie, īstenojot soda neizbēgamības principu.

"Vienalga, viņi ir dzīvi vai ne, mums ir jānosauc šie vārdi un jāparāda, ko šie cilvēki nodarījuši," konstatēja IK vadītājs.

Amatpersonas Rietumos cenšas sagrozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus, spriežot tikai par ASV un Lielbritānijas ieguldījumu uzvarā pār fašismu, konstatēja A. Bastrikins.

"Mēs redzam virkni mēģinājumu atainot vēsturi gluži citā interpretācijā, kad, piemēram, rietumvalstu amatpersonas, apkopojot Otrā pasaules kara rezultātus, runājot tikai par ASV un Lielbritānijas ieguldījumu un tīšām ignorē PSRS galveno lomu uzvarā pār fašismu, cenšas sagrozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus," viņš teica.
0
Tagi:
Nirnbergas tribunāls, Krievija
Pēc temata
"Simtiem brāļu kapu Latvijā - tas ir inscenējums?" Krievijas vēstnieks par reālo karu
Putins: vietējie līdzskrējēji Eiropā savā nežēlībā pārspēja nacistu saimniekus
Dzīvo nesodīti: eksperts par to, kas gaida "nepiebeigtos vectētiņus" no latviešu leģiona