Gaisa desanta 76. Gvardes Pleskavas divīzijas 104. pulka sestā rota

Rota, kas aizgāja debesīs. Nemirstīgie Pleskavas desantnieki

215
(atjaunots 19:03 01.03.2020)
Deviņdesmit desantnieki, vairāki tūkstoši kaujinieku un neieņemta augstiene – pirms 20 gadiem, 2000. gada 29. februārī Gaisa desanta 76. Gvardes Pleskavas divīzijas 104. pulka sestā rota sāka nevienlīdzīgu cīņu ar lielu kaujinieku grupējumu.

Bandu komandēja arābu algotnis Hatabs un lauka komandieris Šamils Basajevs. Cīņa ilga gandrīz diennakti. Dzīvi palika tikai seši karavīri. Par to, kā gāja bojā un nepadevās Pleskavas desantnieki, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Pēdējā cīņa

2000. gada februārī kaujinieki atkāpās no Groznijas un mēģināja izlauzties no ielenkuma caur Argunas aizu. Dažādi avoti vēsta, ka federālie spēki šeit bloķēja no pusotra līdz diviem tūkstošiem bandītu. Pretinieks bija ielenkts no visām pusēm, augstienes Argunas aizā turēja vairākas desantnieku vienības, teroristiem uzbruka aviācija, kas izmatoja arī telpiski detonējošās bumbas, "duhu" slēptuves un bāzes mežā apšaudīja artilērija, uz zemes strādāja speciālo izdevumu vienības. Kaujiniekiem bija jāizlaužas cauro federālo spēku lokam.

104. pulka desantniekiem bija dots uzdevums: ieņemt Istikorda augstieni, maršrutā izveidot atbalsta punktus 776. un 778. augstienē. Federālo spēku komandieri plānoja, ka kaujinieki nokļūs vienību radītajā slazdā. Uz 787. augstieni devās izlūki un 4. rotas vads majora Aleksandra Dostavalova vadītā.

6.izpletņlēcēju desanta rotas cīņas shēma pie 776.augstienes
6.izpletņlēcēju desanta rotas cīņas shēma pie 776.augstienes

Izlūki pavadīja desantniekus un atgriezās 776.augstienē, ko jau daļēji ieņēma 6.rota. To komandēja majors Sergejs Molodovs. Taču kalna pakājē izlūki uzdūrās vairākiem desmitiem kaujinieku. Molodovs nolēma palīdzēt izlūkiem, taču, nodaļa nokļuva blīvā snaiperu ugunī. Rotas komandieris gāja bojā, vairāki desantnieki tika ievainoti. Nodaļa cieta pirmos zaudējumus. 6.rotas komandiera pienākumus uzņēmās apakšpulkvedis Marks Jevtuhins.

Desantnieki nepaspēja izrakt ierakumus un nocietināties 776.augtienē. Kaujinieku galvenie spēki parādījās agrāk, nekā bija gaidīts, un nekavējoties devās uzbrukumā. Bandītu bija pārāk daudz. Tomēr līdz tumsai desantnieki sekmīgi atsita visus uzbrukumus. 6. rotai palīdzēja pulka artilērija no aptuveni 10 kilometru attāluma. Naktī kaujinieki pastiprināja spiedienu, gāja veseliem viļņiem, ne atsevišķām grupām.

6.rotai pievienojās majora Dostavalova vads, - viņi pameta 787. augstieni. Teroristu uzbrukumi kļuva aizvien nežēlīgāki, apšaude ritēja teju vai tuvcīņā. Nerēķinoties ar zaudējumiem, Hatabs sūtīja cīņā aizvien jaunus spēkus un piedāvāja desantniekiem padoties. No rīta viņi bija jau tik tuvu, ka desantnieki vairākkārt sāka tuvcīņu. Tā leitnants Kožemjakins ar savu vadu neļāva ienaidniekam apiet augstieni un ielenkt desantniekus. Trīs stundas viņš atsita bandītu uzbrukumus. Kad beidzās munīcija, viņš lika lietā durkli. Vēlāk viņam līdzās tika atrasti vairāki tuvcīņā likvidēti bandīti.

Krievijas Varonis, gvardes majors Aleksandrs Dostavalovs (no kreisās) ar biedriem. 90.gadu sākums
Krievijas Varonis, gvardes majors Aleksandrs Dostavalovs (no kreisās) ar biedriem. 90.gadu sākums

Desantnieki nepadevās, viņi cīnījās līdz pēdējam, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem. Vienā no uzbrukumiem nopietnu ievainojumu vēderā saņēma leitnants Oļegs Jermakovs. Un tomēr viņš līdz pēdējai patronai apšaudīja bandītus un piesedza biedrus. Savā pēdējā cīņā Jermakovs likvidēja sešus kaujiniekus.

1. marta rītā lielākā daļa 6.rotas karavīru bija gājuši bojā. Dzīvajiem nebija ne spēku, ne munīcijas, lai noturētu kaujinieku uzbrukumus. Apakšpulkvedis Jevtuhins izšķīrās par izmisuma soli – viņš izsauca artilērijas uguni pa savā, pozīcijām. Sakari ar bataljona komandieri pārtrūka. 6.rota upurēja sevi, taču apturēja bandītus Arguns aizā.

Bojāgājušie un izdzīvojušie

Aleksandrs Levins-Leins, 1. izpletņlēcēju-desantnieku rotas karavīrs, kurš atradās netālu no cīņas vietas, atcerējās: "28. februāra naktī mēs bijām aptuveni divus kilometrus no 776.augstienes. No rīta saņēmām pavēli pamest pozīciju un doties uz netālo apdzīvoto vietu, kur mūs vajadzēja uzņemt bruņumašīnām. Bija aptuveni pulksten 12, 29. februāris. Mēs ilgi neko nezinājām, pēc tam tur sāka kursēt divi Mi-24. Mums teica, ka 6. rota ir ielenkta, un visiem, kuri spēj pārvietoties (daudziem kareivjiem bija apsaldētas kājas), jāpamet viss liekais un jāpaņem pēc iespējas vairāk munīcijas. Taču komandu "Uz priekšu!" nomainīja "Atlikt!", un tā turpinājās apmēram līdz 6 vakarā. Visu šo laiku mēs stāvējām uz vietas. Pēc tam tomēr devāmies ceļā un piebraucām pie Dembairza kalna pakājes."

Krievijas Varonis, apakšpulkvedis Marks Jevtuhins, 1989.gads
Krievijas Varonis, apakšpulkvedis Marks Jevtuhins, 1989.gads

Kad 1.rota pārcēlās pār Abazulgolas upi, pie kareivjiem iznāca starp dzīvajiem palikušie puiši no 6.rotas – Romāns Hristoļubovs un Aleksejs Komarovs. 1. marta rītā desantnieki satika divus ievainotos – Andreju Poršņevu un Aleksandru Supoņinski. Pulkvedis Jevtuhins bija devis viņiem pavēli atkāpties. Puiši nokāpa pa gandrīz stāvu krauju. Viņiem izdevās izvairīties no vajātājiem, paslēpties aiz izciļņa. Levins-Leins atcerējās, ka pēc kaujas augstienē palika tikai sašķaidīti koku stumbri un sprādzienu bedres – artilērija palaida pa sopkas nogāzēm aptuveni 1200 lādiņus no 120 mm pašgājējiekārtām "Nona".

"Augstienē mums pavērās šausminoša aina, - atcerējās Aleksandrs. – Lielāko daļu savu bojāgājušo kaujinieku jau bija paspējuši aiznest, uz zemes gulēja tikai algotņu – arābu līķi. Mūsu desantniekus "duhi" bija sakrāvuši vairākās kaudzēs, bija redzams, ka daži bija piebeigti."

Vēlāk pie 776.augstienes nonāca arī citas vienības. "Pēkšņi aiz kokiem pavīdēja maskoti cilvēki, mēs paslēpāmies, - stāsta Levins-Leons. – Rotas komandieris izšāva zaļo raķeti, taču pāris šāvienus no zemstobra granātmetējiem tomēr saņēmām. Par laimi, tie bija izlūki no 45.atsevišķā izlūku pulka. Ieraudzījuši raķeti, viņi apšaudi pārtrauca. Mazliet vēlāk aviācijas izlūki ziņoja, ka mums no divām pusēm tuvojas divas "duhu" grupas – trīssimt cilvēki katrā. Bijām spiesti atkal atkāpties uz Dembairzu. Nogalināto desantnieku līķus izdevās iznest tikai 3. martā."

Karavīri iznes no cīņas lauka bojāgājušo Krievijas Gaisa desanta spēku 104.pulka 6.rotas kareivi
Karavīri iznes no cīņas lauka bojāgājušo Krievijas Gaisa desanta spēku 104.pulka 6.rotas kareivi

Cīņā 776.augstienē gāja bojā 84 desantnieki. Viņu vidū bija 13 virsnieki, pārējie – seržanti un ierindnieki, lielākā daļa – karadienestā iesauktie. Par vīrišķību 22 desantniekiem tika piešķirts Krievijas Varoņa tituls (21 – pēc nāves). Ar Vīrišķības ordeni apbalvoti 68 karavīri un virsnieki (63 – pēc nāves).

Sergejs Hvorostuhins, jaunākā seržanta Igora Hvorostuhina tēvs, pastāstīja RIA Novosti, ka dēls aizgāja armijā 1999. gada jūnijā.

"Viņu iesauca gadu pēc skolas, - atceras Hvorostuhins, vecākais. – Vispirms viņš apguva mācību kursu Ļeņingradas apgabalā, pēc tam viņu nosūtīja uz Čerehu, no turienes jau uz Čečeniju. Es cienu karadienestu, mans tēvs bija karavīrs, visu karu izkaroja, lidotājs. Es arī gribēju iet viņa pēdās, taču redzes dēļ mani lidotāju skolā neuzņēma. Tagad gribu, lai mazdēls iekļūtu Suvorova skolā."

Viņš atcerējās, ka Igors bija ļoti sabiedrisks puisis, taču ar atbildības sajūtu, dienests viņam veicās viegli, ar biedriem veidojās draudzīgas attiecības. Armijā Igors parādījis savas spējas, saņēmis jaunākā seržanta pakāpi.

Obelisks Čečenijā bojāgājušo 6.rotas desantnieku piemiņai
© RIA Novosti .
Obelisks Čečenijā bojāgājušo 6.rotas desantnieku piemiņai

"Kad viņš paziņoja, ka dodas uz Čečeniju, mēs, principā, reaģējām normāli. Dienests ir dienests, - stāsta Hvorostuhins. – Civilajā dzīvē viņu gaidīja līgava. Viņa visu notikušo pārdzīvoja ļoti smagi, pie vīra neizgāja vēl desmit gadus. Viņa bieži apciemoja gan mūs, gan viņa kapu."

Karadienestu gluži nesen bija sācis arī Deniss Zinkevičs. Viņu iesauca armijā 1999. gada septembrī, bet 2000. gada janvārī viņu nosūtīja uz Čečeniju. Kaujā 776.augstienē Deniss tika smagi ievainots, turpināja atšaudīties no granātmetēja un gāja bojā no snaipera lodes.

"Raksturs viņam bija mīksts, tāpat kā man, taču viņš vienmēr centās kaut ko panākt dzīvē, - stāsta Denija tēvs Nikolajs. – Tā bija mātes vēlēšanās, lai viņš dienētu Pleskavā, arī viņš pats gribēja kļūt par desantnieku. 2000. gada februāra sākumā saņēmām no viņa pēdējo vēstuli. Viņš pārdzīvoja, ka reti tiekamies. Par rotas bojāeju uzzināju pa televizoru, tūlīt arī braucu uz Pleskavu, kur saņēmu pavēsti."

Par uzbrukumu Pleskavas divīzijai aizdomās turētā Š.Kazbulatova aizturēšana
ФСБ РФ
Par uzbrukumu Pleskavas divīzijai aizdomās turētā Š.Kazbulatova aizturēšana

Vairāk nekā desmit bandīti, kas piedalījās uzbrukumā 6.rotai, ir tiesāti, viņiem piespriests ilgstošs cietumsods. Viens no pēdējiem aizturētajiem ir Šamils Kazbulatovs. 2019. gadā viņam tika piespriesti 16 gadi stingra režīma kolonijā. Atgādināsim, ka šim noziegumam nav noilguma. Joprojām tiek meklēti bandīti, kuri pirms 20 gadiem uzbruka desantniekiem.

215
Tagi:
desants, Pleskavas divīzija, Čečenija
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

45
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

45
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

40
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

40
Tagi:
Ķīna, ASV
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību