ZRK S-400 Triumf

Krievija sagrāvusi NATO militāro pārākumu Baltijā

312
(atjaunots 21:29 29.02.2020)
Pentagons oficiāli atzinis ASV globālā militārā pārākuma zaudējumu, ņemot vērā Ķīnas un Krievijas spēku paplašināšanos, kā arī Krievijas militāri ģeogrāfiskās priekšrocības pār NATO Baltijas reģionā.

ASV Bruņoto spēku Štābu priekšnieku komitejas vadītājs Marks Millijs debatēs ASV Kongresa Pārstāvju palātā apliecināja, ka armija spēj aizsargāt valsti un sabiedrotos, taču atzina Pentagona pozīciju novājināšanos, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko . 

"Taču mūsu konkurētspējas priekšrocība ir sagrauta, to nevienam nevajadzētu apšaubīt. Ķīna un Krievija pastiprina militārās iepējas, lai pārspētu ASV un to sabiedrotos un nodrošinātu savu ietekmi visā pasaulē," teica Millijs.

Gandrīz vienlaikus NATO Apvienoto bruņoto spēku Eiropā komandieris Tods Volterss ASV Senāta kompetentajā komitejā paziņoja, ka alianses spēki aptur Krieviju, taču tās Rietumu kara apgabalam ir priekšrocības.

Polija un Baltijas valstis it kā paliek NATO uzmanības centrā kā bīstamākais reģions no iespējamo konfliktu viedokļa, ņemot vērā "vēsturiskās pretenzijas". Pie tam Volterss nez kāpēc "izolēja" karaspēka grupējumu Kaļiņingradas apgabalā, lai arī tā strukturāli iekļauta RKA (tāpat kā Baltijas flote).

Tajā pašā dienā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzīmēja: "Krievijas jaunās raķetes ir ļoti bīstamas. Tās ir mobilas, viegli noslēpjamas, tās spēj īsā laikā nokļūt līdz Eiropas pilsētām. Tas ne tikai pazemina kodolieroču pielietojuma slieksni, bet arī paaugstina ar situācijas kļūdainu vērtējumu saistītos riskus."

Jāpiebilst, ka hiperskaņas raķetes reģionā parādījās ilgu laiku pēc alianses trieciena spēkiem.

Un tomēr. Kas īsti notiek ar partneriem?

Grūta atklāsme

Mēģināsim atsijāt graudus no pelavām. Millijs, Volterss un Stoltenbergs argumentēti pieprasa lielāku naudu Pentagona un NATO vajadzībām un pie viena pūlas attaisnot ASV spēku transkontinentālo pārvietošanu uz Eiropu un plašās mācības "Defender Europe 2020". Tomēr alianses un Krievijas spēku attiecība Baltijas reģionā  novērtēta objektīvi.

Kas kontrolē debesis, tam pieder iniciatīva uz zemes un jūrā. 15.februārī netālu no Sanktpēterburgas kaujas dežūrā stājās vienīgais PGA pulks Krievijā, kura sastāvā ir četri zenītraķešu sistēmu S-400 "Triumf" divizioni. Kaimiņos dislocētajiem pieciem zenītartilērijas pulkiem ir pa diviem "Triumf" divizioniem katrā. Tātad no visiem 63 Krievijas armijā esošajiem S-400 divizioniem 14 ir izvērsti Ļeņingradas apgabalā. GKS 6.armijas 2.divīzijas rekords ir panākts piespiedu kārtā. Vienība dislocēta pie Krievijas rietumu robežām, kaimiņos Igaunijai un Latvijai, kur dislocēti NATO trieciena spēki un bruņojums. Atgādināšu: sistēmas S-400 "redz" mērķus 600 km attālumā un spēj tos likvidēt 400 km attālumā.

Mūsdienu ešelonētā PGA sistēma nepārtraukti attīstās, pilnveidojas, integrējas. 26.februārī Ļeņingradas apgabalā notika jaunā zenītraķešu kompleksa S-350 "Vitjaz" treniņi. Šis vidēja darbības rādiusa ZRK paredzēts lielu sauszemes spēku aizsardzībai dažādu (aizsardzības un uzbrukuma) operāciju laikā, spēj integrēties vienotā tīklā ar citām PGA sistēmām. "Vitjaz" izvēršana pozīcijā aizņem piecas minūtes, tas pielādēts ar 12 zenītraķetēm, kas spēj likvidēt mērķus līdz 60 km attālumā, līdz 30 km augstumā. Mērķu ātrums var sasniegt 4800 m/sek.

Divas epizodes viena pierobežas apgabala dzīvē ļauj aptvert, cik adekvāti un individuāli Krievija reaģē uz ārējiem draudiem. Ja potenciālais pretinieks ir kā uz delnas, viņam ļauts patrulēt debesis. Un laikā, kad NATO iznīcinātāji F-16 virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem pavada Krievijas kara transporta lidmašīnas, vēl būtu jātiek skaidrībā, kurš kuru īsti kontrolē.

Jūras bastions

Baltijas flotes raķešu kuģi strādā netālu no dzimtajiem krastiem un pilda kaujas izdevumus Indijas un Atlantijas okeānos. Aizvadītajā nedēļā Baltijas jūrā notika mācību kauja: lielie desanta kuģi "Kaliningrad" un "Minsk" līdz ar desanta kuteri ar kaisa kavernu "Leitenant Rimsky-Korsakov" stājās pretī gaisa un virsūdens pretiniekam. Kuģi ar artilērijas un raķešu kompleksu uguni piesedza jūras desanta izsēšanos krastā. Uzdevumus jūrā sekmīgi izpildīja arī pasaulē lielākais desanta kuģis uz gaisa spilvena "Evgeniy Kocheshkov". Ekipāža atvairīja uzbrukumu no gaisa un likvidēja pretinieka pozīcijas krastā no sistēmas "Ogoņ" 140 mm iekārtām (zalves uguns reaktīvās sistēmas "Grad" analogs jūras spēkiem). Starp citu, tādiem kuģiem pieejami 70% planētas jūru un okeānu krastu līniju, tie spēj pārvietoties pa zemi, pārvarēt grāvjus un mīnu aizsprostojumus, izsēdināt desantu dziļi pretinieka aizsardzības līnijā.

20. februārī Baltijas flote Kaļiņingradas apgabalā atvairīja nosacītā pretinieka bezpilota trieciena lidaparātu uzbrukumu – aizsargkupolu vairāku desmitu kilometru rādiusā radīja kompleksa "Leer 3" radioeletroniskās cīņas līdzekļi un zenītraķešu un lielgabalu kompleksi "Pancir S1". Jūras aviācijas iznīcinātāju eskadriļas lidotāji izspēlēja gaisa cīņas elementus ar iznīcinātājiem Su-27 un Su-30SM. Tik piesātināta militārā apmācība aliansei Baltijā nav pieejama no tehnoloģiskā viedokļa.

Baltijas flote ir Krievijas Jūras kara glotes operatīvi stratēģiskā vienība ar galvenajām bāzēm Ļeņingradas un Kaļiņingradas apgabalos. Flote intensīvi attīstās – pēdējos gados tā saņēmusi divus desmitus jaunu kuģu, arī raķešu kuģus (tie bruņoti ar "Kalibr").

Reģionā dislocētais Baltijas flotes krasta un sauszemes spēku 11.armijas korpuss pastiprināts ar atsevišķu tanku pulku. 2019.gadā tika saformēta 132. jauktā aviācijas divīzija, ko veido iznīcinātāju, trieciena un armijas aviācijas pulki. 152.raķešu brigāde Čerņahovskas pilsētā saņēmusi raķešu kompleksu "Iskander M". Krasta spēki saņēmuši mūsdienīgos pretkuģu raķešu kompleksus "Bal" un "Bastion". Baltijas flote pastāvīgi ir gatava atvairīt potenciālā pretinieka masveida raķešu un aviācijas uzbrukumu.

Šajā fonā Vašingtonas un Briseles militārie manevri atgādina gatavošanos cīņām ar pagātnes ēnu. Daudz labāk būtu stiprināt mieru reģionā un labas kaimiņattiecības ar Krieviju.

312
Tagi:
NATO, Baltija, Pentagons, ASV, Krievija
Temats:
NATO austrumu flangā (247)
Pēc temata
"Eiropas Ahila papēdis". Kas mīļi gaida Krievijas tankus no Kaļiņingradas
Eksperts: ASV mierina Baltijas vaimanas ar paraugmācībām Eiropā
Pietiks ar piecām kilotonnām, lai savaldītu Krieviju. Pentagons liek kārtis galdā
ASV militārais budžets: kas atkritīs Latvijai
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

66
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

66
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

51
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

51
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Pandēmija nav iemesls stiprināt divvalodību: VVC vadītājs neatbalsta avīzi krievu valodā

0
(atjaunots 12:47 08.05.2021)
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidroja, kāpēc informatīvos materiālus par vakcināciju nedrīkst izplatīt latviešu un krievu valodās.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. VVC vadītājs Māris Baltiņš, komentējot iespēju publicēt informatīvu avīzi par vakcinēšanas pret Covid-19 jautājumiem tai skaitā krievu valodā, paziņoja, ka Valsts valodas centrs joprojām uzstājas pret to. Pēc viņa vārdiem, "pastāv citi veidi, kā krievu valodā runājošos valsts iedzīvotājus informēt par vakcinēšanu pret Covid-19".

Baltiņš atzīmēja, ka pastāv normatīvs regulējums, kas aizliedz izplātīt visiem valsts iedzīvotājiem informatīvos materiālus divās valodās. VVC par to esot brīdinājis vakcinācijas projekta organizatorus, aicinot viņus "meklēt citus risinājumus".

Pēc Baltiņa vārdiem, izplatīt informāciju krievu valodā būtu iespējams šaurākā un mērķētākā veidā. Piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām, kas labāk zina, kurā mājā kādā valodā runā cilvēki. Attiecīgi "izplatīt materiālus svešvalodā tieši konkrētām mājsaimniecībām, nevis bez skatīšanās visiem valsts iedzīvotājiem".

Tāpat Baltiņš komentēja savu nesenāko iekļaušanos Krievijas sankciju sarakstā un aizliegumu ieceļot valstī. Pēc viņa vārdiem, "šī vēsts viņam bijusi pārsteigums, kas gan viņa dzīvē neko diži nemainot, jo Krievijā neesot bijis jau gadus desmit un arī neesot plānojis turp doties". Pēc viņa domām, Krievijas lēmums liecina, ka Latvija konsekventi īsteno savu valodas politiku un nostiprina latviešu valodas pozīcijas.

Atzīmēsim, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gadā veiktajiem pētījumiem 60,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata par savu dzimto valodu latviešu, 36% - krievu valodu un 3,2% - citas valodas.

0
Tagi:
Valsts valodas centrs, VVC, krievu valoda, latviešu valoda, vakcinācija, vakcīna, pandēmija, koronavīruss
Pēc temata
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā