Automatizētais ZRLK Pancirj-ME

Baltijas flotes nākotne: pirmais Krievijas kuģis saņēmis PGA kompleksu "Pancirj"

177
(atjaunots 12:12 23.02.2020)
Raķetes nav paslēptas kuģa korpusā, tās atrodas augšdaļā, gatavas kaujai. Mērķi tās satriec ar sadalāmām kaujas galviņām – tērauda stieņu mākoni.

Krievijas Jūras kara flotes bruņojumā uzņemts zenītraķešu-lielgabalu komplekss "Pancirj". Jauno kompleksu "Pancirj-ME", kas integrēts bruņojuma sistēmā pirmais saņēmis mazais raķešu kuģis "Odincovo". Pēc izmēģinājumiem tas stāsies Baltijas flotes ierindā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Sākušies MRK "Odincovo" testi ostā – speciālisti pārbauda galvenās enerģētiskās iekārtas, dzīvības nodrošināšanas sistēmu, radionavigācijas un citas kuģa sistēmas. Aprīlī sāksies gaitizmēģinājumi, un līdz 2020. gada beigām MRK "Odinciovo" ar jauno PGA kompleksu iekļausies Krievijas Baltijas flotes sastāvā. JKF štābs plāno līdz 2026. gadam uzbūvēt 18 tāda tipa kuģus.

Sauszemes "Pancirj" jau nodemonstrējis izcilu efektivitāti Sīrijā – to uzskata par vienu no labākajiem PGA kompleksiem pasaulē, un flotes versija ieguvusi un pavairojusi bāzes parauga priekšrocības.

"Pancirj ME" ir vienīgā sistēma pasaulē, kas torņa iekārtā apvieno spēcīgu artilērijas un vairāku režīmu raķešu bruņojumu, kas integrēta ar radiolokācijas un optikas kontroles sistēmu.

Komplekss spēj vienlaikus sašaut vairākus mērķus, kas pārvietojas ar ātrumu līdz 1000 m/sek. Tas droši aizsargā kuģi 20 km rādiusā (pretgaisa aizsardzības kupola augstums – 15 kilometri) no visām mūsdienu spārnotajām raķetēm, virsskaņas pretkuģu raķetēm, aviobumbām un bezpilota lidaparātiem.

Корабельный зенитный ракетно-артиллерийский комплекс Панцирь-МЕ на выставке вооружений IDEX-2019 в Абу-Даби
© Sputnik / Александр Мельников
Automatizētais ZRLK "Pancirj-ME"

Jūras PGA "Pancirj" nav analogu, un tuvākajā laikā tie nav gaidāmi. Šī PGA universālā līdzekļa eksporta potenciāls ir ārkārtīgi augsts. 

Kolosālas iespējas

"Pancirj" jūras modifikācija ir skarba mūsdienu nepieciešamība. Gaisa mērķu iespējas (ātrums un postošās iespējas) pēdējos gados pieaug, izmēri un identifikācijas iespējas – samazinās. Ir neracionāli tērēt dārgās raķetes S-300 un S-400 pretinieka lētajiem bezpilota lidaparātiem. Akadēmiķa A.Šipunova vārdā nosauktā Tulas mašīnbūves konstruktoru biroja izstrādātā kompaktā koncepcija ļauj optimāli likvidēt jebkādus gaisa mērķus attālumā no 20 kilometriem līdz pašam kuģa bortam.

Zenītraķešu un lielgabalu komplekss Pancirj S1
© Sputnik / Максим Блинов

Automatizētais ZRLK "Pancirj-ME" nodrošina gandrīz momentānu (3-5 sekundes) reakciju uz draudiem. Raķetes nav paslēptas kuģa korpusā, tās atrodas augšdaļā, gatavas kaujai. Komplekss var veikt raķešu uzbrukumu četriem objektiem vienlaikus 90 grādu sektorā. Raķetes mērķi satriec ar sadalāmām kaujas galviņām (tērauda stieņu mākoni). Divi 30 mm kalibra sešstobru lielgabali ar šaušanas ātrumu 5000 šāvieni minūtē būtiski paplašina iekārtas iespējas. Uguns kontroles sistēma integrēta ar fāzēto antenas režģi, pavada gaisa mērķus un savas raķetes, identificē par sīkas lidaparātu detaļas. Trim radariem – optiskajam, tālās darbības (līdz 50 km) un mērķa pavadīšanas radaram – praktiski nav nekādas "aklās zonas".

Ja pretinieks uzbrūk no gaisa, komplekss sāk strādāt pa mērķiem ar raķetēm – 20 km attālumā un augstumā no 2 metriem līdz 15 kilometriem. Lielgabali apšauda to, kas pietuvojas vairāk par 4 km (augstumā no 0 līdz 3 km). Ja mērķis ir pustonnu smaga aviobumba, "Pancirj" to iznīcina tikai ar artilēriju.

Tuvās darbības zenītkomplekss mazajiem kuģiem (tonnāža no 500 tonnām) ir pašpietiekams. Tas piemērots visu galveno klašu karakuģiem. Kuģu trieciena grupā komplekss tiek integrēts kolektīvajā PGA. Lielie kuģu var nest vairākus "Pancirj ME" moduļus, katrs no tiem pielādēs ar četriem desmitiem divpakāpju vadāmo zenītraķešu ar cietās degvielas paātrinātāju.

Ieskats nākotnē

Jūras "Pancirj" ir drošs piesegs no gaisa un nodrošina stratēģisko uzdevumu izpildi, jo mazais raķešu kuģis "Odincovo" ir aprīkots ar uzbrukuma kompleksu "Kalibr NK" un 8 spārnotajām raķetēm, kuru darbības rādiuss sasniedz 2600 km. Draudīgais MRK spēj doties reisos līdz 2500 jūdžu attālumā (autonomā darbība – 15 diennaktis). Starp citu, ZRLK "Pancirj ME" ir teicami aizsargāts no stihijas, turklāt moduļu konstrukcija ļauj to uzstādīt lielākajai daļai citu valstu kuģu.

Kas kontrolē debesis, tas uzvar jūrā un uz sauszemes. Mūsdienu pasaulē uzticama PGA ir uzbrukuma bruņojuma (arī stratēģisko kodolieroču) stabilitātes pamats. Krievijas tehnoloģijas un risinājumi šajā jomā ļauj veidot labākos kompleksus un sistēmas pasaulē. Pat NATO valstis iegādājas Krievijas lielā darbības rādiusa ZRK S-300 (Grieķija) un ZRS S-400 (Turcija). Labi pazīstami ir arī vidēja un maza darbības rādiusa zenītraķešu kompleksi S-350, "Buk", "Tor", "Kinžal", "Isa", "Sosna", "Tunguska", "Verba".

Tik plaša "instrumentu" izvēle ļauj radīt jebkādas sarežģītības un dziļuma pakāpes PGA sistēmu, taču "Pancirj" ir solis nākotnē, kur katrs komplekss elastīgi reaģēs uz draudiem (mākslīgais intelekts) un ietvers vairākus tehnoloģiskos principus un trieciena komponentes.

Raķešu un lielgabala konfigurāciju ar triju tipu radariem iespējams pastiprināt, piemēram, ar BPLA vai satelīta koriģēšanas sistēmu, elektromagnētiskajiem (lāzera) līdzekļiem un citiem, plašai publikai vēl nepazīstamiem līdzekļiem.

ZRLK "Pancirj ME" sērijveida ražošana Krievijā sākās 2017. gada vasarā. Komplekss tika prezentēts Starptautiskajā jūras kara salonā Sanktpēterburgā, kā arī bruņojuma izstādēs Defexpo India - 2018, IDEX-2019 un ļoti ieinteresēja jūras lielvalstu speciālistus, arī NATO valstu pārstāvjus.

177
Pēc temata
Meklēja mīnas, atrada zemūdeni: negaidīts Baltijas flotes mīnu tralētāja atradums
Tā ir tikai aisberga virsotne: National Interest stāsta par KF Baltijas flotes spēku
Raķešu starti un lielgabalu zalves: Baltijas flotes aviācijas mācības
Kādiem nolūkiem Krievijas Baltijas flotei vajadzīgs tanku pulks