Karakasas grausti, foto no arhīva

Vašingtona ir pārskaitusies: sankcijas nes Krievijai lielu naudu

205
(atjaunots 14:33 22.02.2020)
Visas pret Krieviju vērstās sankcijas sastopas ar vairākiem posmiem vērtējumā, ko sniedz sankcijas iniciējušo valstu politiķi.

Uztveres evolūcija gandrīz vienmēr rit pa vienu un to pašu scenāriju: vispirms draudīgi paziņojumi, pēc tam savaldīgas cerības, pēc tam mulsa klusēšana, vēlāk – atzīšanās, ka cerētais efekts nez kāpēc nav sasniegts, pašiem sankciju iniciatoriem nodarīts zaudējums, kas vismaz salīdzināms ar Krievijai nodarīto kaitējumu. Un tas vēl ir optimistisks vērtējums, portālā RIA Novosti atgādināja Ivans Daņilovs.

Šķiet, Francijas prezidents Emanuels Makrons viens no tiem, kuri pārcietuši visus iepriekšminētos posmus. Nesenajā Minhenes drošības konferencē viņš klātesošajiem diplomātiem un militārpersonām pastāstīja, kādus atklājumus izdarījis.

"Mums ir uzkrājušies iesaldēti konflikti, neuzticības sistēma, konflikti kiberdrošības jomā, sankcijas, kas Krievijā nav mainījušas absolūti neko. Es nepiedāvāju tās atcelt, es vienkārši konstatēju. Mūsu sankcijas un kontrsankcijas mums, eiropiešiem, maksā tikpat dārgi, kā Krievijai, taču nes ne īpaši pozitīvu rezultātu," teica Makrons.

Tas nebija atsevišķs incidents, tas bija refleksijas rezultāts, ko publiskajā telpā turpina franču diplomāti. Tagad jau Francijas prezidenta speciālais vēstnieks jautājumos par sadarbību ar Krieviju drošības jomā Pjērs Vimons, uzstājoties Senātā, nebija īpaši izvēlīgs vārdos: "Eiropas sankcijām bija divi efekti: tirdzniecības sarukums visā Eiropā, (..) mums patiešām tika nodarīts kaitējums ar šīm sankcijām. Pie tam, paskatoties uz datiem, kļūst redzams, ka ASV un Krievijas tirdzniecība, gluži pretēji, ir pieaugusi. (..) Otrkārt, mēs devām iespēju Krievijai šo sankciju rezultātā attīstīt lauksaimniecību. (..) Trešais elements: kaut kādā mērā mēs pabīdījām Krieviju uz Ķīnas pusi, kas kļuvusi par prioritāru partneri, piemēram, jauno tehnoloģiju jomā."

Protams, atklāsmes Parīzē neko nenozīmē Vašingtonai, kas bezbailīgi soļi pa grābekļiem nokaisītu sankciju celiņu. Nesens piemērs – amerikāņu sankcijas pret Krievijas naftas koncerna "Rosņeft" meitasuzņēmumu Šveicē. Tās ieviestas, atmaksājot uzņēmumam par darbu ar Venecuēlas naftu. Vispirms ziņas par sankcijām radīja nelielu paniku Maskavas biržā, taču "Rosņeftj" akciju cena pēc neilga krituma no jauna atgriezās agrākajā līmenī. Domājams, tik mierīga (un nervozajiem finanšu tirgiem neraksturīga) reakcija skaidrojama arī ar paša uzņēmuma paziņojumu, taču daudz lielākā mērā – ar Vašingtonas perspektīvu vērtējumu Venecuēlā, ko publicējuši ASV un Eiropas mediji, atsaucoties arī uz Rietumu ekspertiem.

Viedoklis ir aptuveni sekojošs: Vašingtona bīstas ieviest sankcijas pret pašu "Rosņeftj", jo tādā gadījumā cietīs viss pasaules enerģētiskais tirgus. ASV Valsts departamenta "vanagu" degsmi mazina arī fakts, ka Krievijas kompānijas akciju minoritārās paketes pieder britu "British Petroleum" un Kataras suverēnajam investīciju fondam. Sankcijas pret meitasuzņēmumu, kas saņem Venecuēlā naftu uz valsts parādu nomaksas rēķina, - tie ir centieni apgrūtināt Venecuēlas naftas ekspertu un pabīdīt "Rosņeftj" prom no šī "Dienvidamerikas naftas pīrāga". Par sankciju netiešo mērķi tiek uzskatīti centieni "pārliecināt" Krievijas valdību, ka ir bezjēdzīgi joprojām atbalstī Karakasu un prezidentu Maduro. Tādas pieejas "efektīvitāti" nopietni apšauba pat tie, kam amats neļauj apšaubīt Vašingtonas visspēcību un gudrību.

"Nav nemaz tik vienkārši pārtraukt Putina atbalstu Venecuēlai," konstatēja radio "Amerikas Balss".

Aģentūra Reuters vēsta: "Ja Maskava plāno turpināt Venecuēlas naftas eksporta novirzīšanu, tā sameklēs alternatīvus ceļus, lai apietu ASV tagadējās sankcijas," pastāstīja Endrjū Bišops no Signum Global Advisors.

"Amerikas Balss" žurnālisti nonāca pie paradoksāla atklājuma: jo efektīvākas ir ASV sankcijas pret Venecuēlu, jo vairāk Krievija pelna uz amerikāņu patērētāju rēķina. Šīs ne īpaši labi saskatāmās amerikāņu ārpolitikas sekas kļuva redzamas, pateicoties muitas datu analīzei: "Saskaņā ar ASV Enerģētikas ministrijas datiem, naftas pārstrādes rūpnīcas Meksikas līča krastā ASV, kas agrāk bija atkarīgas no Venecuēlas smagās naftas, gada laikā, kopš ieviestas sankcijas (pret Venecuēlu – red.) gandrīz trīskāršojušas Krievijas naftas produktu importu."

Vēl vairāk, konstatēts vēl viens sankciju rezultāts. "Amerikas Balss" uzskata: tā kā Venecuēla nevar pārdot savu naftu pasaules tirgū, valsts to pārdot Krievijas kompānijām ar atlaidēm (tātad pircēji no Krievijas uz tās rēķina gūst papildu peļņu), pie tam par saņemto naudu tiek dzēsti kredīti, ar kuriem tika iegādāts bruņojums Krievijā. Tātad nauda atkal vienā vai otrā formā atgriežas Krievijā. Avots, kas apraksta shēmu, nepārprotami ir angažets, tāpēc amerikāņu publicētā informācija ir apšaubāma, tomēr ASV tieši tā vērtē situāciju un neapšauba savu interpretāciju, tātad tagad viņus moka kolosālas ciešanas. Viņiem sāpes dara apziņa, ka Krievija triecientempā pelna naudu, pateicoties amerikāņu nesekmīgajiem centieniem organizēt valsts apvērsumu Venecuēlā. Pie tāda ģeopolitiskā džudo "Amerikas pagalmā" (tā Vašingtona dēvē Dienvidameriku) Baltais nams nav pieradis.

Tamlīdzīgos apstākļos būtu loģiski gaidīt, ka Valsts departamentam pieprasīs "kaut ko izdarīt ar tiem krieviem", tā nu viņi rīkojas, kā prot. Pie tam amerikāņu diplomātija jau sen zaudējusi substantīvu pārrunu prasmi. Kāpēc vienoties, ja var ieviest sankcijas? Tātad sankcijas turpināsies, bet žurnālisti un eksperti valsts izdevumu lappusēs skaidros lasītājiem, cik naudas ASV bija jāsamaksā (vai jāatvadās no peļņas) par prieku pavicināt sankciju rungu.

Tādā kontekstā perspektīva sakārtot (lai arī ļoti tālā nākotnē) Maskavas un Parīzes attiecības izskatās daudz pozitīvāka. Lai cik sarežģītas būtu attiecības ar Eiropas politisko eliti, vismaz daļa tās pārstāvju rāda spēju apdomāt savu soļu sekas. Šajā ziņā Vašingtona, neskatoties uz prātīgāko ekspertu ieteikumiem, vēl joprojām bezbailīgi riņķo pa sankciju grābekļiem nokaisītu trasi. Rezultāts ir prognozējams. Taču ASV tas atkal sagādās nepatīkamu pārsteigumu.

205
Tagi:
sankcijas, ekonomika, Krievija, ASV
Baltkrievija

Baltkrievijā aprok zemē krāsaino revolūciju

15
(atjaunots 09:35 24.10.2020)
Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Baltkrievu opozīcija ir tik ļoti neveiksmīga, ka tai ir pat izredzes zaudēt nominācijā "Gada neveiksminieks", raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti. Pret to spēlē gan no tās neatkarīgi apstākļi, gan pašas līderi, kuri izvirza tik pārsteidzošas iniciatīvas, ka vispār nav skaidrs, kā tās izkraut bez smagiem reputācijas un imidža zaudējumiem.

Svētdien beidzas Aleksandram Lukašenko pirms gandrīz divām nedēļām izvirzītā Svetlanas Tihanovskas "ultimāta" termiņš. Tā kā ne mazāko pazīmju Baltkrievijas varasiestāžu gatavībai izpildīt tā prasības netiek novērotas, no pirmdienas, saskaņā ar "prezidentes Svetas" solījumu, Baltkrievijai ir jāieslīkst nacionāla streika, ceļu bloķēšanas un pārdošanas apmēru valsts veikalos krituma haosā.

Taču ar katru dienu šāda notikumu attīstība izskatās arvien fantastiskāk.

Izskatās, aizdomas par to sāk parādīties pat opozīcijas koordinācijas padomē, kura tagad uzdodas ar jautājumu, kā lai izsprūk no situācijas ar vismazākajiem zaudējumiem. Viens no tās locekļiem, Pāvels Latuško, paziņoja, ka līdz ar ultimāta termiņa iztecēšanu, kurš ar vieglu rokas kustību pārvērtās "tautas" ultimātā, viņi audzēs savu aktivitāti. Ļoti ērts formulējums, kurš paver visplašākās interpretācijas iespējas, taču nesniedz nekādas saistības.

Tomēr arvien acīmredzamāku Baltkrievijas protestu izgāšanos būtu nepareizi saistīt tikai un vienīgi ar iekšējiem faktoriem, lai gan, neapšaubāmi, tie spēlē galveno lomu.

Baltkrievu opozīcijai (un tās ārzemju kuratoriem) nepaveicās iecerēt varas gāšanu vērienīgas krāsainās revolūcijas kā tādas fenomena diskreditācijas brīdī.

Pusotru desmitgadi tas – šis fenomens – bija reāls drauds varasiestādēm un vienlaikus iedvesma opozīcijai lielā daudzumā valstu. Krāsainās revolūcijas tika uzskatītas par perfektu un visvarenu ieroci nevēlamo valdnieku un režīmu gāšanai. Šis jēdziens demoralizēja vienus un iedvesa pārliecību citiem par viņu drīzo uzvaru.

Taču, laikam, pats galvenais: par iespēju šādā veidā reāli izmainīt dzīvi uz labo pusi bija patiesi pārliecināts milzīgs daudzums cilvēku, kuriem nav tieša sakara ar politiku.

Jo krāsainā revolūcija – tas nav tikai valsts apvērsums. Tā nav iespējama bez pilsoņu pārpildītām ielām, kuri parastā situācijā ir apolitiski, taču pēkšņi sāk ticēt tūlītējas varas maiņas nepieciešamībā, neraugoties uz rakstītiem noteikumiem, gaišākas nākotnes dēļ. Tieši tas pamudināja desmitiem un simtiem tūkstošiem cilvēku iziet Kairas Tahriras laukumā 2011. gadā un Eiromaidanā Kijevā 2013. gadā.

Starp citu, Baltkrievijas protesti arī sākumā varēja palielīties ar pietiekami lieliem cilvēku pūļiem. Tikai pasākumu dalībnieku skaits nemitīgi samazinās katru nedēļu.

Lieta nav tikai tajā, ka cilvēki ir noguruši no tā, ka viņu dalība pasākumos nenes rezultātus un ka lozungam "Lukašenko, ej prom", izrādās, nepiemīt maģisks spēks padzīt "nepareizo" nacionālo līderi. Paralēli Baltkrievijas notikumiem citās pasaules malās notiek visnotaļ zīmīgi procesi, kuri liek republikas pilsoņiem arvien skaidrāk vērtēt notiekošo savā zemē.

Ir Kirgīzija, kur tieši šobrīd piedzīvo 15 gadu laikā trešo politisko krīzi, attiecībā pret kuru tiek pielietota birka "krāsainā revolūcija" Maz kurš ir izdarījis parādības diskreditācijai vairāk, nekā šī Vidusāzijas valsts, jo galvenais visu valsts apvērsumu iznākums, kuriem norisinās ar ielu nekārtībām un anarhiju, kļuvis pārmaiņu trūkums uz kaut ko labāku priekš Kirgizstānas sabiedrības.

Mēnesi pirms vēlēšanām Biškekā slēdza visus ieroču veikalus. Taču tur joprojām neslikti iztiek arī ar bruģakmeņiem un armatūru. Varētu teikt, ar "proletariāta ieroci", ja tas būtu viņš.

Ir Armēnija. Pieaugošās skepses attiecībā uz jebkādiem maidaniem un arvien biežāku to neveiksmju fonā tieši 2018. gada notikumi Erevānā kalpoja par paraugu samtainajai revolūcijai, kura visās nozīmēs izdevās. Demokrātijas, Eiropas nākotnes un korupcijas apkarošanas vārdā sacēlusies tauta veiksmīgi gāza apnikušo varu, nolika valsts vadībā to, kuram noticēja, – un jaunajam līderim pat ir ar ko palielīties pirmajos darba gados. Visādā gadījumā, katastrofālo rezultātu trūkums, kā Ukrainā vai tajā pašā Kirgīzijā, jau var skaitīties zīmīgs sasniegums šādos laikos.

Taču kāda jēga tautas izdarītajā Eiropas izvēlē, uzvarētajos korumpantos no iepriekšējās varas un progresīvā demokrātiskā līderī, ja Armēnija atkal izrādījusies ļoti veca un asiņaina konflikta epicentrā? Turklāt pat cilvēkam, kam ir sveša politikas pasaule, ir skaidrs, ka Azerbaidžāna izmantoja kaimiņa demokrātijas meklējumus savās interesē, kā rezultātus var novērot šobrīd Kalnu Karabahā.

Termins "krāsainā revolūcija" slēpti ved pie domas, ka pasaule ir kaut kas burvīgs, saulains, draudzīga vieta, kur cilvēki viens otram ir brāļi, - un ir jāaizvāc atsevišķi kaitnieciski spēki valsts vadībā, un valsts uzreiz pārtaps tādā pašā ziedošā dārzā, kurš dzīvo harmonijā ar apkārtējiem. Kirgīzija un Armēnija baltkrievu sabiedrībai ir uzskatāms atgādinājums, ka šāds priekšstats ir ilūzija, kurai nav ne mazākā sakar ar realitāti nedz iekšpolitiskā, nedz ārpolitiskā nozīmē.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka protesti Baltkrievijā konsekventi virzās pie savas arvien neizbēgamākas izgāšanās.

Un tādējādi republika iedzīs savu naglu vispasaules mīta par krāsaino revolūciju zārkā.

15
Tagi:
Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Polija vēsta, ka atradīs "iespējas atbildēt" Minskai diplomātu jautājumā
ES pieņēma lēmumu par Lukašenko iekļaušanu melnajā sarakstā
Lukašenko vai opozīcija: kam simpatizē Latvijas iedzīvotāji
Bašars Asads: karš Sīrijā vēl nav beidzies
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV

Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc

0
(atjaunots 11:16 24.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins īpaši uzsvēra, ka nepievērš uzmanību Rietumu agresīvajiem izlēcieniem pret viņu.

Uzstāšanās laikā diskusiju kluba "Valdai" sēdē KF prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka ne pirmo reizi saskaras ar agresīviem izlēcieniem pret viņiem no Rietumu puses, tādēļ jau sen nepievērš tiem uzmanību. Krievijas līderis atzīmēja, ka uzbrukumi pret viņu sākās jau 2000. gadu sākumā, kad norisinājās karš pret terorismu un bandītismu Kaukāzā, un tieši tad viņš iemācījās izturēties pret tiem mierīgi.

Tāpat Putins izteicās par izmaiņu Konstitūcijā tematu un atzīmēja, ka visi grozījumi ir vērsti nevis uz to, lai dotu iespēju tikt pārvēlētam esošajam valsts vadītājam jaunos termiņos, bet lai nostiprinātu Krievijas suverenitāti ilgtermiņa perspektīvā.

0
Tagi:
Vladimirs Putins