Ziemeļu straume 2

Līderu nesavaldība valstij bīstama vājība

36
(atjaunots 14:00 18.02.2020)
Savaldība, korektums un rūpīga vārdu izvēle, lai cik stipri tu nebūtu vīlies un lai cik sāpīgu triecienu nebūtu saņēmis, ir obligātas lietas, jo publiska nekontrolējama vaļa emocijām atkailina vājumu un sniedz papildu trumpjus pret tevi.

"Nekad nesaki nekad".

Tieši tā reaģēja "Gazprom" sava oficiālā pārstāvja personā uz ASV enerģētikas ministra Dena Brujeta paziņojumu, kurš pauda pārliecību, ka Krievijai neizdosies pašas spēkiem pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību nepieciešamo tehnoloģiju trūkuma dēļ.

Mūsu valsts reputācija starptautiskajā arēnā acu priekšā piedzīvo samērā interesantas izmaiņas.

Principā, savu aktualitāti saglabā pieeja, kas apgalvo, ka Krievija ir nolemta drīzam kraham. Amerikas ministra komentārs izriet kā reizi no šīs ierastās paradigmas. Tiesa, tā izskatās arvien mazāk pārliecinoši un dienu no dienas zaudē piekritējus.

Tā vietā nāk nemitīgi ietekmi gūstošā un populārā ideja par pārsteidzoši, pat jāsaka pārdabiski veiksmīgo Krieviju, kurai padodas ikvienu situāciju vērst sev par labu, savukārt sāpīgo izgāšanos pārvērst uzvarā. Var saprast mūsu mūžīgos partnerus, kuriem vienkāršāk mūsu panākumus norakstīt uz fortūnas labvēlību, nekā atzīt Maskavas stratēģisko aprēķinu pareizību, metodisko darbu un čaklumu gan ārējās kājas likšanas priekšā, gan pašu pieļauto kļūdu pārvarēšanā.

Savukārt apzinoties lietu stāvokli no Krievijas, interesantāk liekas kas cits: mēs acīmredzami ne līdz galam novērtējam vēl vienu mūsu valsts izrādīto īpašību – prasmi "saglabāt seju" nelabvēlīgas notikumu attīstības gadījumos.

Tas patiešām ir dīvaini, jo runa ir par politikas pamatiem, turklāt jebkurā līmenī – no municipālā līdz globālajam. Savaldība, korektums un rūpīga vārdu izvēle, lai cik stipri tu nebūtu vīlies un lai cik sāpīgu triecienu nebūtu saņēmis, ir obligātas lietas, jo publiska nekontrolējama vaļa emocijām atkailina vājumu un sniedz papildu trumpjus pret tevi.

Taču mūsdienās to, ka Maskava seko šim pasaules politikas bāziskajam noteikumam, var uzskatīt teju par unikālu fenomenu.

Pirms četriem gadiem attiecību saasināšanās starp Turciju un Krieviju, kas līdzinās esošajām nesaskaņām saistībā ar Idlibu, nonāktu visu mediju fokusā un tiktu papildināta ar daudzām uztraucošām, vai pat paniskām prognozēm par plaša militāra konflikta bīstamību valstu starpā. Savukārt tagad interese par notiekošo ir atklāti vāja.

Un tas viss tāpēc, ka Turcijas prezidents pa šo laiku izveidoja sev nacionālā līdera reputāciju, kurš prasmīgi izmanto paverošās iespējas, taču ne pārāk labi tiek galā ar izaicinājumiem, kad notikumi pēkšņi izvēršas savādāk, nekā viņam to gribētos. Erdogans sāk burtiski šaut ārā paaugstinātas agresivitātes nervozus komentārus, savukārt ar racionālām darbībām situācijas izmainīšanai sev par labu vai vismaz kaitējuma mazināšanai viņam ir acīmredzamas problēmas.

Līdzīgs stāvoklis šobrīd vērojams arī Baltkrievijas virzienā. Pēdējo mēnešu laikā Aleksandrs Lukašenko manāmi pazaudējis pieredzējuša un dzīves gudra valsts līdera statusu, kurš pareizā veidā panāk savai valstij maksimālās izdevības. Pēkšņi atklājies, ka, kad rodas šķēršļi ierastajā attiecību ceļā ar Krieviju, pieredze un dzīves gudrība piekāpjas emocionālās nesavaldības priekšā, kas savukārt atkailina paškontroles zaudēšanu, vājumu un nespēju tikt galā ar situāciju.

Kā reiz te iesakņojusies galvenā notiekošā problēma Turcijai, Baltkrievijai, kā arī citām valstīm, kuru līderi, saskaroties ar grūtībām, demonstrē šāda vaida uzvedību.

Pasaule patiešām atrodas pārejas periodā. Daudzām lielvalstīm atvērušās iespējas mainīt savu statusu un ietekmes līmeni starptautiskajā arēnā. Turcijai vai Polijai (un arī Krievijai – ko tur vairs slēpt) – tā ir iespēja īstenot lielvalstu ambīcijas, kas tur sen bija gaidīts. Taču lai sasniegtu uzstādīto mērķi, ir maksimāli pareizi jāizspēlē rokās esošās kārtis – politiskās, ekonomiskās, militārās un citas.

Savukārt oficiālo personu publiska emocionālā nesavaldīšanās un tukši draudi "pēdējā ķīniešu brīdinājuma" formātā nodrošina stingri pretēju un samērā pozitīvu efektu valstij.

Piecu gadu laikā Krievija saskarusies ar daudziem izaicinājumiem, kas draudēja ar krahu absolūti visam, kas tika iesākts. Taču pat vissaspringtākajos un viskritiskākajos brīžos, kuru bija ļoti daudz, Maskava nemainīgi demonstrēja savaldību un aukstasinīgu pārliecību par saviem spēkiem. Tagad var tikai zīlēt, vai valsts vadība patiešām izmēģināja šo pārliecību vai arī "saglabāja seju", zinot, ka publiski nevar pat dot mājienu par nestabilitāti un uztraukumu.

Lai kā tur nebūtu, rezultāti ir zināmi. Krimas tilts ir uzbūvēts (kā arī enerģijas tilts, kā arī citi pussalai kritiski nozīmīgi infrastruktūras objekti). Importa aizvietošana lauksaimniecībā pārvērta valsti vadošajā spēlētājā pasaules tirgū. Militārā operācija Sīrijā atnesa uzvaru un kvalitatīvi jaunu valsts lomu Tuvajos Austrumos. Neseno un esošo valsts panākumu sarakstu var turpināt ļoti ilgi.

Tādēļ "Gazprom" reakcija "nekad nesaki nekad" tagad tiek uztverta nevis kā mēģinājums maskēt projekta izgāšanos, bet kā parasts Krievijas piegājiens neizbēgamām problēmām, kas pēkšņi parādās: tās vienkārši ir jārisina – bez skaļiem vārdiem un bargiem, taču tukšiem solījumiem.

Rezultātā, neskatoties uz visiem Amerikas augstākā ranga ierēdņu paziņojumiem, Rietumos praktiski neviens nešaubās, ka "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēta līdz galam un nodota ekspluatācijai. Krievija ir pierādījusi, ka tā nemet vārdus vējā.

Turcija (un ne tikai) par sevi nevar pateikt to pašu.

36
Pēc temata
Pentagons noraizējies par Krievijas un Ķīnas darbu Arktikā
Ķīnas ārlietu ministrs: ASV rada draudus Ķīnai
Rietumu eksperti nosaukuši, kas palīdz Putinam "graut Rietumus"
Putinam uzticas 65 miljoni amerikāņu
Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva

Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

37
(atjaunots 10:12 04.06.2020)
Atvērti poligoni, kodolsprādzienu "sēnes" un jaunas bruņošanās sacīkstes – Vašingtona pavisam nopietni domā atsākt kodolieroču izmēģinājumus pēc gandrīz 30 gadus ilga pārtraukuma.

Kopš 1992. gada kaujas galviņu detonācija tika modelēta tikai datorā. Par to, kādus draudus pasaule nes amerikāņu kārtējā iniciatīva, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Vecā shēma

ASV administrācija un Pentagona ierēdņi uzskata kodolizmēģinājumus par spiediena līdzekli pret Krieviju un Ķīnu pārrunās par bruņojuma kontroli. Kā jau tas gadījies agrāk, par ieganstu izmantotas Savienoto Valstu nekādi nepierādītās apsūdzības pret citām valstīm par starptautisko līgumu pārkāpumiem.

Piemēram, aprīlī Valsts departaments iesniedza Kongresā ikgadējo pārskatu, kurā teikts, ka Krievija it kā ne vienmēr ziņojot Vašingtonai par kodoleksperimentiem, lai arī saskaņā ar PSRS un ASV līgumu par pazemes izmēģinājumu ierobežošanu tās pienākums ir sniegt atbilstoši informāciju. Vienlaikus Valsts departaments apsūdzēja Ķīnu par slepeniem kodolizmēģinājumiem. Amerikāņu analītiķi ir noraizējušies par ĶTR aktīvo darbu Lobnora poligonā.

Krievijas ĀM pieļāva, ka ASV plāno atteikties no Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (VLKA).

"Shēma ir skaidra: vispirms skan izdomātas apsūdzības, pēc tam tiek gatavota augsne kaut kādiem acīmredzamiem administrācijas soļiem," paziņojumu komentēja ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču, domājams, diskusija turpināsies. Iniciatīvu jau negatīvi novērtējuši eksperti, turklāt ne tikai Krievijā, bet arī ASV. Piemēram, nekomerciālās Bruņojuma kontroles asociācijas izpilddirektors Derils Kimbals nosauca šo soli par aicinājumu citām kodolvalstīm sekot ASV piemēram un prognozēja nebijušas stratēģiskā bruņojuma sacīkstes. Pēc analītiskā centra "Valdai" militārā eksperta Artjoma Kurejeva domām, ASV kodolizmēģinājumi ne tikai saasinās Krievijas un ASV attiecības, bet arī saskarsies ar ļoti negatīvu attieksmi Eiropā.

"Diezin vai pat uzticamākie ASV partneri – Lielbritānija un Vācija – to atbalstīs, - teica Kurejevs sarunā ar RIA Novosti. – No otras puses tamlīdzīgi izmēģinājumi ļautu Krievijai un Ķīnai mazliet uzlabot savu imidžu pasaules arēnā, labprātīgi atsakoties no jebkādu kodolsprādzienu atsākšanas."

Pakāpeniska sagraušana

Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs uzskata, ka šodien neviens nekavē ASV vienpusējā kārtībā izstāties no VLKA.

"Jebkādas starptautiskas vienošanās un organizācijas, kas, pēc Vašingtonas domām, kavē ASV attīstību, tagad tām vienkārši nav vajadzīgas, - viņš norādīja. – ASV izstājās no INF, praktiski lauza NEW START – nevēlas to pagarināt. Pēc tam sekoja Atvērto debesu līgums. Krievija būs spiesta uzskatīt par pašsaprotamu ASV izstāšanos no VLKA. Rietumos ļoti labi saprot, ka pasaule tagad ir iekārtota citādi un var rīkoties patstāvīgi. Domāju, nākamais līgums, no kā izstāsies amerikāņi, būs vienošanās par bruņojuma izvešanu kosmosā."

Sudakovs atzīmēja, ka iespējams ļoti ātri sagatavoties kodolizmēģinājumiem.

"ASV kartē ir divas vietas, kur Krievija nekad netika ielaista Atvērto debesu līguma ietvaros: Aleutu salas un Havajas, - konstatēja eksperts. – Diezin vai ASV spridzinās Havaju salās, bet Aleutu salās viņi to itin labi var darīt. Poligoni nekur nav pazuduši. Nevadā tā vispār nav problēma – to pat nevajag atkonservēt, tas slēgts tīri formāli."

Atgādināsim, ka pēdējos gados ASV nopietni ķērušās pie saviem kodolspēkiem. Viens no šīs programmas posmiem ir raķetes ar tikai piecas kilotonnas spēcīgām kodolgalviņām uz stratēģisko zemūdeņu "Ohio" borta. 14 zemūdenēs amerikāņi plāno izvietot vienu vai divas ballistiskās raķetes ar taktiskajiem lādiņiem. Jaunais ierocis paredzēts, lai izlīdzinātu potenciālu ar Krieviju, kam, saskaņā ar Pentagona vērtējumu, ir liels skaits maza gabarīta kodollādiņu. ASV militārpersonas ir pārliecinātas, ka Maskava var pielietot taktiskos kodolieročus, ja saskarsies ar konvencionālā bruņojuma neveiksmi. Turklāt, pec ekspertu domām, mazās kaujas galviņas paredzētas triecieniem pa valstīm, kuru rīcībā kodolieroču nav.

Eksperti norāda: amerikāņi vēlas paši savām acīm pārliecināties, ka mazāki lādiņi dos lielāku efektu. Jaunās paaudzes aviācijas kodolbumbas B61-12 ar samazinātu jaudu parādīsies arī ASV bāzēs Eiropā. B61-12 galvenā īpatnība salīdzinājumā ar agrākajām modifikācijām – speciāla tēmēšanas sistēma. Tas ir, no nevadāma "bluķa" bumba pārvērtusies par precīzu un koriģējamu lādiņu.

"ASV gatavojas nodemonstrēt pasaulei modificētu aviobumbu, kas pārvērtusies par vadāmu ieroci, - atzīmēja Kurejevs. – Amerikāņi to izmēģināja jau pērn, taču bez kodolgalviņas. Pieņemu, ka runa varētu būt arī par tās pielietošanu mācībās kā ieroci pret bunkuriem vai arī pat par dziļa ieguluma objektu likvidācijai paredzēta bruņojuma atsevišķiem izmēģinājumiem."

Politisks gājiens

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu darbojas no 1996. gada. To parakstījušas vairāk nekā 180 valstis. Tomēr visas tās nav to ratificējušas, arī ASV. Tāpēc faktiski Vašingtonai ir brīva vaļa.

"Pats par sevi līgums ir gluži kā dzemdībās miris bērns, - uzskata Kurejevs. – Izraēla un ASV nav to ratificējušas, bet trīs jaunie kodolkluba dalībnieki – Indija, Pakistāna un KTDR – vienkārši neko nav parakstījuši. Tātad drīzāk tas nemaz nav līgums, tikai nodomu deklarācija, labas gribas žests."

RIA Novosti aptaujātie eksperti ir pārliecināti: prezidenta Donalda Trampa komanda var izmantot diskusijas par kodolsprādzieniem priekšvēlēšanu kampaņā.

"Trampa tradicionālais konservatīvais elektorāts "Baltā nama saimnieka apņēmīgo viedokli" uztvers ļoti labi, - uzsvēra Kurejevs. – Tiem, kuri gatavi nobalsot par Trampu, Baltais nams nodemonstrēs, ka rīkojas, neskatoties uz starptautisko spiedienu un par galveno uzskata valsts aizsardzības spēju."

Vēl tikai nav zināms, ko īsti grib izmēģināt Pentagons, lai vienlaikus iespaidotu elektorātu un gūtu praktiskus rezultātus, ko nav iespējams aprēķināt datorā. Acīmredzams, ka kodolsprādzieni Nevadā vai Aļaskā radīs protestu vilni. Savukārt sprādziens Aleutu salās Krievijas robežu tuvumā radīs kārtējo plaisu Krievijas un ASV attiecībās, kas jau tāpat ir pietiekami sarežģītas.

37
Tagi:
kodolieroči, Pentagons, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Politologs: aug kodolkara draudi
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
ASV

"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis

74
(atjaunots 11:27 03.06.2020)
Mediji ziņo, ka pašreizējos grautiņos Amerikā, "pilnīgi iespējams", saskatāma Krievijas aģentu dalība.

Nesen, kad telekanāls CNN laida klajā sižetu, kurā viens no ekspertiem pieļāva, ka nekārtībās piedalās "Krievijas aģenti", - par viņiem savā lapā Twitter īpaši pasmējās Donalds Tramps, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Atgādināsim, ka ASV prezidenta attiecības ar vienu no ietekmīgākajiem amerikāņu telekanāliem ir mazdrusciņ sliktākas nekā Irānai ar Izraēlu, lai arī vēl nesen tomēr mazliet labākas nekā starp baltajiem un sarkanajiem Pilsoņu karā Krievijā. Jau 2016. gadā CNN izdarīja visu iespējamo, lai Tramps neieņemtu prezidenta posteni, bet pēc tam pilnā sparā ķērās pie "russiagate". Tramps, no savas puses, CNN dēvē tikai par "fakenews CNN", atklāti ienīst kompāniju un priecājas par kanāla reitinga kritumu.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Starp citu, tāpēc īpašu prieku amerikāņu prezidentam sagādāja ziņa par to, ka grautiņu dalībnieki Atlantā pa ceļam uzbrukuši CNN galvenajam ofisam, sadauzījuši stiklus un izdemolējuši, ko vien varējuši. Tramps pārpublicēja tvītu par to, kas tā ir "ironija": protestu dalībnieki izdemolējuši kanālu, kas viņus atbalsta un attaisno.

Taču tagad pats interesantākais. Nesen CNN svinēja savu 40. jubileju.

Tas, kāds šis kanāls bija sākumā un kāds tas kļuvis tagad, uzskatāmi demonstrē visu amerikāņu vispasaules hegemonijas stāstu kopumā.

Pirms četrdesmit gadiem jaunais un nekaunīgais mediju magnāts Teds Tērners nodibināja pirmo cauru diennakti strādājošu tīklu nepārtrauktu ziņu piegādei pa kabeli abonentiem smadzenēs. Tā bija īsta revolūcija informācijas biznesā. Šķiet, tā bija pirmā dzirksts no mūsu tagadējās nezūdošās online dzīves.

Toreiz, 1980.gadā revolūcija bija manāma, taču tai nepiešķīra nekādu īpašu nozīmi, vienkārši tāpēc, ka toreiz rietumvalstīs revolūcijas zinātnē un biznesā, politikā un sociālo tehnoloģiju jomā brāzās vēja ātrumā. Tērners laida klajā diennakts ziņas, nākamajā gadā NASA palaida daudzkārtējo pilotējamo kosmisko kuģi ar astoņu cilvēku ekipāžu (jā, tas bija pirms 39 gadiem, tāpēc atgādināsim, ka tagadējie bļāvieni "mīļais Dieviņ, beidzot taču revolūcija kosmosā" ir parasta reklāmas histērija), tobrīd arī IBM sāka pirmā sērijveida personālā mājas datora ražošanu, rindā stāv mobilais tālrunis, aiz tā vīd pagaidām vēl nevienam nepazīstamais nākotnes karalis – internets. 

Pati Amerika toreiz neapšaubāmi bija XX gadsimta gara iemiesojums. Tā bija jauna, taču jau pieaugusi (amerikāņu vidējais vecums 1980.gadā – 30 gadi) un vai plīsa pa šuvēm gan no importētiem, gan no pašmāju ģēnijiem, vēl lielā mērā klasiski izglītota, liberāla (tālaika izpratne), tehnokrātiska un pie tam – dziļi reliģioza, atjautīga un plēsonīga.

CNN kļuva par plēsonīgās Amerikas spēcīgāko instrumentu, kas ļāva ietekmēt realitāti, un savu spēku demonstrēja savā 11. pastāvēšanas gadā, kad visa planēta kā hipnotizēta vēroja lielisko šovu "Līča karš". Mūsu acu priekšā supertehnoloģiski parādītas supertehnoloģiskās amerikāņu lidmašīnas salauza pretestību, ko rādīja viena no spēcīgākajām armijām Eirāzijā. Šovs, ko toreiz ieraudzīja pasaule, iedvesa veselai cilvēces paaudzei pārliecību: ASV ir neuzvarams un neapturams spēks, neiedomājami apsteidzis visu pārējo cilvēci, bet pārējai pasaulei tagad vienkārši nāksies steigties pakaļ ASV, nekaitināt ASV, klausīt ASV un cerēt uz žēlastību, un katra Zemes iedzīvotāja lielākais sapnis, vienalga, vai tas būtu kenijiešu ekonomists vai krievu dziedātājs, ir laist pasaulē amerikāņus.

Kad tūlīt pēc Irākas militārā spēka no planētas kartes pazuda Padomju Savienība un tās atlūzas viena pēc otras, vienā vai otrā veidā zvērēja uzticību ASV, - tas bija amerikāņu XX gadsimta happy end. Vienam no šīs uzvaras neapšaubāmajiem varoņiem, Tedam Tērneram, atlika tikai apprecēt Džeinas Fondas līmeņa zvaigzni un rokrokā ar sievu doties pretī saulrietam. Tā izlēma arī Teds.

...Taču lieta tāda, ka realitātē nekāda happy end nemēdz būt. Realitātē nesākas noslēguma titri. Realitātē ikviena uzvara, ikviens triumfs nav paliekošs, tam vienmēr seko jauna nodaļa.

Dolāra simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Amerikai, pasaules uzvarētājai, sākās "happy end sindroms", - tā patiešām noticēja, ka cilvēces vēsturē sākušies titri un nekādi sikveli nav gaidāmi.

Daiļrunīgs fakts: tūlīt pēc PSRS sabrukuma amerikāņu valsts organizācijas pārtrauca apmācīt "Krievijas speciālistus": priekš kam mums speciālisti jomā, kuras vairs nav un nekad nebūs?

Veterāni konstatēja, ka arī pati amerikāņu diplomātija sākusi kaut kādu dīvainu triumfālu nāves cilpu: kompromisa meklētāju un manipulāciju meistaru vietā ASV diplomātu skolas sāka laist klajā "labi apmaksātus feldjēgerus, kuri izvadā neapspriežamas pavēles" un uzskata: ja kāds nepakļaujas amerikāņu spiedienam, vajag vienkārši pastiprināt spiedienu.

Sindroma rezultātā cieta arī Amerikāņu "realitātes pults", kuras elementu vidū bija gan CNN, gan Holivuda, gan "krāsainās tehnoloģijas" un – jau tagad, jaunajā gadsimtā – Facebook un Twitter. Kad vairākas valstis tika sodītas ar nāvi pēc nepārprotami melīgām apsūdzībām un aizritēja sekmīgu "twitter-revolūciju" sērija ar attiecīgo mediju atbalstu amerikāņu realitātes kontroles centros, daudzi guva pilnīgu pārliecību: vienīgā pastāvošā realitāte ir tā, ko auditorijas smadzenēs masveidā iefiltrē speciāli apmācīti cilvēki. Populārs strīmeris ar labu kameru un Facebook atbalstu, ar amerikāņu vēstniecību aiz muguras, ar amerikāņu bumbvedējiem pie rokas, - tas ir jauns absolūtais superierocis. Tomēr realitāte parādīja, ka tā vēl ir dzīva un atradīs iespēju atmaksāt, lai kāds būtu spiediens.

Patiesībā "CNN pasaulei" apokalipse sākās 2016. gadā, kad par spīti totālajam pārsvaram amerikāņu mediju sfērā (apmēram 15% pret 85% par labu Klintonei) vēlēšanās uzvarēja Tramps.

Aprindām, ko pieņemts dēvēt par amerikāņu "dziļo valsti", tā bija ļoti nevēlama kandidāta uzvara. Tas bija sāpīgs trieciens "Happu end ēras" idejiskajiem pamatiem, vadāmās realitātes idejai, dogmai par CNN un The New York Times alianses neuzvarāmību. Starp citu, iespējams, tāpēc, ka "dziļā valsts" principā nespēja atteikties no ticības kontrolējamai realitātei, tā pieķērās versijai par krieviem, kuri mistiski "noskauduši" amerikāņu realitāti. Sak, krievi uzlauzuši amerikāņu pulti, tāpēc mēs cietām sakāvi.

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ CNN kļuva par maģiskās versijas galveno popularizētāju.

Telekanāls aktīvi darbojās "ASV aukstajā pilsoņu karā", taču tagad pat nav zināms, vai varam to saukt par aukstu.

… Ak jā. Tagad, kad pār trīsdesmit lielpilsētām Amerikā paceļas grautiņu dūmi, pār planētu varonīgi skan pirmā privātā kosmosa kuģa (tas gan taisīts pēc valsts pasūtījuma un par valsts līdzekļiem) signāli, mēs varam iztēloties, kā bijušā pasaules valdnieka teritorijā tālāk veidosies "mediju" un patiesās realitātes attiecības.

Pilnīgi iespējams, tāpat viss turpināsies. Lieta tāda, ka nemēdz būt ne īsts "pasaules gals", ne arī īsts happy end. Apokalipse nebūt ne vienmēr ir nāvējoša lieta. Var gadīties, ka tas ir tikai politiskā, ekonomiskā un, iespējams, arī bruņotā līdera pozīciju zudums. Tas ir tikai neveiksmīgo valsts daļu kritums savdabīgā "jaunattīstības pasaulē" (patlaban pa ASV klīst 40 miljoni bezdarbnieku, un klīst runas, ka tas vēl nav viss) ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām. Tā ir sabiedrības šķelšanās un valsts sadalīšanās nabadzīgās postapokaliptiskās teritorijās un bagātās izolētās oāzēs, kur startēs pat vēl krāšņākas raķetes. Vietām veselas pilsētas strēbs sojas putru, citur – uzņems galvu reibinošus grāvējus ar milzu budžetiem.

Vienkārši vairs nebūs Amerikas, kas reiz palaida "Space Shuttle" un ko varbūt vēl atceras CNN dibinātājs, 81 gadu vecais Tērners.

Var jau gan būt, ka neatceras arī – jau pirms pāris gadiem Tērners atzinās, ka viņu moka demence.

74
Tagi:
protesti, mediji, CNN, ASV
Pēc temata
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, foto no arhīva

Pabriks pastāstījis, izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas gatavību dažādām krīzēm

0
(atjaunots 10:35 05.06.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs uzskata, ka modernu izaicinājumu priekšā garantēt Latvijas sagatavotību dažādām krīzēm var tikai skolēni, pareizāk sakot, aizsardzības mācības nodarbības skolās.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Šī gada februārī Saeima apstiprināja likumprojektu, kas paredz obligātas aizsardzības mācības skolās no 2024./25. mācību gada 10. un 11. klašu skolēniem, kā arī profesionālo mācību iestāžu 2. un 3. kursa audzēkņiem.

Pie tam valsts aizsardzības priekšmets parādījās skolās jau 2019. gadā. Tiesa, patlaban tas ir fakultatīvs.

Tomēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka jau tagad nav pieļaujams nepievērst uzmanību "valsts aizsardzībai", - pēc viņa domām, tas ir "vienīgais veids, kā modernu izaicinājumu priekšā spējam garantēt Latvijas sagatavotību dažādām krīzēm", vēsta Rus.lsm.lv.

Alternatīva šīm nodarbībām ir – obligātais dienests visiem - gan sievietēm, gan vīriešiem.

Taču obligātā dienesta Latvijā nav, tāpēc AM kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju strādā pie aizsardzības mācības pasniedzēju, instruktoru sagatavošanas skolām un koledžām.

Atgādināsim, ka aizsardzības mācības skolēniem plānots organizēt reizi mēnesī 8 stundas ilgā nodarbībā divu gadu garumā. Ja skolēns reliģisku apsvērumu vai citu iemeslu dēļ nevar apmeklēt šīs nodarbības, viņam tiks nodrošināta individuālu apmācību iespēja,

Plānots, ka aizsardzības mācības pasniegs Jaunsardzes centra instruktori. Kursu veidos trīs bloki.

Pirmais bloks – nodarbības par tādiem jēdzieniem, kā pilsoniskums, patriotiskums, politiskā aktivitāte. Otrais bloks – rakstura īpašības, līdera spējas, mērķu nospraušana, publiskas uzstāšanās, spēja pārliecinoši izteikties. Trešais bloks saistīts ar militārajām mācībām – ierindnieka, sakarnieka iemaņas, ieroču lietošana, darbības lauka apstākļos.

0
Tagi:
Latvija, skola, aizsardzība, Artis Pabriks
Pēc temata
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Bergmanis pastāstīja, kāpēc Latvijā nevar atjaunot obligāto iesaukumu militārajā dienestā
Kur darbojas Pabriks, tur mirst fabrikas: NATO padara trūcīgos vēl trūcīgākus
Militārajai nodaļai būt, savukārt obligātajai iesaukšanai – nē