Krievijas prezidenta Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanos Helsinkos, foto no arhīva

Putinam uzticas 65 miljoni amerikāņu

62
(atjaunots 12:50 14.02.2020)
Ja Krieviju ilgi lādēt par Trampa ievēlēšanu un Brexit, zināma daļa auditorijas noticēs. Vēl vairāk, tā jutīs neliekuļotas simpātijas pret Krieviju.

Mediji ASV ceļ trauksmi: izrādās, aptuveni 65 miljoni ASV pilsoņu uzticas Vladimiram Putinam. Tādus datus demonstrē aptaujāto amerikāņu "uzticības reitings", stāsta analītiķis Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti.

Politiskais izdevums Axios piesaista lasītāju vērību vēl vienai tendencei: politiskajām simpātijām pret Republikāņu partiju (tas ir, Donalda Trampa partiju) un uzticēšanos Krievijas prezidentam apvieno kāds faktors, ko tagad var uzskatīt par zinātniski pierādītu:

"Globālās aptaujas Pew Research dati liecina, ka republikāņi un viņiem simpatizējošie neatkarīgie vēlētāji vairāk nekā demokrāti un viņiem simpatizējošie neatkarīgie vēlētāji (31% pret 10%) tiecas paust uzticēšanos Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa soļiem globālajā arēnā. Paustā uzticība atšķiras par 21 procentpunktu. Kopaina: tā ir lielākā politiskā plaisa, ko Pew Research fiksējusi šajā jautājumā, lai arī republikāņu joprojām vēl nelielā pārliecība par Krievijas līderi lielā mērā atbilst ASV galveno sabiedroto noskaņojumam visā pasaulē. Kopumā uzticību Putinam pauduši 20% amerikāņu."

Axios vērtējums par zemo reitingu ASV sabiedroto vidū ir visai subjektīvs, tas neņem vērā vairākus būtiskus aspektus. Godākamās un ietekmīgās NKO Pew Research Center sociologi patiešām organizē aptaujas par uzticēšanos pasaules valstu līderiem un konkrētām valstīm globālā līmenī, un, saskaņā ar to statistiku, vidējais pozitīvas attieksmes reitings pret Krieviju valstī kopumā sastāda apmēram 33%.

Tomēr šie dati var būt nozīmīgi tikai tiem, kam šķiet: uz Zemes nav tādas valsts kā Ķīna (kur Pew nevar organizēt aptaujas, tāpēc neņem vērā Ķīnas klātbūtni pasaulē), un attieksmes nozīme pret Krieviju un tās prezidentu, piemēram, Kenijā (71.vieta pasaulē IKP pēc pirktspējas paritātes reitingā) un, piemēram, Indijā (3.vieta) ir vienāda.

Amerikāņu sociologu dati ir ļoti svarīgi un interesanti, taču ne centienos rast atbildi uz visai abstraktu jautājumu par attieksmi pret Krieviju un tās līderi "pasaulē", bet gan no Krievijai naidīgo mediju kampaņu efektivitātes vērtējuma viedokļa dažādās valstīs. Pavērojot amerikāņu sociologu pētījumu rezultātus no šī viedokļa, rodas iespaids, ka Krievijas oponentiem Vašingtonā laiks krist panikā: neskatoties uz visiem centieniem diskreditēt Krieviju un Vladimiru Putinu personīgi pēc 2014. gada krīzes Ukrainā, uzticēšanās viņam pastāvīgi pieaug.

Svarīgs metodoloģisks precizējums, lai pilnā mērā būtu saprotams propagandiskās katastrofas līmenis, ar ko pašlaik saskaras ASV. Jautājums, uz kuru atbildēja iedzīvotāji 33 pasaules valstīs, kuru viedokļos Pew Research ieinteresēja, bija formulēts tā: "Sakiet, cik lielā mērā jūs uzticaties katram no minētajiem politiķiem, - vai viņš rīkojas pareizi globālajos jautājumos? Atbildes varianti: "ļoti uzticos", "uzticos zināmā mērā", "mazliet uzticos" un "nemaz neuzticos".

2014. gadā uzticēšanās Vladimiram Putinam, ņemot vērā krīzi Ukrainā un totālo kampaņu rietumu medijos par "Krimas aneksiju", Vācijā sastādīja 22%, Francijā – 16% (atbilžu "ļoti uzticos", "uzticos zināmā mērā" summa). 2019. gadā (šos datus Pew publicēja tikai pirms dažām dienām) rezultāti ir sekojoši: Vācija – 36%, Francija – 27%. Jo vairāk ASV un Eiropas mediji klāsta, kā Putins apdraud Eiropas Savienību un rietumu liberālisma ideālus, jo lielāks skaits galveno Eiropas valstu iedzīvotāju pauž uzticēšanos Krievijas līderim no globālo jautājumu risināšanas viedokļa.

KF prezidents Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Алексей Никольский

Līdzīga tendence fiksēta gandrīz visās ES valstīs, un starpība ir tikai mērā, kādā tā izteikta. Ģeopolitiskās uzticēšanās reitings Krievijas prezidentam Itālijā jau sasniedzis 43% un pārsniedzis vēsturisko 2007. gada maksimumu. Lielbritānijā uzticēšanās līmenis ir 26% (tik un tā tas ir augstāks nekā 2014. gadā un pieaug), kur Krievijas diskreditēšanas centieni tomēr liek sevi manīt. Britu mediju speciālisti un politiķi-rusofobi var sevi paslavēt: Skripaļu kaķis netika iemidzināts velti – Putina reitinga pieaugumu Lielbritānijā izdevies piebremzēt.

Respondentu pārliecība par to, ka, risinot dažādus globālos jautājumus, Krievijas līderis rīkosies pareizi, un pozitīva attieksme pret Krieviju ir saistītas, un starpība starp uzticēšanos Putinam un simpātijām pret Krieviju ar salīdzinoši retiem izņēmumiem, nepārsniedz dažus procentus vai atrodas statistiskās kļūdas robežās. Diezgan droši var mest pie malas teoriju, ko dažkārt labprāt izmanto rietumvalstu mediji, tas ir, teoriju par to, ka liels skaits cilvēku pasaulē izjūt simpātijas pret Krieviju un ļoti negatīvi vērtē valsts vadības darbības ģeopolitiskajā arēnā. Pasaules sabiedrības acīs Krievijas darbības ārpasaulē nav atdalāmas no tās koptēla.

Pew aptaujas liecina, ka Rietumu propagandas iespējas ir ierobežotas. Cilvēki, kas tic Holivudas stereotipu, starptautisko influencers, sociālo tīklu un "Rietumu respektablo mediju" visspēcībai, kuri visus šos gadus apsūdzējuši Krieviju par ķīmisko ieroču lietošanu Sīrijā, par Donbasā notriekto Boeing, par eiropeisko "disidentu" masveida slepkavībām, uzskata par neizskaidrojamu un neiespējamu pat faktu, ka aug augumā uzticēšanās un simpātijas pret Krieviju un tās līderi. Ja aptauju rezultāti būtu "atdūrušies" kādā vietā un apstājušies, varētu nodomāt, ka vienkārši katrā sabiedrībā ir zināms skaits pilsoņu, kuriem ir izveidojusies imunitāte pret Krievijai naidīgo propagandu, kas līst pār viņiem teju vai no katra gludekļa. Taču situācija ir vēl interesantāka – Krievijai naidīgā propaganda patlaban nāk par labu tās imidžam.

Neloģiskā situācija ir saprotama: ja Krieviju ilgi lādēt par Trampa ievēlēšanu un Brexit, zināma daļa auditorijas noticēs. Vēl vairāk, tā jutīs neliekuļotas simpātijas pret Krieviju. Ja Krievija ar savām neatkarīgajām darbībām pasaules arēnā ilgi un konsekventi kaitina proamerikāniskā globālisma piekritējus no mediju un politiskās elites aprindām, Krievijai aizvien vairāk simpatizēs to Eiropas valstu pilsoņi, kuri negatīvi vērtē proamerikātisko eliti. Šo pilsoņu skaits pieaug. Domājams, ziņu redakcijas Vašingtonā, Londonā un Berlīnē to saprot, taču apstāties vairs nespēj.

Paradokss: par labāko ieguldījumu Krievijas reklāmā aiz robežām ir izrādījusies maksimāli neatkarīga iekšējā un ārējā politika, kā arī investīcijas līdzekļos, kas ļauj tieši informēt ārvalstu auditoriju par Krievijas politiku: Krievijai naidīgo melu fonā mierīgais ģeopolitiskais spēks, kas ignorē Vašingtonas pavēles, izskatās visai pievilcīgi. Jo spēcīgāka un politiski, ekonomiski un kulturāli neatkarīgāka kļūst Krievija, jo vairāk tā patīk citu valstu vienkāršajiem iedzīvotājiem. Tāds ir galvenais secinājums, kas izriet no amerikāņu sociologu vērienīgā pētījuma.

62
Tagi:
reitings, ASV, Putins
Pēc temata
Jurkāns: Latvija pārvērtusies ASV neprātīgās, agresīvās politikas poligonā
ASV pārmet Krievijai un Ķīnai pasaules kārtības "pārbūvi"
ASV: krievi jāpiespiež pie sienas, uzvara ir tuva
Sarkanie draudi. Kādus briesmu stāstus par Krievijas armiju raksta Rietumu mediji
ASV politikas efekts: Krievijas ieroču popularitāte aug visā pasaulē
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

58
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

58
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

41
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

41
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV

"Grims kamuflāža" un ziedi veterānēm: Krievijā apsveic sievietes 8. martā

0
(atjaunots 11:40 08.03.2021)
Krievijas iedzīvotājas saņem apsveikumus no vīriešiem Starptautiskajā sieviešu dienā. Skatieties, kas notiek raķešu vienībās, un kā apsveica veterānes.

Skaistules ar Kalašņikova automātiem rokās no raķešu vienībām un daiļa dzimuma pārstāves Lielā Tēvijas kara veterānu vidū.

Skatieties, kā viņas saņēma apsveikumus 8. martā.

0