KF prezidents Vladimirs Putins

Rietumu eksperti nosaukuši, kas palīdz Putinam "graut Rietumus"

139
(atjaunots 14:56 13.02.2020)
Publicēts pārskats Minhenes Drošības konferencei, kurā atsevišķa nodaļa veltīta Krievijai. Pārskats ieguvis nosaukumu "Westlessness" – Bez Rietumiem.

Jau rīt, 14.februārī Bavārijas galvaspilsētā sāksies Drošības konference. Tās priekšvakarā publicēts pārskats, kurā vesela nodaļa veltīta Krievijai. Tomēr pārskata centrālā tēma ir Rietumi, pareizāk sakot, to pazušana, un apspriests, kas pie tā vainojami.

Pirms atbildēt uz šo jautājumu, īsumā par problēmas būtību, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Westlessness

Pārskata nosaukums ir "Westlessness" – Bez Rietumiem. Pirmo reizi tik atklāti. Pārskats veltīts realitātei, ko tik negribīgi pieņēmuši Eiropas un ASV eksperti – par to, ka pasaule aizvien vairāk izspiež no sevis Rietumus un nekaunīgi iztiek bez tiem. Un pats sliktākais ir tas, ka arī paši Rietumi "aizvien vairāk zaudē rietumnieciskumu". Tas viss ir ļoti slikti, jo rada nestabilitāti, neprognozējamību, atkāpšanos no demokrātijas vērtībām un citas neskaitāmas nelaimes.

Autori apraud pasauli, kas palikusi bez labdarīgajiem Rietumu uzlidojumiem: "Sīrijā Asada režīms un Krievijas spēki ar nodomu apšauda slimnīcas un skolas, kara noziegumi kļuvuši par ikdienu... Nesen Ķīna un Irāna un Ķīna organizējušas pirmās kopīgās jūras kara mācības Indijas okeānā un Omānas līcī... Lībijā Turcija un Krievija rīkojas aizvien apņēmīgāk, un nestabilitāte Vidusjūras pretējā krastā aizvien vairāk ietekmē Eiropu..." Un tā tālāk.

Pārskats noformēts ar smagsvara aforismiem un vēl smagākiem kalambūriem. ASV veltītā nodaļa nosaukta "Vai izturēsim katrs par sevi?" – tā ir atsauce uz Amerikā populāro lozungu "Vienotībā izturēsim, katrs par sevi – kritīsim." Nodaļa par Ķīnu "Uzmācīgā valsts" (atsauce uz Viduszemes valsti, Ķīnas pašnosaukumu). Nodaļa par Krieviju – "Putjomkina valsts" (mēs jau brīdinājām, kalambūru līmenis nav nekāds augstais). Par Eiropu – "Eirovīzijas konkurss", par Vidusjūras reģionu "Vidusjūras šausmas" un tā tālāk.

Krievijai veltītajā nodaļā autori seko koncepcijai, kas dzimusi Rietumu ekspertu aprindu kolektīvajā galvā pēdējo piecu gadu laikā. Atklāti sakot, koncepcija radusies bezizejā. No vienas puses, visi eksperti labi zināja, ka Krievija ir vāja un nenozīmīga, ka to saplosījušas gabalos sankcijas un valsts teju teju sabruks. No otras puses, visi redzēja, ka gabalos saplosītā Krievija apņēmīgi elpo un pat attīstās, nesabrūk un haosā nekrīt, pat liek aizsargāt valstis, kuru likvidācija jau izplānota, turklāt viņai pat sekmējas.

Sarkanais laukums
© Sputnik / Григорий Сысоев

Bija vajadzīgs steidzams kompromiss, lai koncepcija daudzmaz piedienētu realitātei. Galu galā radās jauna vīzija par Krieviju.

Apmēram no 2018.gada Krievija, protams, ir ļoti vāja valsts ar virkni šausminošu problēmu, un tās visas grauj valsts pamatus un var pat piebeigt. Taču ļoti vājo Krieviju vada ļoti veiksmīgs taktiķis Putins (viņu vienmēr dēvē par taktiķi, nekad par stratēģi: gadu no gada, no viena pārskata otrā pāriet vienas un tās pašas frāzes par to, ka Putina Krievija "guvusi īstermiņa panākumus" un "panākusi gaistošu efektu"). Vārdu sakot, viltīgais taktiķis Putins periodiski pamanās uzbūvēt Potjemkina uzvaru fasādi.

Tā nu arī 2019.gadā, "veiksmīgi izspēlējot vājas kārtis, Krievija guvusi dažas diplomātiskas uzvaras. Kremļa ārpolitikā pārmaiņu nav, tomēr Krievija atkal uzņemta EPPA, NATO dalībvalsts (Turcija – aut. piez.) iegādājusies Krievijas S-400, bet Maskava kļuvusi par ietekmīgu spēku Tuvajos Austrumos... Taču pats svarīgākais – ar to sācis koķetēt Francijas prezidents Makrons, kurš aicināja eiropiešus "pārvērtēt attiecību pamatus" ar Krieviju".

(Starp citu, jocīgi, ka par Krievijas svarīgāko panākumu pārskata autori uzskata Francijas prezidenta vārdus. Tas pats par sevi skaidro, kāpēc "pasaule izspiež Rietumus": tie nekādi nevar atkāpties no spoguļa, kurā apskata sevi, kamēr pārējais visums veido vien miglainu fonu.)

Tomēr aiz Krievijas šķietamajām uzvarām, protams, slēpjas tās vājums. Uzskaitīsim:

1) 2019.gadā Maskavā notika lielākās astoņu gadu laikā protesta demonstrācijas pret Putinu, septembrī Maskavas pilsētas domē prokremliskie kandidāti saņēma nopietnu triecienu.

2) Aptaujas liecina, ka pieaudzis jauniešu skaits, kuri pārdomā iespēju aizbraukt.

3) Aptaujas liecina, ka krities jauniešu skaits, kuri uzticas prezidentam, - tagad viņu ir tikai apmēram 55%.

4) Krievijas un Ķīnas partnerība nav līdztiesīga, ņemot vērā "Ķīnas augošo ietekmi Krievijas Tālajos Austrumos".

Viss. Redzams, ka Putina režīma šausmīgās problēmas Minhenes pārskatā ieceļojušas līdz ar Krievijai veltīto publikāciju taboru no rietumvalstu medijiem, kuri tās štancē pēc vienas un tās pašas garlaicīgās shēmas. "Krievu dzīves" kārtību un traktējumu tiem diktē sīkais stipendiātu klubiņš no trijstūra "Ekonomikas augstskola – Maskavas Kārnegija centrs – Navaļnija tusiņš". Viņi ir ziņu pasniedzēji, viņi paši ir eksperti un bieži vien – arī galvenie varoņi. Rezultāts: tuvojas 2020.gada pavasaris, Krievijā mainījusies valdība, īstenojas nacionālie projekti, tiek gatavoti Konstitūcijas grozījumi, bet tusiņš vēl aizvien satraukti cilā savus pašiņus no pērnā gada protestiem Maskavā un gurdi retranslē veco mēmu "Ķīna okupē Sibīriju".

...Tātad pats interesantākais Minhenes pārskatā nav stāsts par Krieviju.

Pats interesantākais ir tā paša "Westlessness", Rietumu zuduma iemesli, par ko gaužas pārskata autori.

Pirmkārt, atklāsme, ka pastāv uz pusēm sašķelti, nesamierināmi sašķelti Rietumi. Vieniem, "labējiem kristīgajiem populistiem" Rietumi ir reliģisku, kultūras un nacionālo tradīciju kopums. Otriem, "liberāļiem", Rietumi nozīmē visu, kas ievēro liberālās demokrātijas principus.

Labējie populisti uzskata, ka Rietumus iznīcina cittautiešu, citticībnieku un principiāli atšķirīgu kultūras matricu nesēju ievešana. Un tos ieved liberālā elite, kas iedzīvojas bagātībā uz "cilvēku dempinga" rēķina.

Liberāļi uzskata, ka Rietumus iznīcina labējie populisti, kuri tiecas pārvērst tos par kaut ko līdzīgu mežonīgajai, neliberālajai, ksenofobajai un reliģiski tumsonīgajai ārpasaulei.

Protams, arī Putina Krievija dara, ko māk, tomēr tā neko nebūtu spējusi panākt bez līdzgaitniekiem pašos Rietumos.

...Gribētos atzīmēt: neapšaubāmi, abām pusēm ir taisnība.

Lieta tāda, ka Rietumi – kā civilizācijas un politikas objekts – ir vesels kristīgo nacionālo kultūru komplekss, kas gadsimtu gaitā izstrādājis savas metodes problēmu risināšanai un pasaules pārgrozīšanai.

Taču Rietumi – tā ir arī tur radītā liberālā ideoloģija, ko atbalsta lielākā daļa elites, un tā jau gadu desmitiem dāvā elitēm drošu instrumentu.

Jā, tagad abos šajos organiskajos Rietumu elementos sākušās pretrunas – liberālisms, kas par pamatu visam uzskata indivīdu, nevar necensties nožņaugt reliģiju, tradīcijas, pat vienkāršu demokrātiju, kas apspiež indivīdu ar vairākuma gribu. Savukārt tradīcijas un demokrātija, protams, cenšas pārmākt liberālismu, kas izdāļā politiskas privilēģijas minoritātēm.

Pabrīnīties var tikai par to, ka konfliktējošās puses nekādi nevēlas ieskatīties dziļāk savos pretiniekos un atzīt: "Jā, arī tie esam mēs, arī tie ir Rietumi." Gluži pretēji – jo tālāk, jo trakāk viņi cenšas viens otru saplosīt lupatlēveros. Lai arī ir skaidrs, ka galu galā tikai abas puses kļūst vājākas.

Tātad atliek tikai abām pusēm novēlēt panākumus. Ziniet, "pasaule bez Rietumiem" nav tik asiņaina un nedroša vieta, kā tā, kurā Rietumi pastāv un aktīvi rīkojas.

139
Pēc temata
Vācu mediji: Putins atgriezis krieviem lepnumu – netaisiet Krieviju par izstumto
Kā "Rīgas konferences 2017" dalībnieki nolēma gāzt Putinu
"Mūs neviens neskatās": RT atbildēja Navaļnijam ar personīgi veltītu video
Okhotnik

Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO

8
(atjaunots 14:57 14.08.2020)
ASV Gaisa spēku smagie bezpilota lidaparāti pārsvarā paredzēti cīņām ar nemierniekiem "trešās pasaules" valstīs, bet Krievija gatavo 5. paaudzes iznīcinātāju slepkavu ar mākslīgo intelektu un spējām "sastrādāties" ar Su-57.

Rietumu "partnerus" tik ļoti satrauc autoritatīvais žurnāls Forbes, kas parasti velta uzmanību finansēm un ekonomikai, 7. augustā meta pie malas galveno tēmu un sāka satraukti salīdzināt Krievijas smago bezpilota lidaparātu S-70 Okhotnik (Hunter) ar līdzīgiem ASV aparātiem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Amerikāņu izdevums atzīmēja: atšķirībā no ASV Gaisa spēku "darba zirdziņa" MQ-9 Reaper Krievijas izlūkošanas un trieciena drons paredzēts nevis cīņām ar nemierniekiem (bez pretgaisa līdzekļiem), bet gan pilnvērtīgiem militārajiem konfliktiem. Tas var nest izlūkošanas līdzekļus un vairāk nekā 6 tonnas bumbu vai "zeme-gaiss" un "gaiss-gaiss" raķetes aptuveni 5000 km attālumā. "Okhotnik" ir "bezprecedenta iespējas" no darbības attāluma un bruņojuma daudzveidības viedokļa. Ārēji tas atgādina projektu X-47B Northrop Grumman, taču iet pa citu ceļu. Publicēti plāni būtiski paātrināt darbu pie mazpamanāmā uzbrukuma drona "Okhotnik", kura sērijveida piegādes sāksies 2024. gadā.

Līdzīgs projekts ASV buksē. Amerikāņu smagā BPLA X-47B pirmais lidojums notika 2011. gadā (tolaik korporācija Sukhoi tikai sāka darbu pie "Okhotnik". Programmu perspektīvā drona adaptācijai jūras kara spēku vajadzībām UCLASS Pentagons iniciēja 2013. gadā, ar mērķi panākt mašīnas operatīvo gatavību līdz 2020. gadam (četras kompānijas, kas tajā piedalījās, saņēma pa 15 milj. dolāru). Jau 2015. gadā JKS speciālisti apšaubīja klāja trieciena drona nepieciešamību (efektivitāti). Tālāk gāja šķībi un greizi. Programmas UCLASS ietvaros drona statuss pakāpeniski kritās no trieciena līdz izlūkošanas un tālāk – vienkārši lidojošā degvielas uzpildītāja statusam.

ASV GKS šodien piesardzīgi izmēģina relatīvi nelielo uzbrukuma aparātu XQ-28 Valkyrie kā uzticamo padoto (loyal wingman). Tas spēj pacelt līdz 450 kg lietderīgās kravas (vienu vai divas bumbas vai raķetes), un ar stealth īpašībām nav apveltīts. Forbes bija spiests konstatēt: lai arī bezpilota jomā ASV startēja  agrāk, tās var finišēt aiz Krievijas. Modernā bruņojuma jomā tā jau ir tendence.

Militārais intelektuālis

Iepriekš amerikāņu izdevums "The Drive" veltīja Krievijas smagajam dronam veselu publikāciju sēriju: "Okhotnik" atgādina iznīcinātāju un "izskatās visnotaļ iespaidīgi – aptuveni 38 pēdas garš ar spārnu vēzienu 62 pēdu apmērā (tas ir, 11 un 19 metri), izmēri ļauj novietot bruņojumu iekšpusē, konstrukcija – lidot virsskaņas ātrumā, un spēj strādāt mijiedarbībā ar jauno pilotējamo iznīcinātāju Su-57.

Interese ir likumsakarīga. Pārāk maz ir valstu, kas spēj radīt smagos neredzamos izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Savukārt trieciena dronu un 5. paaudzes iznīcinātāju integrācijas tehnoloģiju pagaidām neviens nav apguvis. Domājams, Krievija būs pirmā.

Precīza informācija par "Okhotnik", tā militārajiem mērķiem, aprīkojumu un bruņojumu vēl ilgi būs aizslepenota. Zināms, ka drons izstrādāts pēc "lidojošā spārna" shēmas, tam izmantoti kompozīti materiāli, kas mazina aparāta pamanāmību pretinieka RLS. Tam ir reaktīvais dzinējs ar vadāmu vilkmes vektoru, pārvietojas ar ātrumu aptuveni 1000 km/h. Spēj nest 5-6 tonnas lietderīgās kravas. pacelšanās masa – līdz 20 tonnas. Var strādāt PGA būtiskas pretestības apstākļos. Izmēģinājuma lidojumi turpinās otro gadu.

Bez tam "Okhotnik" un vesela virkne viņa "mazo brāļu" saņems mākslīgo intelektu. Domājams, vienībā ar smagajiem iznīcinātājiem Su-57 (pirmajā posmā Krievijas AM pasūtījusi 76 mašīnas) "gudro" BPLA "Okhotnik" iespējas būs daudz lielākas: Su-57 spēj fiksēt gaisa un virszemes mērķus līdz 400 km attālumā, kontrolēt līdz 62 objektus un nodot informāciju par mērķi trieciena droniem. Ņemot vērā Su-57 nepārprotamās priekšrocības salīdzinājumā ar amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājiem (izcila pilotāža, 10 tonnas arsenāla (ieskaitot hiperskaņas ieročus), unikāla galvenā RLS un optiski elektroniskā mērķu reģistrācijas sistēma), paveras pilota un "Okhotnik" tipa kaujas robotu efektīvas mijiedarbības iespējas.

Smagais izlūkošanas un trieciena drons būs lietderīgs gan GKS, gan JKF. Pie tam "Okhotnik" un modificētais Su-57 varēs bāzēties uz perspektīvajiem aviācijas bāzes kuģiem un pildīt kaujas uzdevumus. Domāju, perspektīvā Krievijas smagajam bezpilota lidaparātam būs daudz darba – moderno "medību" debesīs.

Lido – līdz pirmajam šāvienam

ASV Gaisa kara spēki 7. augustā informēja, ka Nevadas štatā noslēgušās trīs dienas ilgas mācības, kurās tika izmantots liels skaits stealth-iznīcinātāju F-22 Raptors un F-35A Joint Strike Fighter, neredzamie bumbvedēji B-2A Spirit, stealth-drons RQ-170 Sentinel (no superslepenās 44. izlūkošanas eskadriļas), kā arī "redzamie" iznīcinātāji F-15E Strike Eagle un radioelektroniskās cīņas lidmašīna EA-18G Growler ВМС. Viss šis 1,4 miljonus dolāru vērtais pasākums izskatās kā nopietna gatavošanās agresijai pret tehnoloģiski attīstītu pretinieku, kādus Amerikā ASV atrast nevar.

Manevru gaitā lidmašīnas izspēlēja slēptu iekļūšanu ešelonētas PGA zonās, nosacītā pretinieka aizsardzības līdzekļu un sistēmu radioelektronisko apslāpēšanu un iznīcināšanu. Nav grūti uzminēt, kam viņi gatavojas. Pērnā gada septembrī ASV GKS Eiropā komandieris Džefrijs Harrigans atklāja, ka Pentagona rīcībā ir plāns, kā pārraut daudzslāņaino PGA Kaļiņingradas apgabalā. Oktobrī tika publicēts plāns, kā Polijai un ASV ieņemt Kaļiņingradas apgabalu.

Pentagons aizvien aktīvāk un neapdomīgāk "savalda" Krieviju pie tās robežām. Baltijas un Melnās gūras gaisa telpā amerikāņu izlūki vienkārši nokļūst tēmēklī. Tās ir atklātas un bezatbildīgas provokācijas ar mērķi no konceptuālā pāriet pie bruņotā konflikta.

Vienlaikus 2020. gadā pieaudzis Savienoto Valstu izlūkošanas lidmašīnu pārtveršanas gadījumu skaits pie Krievijas robežām. Tie var nest traģiskas sekas. Amerikāņu žurnāla The National Interest eksperti atklāti norāda, ka par incidentiem vainojama Vašingtona, jo NATO spēki ielenc Krievijas robežas, nevis otrādi. Krievija ir spiesta reaģēt – paplašināt uzbrukuma un aizsardzības līdzekļus visās militārā pielietojuma vidēs – uz zemes, jūrā un gaisā. Smagā trieciena drona "Okhotnik" parādīšanās pie apvāršņa izskatās likumsakarīga un savlaicīga.

Global Firepower dati liecina, ka Savienoto Valstu rīcībā ir aptuveni 2 tūkstoši trieciena lidmašīnu. Kopā Pentagonam ir vairāk nekā 5000 lidaparātu, pat neņemot vērā sabiedroto NATO kara aviāciju. Salīdzinājumam: Krievijas AM ir apmēram 870 iznīcinātāji, bumbvedēji un trieciennieki, kopā – aptuveni 4000 lidaparātu. Domājams, hipotētiskai Vašingtonas "savaldīšanai" no Meksikas vai Kubas teritorijas ar Krievijas lidmašīnām būtu par maz, taču Maskava tādu mērķi nav nospraudusi.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki Eirāzijas kontinentā risina tikai aizsardzības uzdevumus, un iznīcinātāju (trieciena) aviācijas iespējas būtiski papildina PGA un PRA līdzekļi un sistēmas, kas pārsvarā izvietotas Krievijas robežu perimetrā. PGA ešelonētās sistēmas pārraušanas plāni un ASV GKS "neredzamo aparātu" treniņi Nevadā ir praktiski bezjēdzīgi un nāvējoši bīstami amerikāņu karavīriem, kuri "izlido aiz realitātes robežām".

Bezpilota "Okhotnik" ir izrāviens, taču tas ir tikai viens no plašā Krievijas perspektīvo instrumentu pulka, kas dāvās pārsvaru gaisā. Krievijas mūsdienīgās aizsardzības iespējas atbilst augošajiem draudiem un sabalsojas ar Rietumu "partneru" ļaunākajām gaidām. Tās burtiski nivelē Pentagona un NATO skaitlisko pārākumu atsevišķu bruņoto spēku un konvencionālā bruņojuma komponentu ziņā.

8
Tagi:
militārā tehnika, NATO, ASV, Krievija
Pēc temata
Krievijas "Mistrālus" būvēs Krimā: tamlīdzīgi kuģi Krievijas JKF vēl nav redzēti
Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā
ASV karavīri

Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. tas notika?

22
(atjaunots 13:06 14.08.2020)
ASV nacionālās katastrofa lielā mērā skaidrojama ar neveiksmīgo avantūru Irākā – tā patlaban jau ir acīmredzama lieta.

Amerikā nesen klajā nākusi grāmata, kas detalizēti analizē: kas un kā pieņēma lēmumus par intervenci Irākā 2003. gada martā. piedevām tā provocē diskusiju par to, ka runa jau nav tikai par toreizējās valdošās komandas – Džordža Buša un pārējo – neadekvāto uztveri. Ir arī dziļāki iemesli, piemēram, "kur rodas neadekvātums", portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Runa ir par Roberta Dreipera darbu "Sākt karu. kā Buša administrācija ievilka Ameriku Irākā" (To Start a War, by Robert Draper). Autors draudzējās ar Buša ģimeni – līdz brīdim, kad ķērās pie šīs grāmatas un eksprezidents atteicās ar viņu runāt. Citi neatteicās. Dreipers intervēja simtiem tālaika ierēdņu, tāpēc vietām teksts nav viegli lasāms, tomēr noderīgs.

Paskatīsimies uz kopainu no mūsdienu cilvēka viedokļa. Līdz kam Ameriku un pasauli novedis karš Irākā?

  1. Acīmredzamākais faktors: pienācis gals 90. gadu ilūzijām par to, ka tagad pasaulē ir viena vienīga superlielvalsts, kas stūrē pasauli uz priekšu, - superlielvalsts visiem lika saprast, ka karā ar nepārprotami vājāku pretinieku tā spēj uzvarēt (ne tā, kā Indoķīnā pagājušā gadsimta 60.-70. gados), tomēr uzvara iznīcinās uzvarētāju.
  2. Izrādījās, ka pat tuvākajiem sabiedrotajiem (Vācija un Francija) un toreiz itin labvēlīgi noskaņotiem partneriem (Krievija) tādā situācijā var būt savs viedoklis, un vajadzības brīdī Ameriku var ignorēt.
  3. Iznāca tā, ka Amerika spēja iekarot valsti (tas ir, Irāku), taču pat ar visu savu finansiālo un pārējo spēku nevarēja padarīt valsti laimīgu un plaukstošu. Tātad ASV (un Rietumu) politiskā un vērtību sistēma eksportam nav piemērota. Šāds slēdziens uzvedina uz pareizām domām un darbībām desmitiem valstu visā pasaulē. Izrādījās, ka bez Amerikas var iztikt, tas pat ir nepieciešams.
  4. Pagaidām vēl nav īsti izpētīts jautājums par tagadējo šķelšanos un idejisko plaisu amerikāņu sabiedrībā un pārvaldes sistēmā, nerunājot jau par finansēm. Interesanti, vai šī katastrofa būtu notikusi, ja ne Irākas avantūra? Lai nu būtu, kā būdams, Irākas artava ir jūtama.

Dreipera grāmata lasītājam rāda it kā nejaušu sižetu: amerikāņu izlūkdienestu degradāciju. Izrādās, 90. gadu beigās CIP bija problēmas ar Bila Klintona administrāciju, pat vīdēja aģentūras sadalīšanas perspektīva. Taču tad nāca terorakts 2001. gada 11. septembrī, un toreizējam CIP vadītājam Džordžam Tenetam dzima cerības, ka izdosies ietekmi atjaunot.

Starp citu, CIP neveiksmēm 90. gados bija savi, ļoti dažādi iemesli, bet tālāk situācija kļuva amizanta – Tuvajos Austrumos (tas noskaidrojās Irākas sižeta noslēgumā) radās gudru un talantīgu speciālistu deficīts. Te nu CIP direktoram vajadzēja pierādīt nepierādāmo – ka Irākas līderis Sadams Huseins bija noslēdzis slepenu aliansi ar "Al Kaidu", kas organizēja 11. septembra teroraktu, un gatavojis pret ASV masu iznīcības ieroci. Kā tādos gadījumos rīkojas slikts izlūkošānas dienests? Vilto materiālus un lūdz tiem noticēs. Starp citu, salīdzinājumā ar 2003. gadu nekas daudz nav mainījies, nožēlojamais stāsts par "Krievijas iejaukšanos vēlēšanās ASV" arī būvēts uz absolūti nekam nederīga materiāla pamatiem. Vārdu sakot, gudrs izlūkdienests ietaupa valstij daudz naudas, dumjš – rada milzīgas problēmas.

Tomēr vienas struktūras izgāšanās, iespējams, ir atsevišķs gadījums. Nebūtu nekādas Irākas katastrofas, ja Džordž Bušs personīgi līdz ar cilvēkiem, ko viņš iecēla nozīmīgos posteņos, nebūtu pieprasījuši no CIP to pašu viltoto informāciju. Jā, Tenets pataisīja savu kantori par aģentūru, kas pārdeva publikai ideju "Sadams apdraud ASV". Taču tā rīkoties CIP piespieda gandrīz visi tālaika galvenie personāži: aizsardzības ministra vietnieks Pols Vulfovics un viņa priekšnieks Donalds Ramsfelds, viceprezidents Diks Čeinijs un pāri visam – pats prezidents.

© Sputnik / Михаил Воскресенский

Kāpēc viņi tā rīkojās? Tāpēc, ka viņi bija globālisma, tas ir, neviena nebremzētas amerikāņu globālās hegemonijas ideologi. Jau savos agrākajos posteņos 90. gadu beigās viņi panāca, ka Kongress pieņēma "Irākas atbrīvošanas aktu", sastādīja komisijas, kas savukārt pārmeta CIP – sak, dienests nav manījis Irākas (pie viena – arī Irānas un Ziemeļkorejas) "draudus". Kad teroristi uzbruka Ņujorkai, valstī sākās nekontrolējama histērija, un visi šie cilvēki nevarēja to neizmantot.

Savukārt Buša acīs, stāsta Dreipers, Huseins bija īsts briesmonis, tāds, kuru pie varas atstāt nedrīkst. Tāpat kā pārējos nepareizos ārzemju līderus: beidzot taču pienācis laiks Amerikai parādīt, ka tā tagad ir tā pat vienīgā superlielvalsts.

Galu galā, piezīmēja Dreipers, administrācijā nebija nevienas diskusijas par to, vai vajadzētu sākt karu Irākā. Runa bija tikai par to, kad un kā.

Kā nosaukt situāciju, kurā pie varas ir cilvēki ar kaut kādām gatavām idejām, bet viņu pakļautajiem atliek tikai atlasīt tos – un tikai tos – faktus, kuri atbilst iepriekš nospraustajām idejām? (Starp citu, tagad ASV notiek tas pats, tikai attiecībā pret Ķīnu; nesen tas pats notika pret Krieviju.)

Ziniet, kad idejas noteiktas iepriekš, un faktiem ir tām jāatbilst, to sauc par tumsonību un lielvalsts valdošo aprindu degradāciju, pat visas to veidojošās klases degradāciju. Prezidentus, premjerministrus vai karaļus var kaut kā nomainīt, bet visu nāciju – tas būs pagrūti. Šī doma pavīd atsauksmēs par Dreipera grāmatu: "mūsu sabiedrība ir antiintelektuāla", "skolas, kas izliekas, ka māca vēsturi, socioloģiju, kultūru", biežāk iekasē naudu un dod izglītības ilūziju...

Par izglītības degradāciju ASV un to sabiedrotajās valstīs nopietni sāka runāt 90. gados, laikā, kad parādījās "Irākas" un visu pārējo problēmu saknes. Un, šķiet, saruna būs ilga.

22
Tagi:
karš, Irāka, ASV
Pēc temata
Amerikāņu eksperts: tikai Putins varēs vest pie prāta Irānu un ASV
Suleimani paradokss: Irānas militārā atbilde dāvājusi nepatīkamu atklājumu ASV
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
"Pienācis laiks patiesībai": Sīrijas prezidents Asads pārtraucis ilgu klusumu

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

0
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu