Brīvais vilnis

Sabāzt zivis bundžās var arī latvieši: kādus viesstrādniekus gaida Latvijā

159
(atjaunots 08:33 10.02.2020)
Dažreiz pārsteidz un liek skaust latviešu politiķu absolūti nepamatotais augstprātīgais snobisms. Sevišķi, kad viņi spriež par to, kuru viņi laidīs kārotajā Latvijas darba tirgū, un kurš paliks mīdīt zemi ārpusē.

Taču arī latviešu politiķus ar viņu snobismu var saprast. Viņiem acu priekšā stāv Arābu Emirātu novatoru pieredze, kur vietējo iedzīvotāju galvenā rūpe ir piekūnu medības un kamieļu skriešanās sacīkstes. Pārējo darbu viņu vietā veic nabadzīgāku valstu iedzīvotāji. Taču tur vietējiem ir nafta, kuru viegli konvertēt skanīgā monētā, lai maksātu sabraukušajiem algu. Mums galvenā bagātība ir valsts valoda, kura pagaidām nepatīkamas sagadīšanās pēc nekotējas pasaules biržās.

Visus izlaist, nevienu neielaist

Kamēr politiķi uzstājas ar skaistām runām, Latvijas uzņēmējs baidās no cilvēku trūkuma darba tirgū. Par kapeikām vietējie neiet strādāt sabiedriskās ēdināšanas nozarē, pārtikas nozarē un pārstrādes rūpniecībā un pat celtniecībā, kur vismaz kaut ko maksā.

Pašmāju un ārzemju investori pieprasa vienkāršot darbaspēka ievešanas nosacījumus Latvijā. Pirmām kārtām – mazkvalificēta darbaspēka. Taču "lēto" viesstrādnieku ievešana ir viens no tabu Nacionālās apvienības politiskajā platformā.

Tā, savā Twitter pazīstams apvienības censonis un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks principiāli paziņoja: viņa partija konsekventi un kategoriski uzstājusies un turpinās uzstāties pret mazkvalificēta darbaspēka ievešanu Latvijā.

Iemesls? Diemžēl, izrādās, ka latviešu intereses sargājošajai Nacionālajai apvienībai nebūt ne visi latvieši ir "šeihi" un "emīri". Tā nevēlas ievest valstī lētu darbaspēku tāpēc, ka tas atņems darbu vietējiem, kuri arī var strādāt par kapeikām. Tādējādi Latvijā būtu jālaiž tikai augsti kvalificēti viesstrādnieki, savukārt sabāzt zivi bundžās var arī latvieši.

Taču, diemžēl, liekas, ka Nacionālajā apvienībā nepamanīja, ka Latvijas iedzīvotāji jau sen nobalsojuši pret, nopērkot vienvirziena biļeti uz valstīm, kur viņiem var piedāvāt pienācīgāku atalgojumu par viņu darbu.

Kādēļ uztraucas Polijā?

Augsti kvalificēti ārzemnieki arī var bez īpašām problēmām atrast vietu zem saules bagātākās valstīs. Ko lai tur vispār runā par profesionāļiem… Kamēr Latvija turpina augstprātīgi grozīt degunu, parastāks un pirmām kārtām pieejamais darbaspēks no Ukrainas jau migrē no attiecīgi labklājīgās Polijas uz Vāciju un citām Eiropas valstīm.

Pašā Polijā šajā sakarā sit trauksmes zvanu: ukraiņu viesstrādnieki arvien biežāk plāno braukt strādāt uz Vāciju un citām ES valstīm, pie tam, saskaņā ar Work Service aprēķiniem, no Polijas var aizbraukt līdz par 59% ukraiņu strādnieku, raksta Rzeczpospolita.

Šampinjoni, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Тимкив

Pēc firmas Personnel Service prezidenta Kšištofa Ingļota sacītā, Polijā tuvākajā laikā kadru trūkums var pieaugt no 165 tūkstošiem līdz pusmiljonam cilvēku.

"Vācijā ukraiņi varēs likumīgi strādāt ievērojami vairāk. Polija viņiem nebūs tik pievilcīga. Jau šobrīd strādniekus no Ukrainas mums atņem Čehija, Slovākija un Ungārija. Šīs valstis ir atrisinājušas problēmas ar nodarbināšanu un piedāvā labākus darba nosacījumus," atzīst kompānijas Work Service vadītājs Pāvels Voļņevičs.

Tādēļ ukraiņu strādniekus, kuri pie mums iekārtojās darbā, lielākoties, caur personāla atlases firmām Polijā, Latvija, šķiet, ir palaidusi vējā. Nacionālajā apvienībā var turpināt mierīgi izelpot – viņi neatbrauks apdraudēt latviešu valodu un titulnācijas pastāvēšanu.

Bet kur lai pasmeļ darba rezerves? Bijušajās PSRS Vidusāzijas republikās? Taču darbinieki no turienes jau ir angažēti Krievijas plašumos. Pakistāna, Indija, Bangladeša? Bet viņiem tuvāk un izdevīgāk tajos pašos Emirātos. Turklāt, pakistāniešus un indiešus, kuri lielā skaitā strādā Rīgā, daudzās kebabnīcās, kaut kā ļoti nemīl tajā pašā Nacionālajā apvienībā.

Latviešu politiķi ir pašpietiekami

Bet kuru tad Nacionālajā apvienībā mīl, izņemot latviešus? Nevienu. Tur jau tā problēma. Nacionālajā apvienībā cilvēki ir tikai un vienīgi pašpietiekami, viņiem pietiek mīlēt tikai pašiem sevi.

Iespējams, latviešu politiķi piekristu, ja pie mums mestos strādāt galantie franči un gaišmatainie zviedri. Taču tuvākā pusotra tūkstoša gada laikā šāda konjunktūra darba tirgū diez vai ir iespējama.

Bail iedomāties, kas būs, ja Latvijā nāksies īstenot kaut kādu milzīgu projektu. Tāds, starp citu, pastāv – tas ir vairāku miljardu eiro vērtais Rail Baltica dzelzceļš, kura mērķis ir savienot Baltijas valstis ar Eiropas centru.

Bet speciālistus tās būvniecībai un apkalpošanai arī nav kur ņemt. Vai nu tagad steidzami jāatver dzelzceļa koledžas, vai arī jāsamierinās ar simtu, tūkstošu ārzemnieku ievešanu.

Taču mēs vēl atceramies, ka pagājušā gadsimta 80. gados metro Rīgā netika uzbūvēts kā reizi uztraukuma dēļ, ka tā būvniecībai būs nepieciešams pārāk daudz strādnieku un speciālistu no PSRS republikām.

Tikmēr buksē pat tāda Latvijas "gadsimta būve", kā elektroniskās veselības aprūpes sistēma. Veselības ministre Ilze Viņķele sūdzas, ka Veselības ministrija līdzekļu trūkuma dēļ nevar nolīgt profesionālus IT speciālistus.

Kaut kas aizgāja greizi

Iznāk sekojoša aina. Laikam jau pa īstam vienas vai otras valsts veiksmes stāstu var ieraudzīt nevis pēc IKP līmeņa, kuru var mākslīgi uzpūst. Bet gan pēc tā, cik augstu tajā tiek vērtēts darbaspēks – vietējais un ievestais.

Darbaspēks "ražots Latvijā" sen ir ielicis Latvijai savu atzīmi, aizbraucot uz svešām zemēm. Un arī ievestais, izskatās, nesteidz aizpildīt būvlaukumus, virtuves, fermas un dobes. Daļēji tāpēc, ka šeit maksā mazāk, nekā citviet, daļēji tāpēc, ka tiem, kas grib pieņemt viņus darbā, ir jāpārvar masu birokrātisku šķēršļu un jāpiedāvā alga, kas padarīs viņu ražotās preces un pakalpojumus par nekonkurētspējīgiem.

Daudziem uzņēmumiem Latvijā noteiktais darba algas līmenis ievestajam darbaspēkam, vismaz, 1000 eiro bruto ir nesasniedzams.

Un pat Latvijā izmitinātie bēgļi turpina skriet tālāk, uz bagātākām valstīm. Tas viss liecina par to, ka Latvija sevi ir acīmredzami pārvērtējusi. Tai nav ko piedāvāt nedz saviem strādniekiem, nedz iebraucējiem. Un kā vieta cilvēka spēka, prasmju un talanta pielietošanai valsts, diemžēl, ir bankrots.

Paziņoja, ka 2022. gadā Latvijā nepietiks aptuveni 16 tūkstošu speciālistu ar augstāko izglītību matemātikā un inženierzinātnēs, kā arī 30 tūkstošu darbinieku ar profesionālo izglītību. Un tas viss ar speciālistu pārmērību humanitārajās un sociālajās zināšanās.

Tātad tie, kas perspektīvā plānoja Latvijas attīstību, nopietni domāja, ka šīs valsts etniskie iedzīvotāji spēlēs arfas, rīkos mākslas izrādes un piedalīsies filozofiskās diskusijās, savukārt apkalpos viņus iebraucēji. Taču kaut kas aizgāja greizi.

159
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji vēlas sniegt pakalpojumus, krievi un ķīnieši – ražot
Efektīgi "ponti" dārgāki par naudu: kāpēc Ķīnas tranzīts neienāks Latvijā
Latvija iet uz Ķīnu? Latvijas preces iekaro ĶTR tirgus
Latvijā nav ne apkopēju, ne inženieru: bizness meklē strādniekus Ukrainā un Ķīnā
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārpolitikas greizie spoguļi

9
(atjaunots 07:28 14.08.2020)
Par ko liecina Rīgas oficiālā reakcija par notikumiem Baltkrievijā pēc prezidenta vēlešanām un kādas ir baltkrievu protestu kustības perspektīvas.

Pēdējos gados Latvijas kurss ārpolitikā uzskatāmi demonstrē divas savas īpašības – rusofobiju un dubulto standartu pielietojumu. To vēlreiz apstiprināja Latvijas ĀM vērtējums par dramatisko situāciju, kāda tagad izveidojusies tuvākajos kaimiņos – Baltkrievijas Republikā. Tā daudz mazāk runā par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, nekā par likumsargu stingrajām metodēm, ko viņi izmanto, lai apspiestu protesta akcijas Minskā un vairākās citās pilsētās pirmajās dienās pēc vēlēšanām.

Esmu pārliecināts: ja tikpat kaismīgi protesti notiktu Krievijā, mūsu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ik pēc stundas spļautu zibeņus un pērkonus. Baltkrievijas gadījumā viņš izturas savaldīgāk.

Protams, viņš piekrīt otrdien izskanējušajam Eiropas Savienības vērtējumam par to, ka "aizritējušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas". Tomēr viņš iebilst pret plašām sankcijām pret šo valsti "pēc Irānas varianta" – lai nepaskubinātu Aleksandru Lukašenko galīgi krist Kremļa apskāvienos!

Tāpēc ministra kungs savā lapā Twitter piezīmēja: "Ņemot vērā to, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, rīt ES Ārlietu padomē Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu."

Un viss. It kā tas varētu kaut mazākajā mērā dāvāt kaut kādu rezultātu!

Domāju, ka Latvijas ĀM ieturētā pozīcija vispirms gūs atbalstu šodien mūsu parlamentārās Eiropas lietu komisijas slēgtajā sēdē un vēlāk, sestdien – ES ārlietu minsitru sēdē.

Aptuveni tādas pašas domas pauž Polija, kas ES tiek uzskatīta par "moderatoru Baltkrievijas lietās". Tāpēc ļoti ticams, ka šim lēmumam piekritīs arī viņu kolēģi aptuveni tādā "mērcē" – "fakti par demokrātijas normu ignorēšanu EDSO valstī un miermīlīgu protesta akciju vardarbīgu apspiešanu Baltkrievijas Republikā neapšaubāmi apstiprinās, tomēr politiski un ekonomiski apsvērumi mums ir svarīgāki!" Turklāt, domājams, protesta akciju spriedze Baltkrievijas pilsētu ielās tobrīd jau mazināsies.

Tomēr man šķiet, vēl ir par agru pārvilkt krustu pār protestiem pret prezidentu Aleksandru Lukašenko. Gudrie analītiķi var pārliecinoši apgalvot, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem nav spilgtu opozīcijas līderu, lielas un ietekmīgas opozīcijas partijas, "aizvainotu" oligarhu, kuri varētu finansiāli atbalstīt protestus. Arī politiskā valdošā elite un likumsargi demonstrē vienprātību ar savu prezidentu, Baltkrievijas sabiedrību pilnībā kontrolē specdienesti, tiesībsargi rīkojas preventīvi, ļoti apņēmīgi un agresīvi.

Vienlaikus, šķiet, baltkrievu protesti turpināsies. Aktivitāte te noplaks, te sarosīsies pēc šķietami nenozīmīgākā iegansta, pakāpeniski mainīsies, iegūs aizvien jaunas un jaunas formas, kļūs par "režīma hronisko slimību" un vairāk atgādinās baltkrieviem labi pazīstamo un ierasto plašo "partizānu kustību".

Protesti jau tiek salīdzināti ar "ugunsgrēku kūdras purvā". Var pēc bagātīgi apliet ar ūdeni kūdras virspusi, taču, ja uguns aizgājusi dzīlēs, tā var kuru katru brīdi atkal izlauzties virspusē! Un spilgtu līderu parādīšanās Baltkrievijas opozīcijas rindās būs tikai laika jautājums.

Mums atliek tikai lūgt Dievu par baltkrievu tautu. Un no visas sirds novēlēt viņiem mieru, taisnīgumu un uzplaukumu!

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

9
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

60
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

60
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Aleksejs Puškovs

Krievijas politiķis atbildējis uz aicinājumu noteikt sankcijas KF par Baltkrieviju

0
(atjaunots 10:31 14.08.2020)
Krievijas Senāta loceklis Aleksejs Puškovs atzīmēja, ka tādu Krievijas nīdēju kā Jaceks Sariušs-Voļskis Polijā ir papilnam, un pauda nožēlu par to, ka viņus uzklausa dažās ES valstīs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Krievijas Senāta loceklis Aleksejs Puškovs savā lapā Twitter komentēja Eiropas Parlamenta deputāta no Polijas Jaceka Sariuša-Voļska ieteikumu ieviest sankcijas pret Krieviju sakarā ar protestiem Baltkrievijā, vēsta RIA Novosti.

"No Polijas ar naidu. Šis aicinājums ir absurds, tomēr norāda, ka Krievijai naidīgi noskaņotā Eiropas elite refleksu līmenī apsūdz Krieviju it visā ar jebkādu ieganstu vai vispār bez iegansta," uzskata Puškovs.

Politiķis atzīmēja, ka tādu Krievijas nīdēju kā Jaceks Sariušs-Voļskis Polijā ir papilnam, un pauda nožēlu par to, ka viņus uzklausa dažās ES valstīs.

"Pagaidām tas ir tukšs šāviens. Taču tas apzīmē kārtējā uzbrukumu Krievijai virzienu," secināja Puškovs.

Protesti Baltkrievijā

Pēc 9. augustā aizritējušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās plašas protesta akcijas. Centrālā vēlēšanu komisija pavēstīja, ka vēlēšanās uzvaru izcīnījis Aleksandrs Lukašenko ar 80,08% balsu. Viņa galvenā konkurente Svetlana Tihanovska saņēmusi 10,09% balsu.

Pilsoņi paziņoja, ka nepiekrīt balsošanas organizācijai un rezultātiem. Likumsargi stingri ierobežo nesankcionētās akcijas. Kārtības sargi izmanto asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas un gumijas lodes. Saskaņā ar Baltkrievijas IeM datiem, divi cilvēki ir gājuši bojā.

0
Tagi:
Aleksejs Puškovs, sankcijas, Krievija, Polija, Baltkrievija
Pēc temata
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā