Brīvais vilnis

Sabāzt zivis bundžās var arī latvieši: kādus viesstrādniekus gaida Latvijā

159
(atjaunots 08:33 10.02.2020)
Dažreiz pārsteidz un liek skaust latviešu politiķu absolūti nepamatotais augstprātīgais snobisms. Sevišķi, kad viņi spriež par to, kuru viņi laidīs kārotajā Latvijas darba tirgū, un kurš paliks mīdīt zemi ārpusē.

Taču arī latviešu politiķus ar viņu snobismu var saprast. Viņiem acu priekšā stāv Arābu Emirātu novatoru pieredze, kur vietējo iedzīvotāju galvenā rūpe ir piekūnu medības un kamieļu skriešanās sacīkstes. Pārējo darbu viņu vietā veic nabadzīgāku valstu iedzīvotāji. Taču tur vietējiem ir nafta, kuru viegli konvertēt skanīgā monētā, lai maksātu sabraukušajiem algu. Mums galvenā bagātība ir valsts valoda, kura pagaidām nepatīkamas sagadīšanās pēc nekotējas pasaules biržās.

Visus izlaist, nevienu neielaist

Kamēr politiķi uzstājas ar skaistām runām, Latvijas uzņēmējs baidās no cilvēku trūkuma darba tirgū. Par kapeikām vietējie neiet strādāt sabiedriskās ēdināšanas nozarē, pārtikas nozarē un pārstrādes rūpniecībā un pat celtniecībā, kur vismaz kaut ko maksā.

Pašmāju un ārzemju investori pieprasa vienkāršot darbaspēka ievešanas nosacījumus Latvijā. Pirmām kārtām – mazkvalificēta darbaspēka. Taču "lēto" viesstrādnieku ievešana ir viens no tabu Nacionālās apvienības politiskajā platformā.

Tā, savā Twitter pazīstams apvienības censonis un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks principiāli paziņoja: viņa partija konsekventi un kategoriski uzstājusies un turpinās uzstāties pret mazkvalificēta darbaspēka ievešanu Latvijā.

Iemesls? Diemžēl, izrādās, ka latviešu intereses sargājošajai Nacionālajai apvienībai nebūt ne visi latvieši ir "šeihi" un "emīri". Tā nevēlas ievest valstī lētu darbaspēku tāpēc, ka tas atņems darbu vietējiem, kuri arī var strādāt par kapeikām. Tādējādi Latvijā būtu jālaiž tikai augsti kvalificēti viesstrādnieki, savukārt sabāzt zivi bundžās var arī latvieši.

Taču, diemžēl, liekas, ka Nacionālajā apvienībā nepamanīja, ka Latvijas iedzīvotāji jau sen nobalsojuši pret, nopērkot vienvirziena biļeti uz valstīm, kur viņiem var piedāvāt pienācīgāku atalgojumu par viņu darbu.

Kādēļ uztraucas Polijā?

Augsti kvalificēti ārzemnieki arī var bez īpašām problēmām atrast vietu zem saules bagātākās valstīs. Ko lai tur vispār runā par profesionāļiem… Kamēr Latvija turpina augstprātīgi grozīt degunu, parastāks un pirmām kārtām pieejamais darbaspēks no Ukrainas jau migrē no attiecīgi labklājīgās Polijas uz Vāciju un citām Eiropas valstīm.

Pašā Polijā šajā sakarā sit trauksmes zvanu: ukraiņu viesstrādnieki arvien biežāk plāno braukt strādāt uz Vāciju un citām ES valstīm, pie tam, saskaņā ar Work Service aprēķiniem, no Polijas var aizbraukt līdz par 59% ukraiņu strādnieku, raksta Rzeczpospolita.

Šampinjoni, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Тимкив

Pēc firmas Personnel Service prezidenta Kšištofa Ingļota sacītā, Polijā tuvākajā laikā kadru trūkums var pieaugt no 165 tūkstošiem līdz pusmiljonam cilvēku.

"Vācijā ukraiņi varēs likumīgi strādāt ievērojami vairāk. Polija viņiem nebūs tik pievilcīga. Jau šobrīd strādniekus no Ukrainas mums atņem Čehija, Slovākija un Ungārija. Šīs valstis ir atrisinājušas problēmas ar nodarbināšanu un piedāvā labākus darba nosacījumus," atzīst kompānijas Work Service vadītājs Pāvels Voļņevičs.

Tādēļ ukraiņu strādniekus, kuri pie mums iekārtojās darbā, lielākoties, caur personāla atlases firmām Polijā, Latvija, šķiet, ir palaidusi vējā. Nacionālajā apvienībā var turpināt mierīgi izelpot – viņi neatbrauks apdraudēt latviešu valodu un titulnācijas pastāvēšanu.

Bet kur lai pasmeļ darba rezerves? Bijušajās PSRS Vidusāzijas republikās? Taču darbinieki no turienes jau ir angažēti Krievijas plašumos. Pakistāna, Indija, Bangladeša? Bet viņiem tuvāk un izdevīgāk tajos pašos Emirātos. Turklāt, pakistāniešus un indiešus, kuri lielā skaitā strādā Rīgā, daudzās kebabnīcās, kaut kā ļoti nemīl tajā pašā Nacionālajā apvienībā.

Latviešu politiķi ir pašpietiekami

Bet kuru tad Nacionālajā apvienībā mīl, izņemot latviešus? Nevienu. Tur jau tā problēma. Nacionālajā apvienībā cilvēki ir tikai un vienīgi pašpietiekami, viņiem pietiek mīlēt tikai pašiem sevi.

Iespējams, latviešu politiķi piekristu, ja pie mums mestos strādāt galantie franči un gaišmatainie zviedri. Taču tuvākā pusotra tūkstoša gada laikā šāda konjunktūra darba tirgū diez vai ir iespējama.

Bail iedomāties, kas būs, ja Latvijā nāksies īstenot kaut kādu milzīgu projektu. Tāds, starp citu, pastāv – tas ir vairāku miljardu eiro vērtais Rail Baltica dzelzceļš, kura mērķis ir savienot Baltijas valstis ar Eiropas centru.

Bet speciālistus tās būvniecībai un apkalpošanai arī nav kur ņemt. Vai nu tagad steidzami jāatver dzelzceļa koledžas, vai arī jāsamierinās ar simtu, tūkstošu ārzemnieku ievešanu.

Taču mēs vēl atceramies, ka pagājušā gadsimta 80. gados metro Rīgā netika uzbūvēts kā reizi uztraukuma dēļ, ka tā būvniecībai būs nepieciešams pārāk daudz strādnieku un speciālistu no PSRS republikām.

Tikmēr buksē pat tāda Latvijas "gadsimta būve", kā elektroniskās veselības aprūpes sistēma. Veselības ministre Ilze Viņķele sūdzas, ka Veselības ministrija līdzekļu trūkuma dēļ nevar nolīgt profesionālus IT speciālistus.

Kaut kas aizgāja greizi

Iznāk sekojoša aina. Laikam jau pa īstam vienas vai otras valsts veiksmes stāstu var ieraudzīt nevis pēc IKP līmeņa, kuru var mākslīgi uzpūst. Bet gan pēc tā, cik augstu tajā tiek vērtēts darbaspēks – vietējais un ievestais.

Darbaspēks "ražots Latvijā" sen ir ielicis Latvijai savu atzīmi, aizbraucot uz svešām zemēm. Un arī ievestais, izskatās, nesteidz aizpildīt būvlaukumus, virtuves, fermas un dobes. Daļēji tāpēc, ka šeit maksā mazāk, nekā citviet, daļēji tāpēc, ka tiem, kas grib pieņemt viņus darbā, ir jāpārvar masu birokrātisku šķēršļu un jāpiedāvā alga, kas padarīs viņu ražotās preces un pakalpojumus par nekonkurētspējīgiem.

Daudziem uzņēmumiem Latvijā noteiktais darba algas līmenis ievestajam darbaspēkam, vismaz, 1000 eiro bruto ir nesasniedzams.

Un pat Latvijā izmitinātie bēgļi turpina skriet tālāk, uz bagātākām valstīm. Tas viss liecina par to, ka Latvija sevi ir acīmredzami pārvērtējusi. Tai nav ko piedāvāt nedz saviem strādniekiem, nedz iebraucējiem. Un kā vieta cilvēka spēka, prasmju un talanta pielietošanai valsts, diemžēl, ir bankrots.

Paziņoja, ka 2022. gadā Latvijā nepietiks aptuveni 16 tūkstošu speciālistu ar augstāko izglītību matemātikā un inženierzinātnēs, kā arī 30 tūkstošu darbinieku ar profesionālo izglītību. Un tas viss ar speciālistu pārmērību humanitārajās un sociālajās zināšanās.

Tātad tie, kas perspektīvā plānoja Latvijas attīstību, nopietni domāja, ka šīs valsts etniskie iedzīvotāji spēlēs arfas, rīkos mākslas izrādes un piedalīsies filozofiskās diskusijās, savukārt apkalpos viņus iebraucēji. Taču kaut kas aizgāja greizi.

159
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji vēlas sniegt pakalpojumus, krievi un ķīnieši – ražot
Efektīgi "ponti" dārgāki par naudu: kāpēc Ķīnas tranzīts neienāks Latvijā
Latvija iet uz Ķīnu? Latvijas preces iekaro ĶTR tirgus
Latvijā nav ne apkopēju, ne inženieru: bizness meklē strādniekus Ukrainā un Ķīnā
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

4
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

4
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

28
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

28
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Saskaņa

"Saskaņas" frakcija Saeimā kļuvusi par vēl vienu deputātu mazāka

0
(atjaunots 13:26 21.09.2020)
Iepriekš Evija Papule balsoja pret deputātu Vjačeslava Dombrovska un Ļubovas Švecovas izslēgšanu no "Saskaņas".

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Evija Papule pamet "Saskaņas" frakciju Saeimā un strādās kā pie frakcijām nepiederoša deputāte, paziņoja viņa savā Facebook lapā.

Pēc Papules sacītā, viņa balotējās "Saskaņas" saraksta sastāvā, jo viņai bijusi virkne mērķu, kurus viņa vēlējās sasniegt sabiedrības integrācijas jomā. Tomēr valdošajā koalīcijā noraidīja visus viņas piedāvājumus, jo tie nāca no "Saskaņas" pārstāves.

Patlaban, pēc Papules domām, "Saskaņa" atrodas transformācijas procesā, kurš prasīs daudz enerģijas. Viņa paziņoja, ka nepiedalīsies tajā, jo nav partijas locekle, un novirzīs savu enerģiju likumu izstrādei.

Atgādināsim, ka pagājušajā nedēļā partijas "Saskaņa" Rīga nodaļa pieņēma lēmumu izslēgt no partijas par kārtības ruļļa pārkāpumiem divus Saeimas deputātus – Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Papule balsoja pret šo lēmumu.

Iepriekš Švecova pastāstīja Sputnik Latvija, ka ilgi centusies aktivizēt ēnu kabineta darbu "Saskaņas" Saeimas frakcijā, un faktiski ar šo darbu nodarbojās trīs cilvēki – viņa, Dombrovskis un Papule. Dažkārt viņiem piebiedrojās Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas vadītāja Inga Goldberga.

Papule, vairākus gadus bijusī Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore, tika iekļauta "Saskaņas" vēlēšanu sarakstā 2018. gadā, turklāt toreizējais partijas vadītājs Nils Ušakovs paziņoja, ka vēlētos viņu redzēt izglītības un zinātnes ministres amatā nākošajā valdībā.

Pēc Dombrovska un Švecovas izslēgšanas "Saskaņa" paziņoja, ka grasās konsolidēties un ieviest stingru disciplīnu Saeimas frakcijā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova paziņoja, ka turpmāk Saeimas frakcijā ne ar vienu vairs neauklēsies.

"Pašlaik partijas valdes un partijas frakcijas nostāja ir tāda, ka mēs vēlamies strādāt ļoti monolīti, solidāri, vairs nepieļaut atšķirības balsojumos. Un frakcijas disciplīna no šīs dienas būs ļoti un ļoti stingra," sacīja viņa.

0
Tagi:
Saskaņa, Saeima
Pēc temata
Rajevskis par "Saskaņas" krīzi: cilvēkiem apnicis balsot par mūžīgo opozīciju
Dombrovskis pastāstīja, kad pametīs "Saskaņu" un kā pārvarēt Latvijas atpalicību
Staķis pastāstīja, kad tiks parakstīti dokumenti par Rīgas domes koalīcijas sadarbību
"Slavu izslēdza par muļķību": Ušakovs par Dombrovska izslēgšanu no "Saskaņas"