Kaļiņingrada, foto no arhīva

Kaļiņingrada un trīssimt miljardi. Uz ko vēl pretendē Krievijas kaimiņi?

141
(atjaunots 17:45 06.02.2020)
Tallina, balstoties uz simt gadus senu līgumu, pārmet Maskavai "igauņu" teritoriju anekciju. Varšava, atsaucot atmiņā mazliet jaunākus notikumus, pieprasa reparācijas un liek "punktu vēsturiskajā strīdā", kurā uzvaru piespriež sev.

Tas vēl nav viss - arī citi kaimiņi gribētu saņemt Krievijas "kompensācijas", portālā RIA Novosti stāsta Antons Ļisicins.

Igaunija atceras

1920. gadā noslēgtajam Tartu līgumam ir izcila nozīme Igaunijas acīs – šis dokuments pirmais apstiprina, ka pasaules kartē parādījusies jauna valsts. Iepriekš tā bija teritorija ar nenoteiktu statusu.

Jau pats līgums bija neiedomājama veiksme pašpasludinātajai republikai. Pēc revolūcijas Vācijā ķeizara spēki Baltiju pameta. Baltā ģenerāļa Nikolaja Judeņiča Ziemeļrietumu armija, kas faktiski karoja jaundzimušās Igaunijas pusē, divas reizes mēģināja uzbrukt Petrogradai. Tādos apstākļos boļševiki izšķīrās par mieru ar Tallinu.

 Kādas Krievijas teritorijas Baltija uzskata par savējām
Sputnik / Ruptly / Twitter (@HiskiHaukkala, @edgarsrinkevics) / Facebook (@maria.zakharova.167)

Tartu līgumu par priekšrocību uzskatīja abas puses. Divas neviena neatzītas valstis beidzot izgājušas starptautiskajā arēnā un sākušas vismaz viena otru uzskatīt par pilnvērtīgiem subjektiem. Zaudētās zemes – daļa no tagadējā Ļeņingradas un Pleskavas apgabala - padomju tautas komisāru Vladimiru Ļeņinu neuztrauca. "Padomju Krievija ir daudz kur piekāpusies, it īpaši strīdīgajā teritorijā, ko apdzīvo jaukts sastāvs – krievi un igauņi," viņš atzina. Taču drīz vien, ticēja Iļjičs, igauņu strādnieki "gāzīs šo varu un radīs Padomju Igauniju, kas noslēgs ar mums jaunu mieru".

Taču Padomju Igaunija pasaules kartē parādījās tikai 1940. gadā. Tad republika iekļāvās PSRS sastāvā un uz teritoriju apmaiņas pamata vienotas valsts iekšienē ieguva savas tagadējās robežas.

Tomēr tagadējā vara Tallinā šos un tālākos notikumus uzskata par "okupāciju" un laiku pa laikam ieminas par "atņemtajām" zemēm. Piemēram, 2005. gadā igauņi mēģināja jau parakstītajā līgumā par robežām iekļaut atsauci uz Tartu līgumu. Maskava savu parakstu atsauca. Deviņus gadus vēlāk tika sastādīts jauns līgums, Tallina savaldījās un nepieminēja Tartu līgumu, un puses tomēr parakstīja jauno robežlīgumu.

Taču arī pēc tam igauņu politiķi turpināja izvirzīt pretenzijas kaimiņam. Pērn Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu paziņoja, ka Krievijas pienākums esot kompensēt kaitējumu, ko Tallinai nodarījusi "okupācija". Kā argumentu viņš minēja to pašu Tartu līgumu. Iekšlietu ministrs, nacionālistiskās Konservatīvās tautas partijas (EKRE) līderis Marts Helme bija sašutis - "Krievija nevēlas ne atdot mums šo teritoriju, ne maksāt par to kompensāciju, pat ne apspriest šo jautājumu".

Viena eiro kompensācija

Ministrs Reinsalu jau sen mēģina pieprasīt no Maskavas "zaudējumu kompensāciju". Viņš nav viens pats – arī kolēģi Latvijā un Lietuvā jau vairākus gadus lēš, ko gribētu dabūt no Krievijas.

2015. gadā valstis pūliņus apvienoja – sapulcējušies Rīgā, triju Baltijas valstu tieslietu ministri parakstīja memorandu par prasībām padomju okupācijas radītā kaitējuma kompensēšanai.

Krievijas un Igaunijas robeža
© Sputnik / Сергей Степанов

Vistālāk pa šo ceļu uz priekšu aizgājusi Latvija, kur kopš 2000. gadiem strādā speciāla komisija "okupācijas" radīto zaudējumu aprēķināšanai. 2016. gadā tās locekļi secināja, ka Krievija ir parādā trīssimt miljardus dolāru. Tiesa, komisijas vadītāja Ruta Pazdere atzina, ka tie ir tikai sapņi – piedzīt šo summu no Krievijas, taču uz šo aprēķinu pamata esot iespējams pieprasīt simbolisku kompensāciju, viņa skaidroja politiķu loģiku.

Lietuvā no Krievijas gribēja dabūt itin reālas lietas. Viļņā strādā valsts finansētā "Mazās Lietuvas lietu padome". Tā mēģina pamatot apgalvojumu, ka Krievijas eksklāvs – Kaļiņingradas apgabals – piederot Lietuvai. 2017. gadā Seima deputāts Lins Balsis salika punktus uz "i" – "Kā atgriezt stabilajā Eiropā nestabilo un militarizēto Kaļiņingradu un Kaļiņingradas apgabalu". Proti, atņemt reģionu Krievijai.

Bez noilguma laika

Ilggadīgajām prasībām piebalsoja arī Polijas ārlietu ministra vietnieks Pavels Jablonskis – par to, ka Varšavai pienākoties reparācijas no Maskavas. "Ja kāds pastrādājis kara noziegumus, novedis pie simtiem tūkstošu, iespējams, pat miljona mūsu pilsoņu bojāejas, ja mūs pēc tam vairākus desmitus gadu okupēja, mēs bijām pakļauti PSRS, nav iemesla necilāt šo jautājumu," apgalvoja diplomāts un sūkstījās par Maskavas nepiekāpību: "Mēģinājumi vienoties ar Krieviju saskaras ar virkni šķēršļu, taču šī tēma ir pastāvīgi jāpārrunā. Tam nav noilguma termiņa."

Tiesa, Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs aicināja abas valstis "nomierināties un normalizēt attiecības". Taču ar savu miermīlīgo ierosinājumu viņš nāca klajā savdabīgi – politiķis paskaidroja, ka Varšava esot uzvarējusi kaut kādā diskusijā ar Maskavu: "Es domāju, ka mēs noteikti esam uzvarējuši šajā vēsturiskajā strīdā ar Krieviju. Krievija mēģināja uzspiest savu vēstures traktējumu, taču viņiem tas neizdevās."

Vēsturiskā mitoloģija

Tiesībsargs no Igaunijas, speciālists konstitucionālo tiesību jautājumos Sergejs Seredenko, runājot par vēsturiskajām pretenzijām, atgādināja, ka Tartu līgumam Tallinā ir ne tikai simboliska, bet arī juridiska nozīme. Dokuments ir kļuvis par daļu no republikas konstitūcijas, no tā izriet igauņu politiķu strīdīgais viedoklis. "Tātad pretenzijas kaimiņiem tika izvirzītas jau 1992. gadā," uzsvēra tiesībsargs.

"Tamlīdzīgi šķietami ārpolitiski izteikumi ir paredzēti iekšējam patēriņam. Igaunija jau vairākus gadu desmitus rēķina zaudējumus. Varu minēt vienu daiļrunīgu stāstu: 2005. gadā tieslietu ministram uzdeva sagatavot tiesas prasību nezin kam. Trīs mēnešus vēlāk ministrs ziņoja, ka prasība ir gatava, pēc tam viņu atstādināja no amata. Viņš neaptvēra, ka process ir svarīgāks nekā rezultāts," Seredenko aprakstīja Igaunijas iekšējās politikas reālijas.

Runas par kompensācijām ir bezjēdzīgas, uzskata arī Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un politikas fakultātes dekāna vietnieks Andrejs Suzdaļcevs. "Tādu pretenziju uzdevums ir viens – radīt pie mūsu robežām krīzes joslu, visiem spēkiem veicināt spiedienu pret Krieviju. ASV valsts sekretāra Maika Pompeo turneja pa pēcpadomju republikām šajā kontekstā ir ļoti demonstratīva: tiek meklēta jebkāda problēma, kaut kas līdz galam nepateikts, strīds, lai izmantotu to pret mums," atzīmēja RIA Novosti sarunbiedrs.

Pēc Suzdaļceva domām, tādas prasības, ko izvirzījušas Baltijas valstis, pašos pamatos ir absurdas, jo to mērķis ir kaitēt dialogam: "Vēsturiskā politika ir populāra limitrofu valstīs (valstīs, kas izveidojās pēc 1917. gada bijušās Krievijas impērijas teritorijā, bet vēlāk, 90. gadu sākumā – bijušās PSRS teritorijā – red.). Pati tēma ir bezgalīga, piedāvāt var visu, kas ienāk prātā, atsaucoties uz jebkādiem notikumiem. Varbūt tad mēs attiecībās ar Igauniju atgriezīsimies pie 1721.gada Nīštates miera, saskaņā ar kuru Krievija saņēma Estlandi? Varbūt vēlreiz Krievijas un Japānas karu izkarosim?"

"No starptautisko tiesību viedokļa runas par kompensāciju ir tukšas, - piekrita politologs Aleksandrs Nosovičs. – Taču tām ir liela nozīme auditorijā, kam uzspiesta vēsturiska mitoloģija. Dažās kaimiņvalstīs pretenzijas uz Krievijas naudu tiek uztvertas gluži nopietni. Viņi ir pieraduši dzīvot tādā informatīvajā telpā: Krievija teju teju samaksās, Krievija sabruks, un mēs paņemsim "savas" teritorijas".

Pēc Nosoviča domām, pastāvīgo pretenziju uzdevums ir naidīgā noskaņojuma uzturēšana. "Politiķi to pilda teicami. Taču ir kāda svarīga īpatnība: "Krievijas draudu" un štampa "Krievija mums ir parādā" bezgalīgā muļļāšana galu galā apnīk. Šī tehnoloģija vēl darbojās pirms dažiem gadiem, kad bļāva "Krievi nāk!", bet krievi neatnāca. Tagad šo valstu pilsoņi tādus stāstus uzklausa ironiski," uzskata politologs Aleksandrs Nosovičs.

 

141
Pēc temata
Krievijā sniegta atbilde uz Igaunijas teritoriālajām pretenzijām
Igaunijā atkal sākuši runāt par teritoriālajām pretenzijām Krievijai
Apstiprinātas Krievijas tiesības uz jaunām teritorijām Arktikā
Igaunijas iekšlietu ministrs izvirzījis teritoriālas pretenzijas Krievijai

"Sodīt Maskavu": kas notiks pēc Krievijas atslēgšanas no SWIFT

29
(atjaunots 07:58 14.04.2021)
Tagad ne tikai ASV, bet arī Eiropā draud Krievijai ar atslēgšanu no SWIFT — globālās starpbanku finanšu telekomunikācijas sistēmas.

Šoreiz stingrajiem koordinētajiem pasākumiem aicināja Eiropas Parlamentā. Ar ko tas draud un vai Krievijas finanšu sistēma ir gatava tādam scenārijam lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti vietnē.

Atkal vecā dziesma

Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrībai SWIFT ir pieslēgti vairāk nekā 11 000 organizāciju divsimt valstīs. Krievija ietilpst SWIFT lielāko ekspluatantu trijniekā, un ar atslēgšanu no tās valstij piedraud kopš 2014. gada. Iemesli ir dažādi - gan Krima, gan Donbass, gan Skripaļu lieta, gan situācija ar blogeru Alekseju Navaļniju. Džo Baidens apsolīja atslēgt Krieviju no SWIFT uzreiz pēc iestāšanās ASV prezidenta amatā.

© Sputnik / Алексей Филиппов

Decembrī Reuters, atsaucoties uz avotiem, kuriem ir informācija par prezidenta komandas plāniem, paziņoja par Baidena nodomu "sodīt" Maskavu par to, ka tā esot iesaistīta hakeru uzbrukumā ASV valsts iestādēm. Jaunām sankcijām jānoved pie "Krievijas nopietniem ekonomiskiem, finansiāliem vai tehnoloģiskiem zaudējumiem". Viens no variantiem ir atslēgšana no SWIFT, paziņoja Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra kiberdrošības eksperts Džeimss Endrjū Luiss.

Aprīlī saasinājās situācija Ukrainas austrumos — jauns iegansts. Eiropā ķērās klāt šai tēmai. Pēc Eiropas Parlamenta un Eiropas Tautas partijas vadošās frakcijas vadītāja Manfreda Vēbera vārdiem, Maskava "turpina bīstamo provokāciju kursu".

Viņš uzskata, ka, "pastiprinot militāro klātbūtni" pie robežas ar Ukrainu, Maskava pārbauda Rietumu pacietību. Tāpēc ASV un ES ir jāsniedz saskaņota atbilde. Politķis uzsvēra, ka situācijas eskalācijas apstākļos "dozēto sankciju laiks beigsies". Minot piemērus pasākumiem, kam "jākļūst par reāliem variantiem", Vēbers piedāvāja "oligarhu kontu vērienīgu iesaldēšanu", tāpat kā atslēgšanu no SWIFT.

Būs problēmas

No vienas puses, Krievijā ir sava Finanšu ziņojumu pārraides sistēma (FZPS). Tā sāka darbu 2014. gadā. Tai ir pievienotas visas Krievijas bankas un aptuveni desmits ārvalstu banku no Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES). Pēc atslēgšanas no SWIFT bankas pāries pie Krievijas analoga. Tomēr starptautiskajiem maksājumiem FZPS pagaidām nav pilnīgi pilnvērtīgs aizvietojums, tāpēc trieciens būs nopietns.

Eksperti norāda, ka eksporta un importa operāciju apjomi dolāros un eiro Krievijā ir būtiski, turklāt vairākās produktu grupās atrast alternatīvu nav iespējams.

"Atslēgšana no SWIFT paralizēs Krievijas banku transakcijas, — brīdina indeksu kompānijas "Beta Finanšu tehnoloģijas" galvenais stratēģis Ararats Mkrčjans. – Visvairāk cietīs lieli eksportētāji. Viņiem būs jāstrādā vienīgi ar ārvalstu bankām savas operacionālās darbības apkalpošanai. Parādīsies virkne starpnieku, kas apies ierobežojumus. No tā nopelnīs pirmkārt EAES valstu finanšu institūcijas."

Viss ir pārvarams

Tomēr jebkurā gadījumā katastrofas nebūs.

"Pati par sevi Krievijas banku atslēgšana no SWIFT nozīmē vien finanšu transakciju sadārdzināšanos un palēnināšanos starp kontrahentiem. Skaidrs, ka tradicionālās ķēdes tiks izjauktas, un to atjaunošanai būs vajadzīgs laiks. Taču vienas vai divu nedēļu laikā ir iespējams to izdarīt," norāda vadošais QBF analītiķis Oļegs Bogdanovs.

Taču eksperts piebilda: ja atslēgšanai sekos Krievijas rezidentu dolāru līdzekļu iesaldēšana, tirgos ir iespējama paniska reakcija. Būs nepieciešams ceturksnis vai divi, lai viss norimstos, bet galu galā finanšu saites tiks atjaunotas.

Nenovēršamas ir straujas valūtas svārstības. Tomēr pēc īsa turbulences perioda rubļa kurss atgriezīsies pie normas.

Paši maksās dārgāk

Tomēr otrais aspekts, kas saistīts ar Krievijas atslēgšanu no SWIFT liek domāt, ka tālāk par draudiem lieta neies. Pirmkārt, SWIFT ir privāta kompānija, kas pelna uz Krievijas banku rēķina. Tās izmanto sistēmu ne tikai starptautiskajām, bet arī iekšzemes starpbanku transakcijām. Lai SWIFT kādu atslēgtu, ir nepieciešams ES lēmums vai ASV sankcijas pret pašu SWIFT. Taču šajā gadījumā tiks skarti Krievijas tirdzniecības partneri - Eiropas un ASV bizness.

"To var uzskatīt par nepārvāramās varas apstākli, kas neļaus Krievijas uzņēmumiem un valstij apmaksāt esošās saistības. Valsts ārējais parāds ir aptuveni 450 miljardi dolāru. Tādējādi kreditoriem radīsies finansiālas problēmas. Turklāt būs apgrūtinātas operācijas ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, kuru vidū lielākā ir Eiropas Savienība. Aicinājumi Eiropas Parlamentā ir vien tirgus populisms un nekas vairāk," uzskata uzņēmuma "Otkritij Broker" vadošais analītiķis Andrejs Kočekovs.

Grūti būs arī ASV. Pirmkārt, Vašingtonas ietekme uz SWIFT ir hipotētiska, jo tās galvenā mītne atrodas Beļģijā. Otrkārt, Krievija var atbildēt ar stingrām sankcijām pret amerikāņu bankām un politiķiem

29
Tagi:
Finanses, Krievija, Eiropa
Pēc temata
"Ekstremālas" sankcijas: ASV plāno ķerties pie Krievijas valsts parāda
"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Pentagons

Ielenkts un ļoti bīstams. Pentagons izšķīries par tehnoizrāvienu

32
(atjaunots 15:37 13.04.2021)
Kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Īstais brīdis teikt, ka saņemtas divas ziņas, un abas ir labas, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Pirmkārt, Pentagons atzinis, ka atpaliek no saviem tiešajiem konkurentiem, kurus likvidēt, pēc paša vārdiem, varēšot apmēram pēc septiņiem gadiem. Otrkārt, tas liecina, ka vismaz septiņus gadus vēl dzīvosim – bez Trešā pasaules kara. Savienotās Valstis tak nedosies karā nonēsātās lupatās. Vismaz viņu Aizsardzības ministrija pagaidām tikai domā, ko vilkt mugurā izrāvienam.

"Ātrās reaģēšanas tehnoloģiju pārvalde patlaban meklē ultrainovācijas, kas nodrošinās izrāviena iespējas, lai stātos pretī praktiski vienlīdz spēcīgam pretiniekam un nivelēs trūkumus kopīgo misiju ietvaros," Loida Ostina resors izsludinājis "atjautības konkursu". Tas ieplānots rudenī. No kompetentajām kompānijām gaida ierosinājumus un projektus tādās jomās kā mākslīgais intelekts, 5G militārais pielietojums, kvantu, kosmiskās, hiperskaņas un kibertehnoloģijas.

Pie tam militārais budžets aug ar katru gadu. Pašreizējais – 730 miljardi. Iznāk, par velti mīlēts? Pareizāk sakot, ne par velti, tikai mīlestība tāda pavārga. Konkurenti apsteidz.

Principā, karavīri parasti izvēlas izrauties no ielenkuma. Pentagonu iejož lokā vienīgi valsts rūpes un uzmanība. Tas ir ielenkts un ļoti bīstams. To lolo un mīl. Nenoraida nevienu niķi. Pat mazuļus ļauj sist –pašapliecināšanās labad. Nu, bet, ja netiek galā arī ar mazajiem, tik un tā iegalvo, ka visā pasaulē nav neviena par to stiprāka un uzticamāka.

Patiešām, nebija gan. Tikai, kamēr Pentagons grozījās un flirtēja, lepni spogulī skatīdamies, krievi bez liekām runām biezā mežā, paturot prātā spēkavīrus, nemanāmi kļuva par citiem spēcīgāki.

Naudas nav, bet noturējās, kļuva stiprāki un izrāvās. Un te – paskat vien, pamēģini panākt, viņiem tagad ir hiperskaņa. Bet ASV pat novatorisku izrāvienu sāk tikai ātrās, pat ne reaktīvās reaģēšanas tehnoloģiju vadībai. Tāpēc "virtuālo tikšanos risinājumu meklēšanai" organizēs tikai rudenī, bet kaut kādas manāmas kustības sāksies tikai 2028. gadā. Viņiem visiem kopā vajadzētu pastrādāt pie iesaukuma varenajā amerikāņu armija un palūgt vājākus ienaidniekus mazliet pagaidīt. Citādi vēl iznāks tā, ka pēc izrāviena amerikāņi izies pie frontes līnijas, bet tur atkal neviena nebūs. Visi būs priekšā.

32
Tagi:
Pentagons
Pēc temata
Kāpēc KDLO vajadzīgs tik liels skaits militāro mācību? Kādi ir galvenie izaicinājumi?
"Mums nav izredžu": Pentagons stāsta par Krievijas armijas priekšrocību
"Nav iespējams netrāpīt": ar ko apbruņos Krievijas JKF jaunos kuģus
"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam

Apelsīni garšo pēc zivīm: "garais Covid" mēnešiem ilgi moka pacientus

0
(atjaunots 15:40 14.04.2021)
No hroniska noguruma 23 gadu vecumā līdz aknu un sirds bojājumiem: kādas koronavīrusa ilglaicīgas sekas fiksē ārsti un zinātnieki.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Kopējais Covid-19 slimnieku skaits Latvijā kopš pandēmijas sākuma pārsniedz 100 000 cilvēku, visbiežāk runa ir par vieglu vai vidēju slimības gaitu. Taču ārsti un zinātnieki arvien biežāk ievēro, ka daļai no pārslimušajiem, īpaši tiem, kuriem bijusi smaga slimības gaita, pēc pārslimošanas turpinās veselības problēmas. Speciālistu vidē šādu sindromu dēvē par "garo Covid", un pagaidām par to daudz vēl nav zināms. Ar ko saskaras daži pārslimojošie, noskaidroja LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens".

Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Ludmila Vīksna Ludmila Vīksna stāsta, ka dažos gadījumos simptomi var saglabāties ilgu laiku, bet ir pacientu grupas, kuriem simptomi parādās pēc 3-4 vai pat vairāk mēnešiem pēc slimības.

Vīksna tāpat pievērš uzmanību trešajai pacientu grupai – tie ir cilvēki ar aknu bojājumiem, kas ir īpaši bīstami, jo " aknas vispār nesāp praktiski". Pētnieki arī konstatēja, ka deviņos no desmit gadījumiem mirušajiem no Covid, kuriem agrāk nebija patoloģiju, autopsija atklāja aknu bojājumus. Bet tiem, kuri izveseļojās, normālās šūnas aizvietotas ar saistaudiem.

Kopumā pētnieki atzīme, ka aptuveni katram desmitajam pacientam ir kādas ilgstošākas sūdzības.

Pneimonologs Viesturs Šiliņš norāda, ka tiek fiksētas pneimonijas ar smagiem simptomiem, elpas nepietiekamību, ļoti nepatīkamu sauso klepu.

Kardiologs Roberts Feders brīdina par bīstamu vīrusa ietekmi uz sirdi, piemēram, Covid var izraisīt mikrotrombu veidošanos, kas var kļūt par infarkta cēloni. Tiesa, viņš norāda, ka sūdzības par sāpēm sirdī ne vienmēr liecina par sirds slimībām – dažreiz runa ir par nervu sistēmas bojājumiem.

Šo problēmu pēta arī Latvijā. Kā pastāstīja Austrumu slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, klīnikā nonāk pacienti, kuri pārslimojuši pirms 4-6 mēnešiem, un ap pusi no viņiem sūdzas par galvassāpēm, atmiņas traucējumiem, koncentrēšanās grūtībām, izteiktu nogurumu. Pacientu daļai ir autonomās nervu sistēmas traucējumi, bet autonomā nervu sistēma jau atbild par visu iekšējo orgānu darbību.

COVID-19
© Sputnik / Кирилл Каллиников

"Pacientiem bieži vien bija sirdsklauves, mainīgs asinsspiediens, var būt svīšanas problēmas un tādas lietas," Karelis apraksta simptomus.

Pacientus ar hronisku nogurumu pēta arī ārzemēs, pagaidām konkrētu secinājumu nav, bet ir hipotēze, ka koronavīruss pamodina organismā snaudošos citus vīrusus, piemēram, herpes vīrusu, kas savukārt, izraisa citas saslimšanas.

Pacientu stāsti

Brigita dažreiz izjūt paniku un pēkšņas sāpes, viņa izslimoja ar koronavīrusu pagājušā gada novembrī. Līdz tam savos 23 gados viņa vienmēr bijusi veselīga, bet tagad jūtas kā ne savā ķermenī.

"Man uznāk pēkšņas sāpes kaut kādās ķermeņa daļās, un tas nav tāpēc, ka man būtu...  kaut kas sāpētu pēkšņi. Tas ir tādēļ, ka man šie te nervu gali ir kairināti. (..) Neirologs teica, ka šis  kairinājums var būt arī ilgstošs," stāsta par savām sajūtām Brigita.

Madara arī saslimusi ar koronavīrusu 2020. gada novembrī, nesen viņai parādījās ožas halucinācijas.

"Pirms divām nedēļām man parādījās ožas halucinācijas. Es, teiksim, dzeru kafiju, bet jūtu kaut kādu tādu nepatīkamu smaku, kaut kādu tā kā ķīmisku. Var būt kaut ko — es nezinu, pat grūti izskaidrot. Tad vēl pēc kāda britiņa arī garšas halucinācijas. Piemēram, apelsīns man garšo pēc zivīm vai kaut kā tamlīdzīga," stāsta Madara.

Pētnieki no ASV Neiroloģijas akadēmijas izpētījuši 800 veselības aprūpes darbiniekus, kuri pārslimojuši ar koronavīrusu, un secinājuši, ka aptuveni 600 no viņiem slimošanas laikā zaudēja ožu, un pat pēc pieciem mēnešiem pusei no viņiem oža vēl nebija atgriezusies. Šo sindromu dēvē par anosmiju, un tas ir saistīts ar nervu sistēmas bojājumiem, tomēr pētnieki cer, ka ar laiku oža atjaunosies.

Vairāki pārslimojušie pastāstīja žurnālistiem par to, ka turpina izjust bezspēku un nogurumu. Viena paciente, kas pārslimojusi decembrī, pastāstīja, ka viņai sākuši pastiprināti izkrist mati, un situācija neuzlabojās, lai gan viņa dzer vitamīnus, lieto speciālos šampūnus un ievēro ārstu ieteikumus. Otra paciente, Sabīne, ar Covid-19 saslimusi 2020. gada oktobrī, viņa pastāstīja, ka cieš no aizdusas pat pie nelielas slodzes. Sabīne vērsās pie kardiologa, kurš izrakstīja zāles. Tāpat Sabīne novērojusi pastiprinātu matu izkrišanu.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc, ja tik un tā var saslimt, izskaidro epidemiologs
Ierobežojumus Latvijā var mazināt jau pēc divām nedēļām: kādus variantus izskata