ASV Aizsardzības ministrijas galvenā mītne. Foto no arhīva

zāģē Amerikā: atrasts "korupcijas melnais caurums"

59
(atjaunots 08:46 05.02.2020)
Laikā, kad aizokeāna mediji aizrautīgi apspriež Donalda Trampa impīčmentu, informācijas telpas otrajā plānā aizbīdīti divi milzīgi korupcijas skandāli, kuri gan būtu pelnījuši lielāku uzmanību vismaz tādēļ, ka zināmā mērā saistīti ar Krieviju un Ukrainu.

Viens no pazīstamākajiem un populārākajiem argumentiem pret Krievijas ārējo un iekšējo politiku, kā arī pret jebkādām investīcijām Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā parasti iekļaujas formulā "ASV jebkurā gadījumā naudas ir vairāk, un Pentagona budžets vienmēr vairākkārt pārsniedz Krievijas federālā budžeta ienākumus, tātad Krievijai nav pat jēgas mēģināt aizstāvēties – vajag kapitulēt un lūgt Vašingtonai piedošanu par visu". Šis arguments norakstīts no amerikāņu analītiskajiem materiāliem, kuru autori, pateicoties tādiem pašiem aprēķiniem un salīdzinājumiem, secina (diezgan naivi), ka konflikta gadījumā ASV viena pati var droši stāties pretī visai pasaulei, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Atstāsim malā faktu, ka kodolsavaldīšanas, hibrīdkaru un asimetrisku ietekmes pasākumu ērā ir ļoti naivi salīdzināt militāro potenciālu no budžeta viedokļa, un paskatīsimies vērīgāk uz amerikāņu armijas leģendāro budžetu. Par laimi, mūsu vietā jau pacentušies ASV valsts auditori – viņi organizējoši visaptverošu Aizsardzības ministrijas finanšu pārbaudi.

Aizokeāna medijus rezultāti šokēja: "Melnais caurums Pentagona grāmatvedībā sastāda 35 triljonus dolāru. Diezin vai tas varētu sagādāt pārsteigumu struktūrai, kas, labi zināms, nekad nav varējusi izturēt auditu bez problēmām, tomēr Pentagonam izdevies šokēt dažus novērotājus ar jauno finansiālo rādītāju publikāciju. Entonijs Karpačo no Bloomberg atklāja, ka 2019.gadā Aizsardzības ministrija atvēlējusi 35 triljonus dolāru "grāmatvedības uzskaites korekcijai", kas krietni vien pārsniedz 30,7 triljonus dolāru koriģējumiem, kas bija fiksēti 2018.gadā," vēsta portāls Yahoo Finance.

Protams, nebūt ne visa nauda ir nozagta vai iekļauta korupcijas shēmās, jo, lai kā gribētos, nevar ieraut korupcijas shēmās summas, kas pārsniedz visu ASV IKP, nerunājot jau par militāro budžetu. Ekonomikas jomā strādājošie aizokeāna žurnālisti saprātīgi atzīmē, ka visas šīs "pārmaiņas grāmatvedībā" veiktas vienkārši tāpēc, lai vispār neviens netiktu skaidrībā ar militārā resora finansēm: lielais skaits pārmaksu, dubulta un pat trīskārša vienas un tās pašas naudas uzskaite, tai pārvietojoties pa dažādiem kontiem un citi finansiālie triki padara neiespējamu līdzekļu tēriņu efektivitātes vērtējumu. Līdzīgs rezultāts tika panākts pēc audita 2018.gadā, kad grāmatvedības korekciju kopsumma sastādīja apmēram 30 triljonus.

2019.gadā Pentagons ar lepnumu atskaitījās par to, ka ticis galā ar veseliem 23% pretenziju, kas radušās 2018.gada auditā, un uzskata to par milzu panākumiem. Bijuši arī mēģinājumi novērtēt finansiālo situāciju "no apakšas", tas ir, veikt konkrēto izdevumu auditu, taču tāpat ar bēdīgiem rezultātiem.

Izdevums Salon citē Afganistānas rekonstrukcijas speciālā inspektora atskaites: "No 10 līdz 43 miljoni dolāru iztērēti vienas degvielas uzpildes stacijas būvdarbiem Afganistālas laukos, (..) 150 miljoni iztērēti elegantām privātajām villām amerikāņiem, kam bija jāpalīdz nostiprināt Afganistānas ekonomika, (..) desmitiem miljonu iztērēti velti neveiksmīgām Afganistānas rūpniecības uzlabošanas programmām, kas vērstas uz lielāka derīgo izrakteņu, naftas un dabasgāzes ieguvi valstī."

Pārulkosim vienkāršākā valodā: militārie apakšuzņēmēji – privātas kompānijas ar ciešiem sakariem amerikāņu politiskajā elitē, vienkārši sazāģējuši naudu no militārā budžeta. Pentagona vai konkrētu militāro programmu audita publikācija saceltu par milzīgu skandālu, taču ik reizi mediji un sabiedrība sameklē sev kādu citu aizrautīgu tēmu diskusijai, bet tiem, kuri pārdzīvo par amerikāņu militārā budžeta apmēriem, jāņem vērā, ka ļoti liela daļa Pentagonā ieguldīto dolāru pārvēršas nevis par tankiem un raķetēm, bet gan par cipariem amerikāņu militāro apakšuzņēmēju un lobētāju kontos.

Ar militāro un "diplomātisko" budžetu izmantošanu politiķu kapitāla pieaugumam saistīts vēl viens svaigs korupcijas skandāls, pareizāk sakot, pazīstamā Vašingtonas korupcijas pētnieka Pītera Šveicera skandalozā grāmata "Korupcijas profili", kurā, piemēram, figurē vēl viena epizode no ASV bijušā viceprezidenta Baidena ģimenes klana biznesa.

"Džeimss Baidens (Džo Baidena brālis – red.) sāka darbu (celtniecības kompānijā – red.) "HillStone" tieši tajā brīdī, kad kompānija sāka pārrunas par lielu kontraktu kara plosītajā Irākā. Pusgadu vēlāk kompānija paziņoja par kontraktu 100 tūkstošu māju celtniecībai. Tā bija daļa no 35 miljardus dolāru vērtā darījuma, ko ieguva Dienvidkorejas kompānija "TRAC Development", (no kuras - red.) HillStone tāpar saņēma 22 miljonus dolāru līgumu ar ASV federālo valdību par būvdarbu projekta pārvaldi Valsts departamenta vajadzībām."

Dienvidkorejas apakšuzņēmēji un viņu amerikāņu partneri – lobētāji no "HillStone" izgāza kontraktu – to atzina paši kompānijas īpašnieki, taču, no otras puses, viņi nekautrīgi runāja ar to, ka kontrakts (un ar to saistītā nauda) bija saņemti, pateicoties politiskajiem sakariem.

"Deivids Rihters, kompānijas dibinātāja dēls, nekautrīgi pastāstīja, ar ko saistīti "HillStone" panākumi valsts kontraktu saņemšānā. Viens no investoriem, kuri piedalījās slēgtajā apspriedē, piezīmēja, ka ir ļoti ērti, ja ir "tāds partneris, kā brālis – viceprezidents".

Šveicera grāmatā detalizēti aprakstīti viceprezidenta Baidena ģimenes locekļu daudzus miljardus vērtie līgumi un biznesa projekti, pie tam dīvainas apstākļu sakritības dēļ viņu panākumi biznesā pagaisa 2026.gadā, tiklīdz Baltajā namā nomainījās administrācija. Tiesa, spriežot pēc jau minētajiem militārā budžeta auditiem, varas nomaiņa nenozīmē, ka mainās arī apšaubāmās finansiālās shēmas.

Šveicers pievērsa uzmanību vēl vienam svarīgam aspektam, kas saberž pīšļos mītu par amerikāņu politiķu neiedomajamo patriotismu. Ja epizodē, kurā Džo Baidena dēls bez jebkādām speciālajām zināšanām saņēma amatu un naudu no Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma", saskatāma vienkārši ASV tradicionālā laupīšana kolonijā, citas epizodes tā raksturot nevar.

Dažos gadījumos augstākstāvošo amerikāņu politiķu ģimenes saņēma naudu nevis no kolonijām, bet gan no Vašingtonas ģeopolitiskajiem oponentiem.

Ko vērts ir viens pats piemērs par investīciju fondu "Rosemont Seneca", ko kopīgiem spēkiem nodibināja Džo Baidena un Džona Kerija bērni.

"Mazāk nekā gadu pēc "Rosemont Seneca" atvēršanas Hanters Baidens un Devons Ārčers bija Ķīnā un saņēma piekļuvi augstākajā līmenī. (..) "Rosemont Seneca Partners" vienojās par ekskluzīvu darījumu ar Ķīnas ierēdņiem, ko viņi parakstīja aptuveni desmit dienas pēc Hantera vizītes Ķīnā kopā ar tēvu. Spēcīgākā finanšu struktura Ķīnā, valsts Bank of China nodibināja kopuzņēmumu ar "Rosemont Seneca". (..) Vārdu sakot, Ķīnas valdība burtiski finansēja biznesu, kas tai piederēja kopā ar divu ietekmīgāko amerikāņu ierēdņu dēliem," Pīters Šveicers stāstīja The New York Post, atsaucoties uz oficiālajiem dokumentiem, kā arī ĶTR un ASV mediju sniegto informāciju.

Žurnālists apgalvo, ka šis kopprojekts pēc tam palīdzējis importēt Ķīnā no ASV dubultas nozīmes tehnoloģijas. Teorētiski tam visam vajadzēja apglabāt vairāku ietekmīgu amerikāņu politiķu klanu politiskās karjeras, taču nekas tamlīdzīgs nenotika.

Kā tad iznāca, ka, neskatoties uz it  kā skaļu korupcijas izmeklēšanu un skandaloziem bestselleriem, kuri atklāj ēnu finanšu shēmas, korupcijas uztveres reitingos visā pasaulē ASV atrodas augstās, "tīrās" vietās? Pirmkārt, organizācijas, kas sastāda tādus reitingus, bieži vien (caur starpniekiem) saņem finansējumu no tiem pašiem valsts avotiem vai tiem pašiem ēnu shēmu beneficiāriem. Tātad viņiem ir iemesls nebojāt Vašingtonas imidžu. Otrkārt un galvenokārt: nav neviena, kas vēlētos sagraut esošo korupcijas sistēmu, un konflikts izceļas tikai par to, kas būs tās beneficiārs nākamajā elektorālajā ciklā – republikāņi vai demokrāti. Un šajā kontekstā visi, kas neliekuļoti tic Vašingtonas tīrsirdīgajai vēlmei cīnīties ar korupciju citās valstīs, izskatās milzum naivi. It īpaši, ja parēķināsim peļņu, ko amerikāņu politiķi guvuši uz Irākas, Afganistānas vai Ukrainas ekonomikas gruvešiem.

59
Pēc temata
Pret ASV prezidentu likts lietā galvenais ierocis. Viņu ieskauj nodevība
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
Eiropas valstis tērē aizsardzībai pieckārt vairāk nekā Krievija
Sociālajai aprūpei jāpieliek punkts: ASV dzēsīs valsts parādu uz pensionāru rēķina
Plaušu mākslīgas ventilācijas iekārta, foto no arhīva

Latvijai nāksies glābt cilvēkus, arī tos, kuri nerunā latviski

17
(atjaunots 13:03 27.10.2020)
Ja Covid-19 pandēmija Latvijā nonāks tiktāl, ka slimnīcās pietrūks vietu un iekārtu, nāksies šķirot cilvēkus "perspektīvajos" un "neperspektīvajos". Vai šķirot pēc valsts valodas zināšanām? Citādi tak vēl, nedod Dievs, būs jāatdod dzīvība "okupanta" labā!

Jau iepriekš es gribu lūgt piedošanu par šo rakstu. Dažkārt žurnālista uzdevums ir parādīt publikai kaut ko nepatīkamu, kādu pumpu vai čūlu. Tāpēc negribu kaunināt portālu Pietiek.com, kas devis vārdu autoram ar Steidzītes Freibergas pseidonīmu. Ir jāzina: sabiedrībā ir arī tāds viedoklis.

Nav gan zināms, cik plaši tas izpleties iedzīvotāju un politiķu prātos. Organisms var būt slims, lai arī ārēji slimība neizpaužas. Tikai suņanagla kaut kur pakaļpusē (vai uz deguna) liecina par smagu kaiti.

Kā zināms, Latvijā sākušās diskusijas par to, vai vajag šķirot Covid-19 pacientus "perspektīvajos" – jaunajos un veselīgākajos, ko ir vērts ārstēt, un "neperspektīvajos", ko var kraut kaudzē slimnīcas koridorā vai iekšpagalmā, iepriekš izdarot humāno nomierinošo injekciju.

Viss jau sen ir izšķirots

Nu lūk. Steidzīte tagad piedāvā vienkāršu un taisnīgu pieeju. Viņa tikai dusmojas, ka politiķi un veselības aprūpes ierēdņi neredz acīmredzamas lietas.

"Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums. Par kādu šķirošanu tagad var runāt (ja tādu praksi vispār var uzskatīt par ārstu ētikas elementu), kad mūsu zeme pilna okupantu varzas (mūsu ārējā ienaidnieka) – piektās kolonnas, kura cītīgi veic savu "misiju" mūsu zemē?!" Steidzīte niknojās.

Viņa pieprasa "pozitīvu diskrimināciju" – pirmajā vietā vienmēr ir pamattauta un tikai pēc tam – visi pārējie, nerunājot jau par "okupantiem".

Tālāk autors runā par genocīdu, kas ir izvērsts pret latviešu tautu "okupantu" integrācijas mērcē, lai ari tās vietā jābūt dekolonizācijai. "Okupanti", klāsta Steidzīte, mums ir visapkārt, kur vien pagriezies – veikali ir krievvalodīgo pilni, ielas tāpat, kad aizej uz poliklīniku, dzirdi vienīgi viņus, aptiekā tas pats – un tu stāvi pacietīgi un gaidi, kad viņi nokārtos savas vajadzības.

Atdos savu dzīvību "okupantu" labā

Tas pats arī slimnīcā – ja tur nonācis latvietis, kuram pāri 75 gadiem, viņš, iespējams, atdos savu dzīvību šo savas zemes okupantu labā – ka tiem varbūt ir labākas spējas izdzīvot.

Tālāk runa ir par to, ka "okupanti" Latvijā nekaunīgi pieprasa savas tiesības (acīmredzot, runa ir par tiesībām uz dzīvību). "Okupantiem ir ļoti liela imunitāte pret visu sev nelabvēlīgo un, protams, milzīga nekaunība un visatļautība, taču latvietis diemžēl ir par gļēvu, lai viņiem skaidri pateiktu – vācies projām," klāsta autors.

Pēc tam Steidzīte apelē pie Latvijas ārstu un ierēdņu sirdsapziņas, taujā, kur paliek ētika un savas tautas mīlestība, pašcieņa, godprātība, apsaukā viņus par nodevējiem un neliešiem, pārmet aklumu pret cēliem mērķiem, augstiem ideāliem un taisnīgumu.

Nebiedējiet Eiropu

Ziniet, lai cik briesmīga šķistu Covid-19, Latvijai draud briesmīgāka kaite. Tas ir nacionālisms – fašisma un nacisma galvenais elements, kura ietvaros vienas nācijas intereses tiek stādītas augstāk par citām. Kādus upurus šī kaite nopļāvusi pagājušajā gadījumā, cik upurus tā vēl var prasīt...

Interesanti, ka nacionālisma un ksenofobijas piekritēji sevi dēvē par patriotiem. Patiesībā bieži vien iznāk otrādi – nacionālisms, kas izraisījis bailes par savas tautas un savas valodas pastāvēšanu, var maksāt valstij tās vienotību – to apliecina vienas bijušās brālīgās padomju republikas nesenā vēsture un pieredze.

Lai nu būtu, kā būdams, pagaidām Latvijā vēl ir Eiropas Savienības tautu draudzīgajā saimē un, kamēr tā ir, vecākie biedri neļaus tai pārlieku nosliekties uz radikālā nacionālisma pusi.

Tāpēc, mīļie eigēnikas eksperti, pašmāju "nepārcilvēki", mūsu dārgie "naftalīnā izpeldinātie hitlerjūgendi", pagaidām lēmumu par to, kam dzīvot, kam – ne, nepieņems pēc tautības, bet gan tā, kā tas pieņemts liberālā tirgus sabiedrībā: pēc prečskata un tirgus vērtības, lai arī "uz aci", nevērtējot slēptos talantus un vērtības, tādus kā latviešu valodas prasmes.

Nu, bet ja nacionālā ideja Latvijai šķitīs svarīgāka, nekā liberālā, un no tās novērsīsies apgaismotā Eiropa, tā var palikt viena pati milzīgā, biedējošā pasaulē, kur mudžēt mudž visādas briesmas... Tīrās šausmas.

17
Tagi:
latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Vai krievu pacientam arī uz nāves robežas jārunā latviski: pilsoņiem iesaka nomierināties
Vai krievvalodīgie mediķi ārstēs latviski runājošos patriotus?
Uzrunāja latviski un krieviski: Latvijas mediķi aicina neiziet no mājas
Gaisa komandpunkts Il-80 (Il-86 GKP)

"Jau būvē": kāpēc Krievija atgriežas pie "Pastardienas lidmašīnām"

31
(atjaunots 11:25 27.10.2020)
Plašs, labi aizsargāts, mūsdienīgs – jau tuvākajā nākotnē Bruņotie spēki saņems jaunus gaisa vadības punktus uz maģistrālā lainera Il-96-400M bāzes.

Rietumos tādus lidaparātus dēvē par "Pastardienas lidmašīnām". Ja sāksies Trešais pasaules karš, no valsts militārā un politiskā vadība no "lidojošajiem štābiem" organizēs aizsardzību un kontrolēs bruņotos spēkus uz zemes, jūrā un gaisā. Tādas klases lidmašīnas šodien ir tikai Krievijai un ASV. Par to īpatnībām un uzdevumiem portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Glābt vadību

Kodolvalstu attiecības ir saasinājušās līdz pēdējam. Diplomāti nonākuši strupceļā, valstis atsaukušas vēstniekus. Bruņotajos spēkos ieviests maksimālais gatavības režīms. Stratēģiskie bumbvedēji paceļas gaisā, atomzemūdenes ar ballistiskajām raķetēm iziet okeānā, pārvietojamie raķešu kompleksi iziet patruļu maršrutos. Pasaule sastingusi trešā pasaules kara gaidās.

Par laimi pagaidām tāds scenārijs ir fantastisks. Gan Krievija, gan ASV ļoti labi saprot, ka karš var ātri vien nonākt līdz kodolkaram un novest pie desmitiem miljonu upuru. Tomēr karavīri vienmēr ir gatavi ļaunākajam. Abas puses uzskata, ka pirmais trieciens tādā konfliktā nocirtīs pretiniekam galvu, atņems iespēju vadīt spēkus un organizēt pretestību. Galvenais mērķis ir militārie un politiskie centri.

Draudu brīdī Krievijas valdība un Bruņoto spēku augstākie komandieri stingras slepenības apstākļos tiks nogādāti kara aerodromā, kur viņus gaidīs spārnotie komandpunkti. "Pastardienas lidmašīnu" ekipāžu pamata uzdevums ir izvest valsts pirmās amatpersonas no uzbrukuma punkta un nodrošināt iespēju vadīt valsts aizsardzību no gaisa. Šo komandpunktu noturību nodrošina eskorta iznīcinātāji un degvielas uzpildes lidaparāti. Līdzīga taktika bija izstrādāta arī ASV jau aukstā kara gados.

Ilgi gaidītais aizvietotājs

Krievijas Gaisa kosmiskajos spēkos ir četras "Pastardienas lidmašīnas" Il-80, būvētas uz pasažieru laineru Il-86 bāzes. Jaudīga spēkiekārta, mūsdienīgi sakaru līdzekļi, dzīvības nodrošināšanas sistēma ļauj uzturēties gaisā vairākas dienas. Protams, uzpildot degvielu. No civilā priekšgājēja Il-080 atšķiras ar augstu "pieri" – lielu nodalījumu fizelāžas priekšgalā, kurā izvietotas dažādas radioelektroniskas iekārtas. Il-80 nav iluminatoru, lai ekipāža un pasažieri nekļūtu akli tuva kodolsprādziena rezultātā. Astes galā – izlaižama troses antena sakariem ar zemūdenēm.

Detalizēta informācija par Il-80 ir valsts noslēpums. Zināms tikai tas, ka lidaparātā ir aparatūra visu Bruņoto spēku veidu vadībai, paredzētas telpas augsti stāvošo pasažieru darbam un atpūtai, papildu degvielas tvertnes. Lidmašīna var pacelties no jebkura civilā vai kara aerodroma, tai ir aizsardzības līdzekļi no masu iznīcības ieročiem, tā spēj rīkoties autonomi, ja iznīcinātas virszemes un satelīta retranslācijas, sakaru un navigācijas sistēmas.

Tomēr Il-80 tiek izmantota BS jau vairāk nekā 15 gadus un lielāko daļu resursu jau izlietojusi. Turklāt Il-86 ir vidēji maģistrālie laineri. To praktiskais lidojuma attālums ir tikai 3800 kilometri, un gaisa komandpunktam tas ir par maz. Tāpēc lēmums izraudzīties Il-96-400M jaunās "Pastardienas lidmašīnas" bāzei ir saprotams – tās lidojuma attālums ar maksimālu slodzi sasniedz apmēram 9 tūkstošus kilometru.

"Lidojošās viesnīcas"

ASV Bruņotajos spēkos ir četras lidmašīnas E-4B Nightwatch ("Naktssardze"), kas radītas uz aviolainera Boeing-747 bāzes. Katra uzņem līdz 100 cilvēkus un ar regulāru degvielas uzpildi var uzturēties gaisā nedēļu. E-4B ir aizsargātas no kodolsprādziena kaitīgajiem faktoriem, tās pārpilda modernas radioelektroniskās iekārtas. Patiesībā amerikāņu "Pastardienas lidmašīna" ir lidojoša viesnīca. Tur ir viss vairākas dienas ilgam autonomam darbam nepieciešamais – virtuve, sanitārās telpas, atpūtas zona, guļamtelpas, sapulču telpa ar galdu un deviņiem krēsliem, sakaru zona ar 29 darba vietām, citas telpas. Interjers izceļas ar komfortu, iekārtas ir ergonomiskas. Iespējams, tāpēc ASV augstākās amatpersonas ilgstošiem lidojumiem vizītēs uz citām valstīm nereti izvēlas E-4B, nevis klasiskās prezidenta lidmašīnas Air Force One.

Lidmašīnas E-4B ir krietni vien vecākas nekā Krievijas Il-80. Tās uzņemtas ekspluatācijā jau 70. gados. Tiesa, tās tiek pastāvīgi modernizētas. 2015. gadā daļa lidaparātu tika pārprogrammēti, sakaru iekārtas ir modificētas. Lidmašīnas saņēmušas liela ātruma interneta pieslēgumu, platjoslas satelīta sakarus, speciālus aizsargātus kanālus ar augstu caurlaides spēju. E-4B lidojuma attālums – 11 tūkstoši kilometru.

Bez tam amerikāņiem ir 16 lidmašīnas E-6, kas paredzētas rezerves sakaru sistēmas nodrošināšanai ar stratēģiskajām atomzemūdenēm, kā arī ASV Bruņoto spēku Apvienotā stratēģiskā štāba gaisa komandpunkta funkcijām. Kara gadījumā šīs mašīnas izies patruļās Atlantijas un Klusā okeāna zonā, uzturot sakarus ar zemūdenēm un "Pastardienas lidmašīnām" E-4B.

31
Tagi:
Pentagons, krievu ierocis, Krievijas GKS, Krievija
Pēc temata
ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos
Tukšs naudasmaks, foto no arhīva

Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija

0
(atjaunots 14:09 27.10.2020)
Latvija izrādījusies paskopa dīkstāves pabalstu ziņā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Bailēs par nākotni iedzīvotāji cenšas tērēt mazāk, tāpēc patēriņa tirgū vērojama lejupslīde.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Baltijas valstu ekonomisko rādītāju analīze salīdzinājumā ar kaimiņiem demonstrē vismaz divkāršu patēriņa tirgus lejupslīdi. Pie tā vainojami... dīkstāves pabalsti. Tā uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa. Izmaksas bija nenozīmīgas, cilvēki vispār nesagaidīja nekādu sociālo palīdzību. Bailes par nākotni lika pievērt naudas maciņus.

Privātais patēriņš Latvijā saruka vairāk nekā par 20%, bet Igaunijā – mazāk nekā par 10%, Lietuvā – mazliet vairāk nekā par 5%. Latvija ieņem vidējo vietu iedzīvotāju skaita ziņā Baltijā, tomēr izrādījusies pati skopākā, sniedzot atbalstu krīzes apstākļos. Izmaksas nesasniedza ne 800 miljonus eiro. Lietuva izmaksāja vairāk nekā 1,4 miljardus, Igaunija – gandrīz 1,5 miljardus. Tā kā visas trīs valstis iekšzemes koppoduktu pārsvarā veido uz pakalpojumu sfēras rēķina, ekonomiku virs ūdens notur patēriņa tirgus. Lietuvā to aptvēra vislabāk: dīkstāves pabalstos tur izmaksāja divreiz vairāk nekā Latvijā, turklāt Lietuva piešķīra līdzekļus sociālajai palīdzībai, kas pārsniedza dīkstāves pabalstu apjomu.

Dombrovska darbības atbalsis

Krīzes laikā pieprasījums nekrītas tāpēc, ka samazinās cilvēku ienākumi, paskaidroja Bērziņa. Viņa akcentēja, ka pieprasījumu lielā mērā ietekmē patērētāju noskaņojumus, kuri izvēlas – tērēt naudu vai netērēt. Tāpat stāvokli ietekmē iepriekšējo krīžu pārvarēšanas pieredze.

2009. gada krīzes pieredze Latvijā ir tagadējā eirokomisāra Valda Dombrovska "veiksmes stāsts": siksnu pievilkšana un nekustamo īpašumu zaudēšana līdz ar tālāku emigrāciju.

Kopš tā laika emigrācijas iespējas ir būtiski sarukušas, hipotekāro kredītu skaits – samazinājies. Tauta atsaukusi atmiņā tikai siksnu savilkšanu un disciplinēti reaģēja. Tāpēc patērētāju pārliecības indeksa ziņā Igaunija un Lietuva 2020. gada martā kritās par 10%, bet Latvija – par 20%, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju – 14%.

Uzņēmējdarbības atbalsta aspektā Kariņa valdība it kā izskatās tīri labi – šiem nolūkiem piešķirtas gandrīz tikpat lielas summas, kādas atvēlēja Lietuva, un vairāk nekā Igaunijā. Tomēr no 400 miljoniem eiro, kas iztērēti šiem mērķiem, lauvas tiesu dabūjusi nacionālā aviokompānija airBaltic. Izrādījās, ka tā nav piebarojama: aviopārvadājumi un tūrisms Latvija uzrādījuši lielāko kritumu pakalpojumu eksporta jomā. Jā, aviokompānija ir jāsaglabā, tomēr daudz vairāk vajadzīga resursu sadale. Piemēram, Igaunija steigšus finansēja valsts pasūtījumus infrastruktūras projektiem no krīzes budžeta. Latvijā tikai uzlēja asfaltu uz ceļiem, jo visam pārējam nevar ne konkursus organizēt, ne rezultātus apkopot.

Valsts palīdzība iedzīvotājiem – tas nav tikai maksātspējīgā pieprasījuma pašreizējo problēmu risinājums, runa ir arī par pamatu zem kājām nākotnē, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste. Tāpēc ir īpaši svarīgi kritiski novērtēt paveikto un koriģēt politiku.

Krīzes pirmajā vilnī Latviju glāba pārtikas produktu (pirmās nepieciešamības preces) un elektronisko iekārtu, kā arī kokmateriāla eksports, ko Eiropa sāka pirkt mājokļu remontdarbiem apstākļos, kad citi tēriņi izrādījās neiespējami. Taču tā ir īstermiņa tendence. Nākotnē jāpieņem stratēģiski lēmumi, ņemot vērā kardinālās izmaiņas piegādes ķēdītēs.

Skaidrs, ka Eiropa vēlas tās saīsināt, padarīt drošākas un izvietot vitāli svarīgu preču un farmaceitisko līdzekļu ražotnes savā teritorijā, nevis valstīs ar lētu darbaspēku. Latvija ir tuvāk nekā Ķīna (Šveice ir aizmirsta), tomēr darba spēks te ir mazliet lētāks nekā citās valstīs. LB speciāliste uzskata, ka atlicis tikai radīt investīcijām pievilcīgu vidi. Tiesa, diezin vai to veicinās Finanšu ministrijas nesenās iniciatīvas nodokļu jomā.

Un, visbeidzot, IT strauji dodas uz priekšu, jo bizness ir pievērsies jaunu tehnoloģiju un platformu ieviešanai. Iespējams, šajā ziņā palīdzēs arī emigranti no Baltkrievijas. Viņi jau apsolījuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veselu 1000 darba vietu. Ņemot vērā 80 000 bezdarbnieku, tas nav daudz, tomēr labāk nekā nekas.

0
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt