ASV Aizsardzības ministrijas galvenā mītne. Foto no arhīva

zāģē Amerikā: atrasts "korupcijas melnais caurums"

59
(atjaunots 08:46 05.02.2020)
Laikā, kad aizokeāna mediji aizrautīgi apspriež Donalda Trampa impīčmentu, informācijas telpas otrajā plānā aizbīdīti divi milzīgi korupcijas skandāli, kuri gan būtu pelnījuši lielāku uzmanību vismaz tādēļ, ka zināmā mērā saistīti ar Krieviju un Ukrainu.

Viens no pazīstamākajiem un populārākajiem argumentiem pret Krievijas ārējo un iekšējo politiku, kā arī pret jebkādām investīcijām Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā parasti iekļaujas formulā "ASV jebkurā gadījumā naudas ir vairāk, un Pentagona budžets vienmēr vairākkārt pārsniedz Krievijas federālā budžeta ienākumus, tātad Krievijai nav pat jēgas mēģināt aizstāvēties – vajag kapitulēt un lūgt Vašingtonai piedošanu par visu". Šis arguments norakstīts no amerikāņu analītiskajiem materiāliem, kuru autori, pateicoties tādiem pašiem aprēķiniem un salīdzinājumiem, secina (diezgan naivi), ka konflikta gadījumā ASV viena pati var droši stāties pretī visai pasaulei, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Atstāsim malā faktu, ka kodolsavaldīšanas, hibrīdkaru un asimetrisku ietekmes pasākumu ērā ir ļoti naivi salīdzināt militāro potenciālu no budžeta viedokļa, un paskatīsimies vērīgāk uz amerikāņu armijas leģendāro budžetu. Par laimi, mūsu vietā jau pacentušies ASV valsts auditori – viņi organizējoši visaptverošu Aizsardzības ministrijas finanšu pārbaudi.

Aizokeāna medijus rezultāti šokēja: "Melnais caurums Pentagona grāmatvedībā sastāda 35 triljonus dolāru. Diezin vai tas varētu sagādāt pārsteigumu struktūrai, kas, labi zināms, nekad nav varējusi izturēt auditu bez problēmām, tomēr Pentagonam izdevies šokēt dažus novērotājus ar jauno finansiālo rādītāju publikāciju. Entonijs Karpačo no Bloomberg atklāja, ka 2019.gadā Aizsardzības ministrija atvēlējusi 35 triljonus dolāru "grāmatvedības uzskaites korekcijai", kas krietni vien pārsniedz 30,7 triljonus dolāru koriģējumiem, kas bija fiksēti 2018.gadā," vēsta portāls Yahoo Finance.

Protams, nebūt ne visa nauda ir nozagta vai iekļauta korupcijas shēmās, jo, lai kā gribētos, nevar ieraut korupcijas shēmās summas, kas pārsniedz visu ASV IKP, nerunājot jau par militāro budžetu. Ekonomikas jomā strādājošie aizokeāna žurnālisti saprātīgi atzīmē, ka visas šīs "pārmaiņas grāmatvedībā" veiktas vienkārši tāpēc, lai vispār neviens netiktu skaidrībā ar militārā resora finansēm: lielais skaits pārmaksu, dubulta un pat trīskārša vienas un tās pašas naudas uzskaite, tai pārvietojoties pa dažādiem kontiem un citi finansiālie triki padara neiespējamu līdzekļu tēriņu efektivitātes vērtējumu. Līdzīgs rezultāts tika panākts pēc audita 2018.gadā, kad grāmatvedības korekciju kopsumma sastādīja apmēram 30 triljonus.

2019.gadā Pentagons ar lepnumu atskaitījās par to, ka ticis galā ar veseliem 23% pretenziju, kas radušās 2018.gada auditā, un uzskata to par milzu panākumiem. Bijuši arī mēģinājumi novērtēt finansiālo situāciju "no apakšas", tas ir, veikt konkrēto izdevumu auditu, taču tāpat ar bēdīgiem rezultātiem.

Izdevums Salon citē Afganistānas rekonstrukcijas speciālā inspektora atskaites: "No 10 līdz 43 miljoni dolāru iztērēti vienas degvielas uzpildes stacijas būvdarbiem Afganistālas laukos, (..) 150 miljoni iztērēti elegantām privātajām villām amerikāņiem, kam bija jāpalīdz nostiprināt Afganistānas ekonomika, (..) desmitiem miljonu iztērēti velti neveiksmīgām Afganistānas rūpniecības uzlabošanas programmām, kas vērstas uz lielāka derīgo izrakteņu, naftas un dabasgāzes ieguvi valstī."

Pārulkosim vienkāršākā valodā: militārie apakšuzņēmēji – privātas kompānijas ar ciešiem sakariem amerikāņu politiskajā elitē, vienkārši sazāģējuši naudu no militārā budžeta. Pentagona vai konkrētu militāro programmu audita publikācija saceltu par milzīgu skandālu, taču ik reizi mediji un sabiedrība sameklē sev kādu citu aizrautīgu tēmu diskusijai, bet tiem, kuri pārdzīvo par amerikāņu militārā budžeta apmēriem, jāņem vērā, ka ļoti liela daļa Pentagonā ieguldīto dolāru pārvēršas nevis par tankiem un raķetēm, bet gan par cipariem amerikāņu militāro apakšuzņēmēju un lobētāju kontos.

Ar militāro un "diplomātisko" budžetu izmantošanu politiķu kapitāla pieaugumam saistīts vēl viens svaigs korupcijas skandāls, pareizāk sakot, pazīstamā Vašingtonas korupcijas pētnieka Pītera Šveicera skandalozā grāmata "Korupcijas profili", kurā, piemēram, figurē vēl viena epizode no ASV bijušā viceprezidenta Baidena ģimenes klana biznesa.

"Džeimss Baidens (Džo Baidena brālis – red.) sāka darbu (celtniecības kompānijā – red.) "HillStone" tieši tajā brīdī, kad kompānija sāka pārrunas par lielu kontraktu kara plosītajā Irākā. Pusgadu vēlāk kompānija paziņoja par kontraktu 100 tūkstošu māju celtniecībai. Tā bija daļa no 35 miljardus dolāru vērtā darījuma, ko ieguva Dienvidkorejas kompānija "TRAC Development", (no kuras - red.) HillStone tāpar saņēma 22 miljonus dolāru līgumu ar ASV federālo valdību par būvdarbu projekta pārvaldi Valsts departamenta vajadzībām."

Dienvidkorejas apakšuzņēmēji un viņu amerikāņu partneri – lobētāji no "HillStone" izgāza kontraktu – to atzina paši kompānijas īpašnieki, taču, no otras puses, viņi nekautrīgi runāja ar to, ka kontrakts (un ar to saistītā nauda) bija saņemti, pateicoties politiskajiem sakariem.

"Deivids Rihters, kompānijas dibinātāja dēls, nekautrīgi pastāstīja, ar ko saistīti "HillStone" panākumi valsts kontraktu saņemšānā. Viens no investoriem, kuri piedalījās slēgtajā apspriedē, piezīmēja, ka ir ļoti ērti, ja ir "tāds partneris, kā brālis – viceprezidents".

Šveicera grāmatā detalizēti aprakstīti viceprezidenta Baidena ģimenes locekļu daudzus miljardus vērtie līgumi un biznesa projekti, pie tam dīvainas apstākļu sakritības dēļ viņu panākumi biznesā pagaisa 2026.gadā, tiklīdz Baltajā namā nomainījās administrācija. Tiesa, spriežot pēc jau minētajiem militārā budžeta auditiem, varas nomaiņa nenozīmē, ka mainās arī apšaubāmās finansiālās shēmas.

Šveicers pievērsa uzmanību vēl vienam svarīgam aspektam, kas saberž pīšļos mītu par amerikāņu politiķu neiedomajamo patriotismu. Ja epizodē, kurā Džo Baidena dēls bez jebkādām speciālajām zināšanām saņēma amatu un naudu no Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma", saskatāma vienkārši ASV tradicionālā laupīšana kolonijā, citas epizodes tā raksturot nevar.

Dažos gadījumos augstākstāvošo amerikāņu politiķu ģimenes saņēma naudu nevis no kolonijām, bet gan no Vašingtonas ģeopolitiskajiem oponentiem.

Ko vērts ir viens pats piemērs par investīciju fondu "Rosemont Seneca", ko kopīgiem spēkiem nodibināja Džo Baidena un Džona Kerija bērni.

"Mazāk nekā gadu pēc "Rosemont Seneca" atvēršanas Hanters Baidens un Devons Ārčers bija Ķīnā un saņēma piekļuvi augstākajā līmenī. (..) "Rosemont Seneca Partners" vienojās par ekskluzīvu darījumu ar Ķīnas ierēdņiem, ko viņi parakstīja aptuveni desmit dienas pēc Hantera vizītes Ķīnā kopā ar tēvu. Spēcīgākā finanšu struktura Ķīnā, valsts Bank of China nodibināja kopuzņēmumu ar "Rosemont Seneca". (..) Vārdu sakot, Ķīnas valdība burtiski finansēja biznesu, kas tai piederēja kopā ar divu ietekmīgāko amerikāņu ierēdņu dēliem," Pīters Šveicers stāstīja The New York Post, atsaucoties uz oficiālajiem dokumentiem, kā arī ĶTR un ASV mediju sniegto informāciju.

Žurnālists apgalvo, ka šis kopprojekts pēc tam palīdzējis importēt Ķīnā no ASV dubultas nozīmes tehnoloģijas. Teorētiski tam visam vajadzēja apglabāt vairāku ietekmīgu amerikāņu politiķu klanu politiskās karjeras, taču nekas tamlīdzīgs nenotika.

Kā tad iznāca, ka, neskatoties uz it  kā skaļu korupcijas izmeklēšanu un skandaloziem bestselleriem, kuri atklāj ēnu finanšu shēmas, korupcijas uztveres reitingos visā pasaulē ASV atrodas augstās, "tīrās" vietās? Pirmkārt, organizācijas, kas sastāda tādus reitingus, bieži vien (caur starpniekiem) saņem finansējumu no tiem pašiem valsts avotiem vai tiem pašiem ēnu shēmu beneficiāriem. Tātad viņiem ir iemesls nebojāt Vašingtonas imidžu. Otrkārt un galvenokārt: nav neviena, kas vēlētos sagraut esošo korupcijas sistēmu, un konflikts izceļas tikai par to, kas būs tās beneficiārs nākamajā elektorālajā ciklā – republikāņi vai demokrāti. Un šajā kontekstā visi, kas neliekuļoti tic Vašingtonas tīrsirdīgajai vēlmei cīnīties ar korupciju citās valstīs, izskatās milzum naivi. It īpaši, ja parēķināsim peļņu, ko amerikāņu politiķi guvuši uz Irākas, Afganistānas vai Ukrainas ekonomikas gruvešiem.

59
Pēc temata
Pret ASV prezidentu likts lietā galvenais ierocis. Viņu ieskauj nodevība
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
Eiropas valstis tērē aizsardzībai pieckārt vairāk nekā Krievija
Sociālajai aprūpei jāpieliek punkts: ASV dzēsīs valsts parādu uz pensionāru rēķina
Ukraina

Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā

20
(atjaunots 13:35 07.08.2020)
Pakāpeniska atteikšanās no Kalašņikova automātiem, kopīgas mācības, izlūkinformācijas apmaiņa- Ukrainas politiķus un ģenerāļus ļoti iedvesmojis NATO īpašā partnera statuss.

Pēc viņu domām, tas pamatīgi tuvina iestāšanos aliansē. Par to, kādas perspektīvas patiesībā pavērušās Kijevai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Sapņi par spēcīgu aizbildni

Jau janvārī Ukraina lūdza NATO piešķirt īpašā partnera statusu ar paplašinātām iespējām. Jūnijā lūgums tika izpildīts. Kijeva gavilē. Kādas tad īsti ir tās "paplašinātās iespējas"?

Pirmkārt, tās nozīmē dalību Ziemeļatlantijas alianses mācībās, kas Ukrainas BS agrāk bija liegta. Bet tam – ātrāka un padziļināta izlūkošanas datu apmaiņa. Augstākā rada jau ķērusies pie tiesiskās bāzes, tostarp pie atbilstošiem grozījumiem likumā "Par izlūkošanu".

Ukrainas Aizsardzības ministrij pievērsusi uzmanību tam, ka partnerība "ļaus piekļūt mūsdienīgai pieredzei un spēku un līdzekļu prioritārai sertifikācijai". Kijeva varēs ieguldīt savu artavu NATO operāciju plānošanā, Ukrainas speciālistiem būs tiesības ieņemt amatus alianses štābā un citās struktūrās.

Paplašināsies sadarbība kiberdraudu, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā.

NATO īsteno Paplašināto iespēju programmu (Enhanced Opportunities Partner, EOP) no 2014. gada. Toreiz partneru statusu saņēma Zviedlrija, Somija, Austrālija, Gruzija un Jordānija. Galvenais mērķis – pastiprināt bruņoto spēku operatīvo savienojamību. Katrai valstij izvēlas konkrētus pasākumus, ņemot vērā nacionālās vajadzības.

Gatavs placdarms

Kijeva uzskata, ka partnera statuss liecina par "valsts lielo nozīmi visa bloka acīs". Sak, pilnvērtīga iestāšanās aliansē tagad ir garantēta.

Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza komentārus, atzīmē, ka tam nav nekāda sakara ar realitāti.

"Ukrainas "drīzā ieiešana" Ziemeļatlantijas blokā ilgst jau vairākus gadus, - konstatēja analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs. – NATO pastāvīgi izdomā Kijevai kaut kādus reklāmas gājienus. Spilgts piemērs - paplašināto iespēju partnera statuss. Patiesībā Ukraina vēl ilgi neatbildīs alianses kritērijiem. To ļoti labi saprot gan Briselē, gan Vašingtonā."

Ukrainas oficiālie dati liecina, ka valsts izdevumi aizsardzībai atbilst prasībām – 5,4% no IKP (2019. gadā). Tomēr UBS, pēc speciālistu domām, nekādi neiederas NATO.

"Tiesa, tā nav galvenā problēma. Daudz svarīgāk ir tas, ka NATO neuzņem valstis ar neatrisinātām teritoriālajām problēmām un gruzdošiem konfliktiem, - uzsvēra Kurejevs. – Kijeva aliansei nav vajadzīga. Briselei tāpat pietiek galvassāpju, piemēram, ar tiem pašiem grieķiem un turkiem. Arī Berlīnes un Vašingronas pretrunas neuzlabo situāciju."

Acīmredzamsa ir arī cita nianse: partnera statuss Ukrainai piešķirts savtīgiem nolūkiem. Militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs ir pārliecināts, ka tas automātiski paredz alianses militārā kontingenta dislokāciju valstī.

"Tagad viņi varēs sākt karadarbību no Ukrainas teritorijas, - paskaidroja eksperts. – Turklāt bez jebkādām saistībām no NATO puses. Tas ir, hipotētiskas agresijas gadījumā Kijevu neaizstāvēs. Tātad noteikumi ir visnotaļ ellišķīgi. UBS ļaus piedalīties mācībās, sniegt palīdzību. Kā Gruzijai. Taču viņus alianse neuzņēma. Mēs atceramies ar ko viss beidzās, kad Tbilisi uzbruka Dienvidosetijai – NATO pat pirkstu nepakustināja."

Nezaudē cerības

Un tomēr pēcmaidana Ukraina visiem spēkiem tiecas iestāties aliansē. Jau 2014. gada decembrī Augstākā rada apstiprināja divu likumu grozījumus, atsakoties no ārusbloku valsts statusu un apsolīja nodrošināt Bruņoto spēku atbilstību NATO. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka par NATO partneri Kijeva kļuvusi tikai politisku iemeslu dēļ.

"Lai ko NATO runātu par šo lēmumu, politiskais zemteksts ir nepārprotams – apstākļos, kad Kijeva atklāti sabotē Minskas protokolu izpildi, par ko pati alianse vairākkārti ieteikusies. Kijeva turpina karu Donbasā. To vienkārši nevar vērtēt citādi, kā vien Ukrainas valdības destruktīvā kursa mērķtiecīgu atbalstu," teica Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa piebilda, ka Ukrainas jaunais statuss NATO nekādi neietekmēs bruņotā konflikta noregulēšanu valsts dienvidrietumos.

Pie tam Maskava pastāvīgi pievērš uzmanību Kijevai sniegto augošo militāro palīdzību no ASV. Piemēram, ASV aizsardzības budžeta 2021. gadam projekts paredz desmitiem miljonu dolāru bruņojuma piegādēm Ukrainai.

"Plānots pat uzstrādāt programmu UBS attīstības kompleksam atbalstam, - precizēja ĀM. – Acīmredzot, ASV ir noskaņotas izmantot NATO partnera ar paplašinātām iespējām statusa piešķiršanu Ukrainai, lai stiprinātu savu ietekmi valsts aizsardzības sektorā. Vašingtona vienmēr aktīvi mudināja Kijevu reformēt bruņotās struktūras un nodrošināt militārās rūpniecības kompleksa pāreju pie NATO standartiem."

Pēc būtības, ar tamlīdzīgiem soļiem Vašingtona atbalsta "kara partiju" Kijevā un atbalsta Ukrainas valdības soļus: Minskas protokolu sabotāža un karadarbības turpināšana Donbasā.

20
Tagi:
uzbrukumi, NATO, Krievija, Gruzija, Ukraina
Pēc temata
Tramps aicina Eiropu nežēlot naudu Ukrainai
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
(OTRK) Iskander

Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā

26
(atjaunots 13:26 07.08.2020)
Krievija stiprina nacionālo un starptautisko drošību, piesedzot ar raķešu kompleksiem "Iskander" savas sauszemes un jūras robežas.

Stratēģija ir loģiska: jo vairāk raķešu kompleksu un iespējamā kaitējuma potenciālajam agresoram, jo stabilāks ir miers Eiropā un Āzijā, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Avīzes "Izvestija" informācijas avots Krievijas Aizsardzības ministrijā atklāja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi (OTRK) "Iskander" tiks izmantoti triecienam pa pretinieka jūras desantu un kuģiem. Sauszemes spēku raķešu brigādes sākušas apgūt jūras kauju taktiku. Komplekss pretinieka desanta atvairīšanai jau tehnoloģiski ir gatavs.  OTRK "Iskander M" atšķiras darbības rādiusa un precizitātes ziņā. Analogu tam nav visā pasaulē.

"Iskander" šaušanas mācības jūrā notika 20. jūlijā KF Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala raķešu grupējuma pēkšņās pārbaudes laikā. OTRK nosacīti likvidēja militārās tehnikas grupu, tai izsēžoties krastā no desanta kuģiem, un neļāva nosacītā pretinieka jūras desantam ieņemt Melnās jūras krastu.

Integrācijā ar bruņoto spēku kontroles automatizēto sistēmu "Iskander" krasta aizsardzības dziļumā spēj reālā laika režīmā saņemt informāciju par mērķiem no aviācijas, flotes, izlūkiem, bezpilota lidaparātiem un  apšaudīt kustīgus mērķus jūrā (ar pretinika kuģu kursa un ātruma korekciju). OTRK "Iskander M" raķetes nespēj pārtvert nekādas esošās un perspektīvās PRA sistēmas. Tās pārvar 500 km 4 minūšu laikā, pie tam kaujas galviņas 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par vienu metru. Sadraudzībā ar krasta raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion" (attālums jūrā – 260 un 350 km atbilstoši), spēcīgākais "Iskander" spēj nostiprināt ešelonēto aizsardzību un padarīt Krievijas jūras robežas patiešām nepieejamas.

Iepriekš Krievijas AM ziņoja, ka ar OTRK "Iskander M" tiks apbruņotas visas desmit raķešu brigādes un plānots savormēt vēl trīs. Krievijas aizsardzības rūpniecība laiž klajā divus brigāžu komplektus gadā. vienlaikus tiek modernizēti "Iskander" ar mērķi celt kompleksu efektivitāti.

Kuģu apšaude

Par Krievijas krasta aizsardzību atbild Baltijas, Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles kara kuģi, jūras aviācija un krasta spēki. Liela loma ir mobilajiem pretkuģu raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion". Laika gaitā ierinda krastā kļūst "blīvāka". Piemēram, 2019. gadā Baltijas flote saņēma pati savu tanku pulku – aizsardzībai no desanta, bet Melnās jūras floti nostiprina trešais gaisa desanta pulks Krimā.

Neordinārais lēmums – piesaistīt krasta aizsardzībai Sauszemes spēku raķešu brigādes ar kompleksiem "Iskander M" ļauj operatīvi paplašināt Krievijas precīzo ieroču potenciālu jūras karadarbības arēnā.

Saskaņā ar izstrādātāja datiem, Krievijas raķešu brigādes komplektu veido 51 mašīna, ieskaitot 12 starta iekārtas, 12 transporta-pielādēšanas, 11 štāba un 14 sagādes mašīnas. Tātad divu minūšu laikā brigāde var palaist 24 raķetes (līdz atkārtotai pielādēšana). Pastiprinātās brigādes zalve – 32 raķetes. Jo lielāku skaitu mērķu "Iskander" likvidēs jūrā, jo mazāk Krievijas karavīriem nāksies karot krastā. Tās nav liekas raizes, jo domājamā pretinieka mūsdienu uzbrukuma taktika paredz dažādus jūras desanta variantus (Baltija ir īpaši bagāta ar tamlīdzīgām NATO mācībām). Tiek izspēlēts desants neiekārtotā krastā un jūras kājnieku aizhorizonta izsēdinašana no desanta kuģiem – ātrgaitas kuteros un helikopteros ar eskorta  triecina kuģu un aviācijas atbalstu. "Iskander M" masveida trieciens 500 km attālumā var izjaukt tamlīdzīgu pretinieka operāciju pašā sākumā. Pie tam OTRK komandas var tikpat efektīvi atbalstīt arī Krievijas jūras kājnieku darbības.

Ne velti kompleksu "Iskander M" dalība mācībās vienmēr īpaši kaitina NATO vadību – tai nav nekā, ko likt pretī. Un tagad alianse saņem jaunus sveicienus – jūrā. Modernizētie "Iskander" kompleksi un jūras mērķiem pielāgotās raķetes ar palielinātu darbības rādiusu ("Rosteh" apsolīja) ļaus manāmi ierobežot NATO Jūras spēku provokatīvo aktivitāti un stiprināt starptautisko drošību Krievijas robežu perimetrā. Jāpiebilst, ka Krievija nevienu neapdraud, tā tikai asimetriski atbild uz Rietumu naidīgajiem soļiem, adekvāti reaģē uz Rietumu militārā bloka augošo trieciena potenciālu Baltijas un Melnās jūras reģionā. Ja alianse pārtrauks dislocēt Krievijas robežu tuvumā nepārprotami pret Krieviju vērstas PRA pozīcijas un jaunas militārās bāzes, "Iskander" demonstrēs savas unikālās iespējas tikai poligonos.

Neatvairāma kvaziballistika

OTRK "Iskander M" ir paredzēts neliela izmēra un teritorijā izkliedētu mērķu precīzai likvidācijai ar vairāku tipu kaujas galviņām, kuru vidū ir arī kodoltermiskais bruņojums līdz 500 km attālumā. tēmēšanai tiek izmantota inerciāla navigācijas sistēma un GLONASS satelītu signāls. Fināla zonā aktivizējas "gudrā" optiskā paštēmēšanas galviņa, kas nodrošina precizitāti līdz dažiem metriem. Raķešu mērķi iespējams mainīt lidojumā, tāpēc iespējams uzbrukt mobiliem mērķiem, ieskaitot pretinieka kuģus.

Kompleksa rīcībā ir divu tipou raķetes: aeroballistiskās 9M723, kas pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, un spārnotās 9M728, jeb R-500, kas tuvojas mērķim nelielā augstumā. "Iskander" raķetēm ir maza atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vada gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres), un tās nespēj pārtvert neviena esošā PRA un PGA sistēma. Pēc starta un mērķa tuvumā raķetes enerģiski manevrē ar pārslodzi 20-30g apmērā. Raķetes starta masa – 3,8 tonnas, garums – 7,2 metri, ātrums pārsniedz 2 km/sek., intervāls starp divu raķešu startiem – 1 minūte.

Galvenie likvidācijas objekti krastā – pretinieka raķešu kompleksi un reaktīvās zalves uguns sistēmas pozīcijās, kara aviācija aerodromos, komandpunkti un sakaru mezgli. OTRK "Iskander M" pārspēj labākos ārvalstu analogus (Lance, ATACMS, Pluton) precizitātes, raķešu starta sagatavošanas ātruma un citu īpašību ziņā. Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēgiskā mobilitāte, iespēja slēpti organizēt kaujas dežūru un palaist raķetes, lidojuma uzdevuma automātisks aprēķins un ievadīšāna, augsta kaujas uzdevuma izpildes ticamība apšaudes un radioelektroniskās cīņās apstākļos. Atgādināšu, ka Krievijas "Iskaner" ir sekmīgi pārbaudīti kaujas apstākļos Sīrijas Arābu Republikas teritorijā. Salīdzinājumam: ASV atteicās no sava "Iskander" analoga, jo kompānija "Raytheon" nespēja izstrādāt jaunu modernu OTRK Pentagona vajadzībām.

26
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
"Maskavu noteikti sasniegs": ko amerikāņi vēlas uzstādīt Eiropā

Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio

0
(atjaunots 18:03 07.08.2020)
Izskanējis ierosinājums ieviest īpašas kvotas radio, lai atbalstītu vietējos muzikantus. Kā iniciatīvu novērtēja sabiedrībā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas mūziķi un izpildītāji saskārušies ar nopietniem zaudējumiem koronavīrusa krīzes rezultātā ieviesto ierobežojumu dēļ. Lai pāvarētu negatīvās sekas, Latvijas mūzikas attīstības biedrība ierosinājusi ieviest vietējās mūzikas kvotas: saskaņā ar iniciatīvu, 40% ierakstu, ko atskaņo radiostacijas, jābūt latviešu valodā vai laistiem klajā Latvijā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Kantar TNS aptauja, kas tika veikta starp Latvijas iedzīvotājiem 18-60 gadu vecuma grupā, apliecināja, ka tikai trešā daļa respondentu atbalsta tādu ierosinājumu. Rezultātus publicēja skaties.lv

Pētījums rāda, ka tikai 30% uzskata, ka tādas kvotas ir jāievieš: 11% tās noteikti atbalstīja, vēl 19% drīzāk atbalstīja.

Pret kvotām iebilda lielākā daļa aptaujāto – 54%, turklāt 30% iebilda kategoriski, bet 24% - drīzāk bija pret. Noteiktu atbildi nevarēja sniegt 16%.

Iepriekš vēstīts, ka patlaban no Latvijā atskaņotajiem skaņdarbiem tikai ceturtā daļa ir vietējie.

0
Tagi:
mūzika, latvieši, Latvija
Pēc temata
Operatorus pametīs gan krievi, gan latvieši: kam vajadzīgi prezidenta grozījumi televīzijā
Saeima apstiprinājusi valodas kvotas TV. RTR pamata paketē nebūs
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem