Patria XA-360 AMV

Nevaldāmie: kāpēc Latvija kopā ar somiem "izgudro" bruņumašīnu

522
(atjaunots 12:54 04.02.2020)
Pieejams plašs spektrs uzticamu armijas mašīnu, kas parādījušas savas iespējas un ražotāju autoritāti gadiem ilgas ekspluatācijas gaitā. Maksā un brauc. Kāpēc vajag izgudrot latviešu-somu "velosipēdu"?

Latvijas un Somijas aizsardzības ministri – Artis Pabriks un Anti Kaikonens 29.janvārī parakstīja tehnisko sadarbības vienošanos par bruņutransportiera izstrādi uz somu platformas Patria bāzes. Pagaidām projekts atgādina velosipēda izgudrošanu.

Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks paziņoja, ka abu valstu armijas izvirza līdzīgas prasības jaunajai bruņumašīnai, taču pasaules tirgū neesot platformas, kas atbilstu tām pilnībā. Bruņumašīna Patria ar 6x6 riteņu formulu teicami atbilst baltiešu sapņiem.

Bruņutransportiera pirmos sērijveida paraugus Latvijas NBS saņems ne ātrāk kā 2021.gadā, piegādes tiks izpildītas 10 gadu periodā. Gala cena ir atkarīga no Latvijas vēlmēm skaita un modifikāciju aspektā. Poļu pieredze liecina, ka projekta pievilcība un unikalitāte pārsvarā slēpjas cenā.

Somijas valsts kompānija Patria ražo bruņutransportierus, helikopterus, bezpilota lidaparātus. Uz moduļu platformas bāzes tā izstrādājusi veselu Patria saimi un 2002.gadā izcīnīja uzvaru konkursā par 690 bruņutransportieru piegādi Polijas armijai (līgums par 1,1 miljardu dolāru), kuri turpmāk tika ražoti Polijā ar Rosomak zīmolu. Izšķirošā loma iepirkumā bija cenai – somu bruņutransportieris izrādījās par 60% lētāks nekā, piemēram, Austrijas ražojums. Stāsts turpinās Latvijā.

Mērķis vai līdzeklis

Militārā spēka pasaules reitingā Global Firepower Latvija ieņem 101. vietu 138 valstu vidū. Tas nav slikts rezultāts valstij, kurā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku un armija nepārsniedz 5300 "durkļus", taču vienmēr gribas kaut ko vairāk (panāktā budžeta ietvaros). Ko var saņemt Latvijas armija piedevām jau bruņojumā iekļautajiem trim simtiem dažāda tipa un vecuma bruņutransportieriem?

Bruņutransportieris Patria tiek aktīvi pārdots no 2004.gada, vairāk nekā 1000 vienības pasūtījuši Somijas, Horvātijas, Polijas, Slovēnijas, DĀR, Zviedrijas un AAE bruņotie spēki. Komfortabla pilna pievada apvidus mašīna ar navigatoru un automātisko transmisiju.

Bruņutransportiera Patria jaunā platforma, uz kuras bāzes plānots radīt kopīgo mašīnu, no priekšgājējiem atšķiras ar regulējamu bruņojuma spektru un bruņu moduļiem. Mašīna var nest līdz 129 mm kalibra bruņojumu, piemēram, smago mīnmetēja sistēmu Patria NEMO. Rezultātā ar maksimālu slodzi riteņu bruņutransportieris var svērt līdz 24 tonnas. Dīzeļa dzinējs ar aptuveni 400 zirgspēku jaudu ļauj attīstīt līdz 100 km/h ātrumu pa šoseju, taču šoseja kara mašīnai nav galvenais. Tagad pāriesim pie acīmredzamajiem trūkumiem.

Pārsteidz bruņutransportieru ražotāja – kompānijas Patria reklāmas ieraksts: šaušanai divi ložmetējnieki izlien līdz jostasvietai no mašīnas. Kāda tur ir aizsardzība?! Kaujā pretinieka snaiperis neitralizēs strēlniekus piecu sekunžu laikā. Ļoti dīvaini šķiet tas, ka korpusā nav šaujamlūku – tas taču ir īsts "zārks uz riteņiem" 10 desantniekiem – kaujā viņi pat nepamanīs, no kuras puses atlidojis pretinieka kumulatīvais lādiņš, nerunājot jau par atbildes uguni pa flangiem.

Maksimāli atvieglotā konfigurācijā bruņutransportieris Patria spēj pārvietoties pa mierigu ūdeni, taču pat nelieli viļņi nekavējoties pārpludinās neizolēto dzinēj tilpni (np augšpuses), un mašīna ies dibenā. Paskatieties somu video: peldspējas gandrīz nekādas, korpuss tikai mazliet, par 20-30 cm paceļas virs ūdens. Ja būs uzstādīts modulis ar 120 mm mīnmetēju (un bruņas), mašīnai gan labāk vajadzētu turēties tālāk no ūdens. Domāju, ekspluatācijas gaitā tiks konstatēti arī citi trūkumi.

Amerikāņu reitings

ASV populārais izdevums The National Interest regulāri cenšas noskaidrot, kas ir spēcīgākais, uzticamākais, ātrākais kara tehnikas pasaulē. 2019.gada virtuālajās sacensībās piedalījās dažādu pasaules valstu bruņutransportieri. Pirmo vietu ieguva amerikāņu BTR Styker no kompānijas General Dynamics Land Systems (tas bija paredzams patriotiskajā izdevumā). Astoņi riteņi, dīzeļa dzinējs ar 350 zirgspēku jaudu. Maksimālais ātrums – līdz 100 km/h. BTR aprīkots ar 12,7 mm ložmetēju un automātisko 40 mm granātmetēju.

Otrajā vietā – firmas Canada General Dynamics Land Systems GDLS mašīna Kodiak. Šasija, jaudas agregāts un maksimālais ātrums līdzinās Stryker datiem, taču Kodiak bruņots ar 25 mm ieroci un ložmetēju.

Trešajā vietā reitingā – Šveices bruņutransportieris Piranha V, ko izstrādājusi General Dynamics European Land Systems Mowa. Astoņi riteņi. Dzinēja jauda – 580 zirgspēki, maksimālais ātrums – 100 km/h. Bruņots ar 30 mm automātisko ieroci LANCE un dažādiem kaujas moduļiem.

Ceturtajā vietā vācu smagā mašīna Boxer ar 720 zirgspēku jaudas dzinēju. Bruņota ar automātisko 40 mm granātmetēju H&K, diviem 7,62 mm un 12,7 mm kalibra ložmetējiem. Piektajā vietā – Singapūras bruņumašīna Terrex ar 450 zirgspēkiem, bruņota ar granātmetēju CIS-40-AFL un 7,62 mm ložmetēju.

Tik sīki stāstu, lai būtu skaidrs: pasaulē ir liels skaits uzticamu kaujas mašīnu, kas sevi apliecinājušas gadiem ilgas ekspluatācijas laikā. Izvēle ir ļoti plaša – maksā un brauc. It kā nav nekādas vajadzības sākt kopīgu darbu pie bruņutransportiera ražošanas, kas neizceļas ar īpašu efektivitāti cīņā vai dzīvotspēju reālos bruņotos konfliktos. Piemēram, Rumānija organizēja reitingā pieminētās šveiciešu Piranha V kopīgu ražošanu. Jāpiezīmē, ka The National Interest sarakstā nav pieminēta pat Patria ar astoņiem riteņiem, kur nu vēl sešu riteņu kompaktā versija. Kādam nolūkam vajag izgudrot Latvijas (vai Somijas un Latvijas) "velosipēdu"? Jautājums ir retorisks, ko jebkāda licencēta ražošana nepārprotami ir piekāpjas pamata ražotnes priekšā tehnoloģiski un no gala produkcijas kvalitātes viedokļa.

522
Pēc temata
Vājais posms: National Interest salīdzinājis Krievijas un ASV sauszemes spēkus
Līgums par ceturtdaļmiljardu: Lielbritānija atdevusi Latvijai 99 lietotus BTR
Franču karavīri māca igauņu saliniekus atvairīt tanku uzbrukumus
Ekstremālos apstākļos: Piejūras novadā notikušas jaunās paaudzes BTR izmēģinājumi
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

26
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

26
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

26
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

26
Tagi:
Ķīna, ASV
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums