Maiks Pompeo

Ko Maiks Pompeo piedāvāja Kijevai un Minskai

56
(atjaunots 17:08 06.02.2020)
ASV valsts sekretārs noslēdzis trīs dienas ilgo turneju pa Ukrainu, Baltkrieviju, Kazahstānu un Uzbekistānu.

Brauciena noslēgumā viņš priecīgi konstatēja, ka licis saprast sarunbiedriem: Vašingtona neļaušot Maskavai vienpersoniski ietekmēt pēcpadomju valstis. RIA Novosti korespondente Galija Ibragimova sekoja politiķa ceļojumam.

Politiskais ceļinieks

Ukrainā amerikāņu diplomātijas vadītājs pavadīja vienu dienu – viņu gaidīja pārrunas ar Vladimiru Zeļenski, tikšanās ar ārlietu ministru Vadimu Pristaiko un aizsardzības ministru Andreju Zagorodņuku.

Pirms pārrunām Zeļenskis mēģināja salikt punktus uz "i" ASV un Ukrainas attiecībās. Viņš paziņoja, ka ASV prezidenta impīčments nav sabojājis abu valstu attiecības – tās pat esot "uzlabojušās". Lai draudzības apliecinājumiem būtu pamats zem kājām, Zeļenskis aicināja amerikāņu biznesu investēt līdzekļus Ukrainas infrastruktūrā un izstrādāt Melnās jūras šelfu.

Pompeo Ukrainas prezidenta vārdus uzklausīja ar smaidu un laiku pa laikam māja ar galvu. Frāzes abas puses izraudzījās uzmanīgi. Nesen ASV izcēlās skandāls: izrādījās, ka pirms diviem gadiem Tramps pieprasīja atbrīvot no amata vēstnieci Ukrainā Mariju Jovanoviču. Rezultātā Jovanoviča pameta amatu pirms noteiktā laika. Tomēr diskusijā par impīčmentu viņa apstiprināja, ka Tramps apmaiņā pret militāro palīdzību patiešām pieprasījis Zeļenskim izmeklēt Hantera Baidera – prezidenta kandidāta, Trampa konkurenta Džo Baidena dēla – mahinācijas Ukrainā.

Uz jautājumu, kāpēc līdz šim Zeļenskis nav apmeklējis ASV, valsts sekretārs Kijevā centās atbildēt pārliecinoši.

"Mums jāatrod laiks un iespējas organizēt šo tikšanos. Mēs vienmēr priecāsimies sveikt prezidentu Zeļenski Vašingtonā," teica Pompeo.

Savukārt Ukrainas prezidents apliecināja, ka dosies uz ASV, ja pusēm izdosies vienoties "par kaut ko izdevīgu".

"Negribu kļūt par politisko ceļotāju, kā mani priekšgājēji," paskaidroja Zeļenskis.

Tikšanās galvenā intriga bija Vašingtonas reakcija uz Ukrainas prezidenta ierosinājumu iesaistīt ASV krīzes noregulēšanā valsts dienvidaustrumos. Pēc viņa domām, citādi Krimas un Donbasa "deokupācija" ir neiespējama. Pompeo apliecināja Zeļenskim, ka amerikāņi vērīgi seko pārrunām Donbasa jautājumā un neplāno atteikties no sankcijām pret Krieviju. "ASV nekad neatzīs Krimu par Krievijas teritoriju," apgalvoja valsts sekretārs.

Komentējot Pompeo vizīti Kijevā, ukraiņu politologs Konstantīns Skorkins atzīmēja, ka tās galvenais mērķis – pozitīvu divpusējo attiecību demonstrācija – ir sasniegta.

"Valsts sekretārs parādīja, ka neatkarīgi no impīčmenta Baltais nams augstu vērtē attiecības ar Ukrainu un neatsakās no palīdzības Kijevai. Zeļenska galvenais uzdevums pārrunās bija bez zaudējumiem izķepuroties no stāsta par sakariem ar impīčmentu un saglabāt amerikāņu atbalstu," paskaidroja eksperts.

Politologs atgādināja, ka 2016.gadā Ukrainas toreizējais prezidents Petro Porošenko nostājās demokrātu pusē ASV prezidenta vēlēšanās. "Tagad Zeļenskis izstrēbj šo mantojumu un cenšas vispār nekomentēt augošo priekšvēlēšanu kampaņu. Taču, ja uzvaru šogad izcīnīs demokrāts, Ukrainas līderim pieminēs viņa solījumus palīdzēt Baidena dēla lietas izmeklēšanā," ir pārliecināts Skorkins.

Apskatīt "Baltkrievijas diktatūru"

Tikko ieradies Baltkrievijā, Pompeo nāca klajā ar skaļu politisko paziņojumu.

"Mēs nelūdzam Minsku izvēlēties mūs vai Maskavu. Vašingtona ar sapratni uztver Krievijas un Baltkrievijas sadarbību. Mēs runājam par diplomātisko attiecību atjaunošanu," apgalvoja valsts sekretārs. Apstiprinot savus vārdus, viesis paziņoja, ka drīz vien Minskā atgriezīsies ASV vēstnieks. ASV diplomātiskā misija Baltkrievijā ir tukša no 2008.gada, kad Rietumu sankciju dēļ Aleksandrs Lukašenko atsauca vēstnieku no Vašingtonas. Amerikāņi atbildēja simetriski.

Lukašenko neslēpa prieku. Sarunu ar Pompeo viņš sāka ar pateicības vārdiem.

"Labi, ka riskējāt ierasties Minskā un paskatīties, kāda šeit ir tauta, kādi cilvēki, kāda diktatūra, kāda demokrātija," sāka prezidents un tūlīt paskaidroja, ar ko Baltkrievijas "diktatūra" atšķiras no citām. "Pie mums visi sestdien un svētdien atpūšas, bet prezidents strādā," pajokoja Lukašenko.

ASV un Baltkrievijas attiecību uzlabošanās neaprobežosies ar vēstniecību darba atsākšanu. Pompeo lika saprast, ka pieļauj pret valsti vērsto sankciju atcelšanu, taču saistīja to ar situācijas uzlabošanos cilvēktiesību jomā. Viņš skāra arī ekonomisko sadarbību ar atrunām: spriest par amerikāņu investīcijām var tikai pēc Baltkrievijas iestāšanās PTO.

Valsts departamenta vadītājs pievērsa uzmanību arī problēmai energoresursu piegādes jomā – viņš teica, ka Baltais nams seko Minskas pārrunām ar piegādātājiem no Krievijas par gāzes cenām. "ASV vēlas palīdzēt Baltkrievijai būt suverēnai valstij. Mūsu energoresursu ražotāji ir gatavi nodrošināt jūs pilnībā par konkurētspējīgām cenām. Jums nav jāpakļaujas kādam spēkam, nosakiet paši savas prioritātes," teica Pompeo.

Lukašenko apliecināja amerikāņu ierēdnim, ka Baltkrievijas suverenitāte ir neapšaubāma. Pēc pārrunām viņš paziņoja, ka "radis sapratni" ar amerikāņiem vairākās jomās.

Baltkrievu politologs Deniss Meļjancovs uzskata, ka Pompeo vizīte apliecina: Minskas un Vašingtonas attiecības paceļas jaunā līmenī.

"Divpusējo attiecību normalizācija sākās 2015.gadā, kad Minska uzņēmās vidutāja lomu Donbasa krīzes noregulēšanā. Tagad jau nepieciešamas vizītes un tikšanās augstākā līmenī," viņš paskaidroja.

Eksperts uzskata, ka, ņemot vērā sarežģītās attiecības ar Maskavu, Lukašenko cenšas atrast līdzsvaru sakaros ar Rietumiem. Tomēr nav ne runas par Baltkrievijas pārorientēšanos. "Pompeo vizīte demonstrē, ka Krievija nekontrolē pēcpadomju valstis pilnībā. Amerikāņiem vēl joprojām ir savas intereses šajā reģionā, un viņi var ietkmēt iekšējos procesus," konstatēja Meļjancovs.

ASV plus-mīnus Centrālāzija

Uzbekistānu un Kazahstānu ASV valsts sekretārs pēdējo reizi apmeklēja 2015.gadā. Toreiz posteni ieņēma demokrāts Džons Kerijs. Pēc vizītes tika izveidots pārrunu laikums "Centrālāzija plus ASV" (С5+1). Taču Baltā nama administrācijas maiņas dēļ interese par reģionu pazuda.

Pērnvasar, kad Tramps paziņoja, ka atlicis vēl pussolis līdz līgumam ar talibiem un Afganistānas valdību par konflikta noregulēšanu, interese pa formātu C5+1 pēkšņi pamodās. Reģionā ieradās valsts sekretāra palīgs Deivids Heils. Lieta tāda, ka Uzbekistāna un Kazahstāna ne vienu reizi vien sekmējušas Afganistānas krīzes noregulēšanu, turklāt, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, tieši Centrālāzija izjutīs negatīvās sekas, ja vienprātība Afganistānā netiks sasniegta.

Tomēr amerikāņi interesējas par Centrālāziju ne tikai Afganistānas dēļ. Piecu gadu laikā kopš Valsts departamenta vadītāja pēdējās vizītes divās svarīgākajās reģiona valstīs – Uzbekistānā un Kazahstānā nomainījusies valdība. Tāpēc vizīte šajās valstīs nozīmē arī iepazīšanos ar jaunajām politiskajām elitēm.

Vēl viens iemesls tikties: tuvākajā laikā ASV publiskos jaunu stratēģiju Centrālāzijā. Tā apraksta sadarbību ar reģionu visās jomās, it īpaši drošības jautājumos.

Kazahstānā, pēc tikšanās ar prezidentu Kasimu Žomartu Tokajevu amerikāņu politiķis aicināja vietējo biznesu paplašināt draudzību ar amerikāņiem. "Partnerattiecības ar ASV kompānijām nodrošinās labāko rezultātu jebkurai valstij," apgalvoja Pompeo.

"Pompeo vizīte un tikšanās ar Tokajevu un Nazarbajevu politiski nostiprināja varas tranzītu Kazahstānā un pilnībā leģitimizēja valsts jauno prezidentu," uzskata eksperts Danijārs Kosnazarovs.

Nespēlē pirmo vijoli

Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs pie varas ir gandrīz tikpat ilgi, kā Donalds Tramps. Šajā laikā viņš saņēmis atzinīgu Krievijas, Ķīnas un Eiropas vērtējumu par valstī sāktajām reformām. Arī amerikāņi apliecināja, ka atbalsta pārmaiņas republikā, tomēr Mirzijojevu galvenokārt slavēja Trampa palīgi. Tāpēc ASV valsts sekretāra vizīti Taškentā gaidīja ar īpašu satraukumu.

Tiesa, tam gan nebija iemesla. Pompeo bija draudzīgs un daiļrunīgs. Viņš atbalstīja visas Uzbekistānas reformas un sakaru paplašināšanu ar ASV.

Pompeo pieminēja arī jautājumu, kas vairākus mēnešus satrauc Uzbekistānu: Taškenta  varētu kļūt par novērotāju Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (EES). Pompeo ieteica vispirms padomāt par iestāšanos PTO.

Maskavas Kārnegija centra konsultants Temurs Umarovs uzskata, ka ASV saprot: Centrālāzijai prioritāra joprojām būs sadarbība ar Krieviju un Ķīnu. Taču amerikāņi nevēlas pilnībā atstāt ietekmi reģionā abām šīm valstīm. "Uzbekistāna un Kazahstāna uzskata ASV drīzāk par alternatīvu partneri. Amerikāņi vienkārši nevar spēlēt pirmo vijoli reģionā ģeogrāfiskā attāluima dēļ. Tomēr Pompeo vizīte parādīja, ka arī pašreizējās pozīcijas netiks atdotas," uzskata eksperts.

56
Pēc temata
Drudzis visā pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs iezīmējis galvenās problēmas
Baidens

ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins

16
(atjaunots 18:18 30.09.2020)
Jau kļūst interesanti, kad īsti dažādo pret Krieviju vērsto sazvērestības teoriju autoriem vairs nebūs ko teikt par Kremļa saiknēm ar vienu vai otru skandālu.

Mēs jau esam izpētījuši izteicienus highly likely ("ar augstu varbūtības pakāpi" – Skripaļu lietā), almost certainly ("gandrīz noteikti" sakarā ar apsūdzībām "vakcīnas nozagšanā"). Tagad jāpierod pie kārtējā vārda – probably ("droši vien").

Šoreiz, pateicoties The Washington Post, mēs uzzinājām, ka Vladimirs Putins pats personīgi "probably, vada" slepeno ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena diskreditēšanas operāciju.

Argumenti par labu paradoksālajam secinājumam ir iespaidīgi: izrādās, pie tāda slēdziena nonākuši kaut kādi analītiķi uz "atvērto, atslepenoto un klasificēto izlūkošanas avotu" bāzes.

Pārskata sākumā esot teikts: "Mēs uzskatām, ka prezidents Vladimirs Putins un lielākā daļa augstākā līmeņa Krievijas ierēdņu ir informēti un, droši vien (tas pats probably – aut. piez.), vada Krievijas ietekmes operācijas, kuru mērķis ir diskreditēt bijušo ASV viceprezidentu, atbalstīt ASV prezidentu un kurināt domstarpības sabiedrībā pirms novembra vēlēšanām ASV."

Tad lūk, kurš diskreditē bijušo viceprezidentu! Beidzot ir skaidrs, kas raksta Baidenam viņa runas ar smieklīgajiem misēkļiem, kuru dēļ rodas šaubas par viņa veselības stāvokli. Visticamāk, tas bija Putins, kurš viņam pirms dažām dienām palika priekšā tekstu par to, ka vēl pirms viņa runas beigām no koronavīrusa mirs 200 miljoni cilvēku – neviens cits taču nespētu vēl labāk diskreditēt Baidenu.

Daudzi amerikāņu mediji pievērsa uzmanību līdzīgai Iekšējās drošības ministrijas atskaitei, kas it kā paredzēta "iekšējai lietošanai" (un uzreiz nonāca visos informācijas portālos) ar virsrakstu "Krievija, laikam (šoreiz vienkārši likely, bez highly – aut. piez.), diskreditē Amerikas kandidātu veselību, lai ietekmētu 2020. gada vēlēšanas". Pievērsiet uzmanību vārdam "kandidāti", kurš tiek lietots daudzskaitlī. Tagad salīdzināsim ar sensācijai veltītiem rakstiem daudzos amerikāņu medijos – tie klāsta, ka runa ir par "Krievijas uzbrukumu Baidena mentālajai veselībai". Jā, pašā biļetenā pieminēti arī Irānas un Ķīnas amatpersonu uzbrukumi Donalda Trampa psihiskajai veselībai, taču tas, kā jau noprotat, Amerikas demokrātisko medijus absolūti neuztrauc. Dēvēt esošo ASV prezidentu par šizofrēniķi – tā nebūt nav iejaukšanās. Taču par Baidenu gan tā nedrīkst runāt.

Turklāt, izskatās, viltīgais Krievijas, Ķīnas un Irānas plāns jau darbojas. Nesenā aptauja noteicošajos 2020. gada vēlēšanu kampaņas štatos liecina: 51% štatu balsstiesīgo iedzīvotāju uzskata Trampu par "mentāli nederīgu" prezidenta darbam, savukārt 52% tāpat izsakās par Baidenu. Tātad liels skaits vēlētāju ASV apšauba abu ASV prezidenta kandidātu prāta stāvokli, – tas, jādomā, ir "Krievijas dezinformācijas" rezultāts. Savukārt pašiem Trampam un Baidenam ar viņu ekscentrisko uzvedību un, maigi sakot, neviennozīmīgajiem izteicieniem ar to nav nekāda sakara? Kā parasti, pie visa vainīgi ir krievi. Probably.

Lūk arī ar baisi slepeno CIP ziņojumu no WP ir līdzīgs stāsts. Pēc Putina pieminēšanas pirmajās rindās, kurš it kā pats vada ASV prezidenta kandidāta diskreditēšanas kampaņu, tālāk runa ir tikai un vienīgi par Ukrainas parlamentārieši Andreja Derkača darbībām, kurš ir pazīstams ar to, ka regulāri publisko Petro Porošenko un Džo Baidena pārrunu audio fragmentus. Taču par viņa "sakariem ar Putinu" nesaka itin neko.

Kad amerikāņu mediji sāk runāt par "Derkača lentēm", viņiem ir tikai divi argumenti, ja to atļauts šādi nosaukt: a) deviņdesmito gadu sākumā viņš pabeidza VDK Augstskolu Maskavā, tātad, pats par sevi saprotams, ir "Kremļa aģents"; b) viņa sniegtie ieraksti ir "pielaboti". Un viss – tāpēc demokrātiskie mediji atsakās pat apspriest šo "lenšu" saturu un aizbāž ausis, tiklīdz kāds par tām ieminas. Nonācis tiktāl, ka Twitter vienā acumirklī bloķēja lietotāja profilu, kura tvītu par "Derkača lentēm" citēja Tramps. Un nekādas cenzūras nav! Skaidrs taču: "Kremļa aģents" izplata "dezinformāciju" pēc Kremļa pasūtījuma. Līdz ar to pārbaudīt datus ir aizliegts.

Šajā kontekstā atmiņā ataust Ukrainas drošības dienesta vadītāja Valentīna Naļivajčenko preses konference 2014. gadā, uzreiz pēc Malaizijas Boeing katastrofas Donbasā. Nākamajā dienā viņa prezentētos "ierakstus" citēja gandrīz visas vadošās avīzes pasaulē! Un paskatieties: neviens toreiz neatcerējās, ka Naļivajčenko ir Maskavas VDK Izlūkošanas institūta absolvents, nevienu Rietumos neuztrauca fakts, ka audioieraksti ne tikai bija pielaboti, tie bija atklāti viltoti. Vienkārši tobrīd melīgā versija par to, ka MH17 notriekuši kaut kādi "kazaki no Černuhinas", pilnībā apmierināja rietumu žurnālistus. Toties "Derkača ieraksti" viņiem nekādi nepatīk – tie neiekļaujas priekšvēlēšanu kampaņas uzdevumos. Tātad jebkura informācija par tām ir cenzējama.

Pie tam neviens neapšauba: Porošenko un Baidena balsis ierakstos ir autentiskas. Bet apspriest tos vai citēt – tas gan ir nāves grēks. Aptuveni līdzīga ir ASV mediju attieksme pret Senāta komiteju neseno ziņojumu ar daiļrunīgo nosaukumu "Hanters Baidens, "Burisma" un korupcija". Ziņojums ir apjomīgs un satur pārsteidzošas Amerikas ierēdņu atzīšanās par to, ka ASV augstākā vadība, ieskaitot gan viceprezidentu Džo Baidenu, gan valsts sekretāru Džonu Keriju, vairākkārt tika brīdināta par korupcijas shēmām Ukrainas gāzes kompānijā "Burisma" un par problēmām ASV, kuras būs saistītas ar Hantera Baidena, viceprezidenta dēla, darbu šajā firmā.

Grūti pat iedomāties, kā avīzes sistu krustā Trampu, ja noskaidrotos, ka viņš zinājis par savu bērnu korumpētajām darbībām un aizvēris acis uz tām, būtībā atbalstot viņus. Taču Senāta ziņojumu mediji ignorēja vai arī vienkārši nodēvēja par "Krievijas dezinformācijas kampaņu". Tātad var pieņemt, ka arī ASV senatori ir "Kremļa aģenti" – ziņojumā taču atrodami nenoliedzami fakti un ierēdņu liecības, kuri paši ziņoja par "Burisma" korupciju un par Baidena, juniora, darbu kompānijā.

Demokrāti ātri sagatavoja savu "pretziņojumu", kurā centās apgāzt vai, drīzāk, aizmiglot oponentu argumentus. Protams, galvenais demokrātu secinājums – Senāta izmeklēšana izspēlē "Krievijas uzbrukumu vēlēšanām 2020". Tātad atkal ir vainīgi krievi.

Acīmredzot, tā bija Krievija, kas iecēla Baidenu, junioru, korumpētajā firmā Ukrainā, un pēc tam diktēja Baidenam, senioram, kā atlaist Ukrainas ģenerālprokuroru, kurš uzdrīkstējās izmeklēt "Burisma" korupcijas lietu. Tātad varam gaidīt jaunas sankcijas par amerikāņu "Kremļa aģentu" darbībām Senātā un Baltajā namā. Jo Krievijas vaina taču atkal ir pierādīta, lai arī ar kārtējo probably.

16
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
ASV superierocis pavērsts pret pašu pilsoņiem. Kas no tā iznācis?

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

44
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

44
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Valdemārs Tomaševskis

Lietuvas Seima deputāts nosaucis poļu partijas līderi par "Kremļa idiotu"

0
(atjaunots 08:48 01.10.2020)
Pēc konservatīvās partijas pārstāvja domām, visi poļu politiķa soļi "nāk par labu Kremlim".

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Lietuvas Seima loceklis no konservatīvās partijas "Tēvijas savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" Žigimants Pavilēnis asi kritizēja partijas "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" līderi Valdemāru Tomaševski un debatēs nosauca viņu par "Kremļa idiotu", vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc apspriedes es pārliecinājos, ka Valdemārs Tomaševskis vienkārši ir lietderīgs Kremļa idiots, kura sovjetisko viedokli Kremlis nesekmīgi izmantoja, lai traucētu Lietuvas, Polijas, Eiropas Parlamenta centieniem, lietuviešu un poļu izcelsmes amerikāņiem mobilizēt visu demokrātisko Rietumu pasauli Baltkrievijas brīvības vārdā," viņš publicēja savā lapā Facebook.

Konservators paziņoja, ka viņam nav zināma neviena poļu diaspora pasaulē, kas "necīnītos ar Kremļa imperiālismu". Pēc viņa domām, tas ir vienīgais jautājums, kas apvieno sašķelto Poliju vai Lietuvu priekšvēlēšanu periodā.

Pavilēnis uzskata, ka visi Tomaševska soļi "nāk par labu Kremlim".

"Šova noslēgumā es pasniedzu Tomaševskim Lietuvas Republikas Konstitūciju, jo uzskatu, ka ikvienam Lietuvas pilsonim ir jāaizstāv nācijas tiesības uz suverenitāti, neatņemama cilvēka cieņa un cilvēka tiesības, ka nevienam diktatoram nav tiesību tās atņemt vai uzbrukt nācijas suverenitātei, ka mūs visus apvieno mūsu vecā kopīgā devīze "par mūsu un jūsu brīvību". Lai tā būtu politiska reklāma, tomēr es uzskatu, ka tās ir manas pilsoņa tiesības – aizsargāt šīs konstitucionālās vērtības," viņš piebilda.

Lietuviešu konservatori pastāvīgi runā par "Krievijas ietekmes" draudiem un risku valsts nacionālajai drošībai. Viņi ir pazīstami ar savu rusofobo pozīciju, asiem izteikumiem par Krieviju un radikāliem ieteikumiem.

Iepriekš pret poļu partiju iebilda lietuviešu žurnālists Andris Tapins. Viņš aicināja neatbalstīt to gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, kas notiks 11. oktobrī.

Partija "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija – Kristīgo ģimeņu savienība" nepiedalījās balsojumā par situācijai Baltkrievijā veltīto rezolūciju. Tās līderis Valdemārs Tomaševskis atzīmēja, ka tamlīdzīgi dokumenti rada spriedzi un neveicina attiecību uzlabošanos kaimiņu starpā.

Opozīcijas protesti Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko, saņemot 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā.

Oficiālie dati liecina, ka protestu pirmajās dienās aizturēti apmēram 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM ziņoja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, arī likumsargi. Ir arī upuri.

Kopš protestu sākuma Lietuva iejaucas kaimiņvalsts lietās. Politiķi pieprasa jaunas vēlēšanas, jo uzskata, ka to rezultāti esot bijuši "safabricēti".

0
Tagi:
Seims, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Žirinovskis aicināja Lietuvu atdot Baltkrievijai Viļņu un Klaipēdu
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Cenšas izprovocēt KF kļūdu: eksperts par Abrams bataljonu Lietuvā