Maiks Pompeo

Ko Maiks Pompeo piedāvāja Kijevai un Minskai

54
(atjaunots 17:08 06.02.2020)
ASV valsts sekretārs noslēdzis trīs dienas ilgo turneju pa Ukrainu, Baltkrieviju, Kazahstānu un Uzbekistānu.

Brauciena noslēgumā viņš priecīgi konstatēja, ka licis saprast sarunbiedriem: Vašingtona neļaušot Maskavai vienpersoniski ietekmēt pēcpadomju valstis. RIA Novosti korespondente Galija Ibragimova sekoja politiķa ceļojumam.

Politiskais ceļinieks

Ukrainā amerikāņu diplomātijas vadītājs pavadīja vienu dienu – viņu gaidīja pārrunas ar Vladimiru Zeļenski, tikšanās ar ārlietu ministru Vadimu Pristaiko un aizsardzības ministru Andreju Zagorodņuku.

Pirms pārrunām Zeļenskis mēģināja salikt punktus uz "i" ASV un Ukrainas attiecībās. Viņš paziņoja, ka ASV prezidenta impīčments nav sabojājis abu valstu attiecības – tās pat esot "uzlabojušās". Lai draudzības apliecinājumiem būtu pamats zem kājām, Zeļenskis aicināja amerikāņu biznesu investēt līdzekļus Ukrainas infrastruktūrā un izstrādāt Melnās jūras šelfu.

Pompeo Ukrainas prezidenta vārdus uzklausīja ar smaidu un laiku pa laikam māja ar galvu. Frāzes abas puses izraudzījās uzmanīgi. Nesen ASV izcēlās skandāls: izrādījās, ka pirms diviem gadiem Tramps pieprasīja atbrīvot no amata vēstnieci Ukrainā Mariju Jovanoviču. Rezultātā Jovanoviča pameta amatu pirms noteiktā laika. Tomēr diskusijā par impīčmentu viņa apstiprināja, ka Tramps apmaiņā pret militāro palīdzību patiešām pieprasījis Zeļenskim izmeklēt Hantera Baidera – prezidenta kandidāta, Trampa konkurenta Džo Baidena dēla – mahinācijas Ukrainā.

Uz jautājumu, kāpēc līdz šim Zeļenskis nav apmeklējis ASV, valsts sekretārs Kijevā centās atbildēt pārliecinoši.

"Mums jāatrod laiks un iespējas organizēt šo tikšanos. Mēs vienmēr priecāsimies sveikt prezidentu Zeļenski Vašingtonā," teica Pompeo.

Savukārt Ukrainas prezidents apliecināja, ka dosies uz ASV, ja pusēm izdosies vienoties "par kaut ko izdevīgu".

"Negribu kļūt par politisko ceļotāju, kā mani priekšgājēji," paskaidroja Zeļenskis.

Tikšanās galvenā intriga bija Vašingtonas reakcija uz Ukrainas prezidenta ierosinājumu iesaistīt ASV krīzes noregulēšanā valsts dienvidaustrumos. Pēc viņa domām, citādi Krimas un Donbasa "deokupācija" ir neiespējama. Pompeo apliecināja Zeļenskim, ka amerikāņi vērīgi seko pārrunām Donbasa jautājumā un neplāno atteikties no sankcijām pret Krieviju. "ASV nekad neatzīs Krimu par Krievijas teritoriju," apgalvoja valsts sekretārs.

Komentējot Pompeo vizīti Kijevā, ukraiņu politologs Konstantīns Skorkins atzīmēja, ka tās galvenais mērķis – pozitīvu divpusējo attiecību demonstrācija – ir sasniegta.

"Valsts sekretārs parādīja, ka neatkarīgi no impīčmenta Baltais nams augstu vērtē attiecības ar Ukrainu un neatsakās no palīdzības Kijevai. Zeļenska galvenais uzdevums pārrunās bija bez zaudējumiem izķepuroties no stāsta par sakariem ar impīčmentu un saglabāt amerikāņu atbalstu," paskaidroja eksperts.

Politologs atgādināja, ka 2016.gadā Ukrainas toreizējais prezidents Petro Porošenko nostājās demokrātu pusē ASV prezidenta vēlēšanās. "Tagad Zeļenskis izstrēbj šo mantojumu un cenšas vispār nekomentēt augošo priekšvēlēšanu kampaņu. Taču, ja uzvaru šogad izcīnīs demokrāts, Ukrainas līderim pieminēs viņa solījumus palīdzēt Baidena dēla lietas izmeklēšanā," ir pārliecināts Skorkins.

Apskatīt "Baltkrievijas diktatūru"

Tikko ieradies Baltkrievijā, Pompeo nāca klajā ar skaļu politisko paziņojumu.

"Mēs nelūdzam Minsku izvēlēties mūs vai Maskavu. Vašingtona ar sapratni uztver Krievijas un Baltkrievijas sadarbību. Mēs runājam par diplomātisko attiecību atjaunošanu," apgalvoja valsts sekretārs. Apstiprinot savus vārdus, viesis paziņoja, ka drīz vien Minskā atgriezīsies ASV vēstnieks. ASV diplomātiskā misija Baltkrievijā ir tukša no 2008.gada, kad Rietumu sankciju dēļ Aleksandrs Lukašenko atsauca vēstnieku no Vašingtonas. Amerikāņi atbildēja simetriski.

Lukašenko neslēpa prieku. Sarunu ar Pompeo viņš sāka ar pateicības vārdiem.

"Labi, ka riskējāt ierasties Minskā un paskatīties, kāda šeit ir tauta, kādi cilvēki, kāda diktatūra, kāda demokrātija," sāka prezidents un tūlīt paskaidroja, ar ko Baltkrievijas "diktatūra" atšķiras no citām. "Pie mums visi sestdien un svētdien atpūšas, bet prezidents strādā," pajokoja Lukašenko.

ASV un Baltkrievijas attiecību uzlabošanās neaprobežosies ar vēstniecību darba atsākšanu. Pompeo lika saprast, ka pieļauj pret valsti vērsto sankciju atcelšanu, taču saistīja to ar situācijas uzlabošanos cilvēktiesību jomā. Viņš skāra arī ekonomisko sadarbību ar atrunām: spriest par amerikāņu investīcijām var tikai pēc Baltkrievijas iestāšanās PTO.

Valsts departamenta vadītājs pievērsa uzmanību arī problēmai energoresursu piegādes jomā – viņš teica, ka Baltais nams seko Minskas pārrunām ar piegādātājiem no Krievijas par gāzes cenām. "ASV vēlas palīdzēt Baltkrievijai būt suverēnai valstij. Mūsu energoresursu ražotāji ir gatavi nodrošināt jūs pilnībā par konkurētspējīgām cenām. Jums nav jāpakļaujas kādam spēkam, nosakiet paši savas prioritātes," teica Pompeo.

Lukašenko apliecināja amerikāņu ierēdnim, ka Baltkrievijas suverenitāte ir neapšaubāma. Pēc pārrunām viņš paziņoja, ka "radis sapratni" ar amerikāņiem vairākās jomās.

Baltkrievu politologs Deniss Meļjancovs uzskata, ka Pompeo vizīte apliecina: Minskas un Vašingtonas attiecības paceļas jaunā līmenī.

"Divpusējo attiecību normalizācija sākās 2015.gadā, kad Minska uzņēmās vidutāja lomu Donbasa krīzes noregulēšanā. Tagad jau nepieciešamas vizītes un tikšanās augstākā līmenī," viņš paskaidroja.

Eksperts uzskata, ka, ņemot vērā sarežģītās attiecības ar Maskavu, Lukašenko cenšas atrast līdzsvaru sakaros ar Rietumiem. Tomēr nav ne runas par Baltkrievijas pārorientēšanos. "Pompeo vizīte demonstrē, ka Krievija nekontrolē pēcpadomju valstis pilnībā. Amerikāņiem vēl joprojām ir savas intereses šajā reģionā, un viņi var ietkmēt iekšējos procesus," konstatēja Meļjancovs.

ASV plus-mīnus Centrālāzija

Uzbekistānu un Kazahstānu ASV valsts sekretārs pēdējo reizi apmeklēja 2015.gadā. Toreiz posteni ieņēma demokrāts Džons Kerijs. Pēc vizītes tika izveidots pārrunu laikums "Centrālāzija plus ASV" (С5+1). Taču Baltā nama administrācijas maiņas dēļ interese par reģionu pazuda.

Pērnvasar, kad Tramps paziņoja, ka atlicis vēl pussolis līdz līgumam ar talibiem un Afganistānas valdību par konflikta noregulēšanu, interese pa formātu C5+1 pēkšņi pamodās. Reģionā ieradās valsts sekretāra palīgs Deivids Heils. Lieta tāda, ka Uzbekistāna un Kazahstāna ne vienu reizi vien sekmējušas Afganistānas krīzes noregulēšanu, turklāt, ņemot vērā ģeogrāfisko stāvokli, tieši Centrālāzija izjutīs negatīvās sekas, ja vienprātība Afganistānā netiks sasniegta.

Tomēr amerikāņi interesējas par Centrālāziju ne tikai Afganistānas dēļ. Piecu gadu laikā kopš Valsts departamenta vadītāja pēdējās vizītes divās svarīgākajās reģiona valstīs – Uzbekistānā un Kazahstānā nomainījusies valdība. Tāpēc vizīte šajās valstīs nozīmē arī iepazīšanos ar jaunajām politiskajām elitēm.

Vēl viens iemesls tikties: tuvākajā laikā ASV publiskos jaunu stratēģiju Centrālāzijā. Tā apraksta sadarbību ar reģionu visās jomās, it īpaši drošības jautājumos.

Kazahstānā, pēc tikšanās ar prezidentu Kasimu Žomartu Tokajevu amerikāņu politiķis aicināja vietējo biznesu paplašināt draudzību ar amerikāņiem. "Partnerattiecības ar ASV kompānijām nodrošinās labāko rezultātu jebkurai valstij," apgalvoja Pompeo.

"Pompeo vizīte un tikšanās ar Tokajevu un Nazarbajevu politiski nostiprināja varas tranzītu Kazahstānā un pilnībā leģitimizēja valsts jauno prezidentu," uzskata eksperts Danijārs Kosnazarovs.

Nespēlē pirmo vijoli

Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs pie varas ir gandrīz tikpat ilgi, kā Donalds Tramps. Šajā laikā viņš saņēmis atzinīgu Krievijas, Ķīnas un Eiropas vērtējumu par valstī sāktajām reformām. Arī amerikāņi apliecināja, ka atbalsta pārmaiņas republikā, tomēr Mirzijojevu galvenokārt slavēja Trampa palīgi. Tāpēc ASV valsts sekretāra vizīti Taškentā gaidīja ar īpašu satraukumu.

Tiesa, tam gan nebija iemesla. Pompeo bija draudzīgs un daiļrunīgs. Viņš atbalstīja visas Uzbekistānas reformas un sakaru paplašināšanu ar ASV.

Pompeo pieminēja arī jautājumu, kas vairākus mēnešus satrauc Uzbekistānu: Taškenta  varētu kļūt par novērotāju Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā (EES). Pompeo ieteica vispirms padomāt par iestāšanos PTO.

Maskavas Kārnegija centra konsultants Temurs Umarovs uzskata, ka ASV saprot: Centrālāzijai prioritāra joprojām būs sadarbība ar Krieviju un Ķīnu. Taču amerikāņi nevēlas pilnībā atstāt ietekmi reģionā abām šīm valstīm. "Uzbekistāna un Kazahstāna uzskata ASV drīzāk par alternatīvu partneri. Amerikāņi vienkārši nevar spēlēt pirmo vijoli reģionā ģeogrāfiskā attāluima dēļ. Tomēr Pompeo vizīte parādīja, ka arī pašreizējās pozīcijas netiks atdotas," uzskata eksperts.

54
Pēc temata
Drudzis visā pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs iezīmējis galvenās problēmas
Laboratorijas darbs, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņiem vajadzīgas biolaboratorijas Centrālāzijā un Kaukāzā

60
(atjaunots 11:00 30.05.2020)
Pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Tas draud ar nopietnām sekām.

"Savienotās Valstis turpina militāri bioloģisko darbību visā pasaulē, arī ap mūsu robežām," Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja Kolektīvās drošības līguma organizācijas ārlietu ministru sēdē. Maskava jau sen ir noraizējusies par kaimiņvalstu bioloģisko drošību. Amerikāņi ir izveidojuši bioloģisko laboratoriju tīklu Kazahstānā, Armēnijā un Tadžikistānā. Īpaši liels skaits jautājumu Krievijas valdībai radies par Lugara centru Gruzijā. Par to, kāpēc tas viss vajadzīgs Vašingtonai, portālā RIA Novosti centās noskaidroja Galija Ibragimova.

Tīša noplūde

Pirmais koronavīrusa infekcijas gadījums Kazahstānā tika fiksēts marta sākumā. Valdība slēdza robežas un ieviesa ārkārtas stāvokli. Internetā paklīda baumas, ka vīruss, iespējams, saistīts ar biolaboratoriju, ko 2016.gadā valsts dienvidaustrumos uzbūvējuši amerikāņi.

Almatas Centrālās palīglaboratorijas (CPL) specialitāte ir Kazahstānai raksturīgu vīrusu štammu pētījumi. Tā darbojas uz Kazahstānas Karantīnas un zoonozo infekciju zinātniskā centra bāzes, pakļauta valsts Veselības ministrijai. Tiek uzskatīta par Kazahstānas īpašumu, lai arī būvēta uz Pentagona rēķina. Šim objektam ASV piešķīrušas 108 miljonus dolāru.

Vašingtona skaidroja: reģionā dislocēti amerikāņu karavīri, un pētījumi palīdzēs pasargāties no nezināmām vīrusu infekcijām.

KDLO, NVS un ŠSO samitos Maskavas pārstāvji jau vairākkārt norādījuši, ka amerikāņi var izmantot šīs laboratorijas pret Krievijas interesēm. Tomēr Kazahstānas valdība apgalvoja, ka neviens neiejaucas vietējo biologu darbā.

"Ārvalstu zinātnieku līdzdalība ir pieļaujama tikai gadījumā, ja notiek kopīgi pētījumi un tiek īstenoti grantu projekti," paskaidroja CPL.

2018. gadā Kazahstānā manāmi pieauga meningīta gadījumu skaits, un Almatā sākās runas par meningokoka infekcijas štamma noplūdi no CPL. Žurnālisti un blogeri nopietni rakstīja, ka amerikāņi tīšām pieļāvuši vīrusa izplatīšanos. Tā viņi it kā gribējuši pārbaudīt laboratorijā izstrādājamo bakterioloģisko ieroci.

Kazahstānas Veselības ministrija apgalvoja, ka nekādas epidēmijas nav. "Kazahstānā ir 58 meningīta gadījumi, no tiem Almatā – 32. No PVO viedokļa relatīvie rādītāji ir zemi," norādīja resors.

Situācija ar koronavīrusu ir līdzīga. Valdība noliedza konspiroloģiskas teorijas un neļāva sēt paniku.

Slēgts darba režīms

PSRS laikā Armēnijas PSR Mikrobioloģijas institūts tika uzskatīts par lielāko mikrobioloģijas centru. 90. gados par institūta zinātniskajām izstrādēm ieinteresējās ASV un Lielbritānija. Armēņu speciālistus aicināja stažēties uz rietumvalstīm. 2000. gados amerikāņi palīdzēja atvērt vairākas biolaboratorijas valstī. Tāpat kā Kazahstānā arī šeit naudu piešķīra Pentagons. Armēnijas Nacionālā slimību kontroles un profilakses centra modernizācijai vien atvēlēja 10 miljonus dolāru.

Erevānā, Girmi, Vanadzorā, Martuni un Idževanā uzbūvētie zinātniskie centri pēta Kaukāza reģionam raksturīgus vīrusus un štammus.

Laboratorijas iekļautas Armēnijas veselības aprūpes sistēmā, tomēr ASV Aizsardzības ministrijas Draudu samazināšanas aģentūra tajās ir piekļuve. Līdz ar vietējiem speciālistiem tur strādā amerikāņi. Maskava negatīvi vērtē Armēnijas biolaboratoriju noslēgtību. Lai kliedētu šaubas, premjerministrs Nikols Pašiņans piekrita parakstīt Sadarbības memorandu ar Krievijas speciālistiem. Saskaņoja detaļas, tomēr pēdējā brīdī Armēnija no dokumenta atteicās.

Bīstama epidemioloģija

2010. gados amerikāņu biologi pievērsa uzmanību vēl vienam KDLO loceklim – Tadžikistānai. Viņus satrauca nelabvēlīgā epidemioloģiskā situācija, kas varēja novest pie infekcijas slimību uzliesmojuma. Vairāki rietumvalstu fondi piešķīra naudu pētījumu centriem.

2013. gadā uz Gastroeneteroloģijas institūta bāzes Dušanbē darbu sāka bioloģiskās drošības laboratorija. Projektu finansēja Merjē Labdarības fonds (Francija), kas būvēja līdzīgu objektus Ķīnā, Mjanmā, Bangladešā un Āfrikas valstīs. Frančiem parasti palīdzēja ANO un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra USAID. Investīcijas pārsniedza 3 miljonus dolāru.

2019. gadā tika radīta laboratorija Republikāniskajā tuberkulozes apkarošanas centra paspārnē. Sponsori – USAID un Pentagons. Vietējie biologi sadarbībā ar ārvalstu kolēģiem pēta tādas Centrālāzijai raksturīgas slimības, kā tuberkuloze, malārija, hepatīts un holera. Pērn Isfaras pilsētā Tadžikistānas ziemeļos darbu sāka vēl viens objekts. Par to pieejamā informācija ir ierobežota, finansēja atkal amerikāņi.

"Arī pirms koronavīrusa epidemioloģiskā situācija Centrālāzijā bija sarežģīta. Reģionam raksturīgi hepatīta, holeras, tuberkulozes uzliesmojumi, tāpēc jaunās biolaboratorijas ir nepieciešamas. Tām vajadzīgi līdzekļi. Bez ārvalstu palīdzības neiztiks," sarunā ar RIA Novosti skaidroja Politoloģisko pētījumu centra (Dušanbe) direktors Abdugani Mamadazimovs.

Tadžiku eksperts nesaskata neko aizdomīgu amerikāņu darbībās. "Vienkārši viņi vienmēr atsaucas pirmie. Ja pēc koronavīrusa Krievija, Ķīna vai ES sāks aktīvāk palīdzēt reģionam cīņā ar vīrusiem, republikas valdība to atbalstīs," ir pārliecināts eksperts.

Gruzīnu patogēns

Gruzija nav KDLO locekle, taču robežojas ar Krieviju un tai ir svarīga loma Kaukāzā.

Maskava ir noraizējusies par Ričarda Lugara vārdā nosauktā Sabiedriskās veselības pētījumu centra darbības. Krievijas valdība uzskata, ka biolaboratorija Tbilisi apkaimē strādā amerikāņu interesēs.

Aizdomas nav radušās no zila gaisa. 2018. gada septembrī Gruzijas bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze paziņoja, ka laboratorijā, iespējams notikuši eksperimenti ar cilvēkiem, un publiskoja dokumentus, no kuriem izriet, ka desmitiem cilvēku, kuri ārstējušies Lugara centrā, ir miruši. Pie tam tur strādāja biologi no trim privātām amerikāņu firmām — CH2M Hill, Battelle un Metabiota, kas pilda Pentagona pasūtījumus.

Giorgadze pievērsa uzmanību augstajam bakterioloģiskās aizsardzības līmenim laboratorijā. Vēl vairāk, centra rīcībā ir "iekārtas kaitīgu vielu izsmidzināšanai un lādiņi ar bioloģiski aktīvu materiālu". "Kāpēc iestādei, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība, vajadzīgas tādas lietas?" lauzīja galvu eksministrs.

To sadzirdēja Maskavā. Krievijas ĀM Bruņojumu kontroles un neizplatīšanas lietu departamenta direktors Vladimirs Jermakovs paziņoja, ka Krievija necietīs amerikāņu bioloģiskos eksperimentus pie savām robežām.

Giorgadzes apsūdzības Pentagons nosauca par absurdu. Tbilisi apgalvoja, ka laboratorija nodarbojas ar miermīlīgiem projektiem un nevar būt ne runas par kaut kādiem eksperimentiem ar cilvēkiem. Gruzijas valdība neiebilda pret Krievijas speciālistu apmeklējumu Lugara centrā. Tomēr šie plāni izjuka, ņemot vērā pērno krīzi abu valstu attiecībās.

"Gruzija nekad nav interesējusies par pētījumiem fizikoķīmiskās bioloģijas jomā. Un informācija par to, ka šajā laboratorijā ir augstas klases bioloģiskā aizsardzība, rada jautājumus. Kāpēc vajadzētu nodarboties ar tik smagiem patogēniem," sarunā ar RIA Novosti pauda neizpratni bioloģijas zinātņu doktors, Sibīrijas federālās universitātes profesors Nikolajs Setkovs.

Ķīmiskas aizsardzības militārās vienības
© Sputnik / Павел Лисицын

Virusoloģijas centra ģenerāldirektora vietnieks zinātniskajā darbā Aleksandrs Agafonovs atzīmēja: "Tieši dati par bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādi Lugara centrā nav pieejami."
"Tomēr ziņas par privāto kompāniju CH2M Hill, Battelle un Metabiota līdzdalību, par to līgumsaistībām, piemēram, Sibīrijas mēra, tularēmijas un Krimas-Kongo hemorāģiskā drudža bīstamo baktēriju pētījumi, ir uzmanības vērtas," uzsvēra speciālists.

Aģentūras aptaujātie eksperti bija vienisprātis: pēcpadomju valstis, cerībā uz palīdzību no ārienes, var zaudēt kontroli pār epidemioloģisko situāciju. Un tas draud ar nopietnām sekām. Pie tam pandēmijas periodā attieksme pret laboratorijām mainījusies – tās rada vēl lielākas bažas un beidzot dāvā būtisku iemeslu padarīt šīs struktūras atklātākas.

60
Tagi:
Armēnija, Tadžikistāna, Kazahstāna, biomateriāls, ASV, Krievija, Gruzija
Ungārijas parlamenta ēka, foto no arhīva

Vai dzelzs priekškars apturēs transpersonas?

54
(atjaunots 14:50 29.05.2020)
Eiropa aizspēlēsies tiktāl, ka starp tās rietumiem un austrumiem pacelsies jauns dzelzs priekškars. Tikai ne koronavīrusa dēļ. Ir spēcīgākas un Eiropas vienotībai šausmīgākas lietas.

"Šis lēmums atgrūž Ungāriju atpakaļ Viduslaikos!" Ko tad īsti tik briesmīgu padarījusi Budapešta, lai visa progresīvā cilvēce vārītos tādās dusmās? Par to portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Pavisam nesen Ungārijas valdību lamāja par pieņemto likumu, kas dāvāja Viktora Orbana valdībai ārkārtas pilnvaras pandēmijas apkarošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa dēļ. Ungārijai jānosaka politiskā karantīna! Nē, pavisam jāizslēdz no ES! Bļāvieni bija skaļi, tomēr Orbanu lamā jau visus desmit gadus, kopš viņš ieņēmis premjera amatu otro reizi. Lamā par visu pēc kārtas: par Konstitūciju, par Ungārijas likumiem, kas neatbilst ES normām, par tiesnešu un preses kontroli, par atteikšanos uzņemt migrantus, par kristīgo vērtību aizstāvēšanu. Ungārija izturas izaicinoši, noraida gandrīz visas eiropeiskās vērtības, tomēr no ES joprojām saņem vairāk nekā atdod. Budapeštā saprot, ka neviens valsti no ES neizslēgs, turklāt Orbanu atbalsta tautas vairākums. Protams, ir arī attīstīta opozīcija, uz kuras izteikumiem reaģē "pasaule".

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Par "Viduslaikiem" organizācijas Amnesty International filiāle Ungārijā nodēvēja nesen parlamenta apstiprinātos likumu grozījumus, kuri paredz, ka valsts pilsoņi nevarēs mainīt savu dzimumu. Nē, ne jau dzīvē – dzimuma nomaiņas operācija un pārējās mežonības valstī nav aizliegtas, toties dokumentos tagad ailes "dzimums" vietā būs "dzimums dzimšanas brīdī". Tātad to vairs mainīt nevarēs, pat ar tādām burvestībām kā "mammu, dzemdē mani atpakaļ".

Vai tas pārkāpj transpersonu un visu pārējo personu tiesības, kuri nolēmuši, ka stāv pāri Dievam (vai dabai, ja Dievs ir atcelts) un zin, kas viņi ir patiesībā? Tikai dokumentos, jo viņi nevarēs saņemt savām vēlmēm atbilstošu dokumentu, jo, kā īpaši precizēja Ungārijas valdība, "bērna bioloģiskā dzimuma reģistrācija dzimšanas apliecībā neietekmē vīriešu un sieviešu tiesības brīvi paust un praktizēt savu identitāti atkarībā no viņu vēlmes". Vēl vairāk – Ungārijā nav mazums transpersonu un citu LGBT pārstāvju, neviens pie viņiem gultā degunu nebāž un viņu uzvedībai "nepiekasās".

Tomēr valdībai ir jāskatās uz reālo pasauli. Patiešām – tagad vēl tikai pieprasa tiesības brīvi izvēlēties vienu no diviem dzimumiem, bet tālāk ies jautrāk: kā jau ierasts dažos attīstītos ASV štatos, cilvēki sāks aizstāvēt tiesības izvēlēties vienu no pussimta universitātēs sagudrotu "dzimumu". Ko darīt valstij? Ja gribat, uzskatiet sevi kaut par hobitiem, lūdzu, tā ir jūsu darīšana, tikai valsts jūsu spēlītēs nepiedalīsies.

Lielākā daļa sabiedrības valdību atbalsta – maģāri, kuri Eiropā ieradās pēdējie, nebūtu saglabājušies viņiem svešo tautību naidīgajā ielenkumā, ja nebūtu turējušies pie savas identitātes, nacionālās un reliģiskās. Tāpēc tagad viņi atkal aizstāv savas tiesības uz dzīvi, vēlas saglabāt ungāru tautu uz nākamajiem tūkstoš gadiem. Draudu ir daudz, it īpaši dzimstības krišanās, kas nepārsniedz mirstību jau vairāk nekā divdesmit gadus.

Protams, varētu jau mēģināt risināt problēmu a la Europe: ievest migrantus, kam ar dzimstību viss kārtībā. Taču dīvainis Orbans tā vietā sāk programmu "Ģimene ir galvenā", kas paredz privilēģijas daudzbērnu ģimenēm un visiem, kas vēlas laist pasaulē jaunus ungārus. Un negrib uzņemt migrantus. Par to viņš atkal dabūja pa mici no ES. Vēl viņš visiem spēkiem aizsargā tradīcijas, ticību un vērtības – pārsteidzoša nekaunība mūsdienu Eiropā. Valsts pat nesen atteicās no dalības Eirovīzijā, oficiālu skaidrojumu nesniedza, toties izskanēja neoficiāli komentāri par konkursa pār malām plūstošo "zilumu". Turklāt vēl – ak, šausmas! – ieraksta konstitūcijā laulību kā vīrieša un sievietes savienību!

Skaidrs, ka tāpat vien Ungāriju nevar likt mierā – tā tomēr ir ES locekle un ar savu piemēru samaitā citas valstis. Jāsaka gan, ka ES arī bez ungāriem ir pietiekami daudz tautu, kas nevēlas padevīgi nokāpt no vēstures skatuves. Itāļi un grieķi, tie paši poļi un slovāki līdz ar viņu katolicismu, pareizticīgie rumāņi un bulgāri. Lielākā daļa šo tautu atrodas Austrumeiropā – bijušā dzelzs priekškara viņā pusē. Hmmm. Kāpēc tad bijušā?

Nesenajā LGBT sanākšanā tika pieņemts paziņojums par to, ka Eiropu jau sadalījis jauns dzelzs priekškars – sak, 30 gadus pēc komunisma krišanas kontinenta austrumos ienākusi homofobija, dzimumu naids un diskriminācija. Skaidrs, ka to visu pamato ar vecā režīma smago mantojumu: ilgi dzīvojuši zem totalitārisma (sarkanā un krievu) jūga, tāpēc viņi ir tādi atpalikuši ksenofobi. Nav nekādas jēgas strīdēties ar progresīvajiem eiropiešiem un atgādināt, ka atšķirības starp Austrumeiropu un Rietumeiropu ir tūkstošiem gadu vecas.

Sava dzīvesziņa un sava tauta ir jāaizsargā, taču strīdēties nav vērts – lai dzīvo savā iedomātajā pasaulītē ar desmitiem dzimumu, pasaulē, kas savas anticilvēciskās būtības dēļ nav ilga, tā nespēj dot pēcnācējus. Nav jābūt ungāru katolim vai pareizticīgam krievam, lai saprastu vienkāršu lietu: dzimumu mainīt nav iespējams. Var dzert tabletes, taisīt operācijas, staigāt pie psihologa, tomēr dzimums, ar kādu tu esi dzimis, no tā nemainīsies. Tas būs izkropļots, tāpat kā tauta, kas noticējusi šīm muļķībām.

"Neglītums nogalinās," teica Dostojevskis. Tomēr šajā gadījumā ateistus, kuri tic dzimuma maiņai, nogalinās arī elementārs antizinātniskums. "Tumšais laikmets" nav Viduslaikos. Tas slēpjas tajā, ko gatavo amorālie un neizglītotie "dzimumu daudzveidības" ideologi.

54
Tagi:
Ungārija, Eiropa, LGBT
Pēc temata
Vai Latvijā legalizēs partnerattiecības? Saeima apspriežas
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Politologs: protesti pret LGBT Igaunijā liecina par veselīgu sabiedrību
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Tallinā

Poliju vēlas pievienot "Baltijas burbulim"

0
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Polijas ārlietu ministru centīsies pierunāt atvērt robežas Baltijas valstu iedzīvotājiem un izveidot vienotu tūrisma zonu.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Šodien Baltijas valstu ĀM vadītāji pārrunās Tallinā centīsies pierunāt Poliju atvērt robežas, raksta EER.

Baltijas valstu ārlietu ministri atjaunojuši tikšanās klātienē – Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs publicēja Twitter fotogrāfijas no Igaunijas galvaspilsētas, kur notiks savstarpēja robežu atvēršanas apspriede kopā ar Polijas ĀM vadītāju Jaceku Čaputoviču.

​Iepriekš Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis piedāvāja Polijai pievienoties Baltijas valstīm, kuras atvērušas iekšējās robežas, un izveidot vienotu tūrisma zonu.

Šo piedāvājumu atbalsta arī Igaunijā.

"Protams, tā kā Igaunija, Latvija un Lietuva nolēmušas piešķirt bez karantīnas iebraukšanu Polijas iedzīvotājiem, tad, pašsaprotami, būtu pozitīvi, ja Polija atbildētu ar tādu pašu lēmumu," pirms pārrunām sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Tāpat ministrs pauda cerību, ka Somija drīzumā atvērs robežu tūristiem no Igaunijas, jo somu tūristiem Igaunijas robeža ir atvērta.

"Esam ieinteresēti, lai Somija atceļ šos ierobežojumus. Pēc maniem aprēķiniem, šobrīd nav objektīvu iemeslu, kuru dēļ Somija nevarētu pieņemt tādu pašu lēmumu, kādu Igaunija pieņēmusi attiecībā uz Somiju," piebilda Reinsalu.

Pagaidām ES nolemts, ka Šengenas zonas ārējās robežas paliks slēgtas līdz 15. jūnijam, taču šonedēļ Rinkēvičs paziņoja, ka vēl pirms šī datuma liela daļa Eiropas var kļūt par "brīvu ceļošanai".

Pēc Reinsalu domām, 15. jūnijā var notikt masveida Šengenas zonas iekšējo robežu atvēršana.

"Protams, atsevišķas valstis var saglabāt noteiktus izņēmumus, taču zināms solis uz priekšu tiks sperts. Pats grūtākais jautājums – kas būs ar Šengenas ārējām robežām. Mums šeit arī ir skaidra perspektīva, jo aiz mūsu robežas atrodas viens no vīrusa epicentriem izaugsmes fāzē, ja paskatās uz Baltkrieviju vai Krieviju," sacīja Igaunijas ārpolitikas iestādes vadītājs.

0
Tagi:
tūrisms, Baltija
Pēc temata
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Bulgārija atvērusi robežu visiem ES pilsoņiem
Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas
Eksperts: lietuvieši un igauņi nesteidz braukt uz Latviju