ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

ASV: krievi jāpiespiež pie sienas, uzvara ir tuva

224
(atjaunots 12:33 30.01.2020)
Daudziem, kuri seko ASV un Krievijas attiecībām, periodiski rodas iespaids, ka amerikāņu elites viedoklis par Krieviju ir ļoti dīvains un iekšēji pretrunīgs.

No vienas puses, amerikāņu senatori, kongresmeņi un Donalda Trampa administrācijas ierēdņi nereti pauž priekšstatu par Krieviju kā tādu "reģionālu valsti" ar "lupatlēveros saraustītu ekonomiku", novecojošiem iedzīvotājiem un "sarūsējušām raķetēm, kas nelido". Tāds priekšstats rada nevērīgu attieksmi pret Krieviju kopumā un riskiem, ko rada agresīvā Krievijai naidīgā politika. No otras puses, tie paši amerikāņu senatori, kongresmeņi un Donalda Trampa administrācijas ierēdņi pēkšņi ierunājušies par to, ka nepieciešamas pārrunas ar Krieviju jautājumā par bruņošanās sacensību novēršanu un kaut kāda jauna līguma noslēgšanu, kas varētu kļūt par "jaunu START", portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Jautājums par bruņojuma kontroli kļūst īpaši pikants, ja ņemam vērā faktu, ka par nepieciešamību noslēgt kaut kādu jaunu ierobežojošu līgumu ar Krieviju visvairāk noraizējušies senatori no Demokrātiskās partijas, - tās pašas, kas pašu ideju par sarunām ar Krieviju padarījuši toksisku jebkuram amerikāņu politiķim.

Specializētais izdevums The Hill stāsta, ka senatori-demokrāti jau tur Trampu aizdomās par to, ka viņš negribot vienoties ar Krieviju, un apliecina: šis gads būs nozīmīgākais tāda veida sarunām. Senāta Ārpolitikas komitejas loceklis Bobs Mendezs par kritizēja Balto namu par iedomāto nevēlēšanos panākt savstarpējo ierobežojumu pagarināšanu, kuru termiņš beidzas 2021.gadā.

Varētu domāt: kāpēc gan baidīties no Krievijas raķetēm, ja tās ir sarūsējušas un nelido, ja ekonomika, kas ražo tās sarūsējušās raķetes, nupat jau būs piebeigta? Kāpēc vajadzīgas kampaņas Krievijas mediju un prokrievisko projektu lapu bloķēšanai sociālajos tīklos, ja Krievijas politikas, ekonomikas un kultūras attīstības modelis nevienu nespēj ieinteresēt? Darbi atšķiras no vārdiem.

Saskaroties ar Krievijas acīmredzamajiem panākumiem ārpolitikā, tās nevēlēšanos "sabrukt" (to no Krievijas gaidīja jau 2014.gadā) un ietekmes pieaugumu svarīgākajos planētas reģionos (aizokeāna ekspertiem īpaši sāp sirsniņas un naudas maciņi par situāciju Tuvajos Austrumos), amerikāņu mediju un ekspertu aprindas sāk meklēt, kur meklējams šī nesaprotamā fenomena iemesls. Rezultātā viņi nonāk pie diviem pretrunīgiem slēdzieniem. Domājams, šīs pretrunības dēļ Vašingtonas elites attieksmē pret Krieviju skaidri sajūtama šizofrēnijas piegarša.

Tipisks piemērs, kas populāri apraksta notikumus karā par amerikāņu hegemonijas saglabāšanu, "Krievijas frontē", ir raksts "The New York Times" "Krievija pagrimuma stāvoklī. Kāpēc Putins ir tik draudīgs ienaidnieks?"

Vadošā amerikāņu izdevuma žurnālisti savu versiju izklāsta jau pašā sākumā: "Krievijas ekonomika sabrūk, tās jaunieši ir vīlušies, taču Amerikas un Eiropas samulsuma apstākļos Krievija un tās līderis jau divus gadu desmitus pārdzīvo ilgstošu panākumu periodu."

Tekstu pārpilda šabloni. Piemēram, tā autors, parāda, ka absolūti neizprot vienkāršu faktu: nominālo IKP (nevis IKP pēc pirktspējas paritātes) pielietojums ir neadekvāta metode ekonomiku salīdzinājumam. Bez tam viņš mēģina nedaudzo Maskavas un Sanktpēterburgas elitāro augstskolu studentu - "zelta jaunatnes" nepatriotiskos uzskatus atainot kā visu Krievijas jauniešu pārliecību. Amerikāņu žurnālistam izdevies saņemties un pamanīt faktu, ka prezidenta reitings atrodas 70% līmenī (turklāt acīmredzamu ideoloģisku iemeslu dēļ viņš nevar neticēt "Levada centra" aptaujai), taču nekādi negrib pat mēģināt saprast – kāpēc reitings atkal ir tik augsts? Tas ir saprotams: ja teorija (vai redaktora uzdevums) neatbilst faktiem, jo sliktāk faktiem. Summā iznāk tradicionāls slēdziens "nevis Krievija ir spēcīga, bet gan Rietumi demonstrē vājību". Tātad vienīgais loģiskais lēmums, pie kā var nonākt politiķis ar tādiem priekšstatiem, - Krievija ir visiem spēkiem jāspiež pie sienas, jo uzvara ir tuvu.

Jāpiebilst, ka avīze The New York Times nekad nav demonstrējusi nekādas īpašas zināšanas ekonomikā, lai arī tagad veselām pakām drukā rakstus, kā kapitālisms vainojams pie dzimstības krišanās Rietumos. Tāpēc pāriesim pie alternatīva viedokļa par Krievijas darbību – lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg analītiķiem.

Finanšu jautājumos zinoši žurnālisti (bieži vien šī joma liek strādāt ar skaitļiem, nevis stereotipiem) savos slēdzienos par pamatu tāpat ņem 2014.gadu un sankciju sadursmi ar Rietumiem, taču nonāk pie citādiem secinājumiem:

"Pirms pieciem gadiem Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētājas Elvīras Nabiuļļinas lēmums atlaist rubli brīvībā saskārās ar mokošu pārbaudījumu. Naftas cenu krišanās un starptautiskās sankcijas nosūtīja Krievijas valūtu tādā pikējumā, ka pat likmes palielināšana par 650 bāzes punktiem neļāva to apturēt nekavējoties. Piecus gadus vēlāk aina Krievijas tirgos ir pavisam citāda."

Tekstā atzīmēts, ka situācija mainījusies, pateicoties konservatīvai budžeta politikai, inflācijas samazināšanai un tā saucamā dubultā proficīta sasniegšanai, tas ir, budžeta proficīta un tekošo operāciju pozitīva lieluma sasniegšanai. Tas nozīmē, ka Krievija pelna vairāk nekā tērē, un ārpasaulei pārdod vairāk nekā importē. Bloomberg materiālā minētais dubultais proficīts ir ļoti sāpīgs jautājums pašām ASV, kas (neskatoties uz visām Donalda Trampa pūlēm un sakurināto tirdzniecības karu pret Ķīnu, Eiropas Savienību un teju vai pret visiem Vašingtonas sabiedrotajiem) nekādi nespēj izķepuroties no dubultā deficīta stāvokļa. Tas ir, viņi dzīvo, audzēdami parādus, un pie tam importē (uz parāda) daudz vairāk nekā spēj eksportēt uz pasaules tirgiem.

Amerikāņu finansiālo žurnālistu mēģinājumi ieskatīties nākotnē tāpat noveduši pie rezultātiem, kas nekādi neatbilst stereotipiem par visu Krieviju un tās valūtu: "Bloomberg pētījums, kurā tas aptaujāja 57 (institucionālos) starptautiskos investorus, treiderus un nodaļu vadītājus (bankās un investīciju kompānijās – Aut.piez.), rāda: rublis piedāvā drošu patvērumu, ņemot vērā bažas par ASV un Ķīnas tirdzniecības karu. Bankas HSBC Holdings Plc analītiķi saskata rubļa pieaugumu par veseliem 7% no pašreizējā līmeņa un nosaukuši rubli par "mirdzošu bāku" Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas jaunattīstības valstu tirgos".

Protams, lielo spēles dalībnieku pārstāvju viedoklis negarantē, ka Krievijas ekonomikai un valūtai klāsies labi. Krievijai 2020.gadā vēl nāksies pārdzīvot kārtējās amerikāņu sankcijas – tās pašas "ellīgās sankcijas". Prakse liecina, ka ASV iespējas Krievijas ekonomikas "saplosīšanā" ir novērtētas krietni par augstu. Iespējams, racionālais viedoklis par Krieviju un tās vietu pasaules rangu tabulā pakāpeniski pabīdīs malā amerikāņu elites apziņā ideju par to, ka Krieviju vajag vēl mazliet piespiest pie sienas, un Vašingtonā viss tūlīt jau būs kārtībā. Pat tagadējā (ne īpaši saprātīgā) amerikāņu politiķu paaudze tomēr cenšas sākt pārrunas vismaz kaut kādos jautājumos un pat meklēt kompromisus – ja oponents ir nopietns.

Ja nu prātīgais viedoklis negūs virsroku, arī tad būs saskatāmas zināmas priekšrocības, ko savulaik pieminēja Vladimirs Putins: "Man dažkārt šķiet, ka mums būtu labi, ja tie, kas vēlas ieviest sankcijas, ieviestu visas sankcijas, ko vispār iespējams ieviest, un pēc iespējas ātrāk. Tad mums būtu brīvas rokas savu nacionālo interešu aizsardzībai ar, mūsuprāt, visefektīvākajiem līdzekļiem."

224
Mītiņš pret krievu izglītības nodrošināšanu vienīgi latviešu valodā, foto no arhīva

Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?

28
(atjaunots 15:28 28.02.2021)
Krievu un latviešu attiecības Latvijā var raksturot īsi – "pieņemoša atsvešināšanās". Savukārt Latvijas valdība nepalaiž garām iespēju pieliet eļļu ugunī ar vispārējas saliedēšanas lozungu.

Nesen, 21. februārī, Starptautiskajā valodas dienā, Latvijas prezidents Egils Levits uzrunāja skolēnus un latviešu valodas un literatūras skolotājus. No viņa izteiktā izriet, ka šajā dienā prezidents svinējis nevis kādu abstraktu valodu, bet gan ļoti konkrētu – valsts valodu. Tā kā pasaule pagaidām vēl nesvin Starptautisko latviešu valodas dienu, kāpēc gan to neieviest Latvijā un aizliegt šajā dienā runāt jebkādā citā, it īpaši krievu valodā?

Galvenā nostāde uzrunā, ko, starp citu, jau iesaka noklausīties nodarbībās skolās (iespējams, drīz tā būs akmenī kalta līdz ar Levita sacerēto Satversmes preambulu), ir tāda: latviešu valoda spēj saliedēt Latvijā dažādu tautību cilvēkus. Protams! Kā gan mums tas agrāk neienāca prātā?!

Viņš lika sevi iemīlēt. Vai neko labāku izdomāt nevarēja?

Neviens jau to neapstrīd. Ir tikai viena finese. Mazākumtautības – vairāk nekā trešā daļa valsts iedzīvotāju – labprāt un ar cieņu atzītu latviešu valodas priekšroku Latvijā, ja ne viena krievu tautas gudrība – "Ar varu mīļš nebūsi". Nē, saprotiet mani pareizi, – var piespiest baidīties, var sodīt, var padzīt no darba. Tomēr nevar piespiest iemīļot un pie tam aizliegt mīlēt to, kas tev dārgs un tuvs.

Var izdzēst kirilicu no ielu nosaukumu plāksnītēm pilsētās un ciemos. Te, biedri latvieši, jūs esat vinnējuši, jums ir administratīvais resurss. Var likvidēt bukletu krievu valodā ar aicinājumu sievietēm pārbaudīt iespējamu krūts vēzi. Bravo, cēlsirdības kalngali! Apstāties nedrīkst, jāiznīdē krievu valoda skolās un augstskolās. Vieds gājiens. Visbeidzot jāaizliedz telekanāli krievu valodā – patiešām, nosvērts solis. Sirmgalvji, kas līdz šim skatījās "teļuku", tagad skries uz latviešu kanāliem integrēties un saliedēties zem lielās un varenās latviešu valodas karogiem. Nu, ja arī kāda vecenīte skriedama iekritīs grāvī, pie kā būs rakstīts tikai valsts valodā: "Uzmanību, notiek remonts", pati vien vainīga – vajadzēja integrēties agrāk. Tikai pēc tādiem gājieniem neliekuļoti pieprasīt mīlu un cieņu – vai nu tie ir muļķības kalngali, vai cinisma apogejs.

Šķiršanās un krievu uzvārds!

Veltos mēģinājumus saliedēt sabiedrību ar vardarbīgām metodēm teicami ilustrē kādas manas paziņas ģimene. Katja ir krieviete, viņas vīrs – latvietis, kopā dzīvo jau ilgi, viņu dēlam ir 15 gadi. Pēdējā laikā vīrs tīši mājās skaļi slēdz iekšā latviešu dziesmas, lai viņa "ātrāk integrētos". Lai arī latviešu valodu Katja zina ļoti labi. Skatoties uz tādu eksperimentu, tik līdzīgu izmēģinājumiem, ko īsteno Latvijas valdība, dēls mammai teica: "Laikam tētis tevi vairs nemīl..."

Nē, skaidrs, ka mazākumtautības, proti, krievus Latvijā nemīl pārlieku stipri. Tikai neprasiet atbildei kaut kādas siltas krievu jūtas, ja ieslēdzat savu mūziku visā skaļumā, bet krievu dziesmas vienkārši izslēdzat.

Nesen Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, starpkultūru stereotipiem veltītā pētījuma līdzautors, krievu un latviešu attiecības raksturoja – pieņemoša atsvešināšanās. Tas ir, nav skaidrs, no kura gala ķerties klāt. It kā atsvešināšanās ir slikta lieta. Bet tā nav vienkārša atsvešināšanās, tā ir pieņemoša... Tomēr atsvešināšanās.

Svētā vientiesība – latviešu medijos lasāmas izbrīnītas piezīmes. Piemēram, kāda latviete stāsta, ka izaugusi vesela valstij naidīga paaudze. To viņa redzējusi pašvaldību vēlēšanās – ir liels skaits balsstiesīgu jauniešu ar latviešu uzvārdiem, kuri ļoti labi runā latviski, bet balso par "Saskaņu" un principiāli nerunā latviski, lai arī prot. Viņa uzskata, ka ne velti latviešu vidū valda pārliecība: latviešu puišiem nevajag precēt citu tautību meitenes, jo mazdūšības dēļ jauktajās ģimenēs bērnus audzinot krievu garā, lai izpatiktu sievai.

Bet kāpēc tad viņi balso nepareizi, runā nepareizajā valodā? Varbūt tās ir blaknes pēc pārlieku skaļas latviešu mūzikas? Aū, prezidenta kungs!

Starp citu, pēdējā laikā latviešu pusaudži ne īpaši ciena dzimto valsts valodu un dod priekšroku angļu mēlei, tāpēc vispār nav skaidrs, uz kāda pamata mēs varētu saliedēties. Varbūt ņemsim par pamatu vietējo alu?

28
Tagi:
politika, Egils Levits, latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Domāsim par nākotni latviski: Nacionālā apvienība rīko konkursu ar balvām
Nerunāt latviski var tikai tūristi: Rīgas domes deputāti nosodīja par krievu valodu
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Grib, lai sāk domāt latviski: politiķis par krievu telekanālu atslēgšanu
ASV GS iznīcinātāji F-15 Eagle

"Pavisam citas iespējas": ko ASV vēlas izmantot cīņām gaisā

28
(atjaunots 22:21 27.02.2021)
ASV sekmīgi izmēģinājušas dziļi modernizētā iznīcinātāja F-15EX prototipu. Šim notikumam ir liela nozīme amerikāņu aizsardzības kompleksā – pēdējais F-15 nonācis bruņotajos spēkos gandrīz pirms 20 gadiem.

Pentagons atzinīgi vērtē atjaunoto lidmašīnu un apgalvo, ka programma neietekmēs piektās paaudzes lidmašīnu iepirkumus. Par F-15EX portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Jauna vecā lidmašīna

Jau 1976. gadā bruņojumā pieņemtā iznīcinātāja-veterāna jaunās modifikācijas prototips februāra sākumā pacēlās gaisā no aviobāzes Misūri štatā. Lidojums ilga 90 minūtes un neradīja nekādus iebildumus. Marta beigās ASV GKS saņems vēl divas šī tipa mašīnas tālākiem izmēģinājumiem. Pentagons plāno līdz 2030. gadam pasūtīt aptuveni 200 F-15EX. Domājams, sērijveida iznīcinātāju piegādes GKS sāksies no 2023. gada. programma izmaksās 23 miljardus dolāru.

"Pirmais sekmīgais lidojums parādīja, ka mašīna ir droša un gatava pievienoties valsts gaisa flotei, - žurnālistiem paziņoja korporācijas Boeing viceprezidents Prats Kumars. – F-15EX mēs īstenojām jaunākos sasniegumus vadības sistēmu, sensoru, bruņojuma, elektronikas sistēmu jomā. tā ir absolūti jauna lidmašīna, kas būtiski atšķiras no F-15 agrākajām versijām."

Modernizētā lidmašīna ir divvietīgā iznīcinātāja-bumbvedēja F-15E Strike Eagle tālākais attīstības posms. Tā paredzēta, lai iegūtu pārsvaru gaisā un izdarītu triecienu mērķiem uz zemes. Saņēmusi mūsdienīgas iekārtas, kuru pamatā ir "digitālās maģistrāles" koncepcija un Open Mission Systems arhitektūra – tā ļauj bez īpašām pūlēm integrēt konstrukcijā mūsdienīgās tehnoloģijas.

Lidmašīna saņems spēcīgu radioelektroniskas cīņas sistēmu, pilnveidotu pilotu kabīni, sērijas Raytheon AN/APG-82 radiolokācijas staciju ar aktīvu fāzēto antenu režģi. Jaunie dzinēji GE F110 garantē plašas iespējas gaisā ar uzlabotu nestspēju. Zināms, ka kravas celtspēja pieaugusi no 10,4 līdz 13,4 tonnām.

Plānots, ka F-15EX uzņems līdz 22 vadāmās "gaiss-gaiss" klases raķetes vai gandrīz 7 m garās un 3 t smagās hiperskaņas raķetes.

Apsteigt hiperskaņu

Pentagons cenšas visnotaļ vecīgajam mašīnām piešķirt iespēju efektīvi likvidēt mērķus, ko piesedz mūsdienīgas PGA sistēmas. ASV izstrādā trīs gaisa bāzes hiperskaņas raķetes – projektus Tactical Boost Glide (TBG), Hypersonic Air-breathing Weapon Concept (HAWC) un Air-launched Rapid Response Weapon (ARRW). To sērijveida ražošana nesāksies līdz 2024.-2025. gadam.

"F-15EX ir mūsdienīgākā F-15 versija. Nepārspēts lidojuma attālums, cena un savā klasē labākā kravas celtspēja padara mašīnu ļoti pievilcīgu ASV GKS, - atzīmēja programmas vadītāja Lorija Šnaidere. – F-15EX uzņem vairāk bruņojuma nekā jebkurš cits šīs kategorijas iznīcinātājs, arī visas perspektīvās raķetes, kas vēl tiek izstrādātas."

Lēmums par 4. paaudzes lidmašīnu ražošanu ASV tika pieņemts pirms diviem gadiem. Iznīcinātāji F-15 nav piegādāti GKS kopš 2001. gada, bet vieglie F-16 – kopš 2004. gada. Pentagons cerēja pievērsties mūsdienīgajiem un tehnoloģiski attīstītajiem F-35 Lightning. Tomēr 5. paaudzes "neredzamo" lidmašīnu programma vēl aizvien buksē, bet cena – pastāvīgi pieaug. Izrādījies, ka ir par agri sūtīt veterānus atpūtā.

ASV GKS un Nacionālajā gvardē pašlaik ir aptuveni 230 iznīcinātāji F-15C un F-15D no aukstā kara laikiem, taču arī tie savu īpatnību ziņā piekāpjas, piemēram, Krievijas iznīcinātājiem-bumbvedējiem Su-34 un iznīcinātājiem Su-35. vispirms F-15EX saņems Nacionālās gvardes lidotāji, kuri izmanto vienīgi novecojušos F-15C un F-15D.

"Klusais ērglis"

Pentagons jau vairākkārt centies dāvāt F-15 jaunu dzīvi. 2000. gadu beigās korporācija Boeing iepazīstināja ar iznīcinātāja F-15SE Silent Eagle prototipu. Amerikāņu konstruktori centās pacelt novecojušo lidmašīnu līdz 5. paaudzes lidaparātiem. "Klusajam ērglim" bija jābūt mazāk pamanāmam gaisā: konstrukcijā plaši pielietoja radioviļņus absorbējošus materiālus, bruņojumu izvietoja fizelāžā, tāpat kā F-35 un F-22.

Lidmašīnas uzlabotajās tilpnēs pāros izvietoja dažādas nozīmes raķetes "gaiss-zeme" un "gaiss-gaiss". Iznīcinātājs varēja uzņemt divas vadāmās raķetes AIM-120 AMRAAM, divas koriģējamās aviobumbas JDAM vai četras JDAMS. Iekšējās piekares izturēja līdz 450 kg smagus lādiņus. Lidmašīna saņēma principiālu jaunu radioelektroniskās cīņās kompleksu un mūsdienīgu digitālo vadības sistēmu.

Pārsvarā "Kluso ērgli" gatavoja eksportam. Valdīja uzskats, ka cena – 100 milj. dolāru – padarīs to pievilcīgu. Amerikāņi piedāvāja iznīcinātāju Izraēlai, Saūda Arābijai, Japānai un Dienvidkorejai, kas labi pazīstamas ar F-15. Taču tās deva priekšroku mūsdienīgajiem F-35. Tāpēc programma tika slēgta – uzbūvēts tika tikai viens F-15SE prototips.

28
Tagi:
F-35, F-15, pretgaisa aizsardzība, gaisa kara spēki, ASV GS, ASV
Pēc temata
Alianses nelaimes. Kā NATO sabrūk no iekšienes
"Mēs zaudējam tehniku!" Kas noticis ar ASV kara aviāciju
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
"Runa nav tikai par iznīcinātājiem": ASV parādījušais Eiropai savu patieso seju
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

0
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

0
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs