Gāzes skaitītājs, foto no arhīva

Lietuva pret Poliju: Eiropas mazais gāzes karš

68
(atjaunots 17:29 29.01.2020)
Ja viens vinnē, otrs noteikti zaudē. Šajā gadījumā zaudētājos ir Polija, kas jau sen lolo plānus kļūt par lielu gāzes sadales centru Eiropā uz ASV piegāžu rēķina.

Lietuva ir kļuvusi par lielāko Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importētāju Austrumeiropā. Tas draud ar lielām problēmām Polijai, kas cer pārdot kaimiņiem SDG no Amerikas. Par to, kā Viļņa atņem Varšavai noieta tirgu, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Jauns spēles dalībnieks

Krievijas uzņēmuma "Kriogaz Visock" (tas pieder koncernam "Novatek") galvenais klients ir Lietuva. SDG termināls Klaipēdā no Visockas saņēmis jau vairāk nekā 40 SDG kravas – gandrīz pusi no rūpnīcas produkcijas kopš tās ekspluatācijas sākuma 2019. gada aprīlī. 8. janvārī Klaipēdā ar kārtējo gāzes partiju ieradās kuģis Coral Favia.

SDG termināļa īpašnieks, kompānija "Klaipedos nafta" ziņo, ka patlaban piegādes ir maksimālas. Lietuvas gāzes transporta sistēmas operators "Amber Grid" vērtē, ka gada laikā degvielas tālākais eksports no Klaipēdas uz kaimiņvalstīm – Latviju un Igauniju – ir pieaudzis 2,6 reizes un sedz divas trešdaļas gāzes piegādes apjoma no Lietuvas.

"Pateicoties terminālim Klaipēdā degvielas transportēšanas kopapjoms uz ES pērn sasniedzis 574 miljonus kubikmetru – tas ir rekords," precizēja "Amber Grid" ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Nemuns Biknis.

"Klaipedos nafta" vēsta, kas šogad termināļa apjomi jau ir pilnībā rezervēti: gaidāmi 1,8 miljardi kubikmetru gāzes, par 300 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā. Pieaugumu pārsvarā nodrošinājusi Visocka, kur ekspluatācijā tiek nodota kriogēnās rūpnīcas otrā kārta ar jaudu 1,1 miljonu tonnu apmērā (tagad uzņēmums ražo 660 tūkstošus).

Pieaudzis arī pieprasījums. No 1. janvāra darbu sācis divvirzienu gāzesvads "Baltic connector", kas savieno Lietuvu ar Igauniju un Somiju. Ziņots, ka jaunais gāzesvads mazinās Baltijas atkarību no "Gazprom". Tomēr pagaidām viss liecina, ka tur pārsvarā tiks pārsūknēta koncerna "Novatek" gāze.

Jāpiebilst, ka SDG Klaipēda saņem arī no Norvēģijas un ASV. Taču Visocka ir izdevīgāka īsāka transporta "pleca" dēļ: tankkuģi ceļā pavada tikai divas diennaktis (no šķietami netālās Norvēģijas – četras).

Gāzes tankkuģa noma izmaksā no 70 līdz 250 tūkstošus dolāru diennaktī, tātad "Klaipedos nafta" ietaupa līdz pusmiljonu ar katru SDG partiju no Visockas salīdzinājumā ar Norvēģiju. Tātad vērā ņemama daļa Baltijas gāzes tirgū koncernam "Novatek" ir garantēta.

Lai raud zaudētājs

"Klaipēdas SDG terminālis, kā arī attīstīta un atbilstoši apkalpota gāzes transporta sistēma ir nodemonstrējusi savu efektivitāti. Tagad Lietuva ir reģionālā gāzes tirgus krustceles," uzskata Nemuns Biknis.

Taču tā ir iegājies: ja viens vinnē, otrs noteikti zaudē. Šajā gadījumā zaudētājos ir Polija, kas jau sen lolo plānus kļūt par lielu gāzes sadales centru Eiropā uz ASV piegāžu rēķina.

Polijas valsts kompānija PGNiG jau ir noslēgusi četrus ilgtermiņa līgumus ar amerikāņiem: poļi ir apņēmušies līdz 2042. gadam iepirkt 29 miljonus tonnu SDG cerībā pārdot to tālāk kaimiņiem: Ukrainai, Lietuvai, Latvijai, kā arī Igaunijai un Somijai (pa gāzesvadu "Baltic connector").

Tagad noskaidrojas, ka nav, kam Austrumeiropā pārdot dārgo "brīvības gāzi". Vēl vairāk, Latvija, Igaunija un Somija pārorientējas uz lēto Krievijas un Norvēģijas degvielu no Lietuvas. Pie tam vēl Kijeva atsakās būvēt gāzesvadu uz Poliju.

Aizvadītā gada augustā Ukraina parakstīja ar ASV un Poliju trīspusēju vienošanos "Par sadarbību ar mērķi stiprināt dabasgāzes piegādes reģionālo drošību". Dokuments paredz amerikāņu SDG eksporta pieaugumu un "šiem nolūkiem nepieciešamās transporta infrastruktūras attīstību". Runa ir par konektora būvdarbiem, kas apvienotu Ukrainas un Polijas gāzes transporta sistēmas un ļautu četrkārt palielināt gāzes pārsūknēšanu.

Taču aizvadītajā nedēļā Ukrainas GTS operatora vadītājs Sergejs Makogons paziņoja: "Vai ir jēga par 200 miljoniem dolāru celt vēl vienu gāzesvadu ar jaudu 5-8 miljardu kubikmetru apmērā gadā, ja arī pašreizējie pieejami nav pieprasīti? Esmu pārliecināts, ka ar pašreizējo vadību un novērotāju padomi tādi ekonomiski nepamatoti projekti neies cauri."

Pašreizējā situācijā Varšavai atliek tikai viens – sūdzēties Trampam un lūgt, lai Vašingtona piespiestu neapzinīgos ukraiņus un baltiešus pirkt amerikāņu gāzi, neskatoties uz ekonomiskajiem apsvērumiem. Tiesa, nav gan zināms, vai poļus kāds sadzirdēs: savu gāzes uzņēmumu produkcijas noietu Baltais nams ir nodrošinājis, viss pārējais ir jūsu pašu problēmas.

Jāpiebilst, ka poļu problēmas ir saistītas ne tikai ar gāzes tālāko eksportu. Viņu ambiciozie plāni atdūrušies pret jaunu šķērsli – vienkārši nav, ar ko vadāt SDG no okeāna viņa krasta.

Enerģētiskie objekti
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Decembrī valsts kompānijas PGNiG struktūra "PGNiG Supply and Trading" izsludināja iepirkumu – 6-8 gāzes transporta kuģu frakts uz trim gadiem par aptuveni 20 miljoniem dolāru gadā par kuģi. Apakšuzņēmēja pienākums ir nodrošināt sašķidrinātās gāzes piegādes no Amerikas terminālī Svinoujscē.

Taču eksperti uzskata, ka būs ļoti grūti sameklēt interesentus, jo frakts cenas ir nereāli zemas: parasti ilgtermiņa čartera maksa ir trīs vai četras reizes lielāka.

Arī gāzeskuģu deficīts ar katru gadu saasinās, tātad pieaug arī to nomas cenas, un, jo dārgāk izmaksās frakts, jo grūtāk būs pārdot amerikāņu gāzi tālāk eiropiešiem.

Vārdu sakot, Lietuvai tagad ir daudz lielākas izredzes kļūt par Eirops jauno gāzes sadales centru, nekā Polijai.

68
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

5
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

5
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

10
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

10
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas