Gāzes skaitītājs, foto no arhīva

Lietuva pret Poliju: Eiropas mazais gāzes karš

71
(atjaunots 17:29 29.01.2020)
Ja viens vinnē, otrs noteikti zaudē. Šajā gadījumā zaudētājos ir Polija, kas jau sen lolo plānus kļūt par lielu gāzes sadales centru Eiropā uz ASV piegāžu rēķina.

Lietuva ir kļuvusi par lielāko Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importētāju Austrumeiropā. Tas draud ar lielām problēmām Polijai, kas cer pārdot kaimiņiem SDG no Amerikas. Par to, kā Viļņa atņem Varšavai noieta tirgu, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Jauns spēles dalībnieks

Krievijas uzņēmuma "Kriogaz Visock" (tas pieder koncernam "Novatek") galvenais klients ir Lietuva. SDG termināls Klaipēdā no Visockas saņēmis jau vairāk nekā 40 SDG kravas – gandrīz pusi no rūpnīcas produkcijas kopš tās ekspluatācijas sākuma 2019. gada aprīlī. 8. janvārī Klaipēdā ar kārtējo gāzes partiju ieradās kuģis Coral Favia.

SDG termināļa īpašnieks, kompānija "Klaipedos nafta" ziņo, ka patlaban piegādes ir maksimālas. Lietuvas gāzes transporta sistēmas operators "Amber Grid" vērtē, ka gada laikā degvielas tālākais eksports no Klaipēdas uz kaimiņvalstīm – Latviju un Igauniju – ir pieaudzis 2,6 reizes un sedz divas trešdaļas gāzes piegādes apjoma no Lietuvas.

"Pateicoties terminālim Klaipēdā degvielas transportēšanas kopapjoms uz ES pērn sasniedzis 574 miljonus kubikmetru – tas ir rekords," precizēja "Amber Grid" ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Nemuns Biknis.

"Klaipedos nafta" vēsta, kas šogad termināļa apjomi jau ir pilnībā rezervēti: gaidāmi 1,8 miljardi kubikmetru gāzes, par 300 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā. Pieaugumu pārsvarā nodrošinājusi Visocka, kur ekspluatācijā tiek nodota kriogēnās rūpnīcas otrā kārta ar jaudu 1,1 miljonu tonnu apmērā (tagad uzņēmums ražo 660 tūkstošus).

Pieaudzis arī pieprasījums. No 1. janvāra darbu sācis divvirzienu gāzesvads "Baltic connector", kas savieno Lietuvu ar Igauniju un Somiju. Ziņots, ka jaunais gāzesvads mazinās Baltijas atkarību no "Gazprom". Tomēr pagaidām viss liecina, ka tur pārsvarā tiks pārsūknēta koncerna "Novatek" gāze.

Jāpiebilst, ka SDG Klaipēda saņem arī no Norvēģijas un ASV. Taču Visocka ir izdevīgāka īsāka transporta "pleca" dēļ: tankkuģi ceļā pavada tikai divas diennaktis (no šķietami netālās Norvēģijas – četras).

Gāzes tankkuģa noma izmaksā no 70 līdz 250 tūkstošus dolāru diennaktī, tātad "Klaipedos nafta" ietaupa līdz pusmiljonu ar katru SDG partiju no Visockas salīdzinājumā ar Norvēģiju. Tātad vērā ņemama daļa Baltijas gāzes tirgū koncernam "Novatek" ir garantēta.

Lai raud zaudētājs

"Klaipēdas SDG terminālis, kā arī attīstīta un atbilstoši apkalpota gāzes transporta sistēma ir nodemonstrējusi savu efektivitāti. Tagad Lietuva ir reģionālā gāzes tirgus krustceles," uzskata Nemuns Biknis.

Taču tā ir iegājies: ja viens vinnē, otrs noteikti zaudē. Šajā gadījumā zaudētājos ir Polija, kas jau sen lolo plānus kļūt par lielu gāzes sadales centru Eiropā uz ASV piegāžu rēķina.

Polijas valsts kompānija PGNiG jau ir noslēgusi četrus ilgtermiņa līgumus ar amerikāņiem: poļi ir apņēmušies līdz 2042. gadam iepirkt 29 miljonus tonnu SDG cerībā pārdot to tālāk kaimiņiem: Ukrainai, Lietuvai, Latvijai, kā arī Igaunijai un Somijai (pa gāzesvadu "Baltic connector").

Tagad noskaidrojas, ka nav, kam Austrumeiropā pārdot dārgo "brīvības gāzi". Vēl vairāk, Latvija, Igaunija un Somija pārorientējas uz lēto Krievijas un Norvēģijas degvielu no Lietuvas. Pie tam vēl Kijeva atsakās būvēt gāzesvadu uz Poliju.

Aizvadītā gada augustā Ukraina parakstīja ar ASV un Poliju trīspusēju vienošanos "Par sadarbību ar mērķi stiprināt dabasgāzes piegādes reģionālo drošību". Dokuments paredz amerikāņu SDG eksporta pieaugumu un "šiem nolūkiem nepieciešamās transporta infrastruktūras attīstību". Runa ir par konektora būvdarbiem, kas apvienotu Ukrainas un Polijas gāzes transporta sistēmas un ļautu četrkārt palielināt gāzes pārsūknēšanu.

Taču aizvadītajā nedēļā Ukrainas GTS operatora vadītājs Sergejs Makogons paziņoja: "Vai ir jēga par 200 miljoniem dolāru celt vēl vienu gāzesvadu ar jaudu 5-8 miljardu kubikmetru apmērā gadā, ja arī pašreizējie pieejami nav pieprasīti? Esmu pārliecināts, ka ar pašreizējo vadību un novērotāju padomi tādi ekonomiski nepamatoti projekti neies cauri."

Pašreizējā situācijā Varšavai atliek tikai viens – sūdzēties Trampam un lūgt, lai Vašingtona piespiestu neapzinīgos ukraiņus un baltiešus pirkt amerikāņu gāzi, neskatoties uz ekonomiskajiem apsvērumiem. Tiesa, nav gan zināms, vai poļus kāds sadzirdēs: savu gāzes uzņēmumu produkcijas noietu Baltais nams ir nodrošinājis, viss pārējais ir jūsu pašu problēmas.

Jāpiebilst, ka poļu problēmas ir saistītas ne tikai ar gāzes tālāko eksportu. Viņu ambiciozie plāni atdūrušies pret jaunu šķērsli – vienkārši nav, ar ko vadāt SDG no okeāna viņa krasta.

Enerģētiskie objekti
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Decembrī valsts kompānijas PGNiG struktūra "PGNiG Supply and Trading" izsludināja iepirkumu – 6-8 gāzes transporta kuģu frakts uz trim gadiem par aptuveni 20 miljoniem dolāru gadā par kuģi. Apakšuzņēmēja pienākums ir nodrošināt sašķidrinātās gāzes piegādes no Amerikas terminālī Svinoujscē.

Taču eksperti uzskata, ka būs ļoti grūti sameklēt interesentus, jo frakts cenas ir nereāli zemas: parasti ilgtermiņa čartera maksa ir trīs vai četras reizes lielāka.

Arī gāzeskuģu deficīts ar katru gadu saasinās, tātad pieaug arī to nomas cenas, un, jo dārgāk izmaksās frakts, jo grūtāk būs pārdot amerikāņu gāzi tālāk eiropiešiem.

Vārdu sakot, Lietuvai tagad ir daudz lielākas izredzes kļūt par Eirops jauno gāzes sadales centru, nekā Polijai.

71
Ziemeļu straume 2

Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju

25
(atjaunots 13:23 15.04.2021)
Blinkenam nepatika, kā Kongresā viņu norāja par "Ziemeļu straumi 2". Tāpēc Valsts departamentam ievajadzējies grēkāzis, kura nebūs žēl.

ASV speciāli apmācīts cilvēks ķersies pie nepateicīga darba – mēģinās pierunāt Berlīni atteikties no "Ziemeļu straumes 2", atzīmēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans. Baltais nams iecels īpašo vēstnieku pārrunām par ienīstā gāzesvada būvdarbu pārtraukšanu, vēsta Politico, atsaucoties uz ASV administrācijas oficiālajām personām.

Sak, vispirms ar to pārsvarā nodarbojās diletanti no Drošības padomes un Valsts departamenta, bet tagad (kad projektā atlicis uzbūvēt nieka 120 km) jau vajadzīgs profesionālis. Tāds ir Amoss Hohšteins – viņš zina, kā tas darbojas. Tagad viņš ir viens no prezidenta padomniekiem. Šajā amatā viņš nonāca pēc darba "Naftogaz" novērošanas padomē. Tātad saprot: ja krieviem un vāciešiem darbs sekmēsies, Ukrainā vairs nebūs neviena, ko novērot.

Baraka Obamas prezidentūras laikā viņš bija Valsts departamenta koordinators enerģētikas jautājumos. Tagad statusa ziņā viņš var līdzināties savam kādreizējam bosam Džonam Kerijam. Arī viņš nodarbosies ar to, ko nespēj ietekmēt. Kerijs ir speciālais pārstāvis klimata jautājumos, bet Hohšteina uzdevums ir nepieļaut temperatūras celšanos. Vienīgi Eiropā un vienīgi ziemā.

Tomēr Kerijam omulīga vietiņa sagādā prieku, bet Hohšteins ir darbonis. Viņš drīzāk ir lobētājs nekā diplomāts. Viņam vajadzīgs rezultāts. Varbūt tāpēc viņš nesteidz pieņemt sava drauga – palīga nacionālās drošības jautājumos Džeika Sallivana – piedāvājumu (viņi strādāja kopā jau Hilarijas Klintones vadībā, kad viņa ieņēma valsts sekretāra posteni).

Taču arī tagadējai ārpolitikas vadībai viņš ir vērtīgs kadrs. Ne tajā ziņā, ka no viņa patiešām būs liels labums. Diezin vai diplomāti nopietni cer ar viņa palīdzību apturēt jau par 95% gatavu projektu.

Vienkārši Tonijs Blinkens apciemoja Kongresu ar atskaiti par darbu, kas veikts pie "Ziemeļu straumes", un rezultātks viņam nepatika: viņu norāja kā mazu puiku. Tāpēc viņam ievajadzējies štatā grēkāzis, kura nebūs žēl. Tiesa, "Amoss-iznīcinātājs" skan tīri labi. Tomēr pārrunas par sveša gāzesvada apturēšanu viņam vajadzētu sākt tikai ar Kapitolija iemītniekiem – Merkeli nespēja ietekmēt pat Baidens ar Blinkenu. Hohšteins viņas acīs pieder pie kategorijas "kas tu tāds esi?".

© Sputnik / Алексей Филиппов

Protams, tas nav pēdējais ASV arguments. Zemūdene un kara kuģis netālu no Krievijas cauruļvadu izbūves kuģa, lai arī Polijai piederoši, rāda, līdz kādām galējībām ASV var novest sakāves rūgtums. Tomēr cīņā ar gāzesvadu parādījies jauns vārds – speciālais pārstāvis. Skaidrs, ka neko jaunu viņš nepastāstīs, tomēr viņa parādīšanās jau rāda: amerikāņi gatavojas ilgai spēlei.

Tāpēc, kamēr Hohšteins domā par piedāvājumu – pieņemt vai ne, Baltais nams neko nedomā, tikai apstiprina. Kārtējo sankciju paketi. Pat stāsta, ka veselas divas uzreiz – lai visiem pietiek.

Te Amosam nekaitētu atsaukt atmiņā to, ka mamma un tētis viņam vārdu devuši par godu vienam no tā saucamajiem Bībeles "mazajiem praviešiem". Tiesa, lai pierādītu, ka vecākiem bijusi taisnība, viņam nāktos ne tikai noraidīt piedāvāto amatu, bet arī brīdināt, ka tā ir tukša iecere – kaitēt "Ziemeļu straumei 2".

25
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV Valsts departaments, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Karš par "Ziemeļu straumi 2" tuvojas beigām. Polija ir starp zaudētājiem?
Ar jaunajām sankcijām Rietumi nolaiž "dzelzs priekškaru"
"Ziemeļu straume 2": analītiķis paskaidroja, kādu taktiku izvēlējušās ASV
Politologs: "Ziemeļu straume 2" jautājumā Lietuva spēj tikai rukšķēt – piebalsot ASV
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Demonstratīva izgāšanās. Ko parādīja Baltijas izmēģinājuma atteikšanās no KF elektrības?

25
(atjaunots 12:56 15.04.2021)
Aizvadītajā nedēļā Latvija un Lietuva izmēģinājumu ietvaros pirmo reizi atteicās no elektroenerģijas importa no Krievijas.

Tomēr divas dienas ilgās atslēgšanās sekas izrādījās daudznozīmīgas: elektrības cenas Baltijas valstīs strauji pieauga, piedevām tām pat neizdevās pilnībā atteikties no Krievijas elektroenerģijas. Par Baltijas valstu apšaubāmajām "mācībām" – atslēgšanos no BRELL – stāsta Ņikita Čikunovs.

Negaidīti treniņi

Baltkrievijas energosistēmas plānveida pārbaudes ar pārrobežas elektrības padeves līniju atslēgšanu uz Lietuvas robežas, kas notika 8.-11. aprīlī, bija vērā ņemams notikums, taču ne savu rezultātu dēļ.

Šajās dienās Latvija, nepaskaidrojot iemeslus, pārtrauca elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas, informēts avots pastāstīja Krievijas izdevumam "Kommersant". Uz Sputnik jautājumu par to, vai šāds solis sperts tehniskas nepieciešamības labad, Latvijas sistēmas operatora (LST) pārstāvji atbildēt atteicās.

Plūsmu apturēšanas rezultātā elektrības cenas Krievijas rietumu daļā un Urālos 8. aprīlī kritās par 1% un sasniedza 1,37 tūkst. rubļu par MWh. Elektroenerģijas cena Baltijā savukārt manāmi pieauga: Lietuvā, kas bija spiesta palielināt iepirkumus no Polijas un Zviedrijas, tā pieauga par 4 eiro – līdz 51 eiro (gandrīz 4,7 tūkst. rubļu), precizēja "Kommersant".

Pie tam būtu nekorekti apgalvot, ka Baltijas valstis būtu pilnībā atteikušās no Krievijas elektroenerģijas. Krievijas elektroenerģijas eksporta operatora "Inter RAO" preses dienestā Sputnik korespondentam paziņoja, ka piegādes uz Lietuvu no Kaļiņingradas apgabala 8.-11. aprīlī nepārtrūka – turp joprojām nonāca reģiona ģenerācijas pārpalikumi.

Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas (BRELL) enerģētiskās sistēmas strādā sinhronā režīmā jau kopš padomju laikiem, tāpēc patlaban elektroenerģija šajā lokā tiek padota brīvi.

Baltijas valstis apņēmušās līdz 2025. gadam izstāties no BRELL un sinhronizēties ar ES tīkliem, lai "iegūtu enerģētisko neatkarību".

Šī iemesla dēļ Krievija un Baltkrievija šodien pārbauda savu energosistēmu stabilitāti. 2019. gadā Kaļiņingradas apgabals pārbaudīja savas energosistēmas izolētā režīmā, bet aizvadītajā nedēļā – Baltkrievijas-Lietuvas EPL testa atslēgšanu.

Pārbaužu rezultātā Krievijas un Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas informēja, ka pārbaudes bija sekmīgas, abu valstu energosistēmas ir stabilas. "Pārbaudes nodemonstrēja Baltkrievijas energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez sakariem ar Lietuvas sistēmu," atzīmēja Baltkrievijas resors.

Energodeficīts reģions

Patlaban Baltijas valstis nespēj pilnībā segt savu elektroenerģijas patēriņu un iegādājas to kaimiņvalstīs.

Lietuva, kas sedz lielāko daļu savu vajadzību uz importa rēķina, saņem elektrību no Krievijas un Baltkrievijas (apmēram 20% importa) un pa energotiltu LitPol Link (nominālā jauda – 500 MW) no Polijas (aptuveni 5%).  

Apjoma ziņā lielākās piegādes nāk no Zviedrijas pa energotiltu NordBalt (nominālā jauda – 700 MW) – līdz 45% no visa importa, kā arī no Krievijas (apmēram 30%).

Saskaņā ar kompānijas "Inter RAO" datiem, 2019. gadā Lietuvai piegādāti 6,286 miljardi kWh (no Smoļenskas apgabala tranzītā caur Baltkrieviju – 3,8 miljardi kWh, no Kaļiņingradas apgabala — 2,6 miljardi kWh). Šis apjoms veido mazāk nekā pusi no valstī 2019. gadā patērētās elektroenerģijas.

Aizvadītajā gadā Krievijas piegādes saruka divkārt – līdz 3,143 miljardiem kWh. Daļēji tas saistīts ar to, ka Lietuvas operators "Litgrid" noteicis caurlaidi nulles apjomā elektroenerģijas padevei no Baltkrievijas pēc BelAES pieslēgšanas BRELL sistēmai. Tā Lietuva turpināja tirdzniecību tikai ar Kaļiņingradas apgabalu.

Augstspieduma līnijas, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Latvija, kas saņem elektroenerģiju no Skandināvijas valstīm, 2020. gada novembrī atļāva tiešās piegādes no Krievijas (2013. gadā Baltijas valstu operatori piešķīra tikai divus pieslēgumus piegādēm no Krievijas: Kaļiņingrada-Lietuva un Baltkrievija-Lietuva). Šī gada janvārī un februārī "Inter RAO" pārdeva Latvijai 418 miljonus kWh. Krievijas kompānija norādīja, ka tas ir rekordliels rādītājs, saistīts ar aukstu ziemu un elektrības patēriņa strauju pieaugumu.

Igaunija savu elektroenerģijas patēriņu sedz ar piegādēm no Somijas pa zemūdens kabeļiem Estlink 1 un Estlink 2 (summārā nominālā jauda – 1000 MW). Skandināvijas valsts nodrošina aptuveni 60% Igaunijas importa. Tomēr padeves stabilitāte ir apšaubāma: no ekspluatācijas sākuma brīža 2014. gadā kabelis Estlink 2 divas reizes izgājis no ierindas. Krievijas un Baltkrievijas piegādes daļa nav liela – apmēram 3%, taču tā pieaug, ja rodas problēmas ar somu tīkliem.

Neuzticamas alternatīvas

BRELL nodrošina Baltijas valstis ar uzticamām maģistrālēm, kas garantē elektroenerģijas piegādi ārkārtas apstākļos, norādīja Krievijas Nacionālā enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.

Vienlaikus, viņš konstatēja, ar Eiropas valstīm izveidoto energotiltu darbspēja rada šaubas. Piemēram, NordBalt, strādājot ar pilnu jaudu pirmajā pusgadā, atslēdzās desmit reizes. Pēc tam energotilta jaudu samazināja.

"Zviedrijas piegādes Lietuvai ir nestabilas, jo skandināviem pārsvarā strādā hidroenerģētika. Kad ūdens ir daudz, hidrostacija izstrādā lielu apjomu elektrības un var to eksportēt. Zviedrijas elektrība apogeja periodos var konkurēt ar Krieviju cenas ziņā. Taču ziemā HES izstrādes Zviedrijā krītas – valsts no eksportētāja pārvēršas par importētāju. Pērn zviedri pirka elektrību Lietuvā, tā – Krievijā. Mums ir fundamentāla loma – nodrošinām piegāžu stabilitāti," turpināja eksperts.

Izmēģinājumi uzskatāmi parādīja, ka izstāšanās no BRELL acumirklī novedīs pie elektroenerģijas cenu pieauguma Baltijas valstīs (1000 kWh vidējā cena Krievijas vairumtirdzniecības tirgū – 20-25 eiro, Skandinācijas Nordpool – vairāk nekā 40 eiro).

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā to ļoti labi saprot, taču ar runām par drīzu atslēgšanos no energoloka mēģina izsist ES finansējumu, uzskata Igors Juškovs.

"Atliekot savu izstāšanos no BRELL, balti var izvilināt no ES naudu jaunas infrastruktūras būvdarbiem. Vēl jāņem vērā, ka šis solis pats par sevi nenozīmē pilnīgu atteikšanos no Krievijas elektroenerģijas importa. Vienkārši nebūs automātiskas padeves – vajadzēs atsevišķi vienoties. Mijiedarbības sistēma mainīsies, tomēr nekur nav teikts, ka Krievija aizies no Baltijas tirgus," uzsvēra eksperts.

Kopumā izstāšanās no BRELL nenesīs Baltijas valstīm nekādu ekonomisko labumu, uzskata Enerģētiskās attīstības fonda direktors Sergejs Pikins.

"Dzīve BRELL ir izdevīga gan tehniski, gan ekonomiski. To apstiprina visi enerģētiķi, ne politiķi. Saražotās elektroenerģijas pārpalikumus iespējams operatīvi nodot starp valstīm, izstrādāt ekonomiskāku elektrostaciju darbu. Baltijā nonāk lētāka enerģija nekā no Eiropas. Ja valstis gribēs, pirks dārgo no Eiropas, ja negribēs – pirks Krievijā un Baltkrievijā," viņš secināja.

Atgādināsim, ka atteikšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektrības noveda Baltijas valstis pie elektroenerģijas cenu nopietna pieauguma, tiklīdz pērn iestājās auksta ziema. Piemēram, 2021. gada janvārī elektrības vairumtirdzniecības cena Igaunijā un Latvijā pieauga par 35% (līdz 53,38 eiro par MWh), Lietuvā – par 36% (līdz 53,69 eiro).

Iepriekš KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļeņčenko sarunā ar Baltnews atzīmēja, ka BRELL Baltijas valstīm ir izdevīgs – tas ir ideāls enerģijas rezerves avots, kad Igaunijā, Lietuvā vai Latvijā pēkšņi strauji aug pieprasījums.

"Pieņemsim, noticis kaut kāds traucējums vai pēkšņi iestājies sals. Tādā gadījumā elektrība no enerģētiskā loka sāks nonākt Baltijā burtiski 10 sekunžu laikā, - pastāstīja eksperts. – Vēl vairāk, enerģijas cena no BRELL ir jūtami mazāka šī reģiona valstīm, nekā ar piegādēm no ES. Salīdzinājumam: elektrība, kas nonāk Igaunijā no maģistrāles, kurā iekļauta Krievija un Baltkrievija, ir par 19% lētāka nekā iepirkums no Ziemeļeiropas."

25
Tagi:
cenas, elektroenerģija, BRELL, Krievija, Baltija
Pēc temata
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
 Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas

The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, Baltijā izkropļo vēsturi

0
(atjaunots 13:36 15.04.2021)
Valstis, kas izkropļo Holokausta vēsturi, nevēlas atzīt, kāda bijusi to iedzīvotāju loma slepkavībās.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs sevi dēvē par "vienīgo ebreju, kurš aizlūdz par nacistu veselību," stāsta The Guardian.

Cilvēkiem, kuri piedalījās sešu miljonu ebreju slepkavībās Eiropā, jau krietni pāri 90 gadiem, un daudziem jau ir vārga veselība. Pats Zurofs ir 72 gadus vecs (viņš dzimis trīs gadus pēc kara beigām), un vairāk nekā 40 dzīves gadus veltījis nacistu medībām.

Patlaban viņš meklē bijušo Lietuvas iedzīvotāju, kura dzīvo anglosakšu valstī. Tagad viņai ir aptuveni 97 gadi. Pusaudzes gados viņa nogalināja ebreju bērnus. Pirms trim mēnešiem Zurofs nonāca uz pēdām, tomer Covid-19 pandēmija lika šķēršļus izmeklēšanai.

"Viņa var nomirt kuru katru brīdi," saka Zurofs.

40 gadu laikā Zurofs atradis vairāk nekā trīs tūkstošus nacistu 20 valstīs. Daudzas valstis nesteidz sākt izmeklēšanu, un aizdomās turamie paspējuši nomirt, kamēr mapes ar viņu lietām prokuratūrās pārklājās ar putekļiem.

Tomēr bijuši arī panākumi. Par savu galveno medījumu Zurofs uzskata Dinko Šakiču, kurš 22 gadu vecumā kļuva par Jasenovacas nāves nometnes komendantu Horvātijā un vainojams divu tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc kara viņš aizbrauca uz Argentīnu un nodzīvoja tur 50 gadus. 1998. gadā viņu tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu. Zurofs bija tiesas sēdē un dzirdēja, kā Šakičs smējās, kad viņam pasludināja spriedumu.

Pirms 60 gadiem Jeruzalemē sākās tiesvedība pret "ebreju jautājuma galīgā risinājuma" autoru Ādolfu Eihmanu. Procesu pārraidīja pa televizoru, un pasaule izdzirdēja nāves nometnēs izdzīvojušo liecības.

"Tad tiesāja nevis Eihmanu, bet gan Holokaustu. Pirmo reizi vārdu deva izdzīvojušajiem," atcerējās Zurofs. Toreiz viņam bija 12 gadi, viņš dzīvoja Bruklinā un sekoja tiesai pa televizoru.

Šo tiesvedību Zurofs uzskata par savu pirmo sastapšanos ar Holokaustu, lai arī kara laikā viņa otrās pakāpes vectēvs gāja bojā Lietuvā. Zurofs pārvācās uz Izraēlu, studēja vēsturi, un 1986. gadā kļuva par Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktoru. Šis centrs nosaukts par godu pazīstamākajam nacistu medniekam.

"Tā ir pati labākā sajūta pasaulē, kad vari panākt savu," noteica Zurofs.

Viņš ir izstrādājis savu panākumu skalu no 1 līdz 6, kur 1 – publiska atmaskošana ("dažkārt tas ir pats briesmīgākais, viņu ģimenēm nav ne jausmas par to, ko viņi darījuši"), bet 6 – cietumsods. Tā gadās reti.

Zurofa darbā ir trīs galvenie elementi: bijušo nacistu medības, pierādījumu vākšana tiesai un politiska lobēšana, lai panāktu taisnās tiesas triumfu. Pēdējos gados viņš atrod lieciniekus ar sociālo tīklu palīdzību. Pirms desmit gadiem viņš sāka operāciju "Pēdējā iespēja" un maksā 25 tūkstošus dolāru par informāciju, kas novedīs pie bijušo nacistu un viņu līdzskrējēju aresta un tiesas sprieduma.

Tagad viņš strādā pie nacistu līdzskrējējiem no Baltijas valstīm.

"Lietuvā bija pats lielākais Holokausta upuru procents – pirms kara Lietuvā dzīvoja 220 tūkstoši ebreju, un 212 tūkstoši tika nogalināti. Provincēs, ciemos nāves gadījumu līmenis sasniedza 98-99%. Daudz ko no tā pastrādāja vietējie, kaimiņi nogalināja kaimiņus, tāpēc izdzīvojušie zināja slepkavu vārdus," viņš teica.

Zurofs noraidīja pieņēmumu, ka, ņemot vērā viņa medījumu vecumu un vārgumu, var pielikt punktu darbam.

"Pirmkārt, laikam ejot, slepkavas vaina nemazinās. Otrkārt, vecums nedrīkst aizsargāt cilvēkus, kuri pastrādājuši tik briesmīgus noziegumus. Treškārt, mūsu pienākums bojāgājušo un viņu ģimeņu priekšā – saukt pie atbildības noziedzniekus. Ceturtkārt, tas apliecina, ka tādas ļaundarības pastrādājušie cilvēki tiks sodīti pat pēc ilgiem gadiem. Piektkārt, tiesas procesiem ir liela nozīme cīņā ar Holokausta vēstures izkropšanu. Sestkārt, šie cilvēki nebija veci un vārgi, kad pastrādīja savus noziegumus, viņi bija pašā spēku plaukumā. Un, visbeidzot, visu šo gadu laikā ne reizi neesmu sastapis nacistu, kurš parādītu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus," viņš teica.

Zurofs uzsvēra, cik liela ir starpība starp Holokausta noliegšanu un tā vēstures izkropļošanu.

"Tie, kas noliedz Holokaustu, stāsta, ka tā nebija. Tie, kas izkropļo tā vēsturi, atzīst, ka tas bijis, taču nevēlas atzīt lomu, kāda bijusi viņu tautai slepkavībās, kopā ar nacistiem, bet dažkārt – arī viņu vietā."

Starp valstīm, kas pieder pie Holokausta vēstures izkropļotājiem, viņš min Poliju, Lietuvu un Latviju.

Šī gada sākumā Vācijā izvirzītas apsūdzības diviem cilvēkiem: Irmgardei Furhnerei (95 gadi), kas apsūdzēta par 11 430 cilvēku nāvi, un NN (100 gadi), kas apsūdzēts par līdzdalību 3 518 cilvēku bojāejā.

0
Tagi:
holokausts, nacisti, Baltija
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē