Gāzes skaitītājs, foto no arhīva

Lietuva pret Poliju: Eiropas mazais gāzes karš

70
(atjaunots 17:29 29.01.2020)
Ja viens vinnē, otrs noteikti zaudē. Šajā gadījumā zaudētājos ir Polija, kas jau sen lolo plānus kļūt par lielu gāzes sadales centru Eiropā uz ASV piegāžu rēķina.

Lietuva ir kļuvusi par lielāko Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importētāju Austrumeiropā. Tas draud ar lielām problēmām Polijai, kas cer pārdot kaimiņiem SDG no Amerikas. Par to, kā Viļņa atņem Varšavai noieta tirgu, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Jauns spēles dalībnieks

Krievijas uzņēmuma "Kriogaz Visock" (tas pieder koncernam "Novatek") galvenais klients ir Lietuva. SDG termināls Klaipēdā no Visockas saņēmis jau vairāk nekā 40 SDG kravas – gandrīz pusi no rūpnīcas produkcijas kopš tās ekspluatācijas sākuma 2019. gada aprīlī. 8. janvārī Klaipēdā ar kārtējo gāzes partiju ieradās kuģis Coral Favia.

SDG termināļa īpašnieks, kompānija "Klaipedos nafta" ziņo, ka patlaban piegādes ir maksimālas. Lietuvas gāzes transporta sistēmas operators "Amber Grid" vērtē, ka gada laikā degvielas tālākais eksports no Klaipēdas uz kaimiņvalstīm – Latviju un Igauniju – ir pieaudzis 2,6 reizes un sedz divas trešdaļas gāzes piegādes apjoma no Lietuvas.

"Pateicoties terminālim Klaipēdā degvielas transportēšanas kopapjoms uz ES pērn sasniedzis 574 miljonus kubikmetru – tas ir rekords," precizēja "Amber Grid" ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Nemuns Biknis.

"Klaipedos nafta" vēsta, kas šogad termināļa apjomi jau ir pilnībā rezervēti: gaidāmi 1,8 miljardi kubikmetru gāzes, par 300 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā. Pieaugumu pārsvarā nodrošinājusi Visocka, kur ekspluatācijā tiek nodota kriogēnās rūpnīcas otrā kārta ar jaudu 1,1 miljonu tonnu apmērā (tagad uzņēmums ražo 660 tūkstošus).

Pieaudzis arī pieprasījums. No 1. janvāra darbu sācis divvirzienu gāzesvads "Baltic connector", kas savieno Lietuvu ar Igauniju un Somiju. Ziņots, ka jaunais gāzesvads mazinās Baltijas atkarību no "Gazprom". Tomēr pagaidām viss liecina, ka tur pārsvarā tiks pārsūknēta koncerna "Novatek" gāze.

Jāpiebilst, ka SDG Klaipēda saņem arī no Norvēģijas un ASV. Taču Visocka ir izdevīgāka īsāka transporta "pleca" dēļ: tankkuģi ceļā pavada tikai divas diennaktis (no šķietami netālās Norvēģijas – četras).

Gāzes tankkuģa noma izmaksā no 70 līdz 250 tūkstošus dolāru diennaktī, tātad "Klaipedos nafta" ietaupa līdz pusmiljonu ar katru SDG partiju no Visockas salīdzinājumā ar Norvēģiju. Tātad vērā ņemama daļa Baltijas gāzes tirgū koncernam "Novatek" ir garantēta.

Lai raud zaudētājs

"Klaipēdas SDG terminālis, kā arī attīstīta un atbilstoši apkalpota gāzes transporta sistēma ir nodemonstrējusi savu efektivitāti. Tagad Lietuva ir reģionālā gāzes tirgus krustceles," uzskata Nemuns Biknis.

Taču tā ir iegājies: ja viens vinnē, otrs noteikti zaudē. Šajā gadījumā zaudētājos ir Polija, kas jau sen lolo plānus kļūt par lielu gāzes sadales centru Eiropā uz ASV piegāžu rēķina.

Polijas valsts kompānija PGNiG jau ir noslēgusi četrus ilgtermiņa līgumus ar amerikāņiem: poļi ir apņēmušies līdz 2042. gadam iepirkt 29 miljonus tonnu SDG cerībā pārdot to tālāk kaimiņiem: Ukrainai, Lietuvai, Latvijai, kā arī Igaunijai un Somijai (pa gāzesvadu "Baltic connector").

Tagad noskaidrojas, ka nav, kam Austrumeiropā pārdot dārgo "brīvības gāzi". Vēl vairāk, Latvija, Igaunija un Somija pārorientējas uz lēto Krievijas un Norvēģijas degvielu no Lietuvas. Pie tam vēl Kijeva atsakās būvēt gāzesvadu uz Poliju.

Aizvadītā gada augustā Ukraina parakstīja ar ASV un Poliju trīspusēju vienošanos "Par sadarbību ar mērķi stiprināt dabasgāzes piegādes reģionālo drošību". Dokuments paredz amerikāņu SDG eksporta pieaugumu un "šiem nolūkiem nepieciešamās transporta infrastruktūras attīstību". Runa ir par konektora būvdarbiem, kas apvienotu Ukrainas un Polijas gāzes transporta sistēmas un ļautu četrkārt palielināt gāzes pārsūknēšanu.

Taču aizvadītajā nedēļā Ukrainas GTS operatora vadītājs Sergejs Makogons paziņoja: "Vai ir jēga par 200 miljoniem dolāru celt vēl vienu gāzesvadu ar jaudu 5-8 miljardu kubikmetru apmērā gadā, ja arī pašreizējie pieejami nav pieprasīti? Esmu pārliecināts, ka ar pašreizējo vadību un novērotāju padomi tādi ekonomiski nepamatoti projekti neies cauri."

Pašreizējā situācijā Varšavai atliek tikai viens – sūdzēties Trampam un lūgt, lai Vašingtona piespiestu neapzinīgos ukraiņus un baltiešus pirkt amerikāņu gāzi, neskatoties uz ekonomiskajiem apsvērumiem. Tiesa, nav gan zināms, vai poļus kāds sadzirdēs: savu gāzes uzņēmumu produkcijas noietu Baltais nams ir nodrošinājis, viss pārējais ir jūsu pašu problēmas.

Jāpiebilst, ka poļu problēmas ir saistītas ne tikai ar gāzes tālāko eksportu. Viņu ambiciozie plāni atdūrušies pret jaunu šķērsli – vienkārši nav, ar ko vadāt SDG no okeāna viņa krasta.

Enerģētiskie objekti
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Decembrī valsts kompānijas PGNiG struktūra "PGNiG Supply and Trading" izsludināja iepirkumu – 6-8 gāzes transporta kuģu frakts uz trim gadiem par aptuveni 20 miljoniem dolāru gadā par kuģi. Apakšuzņēmēja pienākums ir nodrošināt sašķidrinātās gāzes piegādes no Amerikas terminālī Svinoujscē.

Taču eksperti uzskata, ka būs ļoti grūti sameklēt interesentus, jo frakts cenas ir nereāli zemas: parasti ilgtermiņa čartera maksa ir trīs vai četras reizes lielāka.

Arī gāzeskuģu deficīts ar katru gadu saasinās, tātad pieaug arī to nomas cenas, un, jo dārgāk izmaksās frakts, jo grūtāk būs pārdot amerikāņu gāzi tālāk eiropiešiem.

Vārdu sakot, Lietuvai tagad ir daudz lielākas izredzes kļūt par Eirops jauno gāzes sadales centru, nekā Polijai.

70
Lockheed Martin F-35 Lightning II

Kāpēc ASV atkal atlikta F-35 sērijveida ražošana

14
(atjaunots 14:01 15.01.2021)
ASV Aizsardzības ministrija jau atkal atlikusi F-35 Lightning II sērijveida ražošanas sākumu. Iznīcinātājs nav gatavs izmēģinājumiem cīņā, ko tam vajadzēja noslēgt jau pirms četriem gadiem.

Skaidri redzams: Savienotās Valstis ir pārvērtējušas savas tehnoloģiskās iespējas, un 2021. gada janvārī "vērienīgākā bruņojuma programma pasaules vēsturē, vērta vairāk nekā 1,6 triljonus dolāru", ir uzkārusies ar 615 mazās sērijās klajā laistiem "piektās paaudzes" F-35 ar veselu kaudzi "ģenētisku kaišu", stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

ASV aizsardzības ministra vietniece iepirkumu un sagādes jautājumos Elena Lorda atcēlusi -35 Lightning II sērijveida ražošanas sākumu, kas bija ieplānots šī gada martā. Galvenais iemesls – tehniskas problēmas. Iznīcinātājam ir virkne nopietnu trūkumu, un tas nav demonstrējis savas iespējas darbā pret mūsdienu PGA sistēmām.

Dažādas F-35 modifikācijas nāk klajā jau kopš 2011. gada, trīs gadus vēlāk iznīcinātājs oficiāli pieņemts bruņotajos spēkos. Patlaban ir gatavi vairāk nekā 600 no ieplānotajiem 3200 aparātiem, tomēr Pentagona oficiālais lēmums par F-35 sērijveida ražošanu garantē, ka nopietnu uzdevumu risināšanai paredzētais iznīcinātājs ir gatavs, tā ir "kvalitātes zīme" pircējiem ārvalstīs un amerikāņu nodokļu maksātājiem, tas garantē ražošanas efektivitāti un tehnisko apkopi pēc iegādes. Ja ASV AM lēmuma nav, nav arī augstas cīņas gatavības, īstas kvalitātes un pieprasījuma ārzemēs.

F-35 perspektīvas nav prognozējamas, Pentagona pozitīvais lēmums tiek atlikts jau vairākus gadus. Paies vairāki mēneši, līdz jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena administrācijas ieceltā jaunā speciālistu komanda saņems visu informāciju neatkarīgai tehniskajai ekspertīzei un pieņems lēmumu par F-35 sērijveida ražošanu līdz 2046. gadam. "Neredzamo lidmašīnu" izslēgšana no ekspluatācijas ieplānota no 2070. gada. Fantastiski plāni. Tomēr speciālisti ir vīlušies par praktisko ekspluatāciju. No vairāku parametru viedokļa F-35 Lightning II neatbilst piektās paaudzes standartam: zemskaņas kreiserātrums, lidaparāts ir saskatāms radaros, augsts avāriju līmenis. Kodolieroču nesēja sertifikācija ieplānota 2023. gada janvārī, tomēr pēc visām neveiksmēm, iespējams, tiks atlikti arī šie plāni.

Amerikāņu sapnis

F-35 Lightning II ekspluatācijas izdevumi ir daudz augstāki, nekā ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, tāpēc valsts amatpersonām rodas šaubas par liela "neredzamo" skaita iegādes lietderību. Tomēr investīcijas F-35 programmā ir tik lielas, ka tās atcelt nav iespējams. Līdz ar ASV līdzekļus projektā ieguldījusi Beļģija, Lielbritānija, Polija, Itālija un citas valstis, tikai tas par labu nenāk. 3. janvārī amerikāņu žurnāls Military Watch pastāstīja: vienīgais 5. paaudzes iznīcinātājs Rietumu pasaulē – F-35 – "ir ļoti tāls no ideālas cīņas gatavības un var izrādīties, ka līdz 2025. gadam tas nebūs piemērots intensīvai karadarbībai".

Jau ceturto gadu par F-35 ražošanas programmu atbildīgās amatpersonas nespēj paziņot precīzu datumu, kad iznīcinātājs būs gatavs cīņas izmēģinājumiem. Nav gatavs pat simulāciju centrs lidaparāta bruņojuma sarežģīto sistēmu pārbaudēm. 2020. gadā uzņēmējs mazināja ražošanas tempus rezerves daļu trūkuma dēļ. Iepriekš Pentagons vairākkārt atteicās pieņemt jaunus F-35 tehnoloģisku brāķu dēļ (tie svārstās no korpusa korozijas līdz programmatūrai), kas fiksēti diviem simtiem "piektās paaudzes" mašīnu. Savā atskaitē militārpersonas atzīmēja, ka F-35 ekspluatācijas termiņš "var sasniegt tikai 2100 lidojuma stundas". Sākotnēji iznīcinātājs tika izstrādāts, rēķinoties ar 8000 stundu gaisā (40 gadi).

Paradokss: ar tādu trūkumu "buķeti" desmitiem iznīcinātāju F-35 tomēr pārdoti ārvalstu partneriem, tos ekspluatē astoņas valstis (ieskaitot ASV). Šodien savus "neredzamos" gaida Lielbritānijas, Grieķijas, Dānijas, Izraēlas, AAE, Kataras un Japānas gaisa spēki. Piemēram, Izraēlas GKS pasūtījuši 50 iznīcinātājus F-35 un gribētu iegādāties vēl divus desmitus. "Zibeņu" pilotēšanu apguvuši vairāk nekā 1200 lidotāji, 10 tūkstoši tehniķu – F-35 apkopi. Šajā fonā firmai Lockheed Martin pat izdevies samazināt cenu modifikācijai F-35A no agrākajiem 250 miljoniem līdz 80 miljoniem dolāru. Amerikāņu mārketings manāmi apsteidz tehnoloģiju līmeni. Spārnotajam sapnim nav jāprot labi lidot, ja to var labi pārdot.

Nejaukais oportūnists

F-35 Lightning II katastrofu sērija ļauj prognozēt – tuvākajos gados mašīnas liktenis būs smags. Piedevām: ja amerikāņu jaunākajam iznīcinātājam ir tehnoloģiski trūkumi mierlaika ekspluatācijas apstākļos, skaidrs, ka tikšanās kaujā, piemēram, ar Krievijas piektās paaudzes iznīcinātāju Su-57, zenītraķešu sistēmu S-400 vai radioelektroniskās cīņas līdzekļiem tam beigsies bēdīgi. Lidaparāts ir spiests pielāgoties skarbajai reālajai dzīvei.

Amerikāņu iznīcinātāja lielāko trūkumu skaitu izdevies samazināt – tagad fiksētas "tikai" piecas problēmas, tomēr arī tas ir daudz mašīnai, kas maksā no 80 miljoniem (GKS modifikācija) līdz 130 miljoniem (JKS modifikācija) dolāru. Virsskaņas ātrumā lidaparātam draud planiera, stealth-seguma un astes daļā izvietoto antenu bojājumi. Taču Pentagons nav ienaidnieks Lockheed Martin", un lojāli palaboja F-35 ekspluatācijas īpašības – šodien to uzskata par zemskaņas iznīcinātāju, spējīgu uz īsu laiku palielināt ātrumu. Speciāla instrukcija informē, cik sekundes ilgs paātrinājums atļauts līdz 1,2 Mahiem modifikācijām F-35B un F-35C. Izrādās, konstrukcijas trūkumus var novērst arī ar tādām metodēm.

Atgādināšu: iepriekš par nesekmīgu tika atzīts amerikāņu piektās paaudzes iznīcinātājs F-22 Raptor. Nedroša EM viļņu absorbcijas virsma, F-22 pamanāmība metru diapazona radaros, darbības rādiuss līdz 750 km, sērijveida mašīnas kosmiskā cena (350 miljoni dolāru) lika 2009. gadā pielikt punktu programmai pēc 25% plāna izpildes. Izlaisti tikai 187 iznīcinātāji. F-22 programmas dzīvotspējai lielā mērā par ļaunu nāca arī dārgā tehniskā apkope. ASV valdības kases (GAO) dati no 2020. gada 29. novembra liecina, ka ASV GKS galvenais 5. paaudzes iznīcinātājs F-22 Raptor nemainīgi bija pati sliktākā lidmašīna no cīņas gatavības viedokļa, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas ārkārtīgi augstās prasības un ekspluatācijas izdevums. Ja jau miera laikā darbam gatava aptuveni puse šo mašīnu, kas notiks karā?

Ap jauno F-35 Lightning II veidojas līdzīga situācija. Iepriekš ASV valsts kase atzīmēja, ka F-35 tehniskā apkalpošana ir bēdīga, Pentagona iespējas F-35 remonta jomā atpaliek no grafika par sešiem gadiem. Aizsardzības ministra vietniece Elena Lorda pauda viedokli, ka armija nevar atļauties uzturēt F-35 kārtībā: "Bruņoto spēku jaunākā un sarežģītākā iznīcinātāja uzturēšana kārtībā radīs nopietnas problēmas tuvākajos gados (..) un, domājams, joprojām negatīvi ietekmēs cīņas spēju."

14
Tagi:
iznīcinātājs, aizsardzība, Pentagons, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
Krievijas iznīcinātājs Su-57 iekaro pasauli. Kas notiks tālāk?
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju

Bet pats pārkāpj? Kariņš pats sevi iegāzis līdz matu galiņiem

69
(atjaunots 09:07 15.01.2021)
Namaste zem tilta, tīrība – koronavīrusa ķīla un premjera matu želeja – ārkārtējās situācijas režīma grimases.

Stundām ilgi var skatīties uz liesmām, vērot, kā blondīne noliek stāvvietā auto un rakstīt par Latvijas valdības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Nesen, staigājot pa Lucavsalu, ieraudzīgu tik aizkustinošu ainu, ka vai asaras sariesās acīs – varbūt no žēluma, varbūt aiz sajūsmas. Agrāk zem tilta mita bezpajumtnieki un visādi kriminālie elementi, bet tagad tur slēpjas... fizkultūrnieki un sporta mīļotāji.

Kā zināms, valdība aizliegusi nodarboties ar sportu telpās. Un te: uz ielas sals, bez zem tilta nodarbojas jogu bariņš, tiesa, ne līdz šavasanai ("miroņa" poza, kas palīdz relaksēties), izvēlas dinamiskākas asanas, lai nenosaltu. Galu galā, nedzīvojam Indijā. Mazu gabaliņu tālāk trenējas pāris bokseri.

Cik strauji mainās pasaule!

Mazliet par dzimumjautājumu

Ko iesākt ar aizliegtajām precēm? Paldies valdībai, atļāva vismaz pirkt pirmās nepieciešamības preces – siltas zeķītes, krāsniņas un zārkus. Un tomēr katru reizi veikalā es apstulbstu. Kāpēc atļāva zeķes, bet apakšbiksītes un krūšturus – ne? Kāpēc atvērts plaukts ar veļas mazgāšanas līdzekļiem, bet līdzās – ar spaiņiem un slotām – norobežots ar svītrotu lenti? Ja es paņemšu kaut ko no šitā plaukta, ne pati aplipināšos, ne citus neaplipināšu, bet pie kaimiņu plaukta jau ir risks? Varbūt riska faktors ir tīras grīdas?

Loģika nav saprotama, un tas mūs, vienkāršos cilvēkus, nomoka. Varbūt valdība negrib izskatīties vāja un mīkstsirdīga, ja atļaus visu?

Kāpēc aizliegts tirgot zolītes? Tajās mīt koronavīruss? Stāsta, ka virkne preču aizliegtas, lai cilvēki retāk ietu uz veikaliem. Tomēr to lēmumu pieņēmuši cilvēki, kuri reti iet uz veikaliem. Pieņemsim, mana draudzene grib nopirkt apavu krēmu. Ko viņa iesāks? Viņa meklēs Ekonomikas ministrijas vietni, tajā – aizliegto preču milzumgaro sarakstu (latviešu valodā) un lasīs, vai apavu krēms nav aizliegts? Nē. Viņa vienkārši iet uz veikalu pēc maizes un piena. Pie viena nopirks apavu krēmu. Starp citu, tas ir aiz lentes. Ja neatradīs to "Maksimā", ies meklēt citur – ja nu "Drogās" pārdod?

Var jau būt, ka mums daudz kas nav zināms. Varbūt reiz mūsu Ministru prezidentam uzstādīs pieminekli – spaini ar slotu vai bronzas zolīti par to, ka izglābis viņam uzticēto tautu. Tas ir tikpat kā ar izlūkiem, kurus visi sākumā nosoda un nicina par sadarbību ar tautu. Pēc tam, kad patiesība nākusi dienas gaismā, viņus mīl un ciena. Un dziesmas sacer.

Nebūšu pārsteigta, ja jūsu vīrs paslepus staigā pie frizieres!

Nesen frizieri atmaskoja mūsu politiķus un ministrus: sak, televīzijā viņi vienmēr redzami ar rūpīgi apgrieztiem matiem. Nesen premjerministrs Krišjānis Kariņš atklāja "Latvijas Avīzei", ka pats mokoties bez friziera, ataudzējis pinkas, tomēr slēpj tās ar matu želeju, ko paslepus lienē no dēla. Stop!... Tagad, lūdzu, sīkāk. Vai tad matu želeja nav aizliegta mazumtirdzniecībā?

Jūs teiksiet: varbūt premjers jau laikus sarūpējis krājumu? Tas tak ir vēl sliktāk! Tātad viņš licis lietā dienesta stāvokli. Zinot, kādas preces aizliegs, aizgājis uz veikalu un tur sapircies par visu premjera algu pats vai aizsūtījis dēlu ar sarakstu. Tagad sēž mājās uz zolīšu un krūšturu kalna. Ceram, ka viņš vismaz nepārdod tos ministrēm, izmantojot savu monopolista stāvokli: jūs, Ramona, palūgšu uzkavēties. Šis un tas jāapspriež...

Citādi jārunā par impīčmentu. Re, ASV tas draud par daudz sīkākiem grēciņiem.

69
Tagi:
ierobežojumi, ārkārtējā situācija, valdība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Cīņa ar Covid-19 Benija Hila šovu stilā: Ušakovs par to, kāpēc cilvēki netic vakcīnai
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu