Gāzes skaitītājs, foto no arhīva

Lietuva pret Poliju: Eiropas mazais gāzes karš

69
(atjaunots 17:29 29.01.2020)
Ja viens vinnē, otrs noteikti zaudē. Šajā gadījumā zaudētājos ir Polija, kas jau sen lolo plānus kļūt par lielu gāzes sadales centru Eiropā uz ASV piegāžu rēķina.

Lietuva ir kļuvusi par lielāko Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importētāju Austrumeiropā. Tas draud ar lielām problēmām Polijai, kas cer pārdot kaimiņiem SDG no Amerikas. Par to, kā Viļņa atņem Varšavai noieta tirgu, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Jauns spēles dalībnieks

Krievijas uzņēmuma "Kriogaz Visock" (tas pieder koncernam "Novatek") galvenais klients ir Lietuva. SDG termināls Klaipēdā no Visockas saņēmis jau vairāk nekā 40 SDG kravas – gandrīz pusi no rūpnīcas produkcijas kopš tās ekspluatācijas sākuma 2019. gada aprīlī. 8. janvārī Klaipēdā ar kārtējo gāzes partiju ieradās kuģis Coral Favia.

SDG termināļa īpašnieks, kompānija "Klaipedos nafta" ziņo, ka patlaban piegādes ir maksimālas. Lietuvas gāzes transporta sistēmas operators "Amber Grid" vērtē, ka gada laikā degvielas tālākais eksports no Klaipēdas uz kaimiņvalstīm – Latviju un Igauniju – ir pieaudzis 2,6 reizes un sedz divas trešdaļas gāzes piegādes apjoma no Lietuvas.

"Pateicoties terminālim Klaipēdā degvielas transportēšanas kopapjoms uz ES pērn sasniedzis 574 miljonus kubikmetru – tas ir rekords," precizēja "Amber Grid" ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs Nemuns Biknis.

"Klaipedos nafta" vēsta, kas šogad termināļa apjomi jau ir pilnībā rezervēti: gaidāmi 1,8 miljardi kubikmetru gāzes, par 300 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā. Pieaugumu pārsvarā nodrošinājusi Visocka, kur ekspluatācijā tiek nodota kriogēnās rūpnīcas otrā kārta ar jaudu 1,1 miljonu tonnu apmērā (tagad uzņēmums ražo 660 tūkstošus).

Pieaudzis arī pieprasījums. No 1. janvāra darbu sācis divvirzienu gāzesvads "Baltic connector", kas savieno Lietuvu ar Igauniju un Somiju. Ziņots, ka jaunais gāzesvads mazinās Baltijas atkarību no "Gazprom". Tomēr pagaidām viss liecina, ka tur pārsvarā tiks pārsūknēta koncerna "Novatek" gāze.

Jāpiebilst, ka SDG Klaipēda saņem arī no Norvēģijas un ASV. Taču Visocka ir izdevīgāka īsāka transporta "pleca" dēļ: tankkuģi ceļā pavada tikai divas diennaktis (no šķietami netālās Norvēģijas – četras).

Gāzes tankkuģa noma izmaksā no 70 līdz 250 tūkstošus dolāru diennaktī, tātad "Klaipedos nafta" ietaupa līdz pusmiljonu ar katru SDG partiju no Visockas salīdzinājumā ar Norvēģiju. Tātad vērā ņemama daļa Baltijas gāzes tirgū koncernam "Novatek" ir garantēta.

Lai raud zaudētājs

"Klaipēdas SDG terminālis, kā arī attīstīta un atbilstoši apkalpota gāzes transporta sistēma ir nodemonstrējusi savu efektivitāti. Tagad Lietuva ir reģionālā gāzes tirgus krustceles," uzskata Nemuns Biknis.

Taču tā ir iegājies: ja viens vinnē, otrs noteikti zaudē. Šajā gadījumā zaudētājos ir Polija, kas jau sen lolo plānus kļūt par lielu gāzes sadales centru Eiropā uz ASV piegāžu rēķina.

Polijas valsts kompānija PGNiG jau ir noslēgusi četrus ilgtermiņa līgumus ar amerikāņiem: poļi ir apņēmušies līdz 2042. gadam iepirkt 29 miljonus tonnu SDG cerībā pārdot to tālāk kaimiņiem: Ukrainai, Lietuvai, Latvijai, kā arī Igaunijai un Somijai (pa gāzesvadu "Baltic connector").

Tagad noskaidrojas, ka nav, kam Austrumeiropā pārdot dārgo "brīvības gāzi". Vēl vairāk, Latvija, Igaunija un Somija pārorientējas uz lēto Krievijas un Norvēģijas degvielu no Lietuvas. Pie tam vēl Kijeva atsakās būvēt gāzesvadu uz Poliju.

Aizvadītā gada augustā Ukraina parakstīja ar ASV un Poliju trīspusēju vienošanos "Par sadarbību ar mērķi stiprināt dabasgāzes piegādes reģionālo drošību". Dokuments paredz amerikāņu SDG eksporta pieaugumu un "šiem nolūkiem nepieciešamās transporta infrastruktūras attīstību". Runa ir par konektora būvdarbiem, kas apvienotu Ukrainas un Polijas gāzes transporta sistēmas un ļautu četrkārt palielināt gāzes pārsūknēšanu.

Taču aizvadītajā nedēļā Ukrainas GTS operatora vadītājs Sergejs Makogons paziņoja: "Vai ir jēga par 200 miljoniem dolāru celt vēl vienu gāzesvadu ar jaudu 5-8 miljardu kubikmetru apmērā gadā, ja arī pašreizējie pieejami nav pieprasīti? Esmu pārliecināts, ka ar pašreizējo vadību un novērotāju padomi tādi ekonomiski nepamatoti projekti neies cauri."

Pašreizējā situācijā Varšavai atliek tikai viens – sūdzēties Trampam un lūgt, lai Vašingtona piespiestu neapzinīgos ukraiņus un baltiešus pirkt amerikāņu gāzi, neskatoties uz ekonomiskajiem apsvērumiem. Tiesa, nav gan zināms, vai poļus kāds sadzirdēs: savu gāzes uzņēmumu produkcijas noietu Baltais nams ir nodrošinājis, viss pārējais ir jūsu pašu problēmas.

Jāpiebilst, ka poļu problēmas ir saistītas ne tikai ar gāzes tālāko eksportu. Viņu ambiciozie plāni atdūrušies pret jaunu šķērsli – vienkārši nav, ar ko vadāt SDG no okeāna viņa krasta.

Enerģētiskie objekti
© Sputnik / Сергей Мальгавко

Decembrī valsts kompānijas PGNiG struktūra "PGNiG Supply and Trading" izsludināja iepirkumu – 6-8 gāzes transporta kuģu frakts uz trim gadiem par aptuveni 20 miljoniem dolāru gadā par kuģi. Apakšuzņēmēja pienākums ir nodrošināt sašķidrinātās gāzes piegādes no Amerikas terminālī Svinoujscē.

Taču eksperti uzskata, ka būs ļoti grūti sameklēt interesentus, jo frakts cenas ir nereāli zemas: parasti ilgtermiņa čartera maksa ir trīs vai četras reizes lielāka.

Arī gāzeskuģu deficīts ar katru gadu saasinās, tātad pieaug arī to nomas cenas, un, jo dārgāk izmaksās frakts, jo grūtāk būs pārdot amerikāņu gāzi tālāk eiropiešiem.

Vārdu sakot, Lietuvai tagad ir daudz lielākas izredzes kļūt par Eirops jauno gāzes sadales centru, nekā Polijai.

69
Džo Baidens

Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti

1
(atjaunots 16:02 26.11.2020)
Maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu acīs ASV ir svarīgas kā emisijas centrs un spēcīgākā armija pasaulē. Taču pati milzīgā valsts drīzāk ir slogs, ko vienkāršāk norakstīt, nevis investēt tās problēmu risināšanā.

Eiropas Padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ierosināja Džo Baidenam atjaunot "stabilu transatlantijas aliansi".

Ja Džo Baidens ieradīsies Baltajā namā (spriežot pēc pašreizējiem notikumiem, tamlīdzīgas izredzes kļūst aizvien neatvairāmākas), iespējams, piepildīsies arī Mišela vēlme. Liela loma ir ASV valsts sekretāra iespējamam kandidātam – Entonijam Blinkenam, rafinētam "Vašingtonas purva" produktam un "globālo alianšu atbalstītājam", portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Uzreiz bija skaidrs, ka Rietumeiropa priecāsies, redzot, ka ASV prezidenta krēslā sēdies tieši Džo Baidens – tās līderi viens pēc otra steigšus metās apsveikt Baidenu ar uzvaru, Vācija pat atzina, ka nav noskaņota "vēl četrus gadus strādāt ar Trampu".

© Sputnik / Брайан Смит

Nav gan īsti saprotams, kāpēc Eiropa dod priekšroku globālistiem ASV priekšgalā – tiem pašiem, ko apsēdusi ideja saglabāt status quo – vienpolāro pasauli ar Vašingronas bezierunu līdera vietu tajā. Galu galā, tādai vēlmei neatbilst suverenizācijas procesi, kas uzņem apgriezienus Vecajā Pasaulē, centieni tikt vaļā no vasaļu lomas aizokeāna valdnieka paēnā.

Varētu pieņemt, ka Eiropā tāpat virsroku ņēmuši proamerikāniskie spēki, gatavi upurēt ASV savas valstis. Tomēr fakti liecina par ko citu. Piemēram, Vācijas valdība vēlreiz apstiprināja savu viedokli – tā norādīja, ka eksteritoriālās sankcijas, ko ASV izstrādā pret "Ziemeļu straumi 2", ir nepieņemamas.

Tātad Eiropa joprojām pastāv uz sava, aizstāv savas intereses un cenšas pastiprināt savu ģeopolitisko lomu, tomēr kaismīgi atbalsta to spēku atgriešanos pie varas Vašingtonā, kas tai teorētiski būtu kategoriski nepieņemami.

Pretruna ir dīvaina. Tās atminējums meklējams četrus gadus tālā pagātnē. Ierodoties Baltajā namā, Donalds Tramps atteicās no virknes izstrādājamu un pat parakstītu starptautisko līgumu. To vidū bija slavenā Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība, kas tobrīt bija izpelnījusies visnotaļ baismīgu reputāciju. Panikas cēlēji brīdināja, ka ar tās palīdzību Amerika vienkārši izsūknēs no Eiropas resursus.

Tomēr Tramps, kurš savas prezidentūras gados izmantoja katru iespēju, lai gūtu ekonomisko labumu savai valstij, nesvārstoties atteicās no "vistas", kam šķietami vajadzēja ilgus gadus dēt zelta olas Amerikai. Pie tam viņš norādīja: patiesībā visi šie līgumi Savienotajām Valstīm nav izdevīgi. Iespējams, niknajam amerikāņu patriotam ar seno pieredzi biznesā, var ticēt.

Kremlis
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Būtu maldīgi cerēt, ka globālistiem ir nacionāli orientētas intereses. Viņu skatījumā Savienotās Valstis var būt ļoti svarīgas kā galvenais emisijas centrs un spēcīgākā armija uz planētas. Taču pati par sevi milzīgā valsts ar gandrīz 330 miljoniem iedzīvotāju drīzāk gan ir slogs, ko vienkāršāk ir norakstīt, nevis ieguldīt līdzekļus tās problēmu risināšanā.

Toties globālistu patiesās intereses un sentimentalitāte, iespējams, saistīti pavisam ar citām vietām. Tas pats Entonijs Blinkens lielu daļu bērnības aizvadījis Parīzē, viņa personību lielā mērā ietekmējis patēvs – eiropietis. Tātad šaubas par to, cik lielā mērā viņš, valsts sekretāra postenī būdams, ņems vērā vienīgi ASV nacionālās intereses, ir visnotaļ pamatotas.

Šādā kontekstā Eiropas viedoklis ir jēgpilns. Pēdējo gadu desmitu laikā tā iemanījusies panākt savu mijiedarbībā ar saknes zaudējušo amerikāņu dziļvalsti, pie tam pilda visus formālos reveransus "brīvās pasaules līderim" un vienīgajai superlielvalstij. Ko vērts jau ir Irānas kodoldarījums, ko bieži dēvē par Obamas prezidentūras triumfu, taču ES tas bija vajadzīgs daudz vairāk nekā ASV.

Vēl vairāk: ES vēl joprojām vairākos aspektos vajadzīgas ASV. Piemēram, Eiropas pūles veidot pašai savu armiju – ne tagadējo imitāciju, bet īstu militāro spēku – izskatās nenopietni. Šajā ziņā alternatīvas amerikāņiem nav un tuvākajā nākotnē nav sagaidāma. Tikai Tramps bija stingri apņēmies piespiest Veco Pasauli samaksāt par militāro "vairogu" augstāko likmi. Briselei vai Berlīnei ir daudz lielākas izredzes vienoties "pa labam" ar "Vašingtonas purvu".

Pie tam ES vēl joprojām vajadzīgs atsvars Krievijai – ģeopolitiskais, ekonomiskais, arī militārais. Citādi Maskavai parādās pārlieku labvēlīgi apstākļi rietumu virzienā, un tas nekādi nepriecē Rietumeiropu.

Galu galā veidojas paradoksāla situācija: vairākums Eiropu uzskata par ASV patēriņa materiālu, taču patiesībā vajadzētu pažēlot amerikāņus – viņiem aug risks krist par Eiropas viltības un pašmāju elites nodevības upuriem.

1
Tagi:
Džo Baidens, ASV, Eiropas Savienība
Pēc temata
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu
Vācijas atlantiskās vienotības dēļ nāksies upurēt Eiropas Savienību
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
Desmit sievietes, pieci krāsainie un gejs. Kas veido Baidena komandu
Boeing OC-135B

"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā

6
(atjaunots 12:17 26.11.2020)
Beidzies sešu mēnešu termiņš kopš ASV informēja par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Vašingtona vairs nepiedalās darījumā, ko Krievija esot "gadiem ilgi rupji pārkāpusi".

Trampa administrācija uzskata, ka izved valsti no novecojušiem līgumiem, kas "deva priekšrocības pretiniekiem un lika maksāt ar nacionālo drošību". Tagad Maskava plāno panākt, lai pārējie līguma locekļi garantētu saistību izpildi. Par to, vai Baidena komanda varētu no jauna pavērt Savienoto Valstu debesis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

ADL nav iespējams bez uzticēšanās

Viena no Baltā nama galvenajām pretenzijām Maskavai ir inspekcijas lidojumu ierobežojumi dažos rajonos: Dienvidosetijā, Abhāzijā, Čečenijā un Kaļiņingradā. Savukārt amerikāņi slēdza gaisa telpu Aļaskā un salās Klusajā okeānā.

Saskaņā ar līguma noteikumiem 35 tā dalībvalstis var kopš 2002. gada organizēt izlūkošanas lidojumus viena otras gaisa telpā. Saņemtie dati ir pieejami visiem. Pie tam lidmašīnas nav bruņotas, videoaparatūra tiek pārbaudīta, lidmašīnā atrodas pārbaudāmās valsts pārstāvis.

2019. gadā ADL ietvaros notika vairāk nekā 1,5 tūkstoši izlūkošanas lidojumu. Tomēr kontrole un valstu savstarpējas uzticēšanās pieaugums nav vienīgie līguma mērķi. Pagadās arī svarīgi politiskie signāli. Piemēram, pēc konflikta sākuma Donbasā ASV pildīja lidojumus Ukrainas austrumos, atbalstot Kijevu.

Negodīgas spēlītes

Kremlis uzskata ADL par svarīgu savstarpējās uzticības un bruņojuma kontroles faktoru. ASV izstāšanās no līguma padara to bezjēdzīgu, atzīmēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Taču Maskava joprojām ievēros vienošanās noteikumus, tikai ar dažām atrunām, uzsvēra Ārlietu ministrija.

Pirmkārt, Eiropas valstīm jāsniedz garantijas, ka tās nenodos lidojumos savāktos datus ASV. Otrkārt, Krievijas lidmašīnas varēs inspicēt amerikāņu objektus Eiropā. Pagaidām nekādas garantijas nav saņemtas, un Maskavu tas kategoriski neapmierina.

"Labi zināms, ka ASV pieprasa sabiedrotajiem parakstīt dokumentus, saskaņā ar kuriem pēc Vašingtonas izstāšanās (no ADL – red.) viņi nodos amerikāņiem informāciju, kas saņemta novērošanas lidojumos virs Krievijas, - teica Konstantins Gavrilovs, Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos. – Tas nav tikai ADL pārkāpums vien, tās ir negodīgas spēlītes līguma telpā, kas kļuvis par Vašingtonas kārtējo upuri stratēģijā ar mērķi plānveidīgi izstāties no bruņojuma kontroles un neizplatīšanas starptautiskās athitektūras."

"Tas ir neprāts"

ASV izstāšanās no ADL sāpīgi skar Vašingtonas sabiedrotos Eiropā. Viņiem ir svarīga piekļuve amerikāņu lidmašīnu savāktajiem datiem. Vairāku Eiropas valstu pārstāvji pauda nožēlu par Vašingtonas lēmumu. "Mēs saprotam, ka bija grūtības, saistītas ar noteikumu ievērošanu no Krievijas puses. Tomēr, mūsuprāt, tas nav iemesls izstāties no līguma," teica Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss.

Francijas Ārlietu ministrija norādīja, ka ASV nav publiskojušas Maskavas pārkāpumu pierādījumus. Spānija, Beļģija, Somija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Čehija un Zviedrija uzsvēra, ka ADL "funkcionē un ir lietderīgs".

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Arī pašās ASV trūkst vienprātības šajā jautājumā. Piemēram, Senāta Starptautisko attiecību komitejas loceklis Roberts Menendess novērtēja Baltā nama soli: "Prezidents Tramps nekaunīgi ignorēja likumu un vienpusēji ar politisku motīvu izstājās pat pēc sakāves prezidenta vēlēšanās."

"Tas ir neprāts"  komentēja ASV GKS ģenerālis un Nacionālās drošības aģentūras bijušais direktors, CIP direktors Maikls Haidens. Valsts departamenta direktors Ronalda Reigana prezidentūras laikā Džordžs Šulcs, aizsardzības ministrs Džordža Buša prezidentūras laikā Viljams Perijs, bijušais senators un Baraka Obamas neoficiālais padomnieks Semjuels Nanns nosūtīja Baltajam namam vēstuli, kurā aicināja saglabāt ADL.

Līgumu beigas

Četrus gadus ilgās Trampa prezidentūras laikā visa pasaule ir sapratusi: viņu neinteresē bruņojuma kontrole. 2018. gadā Tramps informēja par izstāšanos no Irānas kodoldarījuma, aizbildinoties, ka Teherāna to neievēro.

Gadu vēlāk tāds pats liktenis bija lemts Līgumam par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, ko parakstīja Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.

2020. gadā informācijas avoti no administrācijas atklāja, ka Baltajā namā apspriest kodolizmēģinājumi – pirmo reizi kopš 1992. gada. Tas pārkāptu moratoriju, kas attiecas un ASV, Krieviju, Ķīnu, Lielbritāniju un Franciju.

Nav zināms arī 2010. gadā noslēgtā Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (NEW START) liktenis. Pārrunu otrais raunds noslēdzās septembrī, ASV ierosināja Krievijai virkni papildu noteikumu, kuru vidū ir neizpildāms: Ķīnas iesaistīšana līgumā. NEW START beidzas februārī, un RIA Novosti aptaujātie eksperti pauda nopietnas šaubas par tā pagarināšanas izredzēm.

Lai nu būtu, kā būdams, ADL, domājams, būs Donalda Trampa administrācijas pēdējais upuris. Džo Baidenu vēl ir pāragri sveikt ar oficiālu uzvaru, tomēr iespēja, ka viņš ieies Ovālajā kabinetā, pieaug.

Ieiet no jauna

Daži eksperti uzskata, ka Baidenam vajadzētu padomāt par ADL atjaunošanu. Tomēr tas diezin vai notiks, uzskata Dmitrijs Suslovs, Ekonomikas augstskolas ZPU Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra direktora vietnieks.

"Vairāku gadu desmitu laikā ASV ir veidojusies skaidra pozīcija: ja viņi izstājas no bruņojuma kontroles vienošanās, viņi pie tās vairs neatgriežas, - viņš teica sarunā ar RIA Novosti. – Vēl vairāk, ASV ilgus gadus, jau Obamas administrācijas laika izteica pretenzijas Krievijai ADL aspektā. Baltais nams, Pentagons un  izlūkdienesti ir vienisprātis: Maskava nepilnīgi ievēro līguma noteikumus un pārkāpj tos."

Pie tam, eksperts norāda, ka atgriešanās pie līguma prasīs tā ratifikāciju Kongresa augšpalātā. Tā var atkal nonākt republikāņu ziņā, tāpēc iespējamas jaunas problēmas.

Taču pat gadījumā, ja Baidens nolems atcelt priekšgājēja lēmumu, tas aizņems zināmu laiku. "Pie tam Tramps pašlaik rada papildu šķēršļus, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja Oļegs Šakirovs, Perspektīvo vadības lēmumu centra vecākais eksperts. Runa ir par Baltā nama nodomu piespiest GKS atbrīvoties no lidmašīnām, kas tiek izmantotas novērošanas lidojumiem.

"Kongress republikāņu iespaidā ilgu laiku nepiešķīra līdzekļus to modernizācijai, un cīņa notika ar mērķi graut ADL, - paskaidroja eksperts. – Bez novērošanas lidmašīnām būs grūtāk atgriezties."

Pie tam, Šakirovs piebilda, jāņem vērā, kas ieņems krēslus Baidena kabinetā. Piemēram, Maikls Kārpenters, bijušais padomnieks ārpolitikas jautājumos, arī iebilda pret ASV dalību ADL, jo Krievija it kā vācot informāciju par infrastruktūru kaitnieciskām darbībām.

Patiesībā Baidena galvenā ideja ir atjaunot uzticības pilnas attiecības ar Eiropu, uzsvēra Šakirovs. Tā kā Eiropai līgums ir svarīgs, iespējams, ASV pie tā atgriezīsies sabiedroto dēļ, lai arī tas nenotiks uzreiz.

6
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu