No vācu fašistiskajiem iebrucējiem atbrīvotā Latvijas galvaspilsēta. Padomju karavīri Rīgā

Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru

123
(atjaunots 10:11 29.01.2020)
Latvijas "Atmiņas Grāmatas" pamatā ir Sarkanās armijas un vērmahta atslepenotie dati par kaujām un karavīru apbedījumiem, kā arī veterānu atmiņas.

RĪGA, 28. janvāris — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Krievijas Ārlietu ministrijas diplomātiskais korpuss un Latvijas vēsturiski izglītojošā biedrība "Baltic Geographic Society" iepazīstināja ar jauno izdevumu – "Atmiņas Grāmatu", kas veltīta Uzvaras pār nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem 75.gadskārtai. Tas ir mūsdienīgs un pilns arhīva materiālu apkopojums par karadarbību Latvijas teritorijā – sākot no Liepājas aizsardzības 1941.gada 21.jūnijā un beidzot ar armiju grupas "Ziemeļi"atlieku kapitulāciju Kurzemes katlā 1945.gada 10.maijā.

Sputnik Latvija korespondents tikās ar Baltijas Ģeogrāfiskās biedrības valdes priekšsēdētāju Ilgartu Zeibertu un aprunājās par projektu, kura galvenais mērķis ir ģeogrāfiskie un vēsturiskie zinātniskie pētījumi Latvijā. Otrā pasaules kara vēsture ir nesaraujami saistīta ar viņa paša ģimenes vēsturi, taču, sastādot Latvijas "Atmiņas Grāmatu" viņam izdevies mest emocijas pie malas – grāmatā apkopoti objektīvi liecinieku stāsti, cīņu vietu un karavīru apbedījumu fotogrāfijas, kā arī Sarkanās armijas un vērmahta arhīvu materiāli. Liela daļa dokumentu publicēta pirmo reizi.

Председатель литовского Института военного наследия Юриюс Тракшялис с латвийской Книгой Памяти
© Sputnik / Андрей Татарчук
Lietuvas Kara mantojuma institūta priekšsēdētājs Jurijs Trakšēlis ar Latvijas "Atmiņas Grāmatu"

Arhīvu materiāli – bez emocijām

Grāmata izdota ierobežotā tirāžā – 750 eksemplāri, un diemžēl vēl nav nokļuvusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas plauktos. Līdz ar monumentālo izdevumu par karu Latvijā ļoti mazās tirāžās laista klajā arī "Atmiņu Grāmata" par Otrā pasaules kara notikumiem Igaunijā (redaktors – kara vēstures kluba Front Line vadītājs Andrejs Lazutins) un Lietuvā (redaktors – Lietuvas Kara mantojuma institūta direktors Juriuss Trakšēlis).

Председатель правления Baltic Geographic Society и исполнительный директор проекта издания Илгартс Зейбертс
© Sputnik / Андрей Татарчук
Baltic Geographic Society valdes priekšsēdētājs un izdevuma projekta izpilddirektors Ilgarts Zeiberts

"Mūsu projekts veltīs Lielās Uzvaras 75.jubilejai – notikumam, kurā Padomju Savienība un antihitleriskās koalīcijas valstis spēja apglabāt nacismu un atbrīvoja pasauli no "brūnā mēra" draudiem. Grāmatas tika prezidentētas Krievijas ĀM ēkā Maskavā, pasākumā piedalījās diplomāti, vēsturnieki, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Federācijas Padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko. Viņa paziņoja, ka piemiņai par mūsu tēviem un vectēviem, kuri uzvarēja fašismu, nav atrodams nekāds ekvivalents kā vien mūsu un mūsu pēcteču atzinība un pateicība," Zeiberts pastāstīja sarunā ar Sputnik.

Jau pirmajās kara nedēļās gāja bojā abi viņa vectēvi. Polis Staņislavs Dāvidsons bija nāvīgi ievainots, Sarkanās armijas vienībām atkāpjoties uz Tallinas pusi, bet latvieti Frici Zeibertu,  kurš pirms kara vadīja Stendes-Talsu šaursliežu dzelzceļa darbinieku arodbiedrību, 1941.gada 1.augustā arestēja vietējie aizsargi un četras dienas vēlāk noslepkavoja.

""Atmiņas Grāmatā" manu emociju nav. Arhīvu materiāli – bez manas ģimenes personiskajiem pārdzīvojumiem. Latvijas grāmata ir apjomīgākā Baltijā – 620 lappuses (izdevums par Lietuvu – 468 lappuses, par Igauniju – 398 lappuses), jo cīņas par Latvijas atbrīvošanu no nacistiem ritēja burtiski par katru placdarbu – vērmahta komandieri neko negribēja atdot par velti. Mēs gatavojām "Atmiņas Grāmatu" uz Sarkanās armijas un vērmahta atslepenoto datu bāzes, ar kauju un karavīru apbedījumu aprakstiem. Mūsu biedrība, vācot materiālus, vēstules, liecības, fotogrāfijas, tikās ar gandrīz 250 veterāniem – Lielā Tēvijas kara dalībniekiem un viņu tuviniekiem. Atmiņā iespiedās saruna ar Albertu Pāži, Latvijas atbrīvošanas dalībnieku un 130.latviešu korpusa veterānu biedrības vadītāju. Veterāni aiziet, viņu palicis maz, tikšanās ar dzīvajiem lieciniekiem ir ļoti svarīgas, tas palīdz cīnīties pret revizionismu un vēstures pārrakstīšanu. Nozīme ir tikai faktiem," saka Zeiberts.

Viņš atgādināja, ka fakti ir sekojoši: kara sākumā Padomju Savienībā tikai JKF vienības bija gatavas un varēja sekmīgi stāties pretī ienaidniekam. Liepājas aizsardzība ilga nedēļu – no 22. līdz 29.jūnijam, un vērmahtam pat stingru brīdinājumu kļuva zaudējumi – aptuveni pieci tūkstoši karavīru un virsnieku nogalināti un ievainoti, zaudēts bruņuvilciens un trīs bumbvedēji Ju-88. Vācu spēki iegāja Rīgā jau 1.jūlijā, 7 dienas vēlāk, divu nedēļu laikā, republikas teritoriju ieņēma okupācijas spēki. Rīgā esošās reiha struktūras vadīja ne tikai Latviju, bet arī visu Ostlandes reihskomisariātu (Reichskommissariat Ostland) – Lietuvu, Latviju, Igauniju un daļu Baltkrievijas.

"Trīs litri par fīreru"

Latviešu vēsturnieks Uldis Neiburgs stāsta, ka kolonizācijas un vāciskošanas plānā Ost 1944.gadā, kad sabiedrotie izsēdās un karoja Sicīlijā, Āfrikā un Francijā, notika izmaiņas: dominēja taktiskie plāni, kuros Latvijas ģenerālapgabala gadījumā galvenais bija vācu armiju grupas Nord nodrošinājums. Taču Ilgarts Zeibergs norāda, ka tā ir vienkāršota notikumu izpratne.

"Kara sākumā Sarkanās armijas regulārie spēki diemžēl nebija gatavi efektīvai aizsaidzībai: pirmajos mēnešos pēc uzbrukuma PSRS pazaudēja līdz 2,5 miljonus karavīru. Tikai Kijevas katlā vien zaudējumi sasniedza 1,3 miljonus kareivju un virsnieku. Karoja plikām rokām un trīslīniju šautenēm ar patronu aptveri, ar trofeju ieročiem. Tomēr jau Maskavas aizsardzības laikā aizmugure sāka ražot bruņojumu tehniku, kas ļāva uzveikt vērmahtu. Pēc tam bija uzvara pie Kurskas, Staļingradas kauja, tika pieņemta un izmēģināta slaveno "10 Staļina triecienu" uzbrukuma stratēģija.

1943.gadā vērmahta vienībās parādījās apjēga par nenovēršamu sakāvi. Vietējo kolaboracionistu algotņu daļās strauji kritās disciplīna – no vispārēja alkoholisma līdz dezertēšanai. Pārstāja ticēt fīreram un "Lielvācijas" idejai, no Sarkanās armijas sāka baidīties. Triumfālais "blickrīgs" pēc Rietumeiropas scenārija pārvērtās par Ādolfa Hitlera blefu. Esesiešu veterāns, Saeimas deputāts, nacionālists Visvaldis Lācis savos memuāros atcerējās, ka 1944.gadā pat zaldāti no Waffen SS Lettland smējās ierindā un uz "Heil Hitler" atsaucās ar vārdiem "Drei liter" – tas ir, "trīs litri". Iedzersim par Ādi, jokoja zaldāti. Cīņas spars kusa.

"Padomju tauta neliekuļoti ticēja uzvarai, karavīri gāja uzbrukumā ne par materiālajiem labumiem, ne par karjeru – tas vislabāk iekrita prātā, strādājot ar kara arhīviem. Ar ienaidnieku karoja visa Padomju Savienība, visas tautas – latvieši, krievi, kaukāzieši, ebreji. Ja viņi nebūtu stāvējuši līdz pēdējam kara pirmajā gadā, būtu smagāk. Lietuvas "Atmiņu Grāmatā" ir vecākā leitnanta Ivanova vēstule no nocietinājumiem pie Staļina līnijas uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Kareivjiem beidzās munīcija, vācieši krāva sprāgstvielas uz bunkura, bet viņš uzrakstīja maigu atvadu vēstuli savai sievai, kura pirms diviem mēnešiem laida pasaulē viņa bērnu," stāsta Zeiberts.

Trijas Baltijas frontes, ko komandēja armijas ģenerāļi Bagramjans, Jerjomenko un Masļeņņikovs, 1944.gada 30.jūlijā sāka Latvijas atbrīvošanu. 14.septembrī 1.Baltijas frontes 4. trieciena un 43.armija Bagramjana vadībā pārrāva pretinieka aizsardzību 25 kilometrus garā frontes iecirknī. 16.septembrī Sarkanās armijas 43.armija nokļuva līdz Baldonei, bet 3.motorizētā korpusa vienība izgāja pie Daugavas. 2.un 3. Baltijas frontes trieciena grupējumi 21.septembrī noslēdza aizsardzības pārrāvumu, atbrīvoja Valmieru un Smilteni. 1.armija iznāca pie Rīgas līča. 13.okobrī padomju spēki ieņēma Rīgas labo krastu, bet 15.oktobrī pēc Daugavas forsēšanas ieņēma visu pilsētu. Operācijas rezultātā armiju grupas "Ziemeļi" 16. un 18. armijas komandiera ģenerālfeldmaršana Ferdinanda Šernera 26 divīzijas tika sakautas un padevās gūstā.

Rīgu bija plānots iznīcināt

Latvijas "Atmiņas Grāmatas" tapšanas periodā (starp citu, uz tās vāka ir Kārļa Zāles darbs – Māte-Latvija no Rīgas Brāļu kapiem) atklājās virkne agrāk nezināmu faktu. Ģenerāļa Andreja Jerjomenko atmiņas liecina, ka pretinieks atkāpjoties nomīnēja Rīgu – nacisti plānoja iznīcināt visas sabiedriski nozīmīgās ēkas, infrastruktūras objektus, pat Vecrīgas vēsturiskās ēkas. Tika izmantoti arī lādiņi ar dažādu detonācijas laiku – līdz 20 dienām. Torņakalna Brāļu kapos Rīgā atdusas vairāk nekā 300 padomju sapieri, kuri mīnas neitralizēja.

Izdevumā izskatīta arī Holokausta – okupācijas atbaidošākās parādības – vēsture Latvijā.

"Lēmumu par ebreju jautājuma galīgu atrisināšanu fīrers atklāja tikai Minhenes konferencē 1943.gadā. Taču lielākā daļa no 70 tūkstošiem Latvijā dzīvojošo ebreju bija nogalināti jau pirmajos okupācijas mēnešos, jau līdz 1941.gada beigām, bez Ostlandes ģenerālkomisāra Oto Heinrija Drehslera pavēlēm, pat ar salīdzinoši nelielu SS obergrupenfīrera Rīgā Frīdriha Ekelna un vācu soda komandas Einsatzgruppe A dalības. To izdarīja paši vietējie iedzīvotāji, brīvprātīgi, ar entuziasmu. Okupāciju pārdzīvoja 1,6% no valstī pirms kara dzīvojošo ebreju, kuri neatkāpās no Padomju Latvijas līdz 1941.gada jūnija beigām. Rīgā nogalināti arī aptuveni 25 tūkstoši ebreju no Vācijas, Austrijas, Čehoslovākijas un Aušvicas nometnes Polijā. Kara nogalē uz Rīgu nošaušanai tika atvesti 5000 ungāru ebrejiešu – par to stāstīja Rīgas geto gūsteknis Marģers Vestermanis.

Liepājas arhīvos atradām liecības par pēdējo nāves sodu - 1944.gada 6.maijā pilsētas cietumā tika nošauti 268 "vajadzīgu" profesiju ebreji: drēbnieki, ārsti, galdnieki, akmeņkaļi, inženieri. Pavēli atdeva nevis vācieši, kam 1944.gada pavasarī jau viss bija beidzies, bet gan oberleitnants Einārs Krūklis, komendantūrras dienesta priekšnieka vietnieks. 1942.gadā Ostlande saņēma darbaspēka piepradījumu – Latvijas ebrejus gribēja izmantot kara rūpnīcās Vācijā un okupēto valstu teritorijā Eiropā. Vācieši bija šokēti – visi ebreji Latvijā un Lietuvā tika likvidēti. 1941.gada 6.augustā tika nošauti visi ebreji Sabilē, jau 13.augustā avīze "Sabiles vēstnesis" publicēja sludinājumu par ebreju mantības: velosipēdu, katlu, apģērba priekšmetu izsoli. Vietējie aizsargi no vecām nabadzīgām mājām pārcēlās uz nošauto cilvēku divstāvu akmens mājām, kā Aiviekstē. Holokausts Latvijā, Lietuvā un Polijā nebija idejisks, slepkavību motīvs bija vietējo marodieru alkatība," atzīmēja Baltic Geographic Society vadītājs.

Plašam lokam

Viņš atgādināja, ka Padomju Savienības un antihitleriskās koalīcijas – ASV, Lielbritānijas un Francijas – uzvara 1945.gadā bija ne tikaiu uzvara pār hitlerisko Vāciju. Visa Eiropa cīnījās nacistu pusē. Nacistiskajai asij Roma-Berlīne-Tokija bija sabiedrotie, satelīti un marionetes, kur atradās tehnikas, bruņojuma un ekipējuma ražotnes. Par "Lielvāciju" karoja maršala Petēna kolaboracionisti – Višī režīms Francijā, Kvislinga režīms Norvēģijā, Muserta režīms Nīderlandē utt. Maršala Mannerheima Somija 1944.gadā izstājās no prohitleriskās koalīcijas un pieteica karu reiham, bet pēc 1945.gada 9.maija sabiedrotajiem pretojās tikai samuraji – impērisko Japānu salauza tikai ASV kodoluzbrukums Hirosimai un Nagasaki 1945.gada augustā. Tiesa, arī Ostlandes reihskomisariātā zem kāškrusta valdīja šausmas.

"Nacistu kara noziegumi, civiliedzīvotāju genocīds, gūstekņu slepkavības – lūk, ar ko izcēlās karš, tāpat kā ar uzvarētāju varoņdarbu. Salaspils koncentrācijas nometnē uztura deva bija mazāka nekā Aušvicā. Ieslodzītais Salaspiī vidēji mira pēc 4 mēnešiem distrofijas rezultātā – un vietējie vēsturnieki tagad to dēvē par darba nometni. Līdzās nāves nometnei Dolē bija divas nometnes padomju karagūstekņiem – karavīriem un virsniekiem. Karavīru nometē Stalag Dolē gājuši bojā 43 tūkstoši sagūstīto sarkanarmiešu, taču arī viņus vēsturnieki nepieskaita Salaspils upuriem.

Piemēram, latviešu vēsturnieks Uldis Neiburgs skaita tikai nogalinātos un tikai koncentrācijas nometnes teritorijā. Katrā Salaspilī nogādāto cietumnieku partijā vecie, slimie un nespēcīgie tika nošauti nometnes vārtu priekšā. Un, pēc vietējo vēsturnieku aprēķiniem, tie nav "darba nometnes" upuri. Statistikā nav iekļauti koncentrācijas nometnē badā un slimībās mirušie – tā esot "dabiskā mirstība". Esmu pārliecināts, ka nedrīkst dzēst no Latvijas vēstures nacistu noziegumus. Uzvaras 75.gadadienai veltītā "Atmiņas Grāmatu" sērija tiks paplašināta, un ceru, šīs grāmatas kļūs pieejamas plašam lasītāju lokam gan Latvijā, gan valstīs, kas 1945.gadā uzvarēja nacismu," secināja Zeiberts.

123
Pēc temata
Salaspils atbrīvošanas gadadiena. Latvijas vadība to atkal ignorējusi
Rīga 1944. gada oktobrī: nopostīta, taču nesalauzta
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs
ASV militārās tehnikas izkraušana Vācijā, foto no arhīva

Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei

24
(atjaunots 22:57 10.08.2020)
ASV aizsardzības ministrs Marks Espers paziņoja, ka gaidāmā karaspēku izvešana no Vācijas iekļaujas Krievijas savaldīšanas stratēģijā.

Ministra stāvoklis ir sliktāks nekā gubernatoram, jo viņa rīcībā ir viens vienīgs arguments izteiktās pozīcijas apstiprinājumam. Formāli skatoties, Savienotās Valstis patiešām "pārvietos lielāku skaitu karavīru uz austrumiem, tuvāk Krievijas robežām". Nelaime tāda, ka, uzmanīgāk izskatīta, šī tēze sabrūk pīšļos, atkailinot amerikāņiem visnotaļ neērto notiekošā slēpto pusi. Plašāk par situāciju Irinas Alksnis materiālā portālā RIA Novosti.

Vāciju pametīs gandrīz 12 tūkstoši karavīru. Tikai lielākā daļa – 6,4 tūkstoši cilvēku – atgriezīsies mājās uz ASV. Pārējie tiks izvietoti citās Eiropas valstīs, arī Itālijā un Beļģijā. Maskavai pie sāniem – Polijā – dislocēsies vien tūkstotis karavīru.

Ne īpaši iespaidīga matemātika Espera vārdu apstiprinājumam. Citāda nemaz nevar būt, jo kolīzijām ap amerikāņu kontingentu VFR nav nekāda sakara ar NATO un Krievijas konfrontāciju.

Jau 2018. gada jūnijā Washington Post pastāstīja, ka Pentagons analizē karaspēku plašās pārdislokācijas Eiropā izmaksas un sekas. Avīze apgalvoja, ka Tramps ieinteresējies par šo jautājumu tā paša gada sākumā. Turklāt ASV prezidenta motīvu pamatā bija vienīgi neapmierinātība ar NATO sabiedrotajiem, kuri atsakās maksāt lielāku naudu par aizsardzību. Pirmām kārtām tas attiecās uz Berlīni, kura jau ilgus gadus cītīgi izvairās audzēt savus militāros izdevumus līdz 2% no IKP, kā to prasa Ziemeļatlantijas alianses kārtības rullis.

Pirms gada jautājums atkal parādījās publiskajā telpā. Toreiz ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels atklāti paziņoja: viņa valsts ir gatava izvest daļu militārā kontingenta no VFR uz Poliju, jo ir "aizvainojoši gaidīt, ka Amerikas nodokļu maksātājs turpmāk maksās vairāk nekā par 50 tūkstošiem amerikāņu Vācijā, kamēr vācieši izmanto savu tirdzniecība bilances proficītu iekšējiem mērķiem".

Vētraināko – un sajūsmas pilnu – reakciju šis paziņojums izraisīja Polijā. Visu pagājušo gadu Polijas politiķi un mediji kaislīgi sapņoja par to, ka viņu valsts kļūs par galveno Amerikas karaspēku koncentrēšanās vietu Eiropā. Lieta aizgāja līdz kodolieroču pārdislocēšanas perspektīvu apspriešanai. Tiesa, tādas runas necēlās no zila gaisa vien, tās izprovocēja ASV amatpersonas, kas pieļāva šādu notikumu attīstību.

Īsāk sakot, ja nolobīsim no faktiem politisko paziņojumu, plānu un cerību čaulas, kļūs redzama notikumu būtība.

Savienotās Valstis ilgus gadus centās piespiest Vāciju – vienu no lielākajām ekonomikām pasaulē – kardināli palielināt savu militāros izdevumus, jo veiksmes gadījumā lielākā daļa līdzekļu aizplūstu pāri okeānam. No amerikāņu puses lietā tika likti draudi, spiediens un šantāža. Tomēr visi viņu pūliņi izrādījās velti: Vašingtonai neizdevās piespiest vācu valdību grozīt viedokli.

Spriežot pēc visa, Donaldam Trampam tas beidzot ir apnicis, tādēļ tagad valsts aizsardzības ministrs un citas amatpersonas pūlas piesegt valsts vadītāja pieņemto lēmumu par karavīru izvešanu no Vācijas, lai Savienotās Valstis neizskatītos pavisam lieli zaudētāji šajā situācijā.

Bet tieši tā tas izskatās.

Panākt no vāciešiem vēlamo nespēja. Papildu ieguldījumus savā ekonomikā nesaņēma. Militārais kontingents Eiropā tiks samazināts, – un tas viss Krievijas augošās ietekmes un spēka fonā. Tāds sods kā karaspēka izvešana izskatās pavājš: VFR patiešām zaudēs darbavietas un zināmus līdzekļus, ko pelna uz militārās infrastruktūras apkalpošanas rēķina, taču šie zaudējumi nav salīdzināmi ar tiem, kādi būtu, ja valsts piekristu Vašingtonas prasībām.

Tātad vēl viens tūkstotis karavīru Polijā ir vienīgais, kas ļauj Savienotajām Valstīm saglabāt imidžu un ziņot: turpinās centieni apturēt Krieviju.

Laikam visinteresantākais visā šajā stāstā ir jautājums, kādēļ tad Tramps tomēr pieņēma lēmumu par kontingenta izvešanu no VFR. Galu galā, viņam nekas netraucēja arī tālāk vilkt kaķi aiz astes, bet negatīvu seku varēja būt mazāk.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Jādomā, ka atminējums meklējams Amerikas prezidenta personībā un mērķos, ko viņš sev nospraudis nacionālā līdera lomā.

Lai cik ekscentrisks izskatītos Tramps, viņš patiesībā ir pievērsies ASV uzkrājušos sistemātisko problēmu risināšanai, tai skaitā ar radikāliem pasākumiem. Cita starpā, Savienotās Valstis iekļuvušas lamatās, kur tiešā pretrunā nonākušas valsts ekonomiskās intereses un pasaules lielvalsts reputācija.

Patiesībā prezidenta neapmierinātība ir saprotama: nepietiek ar to, ka Amerika uzņēmusies Eiropas aizsardzības funkcijas, tā vēl pati maksā par šo priekšrocību, jo lielākās un bagātākās Vecās Pasaules valstis ērti nosēdušās tai uz kakla.

Bez šaubām, zināma loma ir arī tam, ka neviena, arī ne Vācija, netic militāriem draudiem no Krievijas puses. Tādēļ, ja amerikāņiem tīk turpināt militāri politiskās rotaļas ar Maskavu, Eiropa ir gatava piespēlēt vecākajam NATO partnerim, taču par savām ambīcijām Vašingtonai ir jāmaksā pašai.

Savukārt ASV globālās lielvalsts statuss lielākajai daļai Amerikas elites ir pašvērtība, kuras dēļ nav grēks maksāt, pat par nepārprotami neveiksmīgiem projektiem.

Tikai Donalds Tramps tam nepiekrīt. Viņš jau daudzkārt atklāti ir paziņojis, ka pasaules līdera statusam ir jānes konkrēts labums Savienotajām Valstīm un to ekonomikai. Ja tā nav, visa tā lielvalsts būšana ir bezjēdzīga un dārga muļķība, un tā uzturēšanai tērētos līdzekļus labāk novirzīt nozīmīgākām jomām.

Lēmums par zināma kontingenta izvešanu no Vācijas atkal pierāda, ka principiālos jautājumos Trampa vārdi sakrīt ar rīcību.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Apzinoties, ka Berlīnes viedokli mainīt neizdosies, viņš ķērās pie lietas biznesmenis un sāka izdevumu samazināšanas procesu. Karavīru pārdislokācija pati par sevi izmaksās Savienotajām Valstīm vērā ņemamu naudas summu, taču tas ir izdevīgāk, nekā turpināt maksāt par viņu atrašanos VFR. Tādēļ var pārliecinoši teikt, ka Donalda Trampa lēmums ir izdevīgs no ekonomiskā viedokļa un atbilst ASV nacionālajām interesēm.

Paralēli tas, protams, turpina Savienoto Valstu globālā hegemona demontāžu, atklāti demonstrējot to vājumu, nespēju arī turpmāk nest savos plecos visu uzņemto finansiālo saistību slogu. Un tas jau atbilst visas pasaules prasībām.

24
Tagi:
karaspēks, Vācija, ASV
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. atbildēs Krievija

37
(atjaunots 11:52 09.08.2020)
Lietuvā dislocētā NATO starptautiskā bataljona nesenais papildinājums no Francijas armijas līdzinās ne eposam "300 spartieši Suvalku koridorā", bet gan ceļojošajam cirkam, kura viesizrādes Baltijā ilgs līdz gada beigām.

Francijas rotas komplektācija NATO bataljona sastāvā noslēdzās 30. jūlijā. Francijas armija ar lidmašīnām un vilcieniem nogādāja Lietuvā karavīrus un militāro tehniku. Aptuveni trīs simti Piektās Republikas (fr. – Cinquième République) kareivju, pieci tanki Leclerc un 14 kājnieku kaujas mašīnas dislocētas Ruklā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

NATO bataljonā Lietuvā pārstāvētas arī vienības no Vācijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Čehijas, Beļģijas, Islandes un Luksemburgas. Kopā – apmēram 1150 karavīri. Starptautisko "atbalsta grupu" veido trīs kaujas rotas, sagādes un loģistikas, kara policijas un medicīnas darbinieku rota. Tās rīcībā ir 700 kara tehnikas vienības. Grupa tiek uzskatīta par mehanizētās kājnieku grupas "Dzelzs vilks" (Geležinis Vilkas) daļu.

Ārvalstu spēku nepārtrauktā un, pēc būtības, beztermiņa klātbūtne Lietuvas teritorijā turpinās no 2017. gada. Neviens kaimiņš nav apdraudējis Baltijas valstis ne pirms NATO starptautisko bataljonu parādīšanās, ne pēc tās, tomēr ārvalstu spēku galvenais uzdevums Lietuvā – hipotētiska bruņotā konflikta gadījumā noturēt neesošo "Suvalku koridoru" (Suwalki Gap) līdz sabiedroto pamatspēku pienākšanai. Kara nav un nav, un vecāko partneru ekskursijas spēki nīkst Lietuvas poligonos un pilsētās.

Par Suvalku koridoru dēvē aptuveni 100 km garu hipotētisko sauszemes koridoru, ko NATO kartēs zīmē Lietuvas un Polijas robežas rajonā. Briselē un Vašingtonā valda uzskats, ka Maskava un Minska jau sen plāno to "izcirst" dabā un apvienot Baltkrievijas republikas teritoriju ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Protams, ar mērķi okupēt un paverdzināt Baltijas valstis... Savukārt milzīgās Krievijas armijas viltīgo plānu īstenošanos nepieļauj 1150 cēlsirdīgie karotāji no NATO daudznacionālā bataljona.

Zobenu deja

Šī nav pirmā reize, kad Francija sūta savas militārās vienības uz Lietuvu. Iepriekš franču kontingents, 4 tanki Leclerc un deviņas kājnieku kaujas mašīnas VBCI šeit dežurēja 2018. gadā un piedalījās mācībās "Saber Strike 2016". Tādu atrakciju mērķis nemainīgi ir "efektīva reakcija uz jebkādu reģionālās drošības apdraudējumu" un "mijiedarbības uzlabošana plaša spektra militārajās operācijās". Miglainais formulējums nozīmē, ka Francijas armija, tāpat kā visa Ziemeļatlantijas alianse jau sen gatavojas bruņotam konfliktam ar Krieviju.

Pa planētu soļo militārie roboti, bet NATO vēl gatavojas pagātnes kariem. Piemēram, piecus dārgos franču tankus Leclerc spēj iznīcināt piecas jaunās "gudrās" Krievijas mīnas – tās ir ļoti vienkārši uzstādāmas un ilgi gaida īsto brīdi. Tās fiksē pretinieka bruņutehniku līdz 250 metru attālumā, startē augšup pēc seismiskā detektora signāla, atrod mērķi ar termovizora palīdzību un neatvairāmi trāpa tornī no augšas – relatīvi lēti un pamatīgi.

Krievijas Federācijas provokatīvā "savaldīšana" ir bīstama. Vispirms – pašiem "savaldītājiem" vērienīga militārā konflikta gadījumā alianses ierasto "Zobenu deju" nebūs. Piemēram, Krievija var operatīvi un efektīvi noteikt zonu bez lidojumiem virs Lietuvas un citām Baltijas valstīm (zenītraķešu sistēmas S-400 un S-350 dislocētas Ļeņingradas un Kaļiņingradas apgabalos un citviet). Jūrā – Baltijas flotes raķešu kompleksu un aviācijas tēmēklī – neviens alianses kuģis ne šāviena attālumā nepietuvosies karadarbības zonai līdz brīdim, kad tajā būs panākts stabils miers. Protams, tie ir piespiedu pasākumi.

Krievijas Bruņoto spēku pēkšņā pārbaude jūlijā, kurā tika iesaistīti aptuveni 150 tūkstoši karavīru, 25 tūkstoši bruņojuma un tehnikas vienību, 400 lidaparāti, vairāk nekā 100 kuģi, pārliecinoši demonstrēja spēka pielietošanas tehnoloģiskās iespējas Krievijas interešu aizsardzībai rietumu stratēģiskajā virzienā.

Vienlaikus Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško informēja: Krievija ir gatava izvietot vidēja un maza darbības rādiusa raķetes pie ES robežām, ja ASV uzstādīs šādas raķetes Eiropā. Šis brīdinājums pārsvarā bija adresēts "piefrontes" valstīm – Baltijai un Polijai.

Atgādināšu, ka ārkārtīgi militarizētā Lietuvas teritorija stiepjas 350 km no rietumiem uz austrumiem un 260 km – no ziemeļiem uz dienvidiem, bet OTRK "Iskander" precīzās raķetes neatvairāmi trāpa mērķī līdz 500 km attālumā.

Mīti un leģendas

Lietuva iestājās Ziemeļatlantijas aliansē 2004. gadā, ilgu laiku pirms Krimas atgriešanās Krievijā (tāds bija iegansts NATO militārās struktūras tālākai paplašināšanai uz austrumiem), kura nekad nav izteikusi teritoriālas pretenzijas Baltijas valstīm (lai arī pagātnē uzdāvināja Lietuvai Viļņu). Nekavējoties sākās republikas militarizācija un trauslās suverenitātes demontāža. 2006. gadā tika noslēgta vienošanās ar Dāniju, kas paredzēja Lietuvas vienīgās brigādes "Dzelzs vilks" iekļaušanos Dānijas divīzijas sastāvā. Vēl divus gadus vēlāk "vilku brigādi" nodeva vācu divīzijai, tās vietā uz Dānijas armiju nosūtīja no jauna formējamo brigādi "Žemaitija". Tā kā nacionālā armija pakļauta ārvalstu komandieriem, republikai atņemta neatkarība kara un miera jautājumos, Lietuvas kareivji sargā ārvalstu intereses Afganistānā, Irākā un citos karstajos punktos. Vai par to sapņoja Lietuvas tauta?

2019. gadā Lietuvas Aizsardzības ministrija informēja, ka piecu gadu laikā armija jāpalielina par 25% - līdz 26 tūkstošiem karavīru. Tomēr iesaucamā vecuma jaunieši pārsvarā nevēlas dienēt, viņi dod priekšroku peļņai Rietumeiropā. Grūti pārmest viņiem patriotisma trūkumu tādā situācijā.

2018. gadā Lietuvas aizsardzības budžets pārsniedza 2% no IKP, jeb 873 miljonus eiro. Pie tam Jūras un Gaisa spēki atrodas embriju līmenī. Jūrā Lietuvas rīcībā ir tikai nelieli patruļas kuteri bez raķešu bruņojuma (tiek izmantoti robežu apsardzei). ASV Valsts departaments apstiprināja 6 helikopteru Black Hawk pārdošanu Lietuvai. Nodokļu maksātājiem tie izmaksās 380 miljonus dolāru. Tomēr neko lielu tie reģionā nepaveiks. Iepriekš ASV mēģināja pārdot Lietuvai 500 bruņotas apvidus mašīnas JLTV (Joint Light Tactical Vehicle). Nelielajai Lietuvas armijai tāds skaits ir pārāk liels, un vecākajiem partneriem izdevās "iesmērēt" tikai 200 mašīnas – par 145 miljoniem eiro. Tās piegādās līdz 2024. gadam.

Ja no sabiedrības apziņas dzisīs mīti un leģendas par "Krievijas draudiem", Lietuvas budžeta milzīgie militārie izdevumi zaudēs jebkādu jēgu. Simtiem miljonu dolāru un eiro varētu kalpot nacionālās ekonomikas un sociālās sfēras attīstībai. Taču šodien Lietuvas investīciju "aktīvā" ir tikai politisko un ekonomisko attiecību pasliktināšanās ar Krieviju, bruņoto spēku atbildes paplašināšana Kaļiņingradas apgabalā. Labums tiek tikai Savienotajām Valstīm, kas šīs histērijas fonā sekmīgi pārdot ieročus Baltijas valstīm.

37
Tagi:
bruņojums, NATO, Francija, Lietuva
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Lietuvas premjers nosaucis Baltijas valstu prioritāro objektu
"Vai ASV vēlas konfrontāciju ar KF?" Kādēļ karavīru pārvešanas no VFR uz Latviju nebūs
Lietuvas ziemeļos aizturēts piedzēries NATO karavīrs
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu