No vācu fašistiskajiem iebrucējiem atbrīvotā Latvijas galvaspilsēta. Padomju karavīri Rīgā

Izdota Latvijas "Atmiņas Grāmata": atslepenotie materiāli par karu un uzvaru

138
(atjaunots 10:11 29.01.2020)
Latvijas "Atmiņas Grāmatas" pamatā ir Sarkanās armijas un vērmahta atslepenotie dati par kaujām un karavīru apbedījumiem, kā arī veterānu atmiņas.

RĪGA, 28. janvāris — Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Krievijas Ārlietu ministrijas diplomātiskais korpuss un Latvijas vēsturiski izglītojošā biedrība "Baltic Geographic Society" iepazīstināja ar jauno izdevumu – "Atmiņas Grāmatu", kas veltīta Uzvaras pār nacistisko Vāciju un tās sabiedrotajiem 75.gadskārtai. Tas ir mūsdienīgs un pilns arhīva materiālu apkopojums par karadarbību Latvijas teritorijā – sākot no Liepājas aizsardzības 1941.gada 21.jūnijā un beidzot ar armiju grupas "Ziemeļi"atlieku kapitulāciju Kurzemes katlā 1945.gada 10.maijā.

Sputnik Latvija korespondents tikās ar Baltijas Ģeogrāfiskās biedrības valdes priekšsēdētāju Ilgartu Zeibertu un aprunājās par projektu, kura galvenais mērķis ir ģeogrāfiskie un vēsturiskie zinātniskie pētījumi Latvijā. Otrā pasaules kara vēsture ir nesaraujami saistīta ar viņa paša ģimenes vēsturi, taču, sastādot Latvijas "Atmiņas Grāmatu" viņam izdevies mest emocijas pie malas – grāmatā apkopoti objektīvi liecinieku stāsti, cīņu vietu un karavīru apbedījumu fotogrāfijas, kā arī Sarkanās armijas un vērmahta arhīvu materiāli. Liela daļa dokumentu publicēta pirmo reizi.

Председатель литовского Института военного наследия Юриюс Тракшялис с латвийской Книгой Памяти
© Sputnik / Андрей Татарчук
Lietuvas Kara mantojuma institūta priekšsēdētājs Jurijs Trakšēlis ar Latvijas "Atmiņas Grāmatu"

Arhīvu materiāli – bez emocijām

Grāmata izdota ierobežotā tirāžā – 750 eksemplāri, un diemžēl vēl nav nokļuvusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas plauktos. Līdz ar monumentālo izdevumu par karu Latvijā ļoti mazās tirāžās laista klajā arī "Atmiņu Grāmata" par Otrā pasaules kara notikumiem Igaunijā (redaktors – kara vēstures kluba Front Line vadītājs Andrejs Lazutins) un Lietuvā (redaktors – Lietuvas Kara mantojuma institūta direktors Juriuss Trakšēlis).

Председатель правления Baltic Geographic Society и исполнительный директор проекта издания Илгартс Зейбертс
© Sputnik / Андрей Татарчук
Baltic Geographic Society valdes priekšsēdētājs un izdevuma projekta izpilddirektors Ilgarts Zeiberts

"Mūsu projekts veltīs Lielās Uzvaras 75.jubilejai – notikumam, kurā Padomju Savienība un antihitleriskās koalīcijas valstis spēja apglabāt nacismu un atbrīvoja pasauli no "brūnā mēra" draudiem. Grāmatas tika prezidentētas Krievijas ĀM ēkā Maskavā, pasākumā piedalījās diplomāti, vēsturnieki, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Federācijas Padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko. Viņa paziņoja, ka piemiņai par mūsu tēviem un vectēviem, kuri uzvarēja fašismu, nav atrodams nekāds ekvivalents kā vien mūsu un mūsu pēcteču atzinība un pateicība," Zeiberts pastāstīja sarunā ar Sputnik.

Jau pirmajās kara nedēļās gāja bojā abi viņa vectēvi. Polis Staņislavs Dāvidsons bija nāvīgi ievainots, Sarkanās armijas vienībām atkāpjoties uz Tallinas pusi, bet latvieti Frici Zeibertu,  kurš pirms kara vadīja Stendes-Talsu šaursliežu dzelzceļa darbinieku arodbiedrību, 1941.gada 1.augustā arestēja vietējie aizsargi un četras dienas vēlāk noslepkavoja.

""Atmiņas Grāmatā" manu emociju nav. Arhīvu materiāli – bez manas ģimenes personiskajiem pārdzīvojumiem. Latvijas grāmata ir apjomīgākā Baltijā – 620 lappuses (izdevums par Lietuvu – 468 lappuses, par Igauniju – 398 lappuses), jo cīņas par Latvijas atbrīvošanu no nacistiem ritēja burtiski par katru placdarbu – vērmahta komandieri neko negribēja atdot par velti. Mēs gatavojām "Atmiņas Grāmatu" uz Sarkanās armijas un vērmahta atslepenoto datu bāzes, ar kauju un karavīru apbedījumu aprakstiem. Mūsu biedrība, vācot materiālus, vēstules, liecības, fotogrāfijas, tikās ar gandrīz 250 veterāniem – Lielā Tēvijas kara dalībniekiem un viņu tuviniekiem. Atmiņā iespiedās saruna ar Albertu Pāži, Latvijas atbrīvošanas dalībnieku un 130.latviešu korpusa veterānu biedrības vadītāju. Veterāni aiziet, viņu palicis maz, tikšanās ar dzīvajiem lieciniekiem ir ļoti svarīgas, tas palīdz cīnīties pret revizionismu un vēstures pārrakstīšanu. Nozīme ir tikai faktiem," saka Zeiberts.

Viņš atgādināja, ka fakti ir sekojoši: kara sākumā Padomju Savienībā tikai JKF vienības bija gatavas un varēja sekmīgi stāties pretī ienaidniekam. Liepājas aizsardzība ilga nedēļu – no 22. līdz 29.jūnijam, un vērmahtam pat stingru brīdinājumu kļuva zaudējumi – aptuveni pieci tūkstoši karavīru un virsnieku nogalināti un ievainoti, zaudēts bruņuvilciens un trīs bumbvedēji Ju-88. Vācu spēki iegāja Rīgā jau 1.jūlijā, 7 dienas vēlāk, divu nedēļu laikā, republikas teritoriju ieņēma okupācijas spēki. Rīgā esošās reiha struktūras vadīja ne tikai Latviju, bet arī visu Ostlandes reihskomisariātu (Reichskommissariat Ostland) – Lietuvu, Latviju, Igauniju un daļu Baltkrievijas.

"Trīs litri par fīreru"

Latviešu vēsturnieks Uldis Neiburgs stāsta, ka kolonizācijas un vāciskošanas plānā Ost 1944.gadā, kad sabiedrotie izsēdās un karoja Sicīlijā, Āfrikā un Francijā, notika izmaiņas: dominēja taktiskie plāni, kuros Latvijas ģenerālapgabala gadījumā galvenais bija vācu armiju grupas Nord nodrošinājums. Taču Ilgarts Zeibergs norāda, ka tā ir vienkāršota notikumu izpratne.

"Kara sākumā Sarkanās armijas regulārie spēki diemžēl nebija gatavi efektīvai aizsaidzībai: pirmajos mēnešos pēc uzbrukuma PSRS pazaudēja līdz 2,5 miljonus karavīru. Tikai Kijevas katlā vien zaudējumi sasniedza 1,3 miljonus kareivju un virsnieku. Karoja plikām rokām un trīslīniju šautenēm ar patronu aptveri, ar trofeju ieročiem. Tomēr jau Maskavas aizsardzības laikā aizmugure sāka ražot bruņojumu tehniku, kas ļāva uzveikt vērmahtu. Pēc tam bija uzvara pie Kurskas, Staļingradas kauja, tika pieņemta un izmēģināta slaveno "10 Staļina triecienu" uzbrukuma stratēģija.

1943.gadā vērmahta vienībās parādījās apjēga par nenovēršamu sakāvi. Vietējo kolaboracionistu algotņu daļās strauji kritās disciplīna – no vispārēja alkoholisma līdz dezertēšanai. Pārstāja ticēt fīreram un "Lielvācijas" idejai, no Sarkanās armijas sāka baidīties. Triumfālais "blickrīgs" pēc Rietumeiropas scenārija pārvērtās par Ādolfa Hitlera blefu. Esesiešu veterāns, Saeimas deputāts, nacionālists Visvaldis Lācis savos memuāros atcerējās, ka 1944.gadā pat zaldāti no Waffen SS Lettland smējās ierindā un uz "Heil Hitler" atsaucās ar vārdiem "Drei liter" – tas ir, "trīs litri". Iedzersim par Ādi, jokoja zaldāti. Cīņas spars kusa.

"Padomju tauta neliekuļoti ticēja uzvarai, karavīri gāja uzbrukumā ne par materiālajiem labumiem, ne par karjeru – tas vislabāk iekrita prātā, strādājot ar kara arhīviem. Ar ienaidnieku karoja visa Padomju Savienība, visas tautas – latvieši, krievi, kaukāzieši, ebreji. Ja viņi nebūtu stāvējuši līdz pēdējam kara pirmajā gadā, būtu smagāk. Lietuvas "Atmiņu Grāmatā" ir vecākā leitnanta Ivanova vēstule no nocietinājumiem pie Staļina līnijas uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas. Kareivjiem beidzās munīcija, vācieši krāva sprāgstvielas uz bunkura, bet viņš uzrakstīja maigu atvadu vēstuli savai sievai, kura pirms diviem mēnešiem laida pasaulē viņa bērnu," stāsta Zeiberts.

Trijas Baltijas frontes, ko komandēja armijas ģenerāļi Bagramjans, Jerjomenko un Masļeņņikovs, 1944.gada 30.jūlijā sāka Latvijas atbrīvošanu. 14.septembrī 1.Baltijas frontes 4. trieciena un 43.armija Bagramjana vadībā pārrāva pretinieka aizsardzību 25 kilometrus garā frontes iecirknī. 16.septembrī Sarkanās armijas 43.armija nokļuva līdz Baldonei, bet 3.motorizētā korpusa vienība izgāja pie Daugavas. 2.un 3. Baltijas frontes trieciena grupējumi 21.septembrī noslēdza aizsardzības pārrāvumu, atbrīvoja Valmieru un Smilteni. 1.armija iznāca pie Rīgas līča. 13.okobrī padomju spēki ieņēma Rīgas labo krastu, bet 15.oktobrī pēc Daugavas forsēšanas ieņēma visu pilsētu. Operācijas rezultātā armiju grupas "Ziemeļi" 16. un 18. armijas komandiera ģenerālfeldmaršana Ferdinanda Šernera 26 divīzijas tika sakautas un padevās gūstā.

Rīgu bija plānots iznīcināt

Latvijas "Atmiņas Grāmatas" tapšanas periodā (starp citu, uz tās vāka ir Kārļa Zāles darbs – Māte-Latvija no Rīgas Brāļu kapiem) atklājās virkne agrāk nezināmu faktu. Ģenerāļa Andreja Jerjomenko atmiņas liecina, ka pretinieks atkāpjoties nomīnēja Rīgu – nacisti plānoja iznīcināt visas sabiedriski nozīmīgās ēkas, infrastruktūras objektus, pat Vecrīgas vēsturiskās ēkas. Tika izmantoti arī lādiņi ar dažādu detonācijas laiku – līdz 20 dienām. Torņakalna Brāļu kapos Rīgā atdusas vairāk nekā 300 padomju sapieri, kuri mīnas neitralizēja.

Izdevumā izskatīta arī Holokausta – okupācijas atbaidošākās parādības – vēsture Latvijā.

"Lēmumu par ebreju jautājuma galīgu atrisināšanu fīrers atklāja tikai Minhenes konferencē 1943.gadā. Taču lielākā daļa no 70 tūkstošiem Latvijā dzīvojošo ebreju bija nogalināti jau pirmajos okupācijas mēnešos, jau līdz 1941.gada beigām, bez Ostlandes ģenerālkomisāra Oto Heinrija Drehslera pavēlēm, pat ar salīdzinoši nelielu SS obergrupenfīrera Rīgā Frīdriha Ekelna un vācu soda komandas Einsatzgruppe A dalības. To izdarīja paši vietējie iedzīvotāji, brīvprātīgi, ar entuziasmu. Okupāciju pārdzīvoja 1,6% no valstī pirms kara dzīvojošo ebreju, kuri neatkāpās no Padomju Latvijas līdz 1941.gada jūnija beigām. Rīgā nogalināti arī aptuveni 25 tūkstoši ebreju no Vācijas, Austrijas, Čehoslovākijas un Aušvicas nometnes Polijā. Kara nogalē uz Rīgu nošaušanai tika atvesti 5000 ungāru ebrejiešu – par to stāstīja Rīgas geto gūsteknis Marģers Vestermanis.

Liepājas arhīvos atradām liecības par pēdējo nāves sodu - 1944.gada 6.maijā pilsētas cietumā tika nošauti 268 "vajadzīgu" profesiju ebreji: drēbnieki, ārsti, galdnieki, akmeņkaļi, inženieri. Pavēli atdeva nevis vācieši, kam 1944.gada pavasarī jau viss bija beidzies, bet gan oberleitnants Einārs Krūklis, komendantūrras dienesta priekšnieka vietnieks. 1942.gadā Ostlande saņēma darbaspēka piepradījumu – Latvijas ebrejus gribēja izmantot kara rūpnīcās Vācijā un okupēto valstu teritorijā Eiropā. Vācieši bija šokēti – visi ebreji Latvijā un Lietuvā tika likvidēti. 1941.gada 6.augustā tika nošauti visi ebreji Sabilē, jau 13.augustā avīze "Sabiles vēstnesis" publicēja sludinājumu par ebreju mantības: velosipēdu, katlu, apģērba priekšmetu izsoli. Vietējie aizsargi no vecām nabadzīgām mājām pārcēlās uz nošauto cilvēku divstāvu akmens mājām, kā Aiviekstē. Holokausts Latvijā, Lietuvā un Polijā nebija idejisks, slepkavību motīvs bija vietējo marodieru alkatība," atzīmēja Baltic Geographic Society vadītājs.

Plašam lokam

Viņš atgādināja, ka Padomju Savienības un antihitleriskās koalīcijas – ASV, Lielbritānijas un Francijas – uzvara 1945.gadā bija ne tikaiu uzvara pār hitlerisko Vāciju. Visa Eiropa cīnījās nacistu pusē. Nacistiskajai asij Roma-Berlīne-Tokija bija sabiedrotie, satelīti un marionetes, kur atradās tehnikas, bruņojuma un ekipējuma ražotnes. Par "Lielvāciju" karoja maršala Petēna kolaboracionisti – Višī režīms Francijā, Kvislinga režīms Norvēģijā, Muserta režīms Nīderlandē utt. Maršala Mannerheima Somija 1944.gadā izstājās no prohitleriskās koalīcijas un pieteica karu reiham, bet pēc 1945.gada 9.maija sabiedrotajiem pretojās tikai samuraji – impērisko Japānu salauza tikai ASV kodoluzbrukums Hirosimai un Nagasaki 1945.gada augustā. Tiesa, arī Ostlandes reihskomisariātā zem kāškrusta valdīja šausmas.

"Nacistu kara noziegumi, civiliedzīvotāju genocīds, gūstekņu slepkavības – lūk, ar ko izcēlās karš, tāpat kā ar uzvarētāju varoņdarbu. Salaspils koncentrācijas nometnē uztura deva bija mazāka nekā Aušvicā. Ieslodzītais Salaspiī vidēji mira pēc 4 mēnešiem distrofijas rezultātā – un vietējie vēsturnieki tagad to dēvē par darba nometni. Līdzās nāves nometnei Dolē bija divas nometnes padomju karagūstekņiem – karavīriem un virsniekiem. Karavīru nometē Stalag Dolē gājuši bojā 43 tūkstoši sagūstīto sarkanarmiešu, taču arī viņus vēsturnieki nepieskaita Salaspils upuriem.

Piemēram, latviešu vēsturnieks Uldis Neiburgs skaita tikai nogalinātos un tikai koncentrācijas nometnes teritorijā. Katrā Salaspilī nogādāto cietumnieku partijā vecie, slimie un nespēcīgie tika nošauti nometnes vārtu priekšā. Un, pēc vietējo vēsturnieku aprēķiniem, tie nav "darba nometnes" upuri. Statistikā nav iekļauti koncentrācijas nometnē badā un slimībās mirušie – tā esot "dabiskā mirstība". Esmu pārliecināts, ka nedrīkst dzēst no Latvijas vēstures nacistu noziegumus. Uzvaras 75.gadadienai veltītā "Atmiņas Grāmatu" sērija tiks paplašināta, un ceru, šīs grāmatas kļūs pieejamas plašam lasītāju lokam gan Latvijā, gan valstīs, kas 1945.gadā uzvarēja nacismu," secināja Zeiberts.

138
Pēc temata
Salaspils atbrīvošanas gadadiena. Latvijas vadība to atkal ignorējusi
Rīga 1944. gada oktobrī: nopostīta, taču nesalauzta
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs
Ukrainas spārnotās raķetes Neptun izmēģinājumi

"Krima nenoturēsies": Ukraina sameklējusi iespējas likvidēt Melnās jūras floti

19
(atjaunots 11:09 28.10.2020)
Iespēja likvidēt mērķus uz sauszemes un jūrā, aizsardzība no radioelektroniskās cīņas sistēmām un juveliera precizitāte – Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa dzīlēs dzimis "jaunākais" izstrādājums.

2021. gadā Ukrainas Bruņotie spēki saņems raķešu kompleksu "Neptun", kas "savaldīs Krievijas agresorus". Ar ko šoreiz Kijevas ģenerāļi biedē Maskavu – portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Izrāviens" raķešbūvē

Runas par pretkuģu kompleksu "Neptun" sākās jau 2015. gadā – vienlaikus ar prezidenta Petro Porošenko skaļajiem izteikumiem par vērienīgu armijas pārapbruņošanu. Kopš tā laika Ukrainas politiķi uzskata "Neptun" par vienu no aizsardzības rūpniecības kompleksa atdzimšanas simboliem un efektīvu līdzekli "Krievijas agresijas atvairīšanai no jūras".

Komplekss tika izmēģināts vairākus gadus. Katru sekmīgo startu ukraiņu mediji pavada ar sajūsminātām ekspertu atsauksmēm un pareģojumiem par Krievijas un tās flotes drīzu galu. Pēdējie izmēģinājuma starti notika maijā poligonā Odesas apgabalā. Divu raķešu zalve no sauszemes iekārtas trāpīja mērķos jūrā 85 un 110 kilometru attālumā. Izstrādātāji apgalvo, ka "Neptun" darbības rādiuss sasniedz 280 kilometrus.

Raķeti var izmantot arī kā universālu lādiņu, arī kuģu un aviācijas sistēmām. Mērķi – kreiseri, eskadras kuģi, fregates, korvetes, desanta un transporta kuģi, sauszemes objekti. "Neptun" nebiedē sarežģīti meteoroloģiskie apstākļi, aktīva apšaude un radioelektroniskā cīņa. Raķetes esot "praktiski nemanāmas ienaidnieka radariem", ir pārliecināti Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvji.

Kompleksu veido komandpunkts, transporta un pielādēšanas mašīnas un starta iekārta. Zemskaņas raķete sver aptuveni 900 kilogramus, lādiņa masa – 150 kilogrami.

Augustā Ukrainas aizsardzības ministrs Andrejs Tarans parakstīja pavēli par "Neptun" pieņemšanu bruņojumā. Plānots, ka 2021. gadā trīs divizioni tiks dislocēti valsts dienvidu apgabalos ar izeju uz Melno un Azovas jūru.

Ukrainas Jūras kara spēku komandieris Aleksejs Neižpapa nosauca "Neptun" par izrāvienu raķešu būvē, bet Ukrainu – par vienu no nedaudzajām valstīm pasaulē, kuras rīcībā ir pietiekamas tehnoloģiskās jaudas precīzo spārnoto raķešu ražošanai.

"Nožēlojams atdarinājums"

Ukrainas "jauno" ieroci un tā publiskotās īpašības Krievijas speciālisti vērtē visai skeptiski. Labi zināms, ka "Neptun" ārēji ir ļoti līdzīga Krievijas raķetei X-35. Taču iespēju ziņā "jūru dievs" ir ļoti tāls no prototipa.

Ukrainas raķetes gabarīti ir lielāki: tai ir masīvāks dzinējs un galviņas daļa. Tomēr galvenais, ka paštēmējošie lādiņi ir absolūti nenoturīgi pret mūsdienu elektroniskās cīņas kompleksiem. Tas ir saprotams – šodien Ukrainā nav ne tehnoloģiju, ne kadru, lai tā varētu radīt konkurētspējīgu bruņojumu. Tagadējos Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksa darba rezultātus var droši sūtīt uz pagājušo gadsimtu.

"Х-35U apstiprināto īpašību ziņā ir daudz labāka nekā "Neptun"," atzīmēja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – 2014. gadā mūsu valstu integrācija izjuka, tomēr ukraiņu ziņā palika vairāki paraugi, uz kuru bāzes viņi sāka izstrādāt "Neptun", ko pasludināja par jaunumu. Viņiem patīk filmēt efektīgu video, parādīja pat, kā raķete trāpa mērķa kompleksā. Tikai neprecizēja, no kurienes un no kāda attāluma palaists šāviņš."

No "Neptun" neievainojamības aspekta jāpiebilst, ka, neskatoties uz ukraiņu ģenerāļu un admirāļu kareivīgo noskaņojumu, apdraudējums, ko tā rada Krievijas flotei, ir ļoti apšaubāms.

"Piemēram, ka "palaist jūrā" to pašu ZRK "Tor M" un uzstādīt uz kuģiem, viņš tādas raķetes notrieks bez pūlēm, - paskaidroja eksperts. – Vēl vairāk, ja atskanēs kaut mazākais šķaudiens mūsu virzienā ar šīm raķetēm, spēkā stāsies Aizsardzības likums, un visi Ukrainas divizioni nekavējoties tiks likvidēti."

Tāda bruņojuma pielietojumu apgrūtina arī fakts, ka Ukrainas BS ir lielas problēmas ar mērķu norādes līdzekļiem – vienkārši nav vajadzīgās tehnikas. Mērķa izgaismošanai PKR vajadzīgi spēcīgi radari un aviācijas kompleksi vai vismaz bezpilota lidaparātu grupējums arī tā nav. Šaubas ir arī par "Neptun" universālo pielietojumu – diezin vai izdosies to pataisīt par amerikāņu "Tomahawk" analogu, lai cik liela būtu vēlēšanās.

"Tāpēc Kijevā tik bieži skaidro, ka komplekss paredzēts stacionāru objektu likvidācijai, - konstatēja Ļeonkovs. – Tas ir, "Neptun" var salīdzināt ar ISIS teroristu darinājumiem – tas ir viņu tehniskās attīstības līmenis. Viņi ražoja ieročus to tā, kas gadījies pa rokai, piemēram, bumbu metējus no kanalizācijas caurulēm. Kaut kur jau tie trāpīja."

Nāvējošais "Neptun"

Tomēr Kijevas cerības uz "Neptun" ir nopietnas. Piemēram, Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis stāstīja, ka jaunais raķešu komplekss padarīs Ukrainas floti par "spēcīgāku spēles dalībnieku Melnās un Azovas jūras akvatorijā."

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes bijušais sekretārs Aleksadrs Turčinovs spēra vēl vienu soli tālāk – viņaprāt, spārnotās raķetes "Neptun" spēs ne tikai iznīcināt Krievijas flotes kara kuģus jūrā un bāzes vietās, - tās ir gatavas dažu minūšu laikā sagraut Kerčas tiltu.

Savukārt kareivīgi noskaņotais Ukrainas Jūras kara spēku komandieris kontradmirālis Aleksejs Neižpapa piedraudēja ar "Neptun" visai Krimai, it īpaši Sevastopolei. Pēc viņa domām, Krievija "var uzbrukt Ukrainai", lai palaistu ūdeni no Dņepras uz Krimu. Lūk, un te noderēšot jaunie kompleksi: admirālis pieticīgi vērtēja, ka tie viegli iznīcināšot visus infrastruktūras objektus Krievijas pussalā. Pie tam, uzsvēra Neižpapa, raķetes tikšot palaistas no Ukrainas kontinentālās daļas, no atbildes triecienam nesasniedzama attāluma.

Zīmīgi, ka īstam karam ar Krieviju admirālis sāka gatavoties tūlīt pēc stāšanās amatā jūnijā. Pie tam viņš pareģoja lielus zaudējumus karavīru un civiliedzīvotāju vidū.

Maskavai atliek tikai diplomātiski atvēsināt satrakojušos ukraiņu militāristus. Ukrainas JKS komandiera izteikumus Kremlis nosauca par absolūtām muļķībām un pret Krieviju vērstās histērijas mākslīgu saasināšanu.

19
Tagi:
drošība, Melnās jūras flote, karaspēks, Ukraina, Krievija
Bruņotie vīrieši Čanahči ciematā, foto no arhīva

Asiņains mēnesis. Vai ASV izdosies izbeigt karu Karabahā

18
(atjaunots 15:56 28.10.2020)
Cīņas Kalnu Karabahā turpinās jau mēnesi, humanitāro pamieru mēģinājumi pastāvīgi cieš neveiksmes. Priekšvēlēšanu kampaņas karstumā konflikta puses mēģina samierināt arī Savienotās Valstis.

Ar Savienoto Valstu starpniecību saskaņotais uguns pārtraukšanas režīms tika pārkāpts gandrīz bez kavēšanās. Amerikāņi sola ieviest kārtību reģionā, tomēr viņiem tic vien retais, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Amerikāņi pamodušies

"ASV sekmēja Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru un EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju produktīvas pārrunas. Mēs pūlamies atrisināt konfliktu ap Kalnu Karabahu," Valsts departaments anonsēja trešo humanitāro pamieru.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

Ņemot vērā abu ar Krievijas starpniecību noslēgto vienošanos neveiksmīgo iznākumu, Maiks Pompeo garantēja personīgi: "Zograbs Mnacakaņans un Džeihuns Bairamovs (Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri – red.) apliecināja, ka ievēros pamiera noteikumus."

Interesi par konflikta noregulēšanu demonstrēja arī Donalds Tramps. Uzrunājot savus piekritējus Ņūhempšīras štatā, prezidents apsolīja "tikt skaidrībā" ar karu Kaukāzā. "Kāpēc gan ne? Man šķiet, tas ir vienkāršs gadījums, ja zini, ko darīt," izteicās Baltā nama galva.

Ņūhempšīra ir viens no tā saucamajiem svārstīgajiem štatiem – daudzi vēl nav izlēmuši, kam dot priekšroku vēlēšanās. Lai pārvilinātu savā pusē šajā reģionā plašās armēņu diasporas balsis, Tramps viņus uzrunāja tieši.

"Paskatieties uz armēņiem – viņi ir lieliski cilvēki. Viņi ir ellīgi daudz cīnījušies. Tā ir darbu mīloša tauta. Un mēs viņiem palīdzēsim. Mēs palīdzējām atrisināt problēmas Serbijai un Kosovo. Palīdzēsim arī Kalnu Karabahā. Mūsu mērķis ir glābt cilvēku dzīvības," klātesošo aplausu pavadībā paziņoja ASV līderis.

Amerikāņu centienus nosēdināt Armēniju un Azerbaidžānu pie pārrunu galda, atbalstīja arī Krievijas prezidents. "Ceru, ka Vašingtona rīkosies unisonā ar mums, palīdzēs noregulēšanā," uzsvēra Vladimirs Putins.

Pamiers neizdodas

Humanitārais pamiers stājās spēkā 26. oktobrī pl. 8:00 pēc vietējā laika. Taču nepagāja ne pusstunda, un pretinieki apgalvoja, ka vienošanās ir pārkāpta. Azerbaidžāna pārmeta Armēnijas Bruņotajiem spēkiem apšaudes Terterā un Kalnu Karabaha pierobežā. Drīz sekoja deklarācija no armēņu puses. Tajā teikts, ka azerbaidžāņu karavīri atklājuši artilērijas uguni "saskarsmes līnijas ziemeļaustrumu virzienā".

Neatzītā republika nosauca par dezinformāciju ziņas par pamiera pārkāpšanu un azerbaidžāņu pozīciju apšaudēm dienvidos. Tomēr tuvāk pusdienlaikam atzina: trešais humanitārais pamiers ir pārkāpts. Stepanakerta apsūdzēja Baku par raķešu apšaudi ciemā Martuninskas rajonā.

Vienlaikus Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans un Kalnu Karabaha vadītājs Araiks Arutjuņans pauda gatavību ievērot pamieru.

Pret pagaidu atelpu neiebilda arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Pie tam viņš aicināja starptautiskos vidutājus ievērot neitralitāti.

"Ja vēlas pamieru, lai iesaka Armēnijai pamest mūsu teritorijas. Ja tas nenotiks, mēs iesim līdz galam," brīdināja Alijevs. Pie "ārējiem spēles dalībniekiem", kuri iesaistīti konflikta noregulēšanā Kalnu Karabahā, vērsās arī Sergejs Lavrovs. Cita starpā viņš ieteica Turcijai izmantot ietekmi Kaukāzā. "Notika virkne telefona sarunu par Kalnu Karabahu ar Turcijas ārlietu ministru Čavušoglu. Mēģinām pārliecināt Ankaru atbalstīt mierīgas noregulēšanas līniju," informēja Krievijas ārlietu ministrs.

Turcijas spēlītes

EDSO Minskas grupa joprojām pūlas samierināt pretiniekus. Ceturtdien, 29. oktobrī līdzpriekšsēdētāji Ženēvā tiksies ar Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministriem. Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza paust viedokli šajā jautājumā, noskaņoti skeptiski.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

"Svarīgi, lai būtu ieinteresētas pašas konfliktējošās puses. Pagaidām tāda noskaņojuma nav. Katru reizi Azerbaidžāna atsāk Kalnu Karabaha apšaudi. Armēnijas teritorijā pastāvīgi parādās droni. Tas liecina, ka Baku neplāno apstāties," uzskata Armēnijas valsts pārvaldes akadēmijas Reģionālo pētījumu centra zinātniskais darbinieks Džonijs Melikjans.

Viņš atzīmēja, ka Erevāna atbalsta EDSO Minskas grupas centienus, tomēr procesu kavē Turcija, kas konfliktā nostājusies Azerbaidžānas pusē.

"Maskava, Vašingtona, Parīze aicina ievērot pamieru. Ankara pretojas un mudina Baku turpināt bruņotu konfrontāciju. Pie tam Turcija neslēpj, ka vēlas kļūt par EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju. Ja tas notiks, formāts tiks iznīcināts," uzskata eksperts.

Amerikāņu iniciatīvas

Krievijas eksperts Kaukāza lietās Nurlans Gasimovs nešaubās, ka ASV starpniecība Kalnu Karabaha konfliktā bija lemta neveiksmei kopš paša sākuma. Viņš atgādināja: abas puses izmanto pamieru, lai savilktu papildu rezerves un nostiprināt pozīcijas konflikta zonā.

"Notiek kaujas par Lačinskas koridoru. Ja Azerbaidžāna to ieņems, tiks pārrautas komunikācijas starp Armēniju un Kalnu Karabahu. Tas kardināli mainīs situāciju. Baku ir novirzījusi  lielus spēkus uz Lačinu, Azerbaidžānai tagad pamiers nav izdevīgs," uzskata Gasimovs.

Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva
Минобороны Азербайджана

Eksperts uzskata, ka Vašingtonas aktivitāte saistīta ar priekšvēlēšanu kampaņu, - pēc viņa domām, ASV ātri piemirsīs Dienvidkaukāzu.

"Vienu vienīgu reizi iniciatīva nāca no Vašingtonas 1999. gadā. Toreiz, tiekoties Kīvestā, pārrunu dalībnieks no ASV puses Pols Gobls ierosināja teritoriju apmaiņu: septiņi rajoni ap Kalnu Karabahu pāriet Azerbaidžānas ziņā, bet Baku nodod Armēnijai KKR un Lačinskas koridoru, pretī saņemot Megrinas koridoru – šauru iecirkni pie Armēnijas un Irānas robežas. Tomēr Erevāna no apmaiņas atteicās – Irānas robeža saista valsti ar ārpasauli. Baku Gobla plāns nozīmēja KKR zudumu, un Geidars Alijevs tāpat darījumam nepiekrita," atgādināja Gasimovs.

ASV darbības konflikta noregulēšanai KKR 90. gados viņš skaidroja ar vēlmi "nodrošināt savas investīcijas Kaukāza naftas un gāzes sektorā Kaukāzā", nevis ar vēlmi samierināt puses.

"Toreiz Rietumi ieguldīja vērā ņemamus līdzekļus gāzes un naftas cauruļvadu būvdarbos Dienvidkaukāzā. Azerbaidžānas naftu uzskatīja par alternatīvu Krievijas enerģētiskajiem resursiem Eiropā, un amerikāņi to atbalstīja visiem spēkiem. Karš varēja kaitēt šiem projektiem. Tomēr, kad Gobla plāna izgāzās, Vašingtona nodeva miernešu iniciatīvu Krievijai," pastāstīja Gasimovs.

Vienprātībā ar Maskavu

ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins tāpat uzskata, ka amerikāņu miernešu misija saistīta ar priekšvēlēšanu situāciju.

"Trampam ir svarīgi saņemt plašās armēņu diasporas balsis svārstīgajos štatos, tāpēc arī izskanējuši solījumi palīdzēt noregulēt konfliktu. Tomēr pēc vēlēšanām Vašingtona no jauna aizmirsīs Kaukāzu," prognozēja eksperts.

Amerikāņi ilgus gadus nelikās ne zinis par konfliktu Kalnu Karabahā, jo konflikts viņiem šķita kontrolējams, norāda eksperts. "Atšķirībā no situācijas Ukrainā vai Gruzijā, ASV neuzskatīja to par sarežģītu problēmu. Šeit vienmēr ir valdījusi vienprātība ar Maskavu, ko nekādi nevar apgalvot par citiem iesaldētajiem konfliktiem," paskaidroja Koškins.

Lai kas uzvarētu ASV prezidenta vēlēšanās, interese par Kalnu Karabahu joprojām būs margināla, ir pārliecināts eksperts. Tomēr svarīgi, ka tas ir viens no nedaudzajiem jautājumiem, kuros Vašingtona paļaujas uz Maskavas viedokli.

18
Tagi:
Azerbaidžāna, Armēnija, ASV, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
BelAES, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, no izbijusies Lietuva pirms BelAES palaišanas

0
(atjaunots 16:32 28.10.2020)
Lietuva ir aptvērusi, jo zaudējusi: reģiona valstu piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas ir viens no svarīgākajiem faktoriem ekonomikas atjaunošanā pēc pandēmijas.

RĪGA, 28. oktobris – Sputnik. Lietuva nosūtījusi Baltkrievijas Ārlietu ministrijai protesta notu jautājumā par Baltkrievijas AES pirmā bloka gaidāmo startu, vēsta Sputnik Lietuva. Viļņa nosauca to par "sasteigtu" un "bīstamu lietuviešiem, baltkrieviem un ES pilsoņiem".

Baltkrievijas atomelektrostacijas palaišana ir ļoti svarīga visa reģiona ekonomikai, ieskaitot Krieviju, Baltkrieviju un Baltijas valstis, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja ekonomists Vladislavs Giņko.

"Patlaban reģiona ekonomika ir nokļuvusi tuvu zemākajam attīstības punktam, pie tā novedusi koronavīrusa pandēmija. Visu reģiona valstu ekonomikas ir saskārušās ar vērienīgiem izaicinājumiem, bijušas spiestas pārveidoties. Tas attiecas gan uz sašķidrināto gāzi, gan elektroenerģijas piegādēm, gan valstu tirdzniecisko apgrozījumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka darbu sāks Baltkrievijas AES, – kad reģiona valstu ekonomika sāks augt, elektroenerģijas pieprasījums būs viens no svarīgākajiem," paskaidroja Giņko.

Eksperts norādīja, ka valstīs, kam ir droša piekļuve lētajai elektroenerģijai no Baltkrievijas, ekonomika atjaunosies ātrāk.

"BelAES dāvās jaunas enerģētiskās iespējas Baltkrievijas un Krievijas ekonomikai, bet Lietuva saprot, ka tādēļ cietīs sakāvi," akcentēja Giņko.

Kad Krievijas un Baltkrievijas enerģētisko kopprojektu cenšas nepamatoti un nelaicīgi kritizēt, skaidrs, ka tas notiek politisku apsvērumu dēļ, norādīja eksperts. "Tādējādi cenšas aizskart arī Krieviju," viņš piebilda.

Pirmā atomstacija Baltkrievijā ir lielākais Maskavas un Minskas kopprojekts kodolenerģētikas nozarē. Stacija ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo noteikto jaudu 2400 MW apjomā uzbūvēta Astravjecas pilsētā Grodņas apgabalā saskaņā ar mūsdienīgu Krievijā izstrādātu 3+ paaudzes projektu, kas atbilst visām starptautiskajām normām un IAEA rekomendācijām drošības jomā.

Kopš Baltkrievijas AES būvdarbu sākuma Lietuva turpina plašu kampaņu – tās politiķi apgalvo, ka stacija nav droša. Viļņa uzskata, ka atomstacija apdraudot Lietuvu, un aicināja kaimiņus boikotēt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju. Oktobrī BelAES pirmajā blokā tika aizsākta ķēdes reakcija minimāli kontrolējamā līmenī. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka AES pirmā energobloka starts ieplānots 7. novembrī.

0
Tagi:
Krievija, Baltkrievija, elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas