Eksperts: rusofobija un antisemītisms soļo roku rokā

52
(atjaunots 17:47 25.01.2020)
Izraēlā jau aizritējuši vairāki pasākumi, tostarp starptautiskais forums "Glabājam piemiņu par Holokaustu, cīnāmies ar antisemītismu". Ne mazākajā mērā nepārsteidz fakts, ka šos pasākumus ar savu klātbūtni nepagodināja Polijas un Baltijas valstu prezidenti.
  1. janvāris ir Holokausta upuru atceres diena, noteikta ar ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju 2005. gadā

Izraēlā jau aizritējuši vairāki pasākumi, tostarp starptautiskais forums "Glabājam piemiņu par Holokaustu, cīnāmies ar antisemītismu". Ne mazākajā mērā nepārsteidz fakts, ka šos pasākumus ar savu klātbūtni nepagodināja Polijas un Baltijas valstu prezidenti, bet Ukrainas prezidents Zeļenskis ieradās Izraēlā, taču Pasaules Holokausta upuru piemiņas forumu neapmeklēja. Iemesls meklējams ne tikai izsenis šīm valstīm raksturīgajā antisemītismā.

Polijas un Baltijas solidārā pozīcija, kā arī tām tuvais Ukrainas viedoklis pārsvarā skaidrojams ar to pašreizējo attieksmi pret vēsturi. Šīs valstis ir inficētas ar rusofobiju, un uz šī pamata cenšas hitleriskās Vācijas sagraušanu raksturot kā vienas okupācijas vienkāršu aizstāšanu ar citu – vācu pret padomju. Tēze par "karu divās frontēs", pret "diviem totalitāriem režīmiem" vieno Varšavu un Viļņu, Rīgu un Tallinu, kā arī tām piebiedrojušos Kijevu.

Var, protams, pajautāt: kāds tam sakars ar Holokaustu - jeb hitleriešu un viņu līdzskrējēju organizētajām ebreju masveida slepkavībām? Kāds viņiem sakars ar karā ierauto tautu vēsturisko atmiņu?

Holokausts neļauj pārrakstīt vēsturi

Redziet, tieši tāpat, kā atmiņa par mītisko "padomju okupāciju" vieno poļu, baltiešu un ukraiņu radikāli nacionālistiskos rusofobus, tāpat arī Holokausts apvieno cilvēkus un valstis, kuri godā patieso piemiņu par karu.

Ebrejus nogalināja vienalga, vai viņi bija hitleriskās ass valstu vai Apvienoto nāciju valstu pilsoņi, karavīrus un civiliedzīvotājus. Viņus nogalināja neatkarīgi no dzimuma un vecuma. Ebreji dzīvoja visā Eiropā, un viņus slepkavoja visur. Katrā valstī, kur kaut vai uz dažām dienām pie varas nāca nacisti, ir savi upuri.

Atsevišķu Otrā pasaules kara notikumu traktējums dažādās valstīs var atšķirties (piemēram, angļiem Denkerkas evakuācija ir daudz nozīmīgāka, nekā Staļingradas kauja), attieksme pret Holokaustu visiem ir vienāda. Tā neatšķiras ne sakautajiem, ne uzvarētājiem. Šī traģēdija neļauj pārrakstīt vēsturi, lai kā dažam labam to gribētos.

KF prezidents Vladimirs Putins darba vizītes laikā Izraēlā 2020. gada 23. janvārī
© Sputnik / Алексей Никольский

Taču Baltijā, Varšavā un Kijevā valdošie režīmi ved savus radurakstus līdz pirmskara režīmiem Polijā un Baltijā, līdz banderoviešiem Ukrainā. Visi šie režīmi solidarizējās ar Hitleru. Visi šie režīmi sirgst ar rusofobiju, visi runā par "padomju okupāciju", visi (dažs oficiāli, cits – ne) uzskata, ka Krievijai nez kāpēc būtu jāsamaksā tiem par "okupāciju".

Atmiņas par karu iedragā šo režīmu ideoloģiskos pamatus. Sevišķi atmiņas par Holokaustu. Var pēc sirds patikas spriedelēt, ka nav nekādas atšķirības starp padomju un vācu totalitārismu, taču tikai līdz brīdim, kad sākas runa par Holokaustu. Ebrejus visā pasaulē slepkavoja nacisti, bet PSRS ebrejus glāba.

Pagātnes aizmiršana ved pie traģēdijām nākotnē

Jebkurš cilvēks, kurš sāk interesēties par Holokausta vēsturi, gandrīz vienā acumirklī iegrims nacistu koncentrācijas nometņu vēsturē un aptvers, ka kara nogalē tajās ieslodzīto gūstekņu vidū ebreji bija mazākumā (lielākā daļa tika nogalināti uzreiz).

Godprātīgs pētnieks, ķeroties klāt Holokaustam, ātri nonāk pie secinājuma par necilvēcisko nacistiskā režīma būtību, ne tikai antisemītismu vien. Atnāk izpratne, ka nav pieņemamas apsūdzības pret PSRS, jo tieši Padomju Savienība izglāba Eiropas tautas no brūnā mēra. Atbrīvotājs un glābējs nevar būt okupants. To nevar likt uz svariem kopā ar slepkavu.

Tādēļ cilvēki un valstis, kuras nevēlas atzīt PSRS lomu uzvarā pār nacismu, vienmēr centīsies gaisināt arī atmiņas par Holokaustu. Tas ir viens no šausmīgākajiem un acīmredzamākajiem nacisma noziegumiem, un uzvarētāja glābēja loma šeit arī ir acīmredzama.

Vēstures amnēzija, rusofobija un antisemītisms soļo roku rokā, tie organiski papildina vien otru.

Tādēļ loģiski, ka tieši Izraēlā Vladimirs Putins piedāvāja organizēt ANO Drošības padomes piecu pastāvīgo dalībvalstu līderu tikšanos, lai apspriestu pasaules drošības problēmas. "Pagātnes aizmiršana, sadrumstalotība draudu priekšā var novest pie baisām sekām. Mums vajadzīga drosme, lai to pateiktu un darītu visu iespējamo, lai aizstāvētu un pasargātu pasauli," uzsvēra Krievijas prezidents.

52
Pēc temata
Vācijas kancleres vizīte Aušvicas nāves nometnē
Vēsturnieks: Polija izmet mēslainē patiesību par Aušvicas atbrīvošanu
KF Drošības padomes sekretārs uzskata Baltijas valstu politiku par aparteīdu
DW: kā Latvija apvieno leģionāru maršus un Holokausta upuru piemiņas dienu
Vislatvijas vecāku sapulce, foto no arhīva

"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas

5
(atjaunots 13:04 06.06.2020)
Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām.

Nesen es vērsos Ģenerālprokuratūrā – cenšos panākt naudas kompensācijas izmaksu par nodarīto kaitējumu. Runa ir par skandalozo "vecāku lietu", ko Valsts drošības dienests (toreizējā Drošības policija) ierosināja 2018. gada aprīlī. Īsumā atgādināšu svarīgākos faktus.

Astoņi aizdomās turamie un maskoti vīri

2018. gada 31. martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, ko organizēja Krievu skolu aizsardzības štābs. Aptuveni tūkstoš cilvēki sapulcējās, lai apspriestu metodes cīņā par krievu izglītības saglabāšanu.

18. aprīlī Drošības policija ierosināja kriminālprocesu pret astoņiem sapulces dalībniekiem, tostarp – pret Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, publicistu Aleksandru Gapoņenko un mani. Vēlāk aizdomās turamo sarakstā bija iekļauts arī politiskais aktīvists Iļja Kozirevs.

Uzvaras dienas priekšvakarā, 8. maijā netālu no mājām mani aizturēja DP darbinieki. Aizturēja rupji, pielietoja spēku: trīs maskoti vīri mani nogāza uz ietves, pēc tam iemeta mikroautobusā.

Divas nedēļas pavadīju Rīgas Centrālcietumā. Pēc tam tiesa mainīja drošības līdzekli pret policijas kontroli un aizliedza pamest valsti. Veselu gadu mani naktīs apciemoja policija, pārbaudot, vai esmu mājās. Nevarēju tikties un sazināties ar saviem domubiedriem.

Man tika piešķirts aizdomās turamā statuss sakarā ar trim Krimināllikuma pantiem: darbība pret Latviju, nacionālā naida kurināšana un masu nekārtību organizācija. Līdztekus uzrunai vecāku sapulcē lietā bija iekļauta vēl viena epizode: piedalījos gājienā krievu skolu aizsardzībai ar plakātu "Katram rusofobam – kārtīgu zārku!"

2020. gada aprīlī lieta pret visiem aizdomās turamajiem bija slēgta – nebija nozieguma sastāva.

Kompensācijai par cietumā pavadīto laiku un citām man sagādātajām nepatikšanām vēlos no valsts saņemt pieticīgu četrciparu summu.

Reiz es jau saņēmu kompensāciju: kad tiesa mani attaisnoja lietā par sprāgstvielu glabāšanu. Toreiz mana prasība bija simboliska – 1 lats. Es to saņēmu, izurbu monētā caurumu un nēsāju ķēdītē kā trofeju. Paskatīsimies, kā klāsies šoreiz.

Izmeklēšana apzināti vilkta garumā

Sputnik Latvija jau vairākkārt rakstījis par "vecāku lietu". Tagad gribu pievērst uzmanību dažiem, manuprāt, būtiskiem aspektiem.

Policijas izmeklēšana ilga divus gadus. Vārds "izmeklēšana" jāliek pēdiņās, jo, pēc būtības, nekā izmeklējama nebija. Visu aizdomās turamo iedomāto noziegumu veidoja tas, ko viņi teikuši vai rakstījuši. Pie tam darījuši to atklāti un paši visu publiskojuši.

Izmeklētāja uzdevums bija ārkārtīgi vienkāršs: nopratināt aizdomās turamos un lieciniekus, nosūtīt materiālus ekspertīzei. Sertificēts eksperts noteiks, vai teiktie un rakstītie vārdi kurina etnisko naidu, aicina uz vardarbību, apdraud valsts svētos pamatus.

Ja kurina, aicina un apdraud, lieta tiek nodota prokuratūrai. Ja nekas krimināls vārdos nav atrasts, lieta ir jāslēdz. Augstākais – darbs diviem vai trim mēnešiem. Taču izmeklēšana ilga divus gadus.

Likums aizliedz man izpaust lietas materiālus, taču varu droši pieņemt, ka nekāda izmeklēšana divus gadus nenotika. Izmeklēšana tika vilkta garumā apzināti. Mērķis – pēc iespējas ilgāk ierobežot aizdomās turamo politisko un pilsonisko aktivitāti.

Manuprāt, tas ir pirmais šāda veida gadījums politiskās vajāšanas vēsturē Latvijā. VDD apgūst jaunas "mīkstas" metodes citādi domājošo apspiešanai.

Pārbaudīts, mīnu nav

No otras puses, krimināllietas slēgšana nozīmē: viss, kas tika inkriminēts mums, aizdomās turamajiem, nav noziegums. Mūsu izteikumos mēs izgājām ārpus Latvijā pieņemtā politkorektuma rāmjiem, taču nepārkāpām likumu. Iļja Kozirevs jau publicēja savā lapā Facebook savus izteikumus, ko tagad, pēc lietas slēgšanas, var apzieģelēt "Pārbaudīts, mīnu nav".

Skaidrs, ka runa nav par atsevišķiem izteikumiem, bet gan par politiskās retorikas kopējo toni. Lielākā daļa krievu politiķu un publicistu Latvijā brīvprātīgi iekaluši sevi novecojušā padomju internacionālisma važās, kas tagad vairs nedarbojas. No tādām važām ir jāatbrīvojas. Noskaidrojies, ka likums to pieļauj.

Politkorektā retorika, kas baidās pat pieminēt vārdu "latvietis" vai "latvisks" negatīvā kontekstā, veido krievu iedzīvotājiem nepareizu pašreizējās realitātes uztveri, tātad viņi nepareizi uztver arī nākotni, ko viņiem gatavo latviešu nacionālisti (Latvijas valdošie politiķi ir nacionālisti, visi kā viens).

Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām. Tā pamatā ir nevis emocijas, bet gan antagoniskas valsts koncepcijas. Latvieši vēlas dzīvot mononacionālā latviskā Latvijā, mēs – divkopienu valstī, kas ievērotu mūsu tiesības uz dzimto valodu un kultūru.

Kompromiss ir iespējams, taču latvieši, jūtot mūsu inteliģento piekāpību, necenšas pie tā nonākt. Tikai tad, ja ieņemsim stingru pozīciju, viņi varētu sākt dialogu.

5
Tagi:
krievu skolas, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Sojas ražas novākšana, foto no arhīva

Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā

49
(atjaunots 14:48 05.06.2020)
Iespējams, ASV prezidents būs spiests novērsties no degošajām pilsētām un atteikties no kareivīgajiem ieteikumiem masu nekārtību dalībniekiem.

Mediji informē, ka Pekina nolēmusi izmantot gadījumu un atgādināt, ka Savienoto Valstu un Ķīnas tirdzniecības kara frontēs iestājies vien trausls pamiers un pašā Trampam neizdevīgākajā brīdī karš var atsākties ar jaunu spēku. Aģentūra Bloomberg un virkne Āzijas mediju, arī Honkongas izdevums South China Morning Post vēsta, ka Ķīnas valsts kompānijām it kā esot dots rīkojums pārtraukt lauksaimniecības produkcijas importu no ASV, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Šis solis, ja tas patiešām ir sperts, it tiešs (un, atklāti sakot, gana rupjš) tā saucamās pirmās pārrunu fāzes laikā panāktās vienošanās pārkāpums, kas noslēgta, lai pieliktu punktu ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Īpašu simbolisku nozīmi tam piešķirt fakts, ka tas nav vienkāršs tehnisks līgums kaut kādā atsevišķā tirdznieciskā jautājumā, - tas ir valstu vadītāju līmenī nostiprināts lēmums.

No Trampa viedokļa, tas ir svarīgs politiskais jautājums, kam ir gan ārpolitiskais, gan iekšpolitiskais aspekts. Pirmkārt, fermeri un "lauksaimniecības" štatu iedzīvotāji ir ASV tagadējā prezidenta pamata elektorāts, bet rudenī ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Tramps nevar atļauties kļūt par politiķi, kurš pievīlis savus uzticamākos vēlētājus, turklāt valstī ir papilnam citu problēmu ekonomikā, no epidemioloģiskās situācijas un rasu problēmu viedokļa. Solītā eksporta un gaidāmo finanšu ieņēmumu izgāšanās nozīmē politisku un imidža katastrofu.

Vēl svarīgāks iekšpolitiskais apsvērums – pats "pirmās fāzes darījums" ir galvenais un patiesībā arī vienīgais Republikāņu administrācijas triumfs Ķīnas frontē. Amerikāņu uzņēmēji un daļēji arī eksperti ņem vērā vecus un pragmatiskus principus, analizējot konkrētu ārpolitisko soļu panākumus, tas ir, viņus īpaši neinteresē domājamie zaudējumi miljardiem, desmitiem miljardu vai simtiem miljardu dolāru apmērā, kas nodarīti amerikāņu pretiniekiem, - vispirms viņus uztrauc jautājums, kādu naudu uz šī rēķina varēs nopelnīt amerikāņu kompānijas vai ASV Finanšu ministrija. Konkrēts piemērs: Irākā iznīcināto tanku skaits šajā pasaules ainā nevienu neinteresē salīdzinājumā ar sagrābtajās atradnēs izsūknēto naftas barelu skaitu. Šajā ziņā Trampam radās milzu grūtības: tirdzniecības karš ar Ķīnu, kas paredz tarifus un sankcijas, ir sagādājis ekonomiskos zaudējumus gan Ķīnai, gan – zināmā mērā – arī amerikāņu biznesam, toties ar papildu peļņu jautājums nav viennozīmīgs.

"Pirmās fāzes darījums" deva amerikāņu prezidentam iespēju parādīt uzņēmējiem un visiem, kuri iebilst pret ekonomisko sakaru saraušanu ar Ķīnu, ka neatkarīgi no negatīvajām sekām "Trampa metode" (tas ir, draudi, šantāža, tarifi, pārrunas, glaimi, pēc tam atkal šantāža utt.) tomēr darbojas.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Darījuma" kritiķi pamatoti atzīmēja, ka patiesībā Ķīna nekur nav piekāpusies, vienkārši piekritusi pirkt ASV to, ko tā jau iepriekš pirka pasaules tirgos, tātad patiesībā Tramps, kurš panāca amerikāņu sojas iegādes apjomus, nevis "uzvarēja" Pekinu (lai ko apgalvotu viņa piekritēji), bet gan vērsās pret sojas eksportētājiem no Brazīlijas, tas arī viss. Taču grāmatveža skatījumā ASV prezidenta viedoklis izskatījās tīri labi: pirms "tirdzniecības kara" Ķīna pirka mazāk, pēc tās sākuma iegādājās vairāk, tātad (saskaņā ar amerikāņu tipisko loģiku) prezidents, kurš panācis peļņas pieaugumu, ir malacis un labs stratēģis. Tagad Pekina pamazītiņām velk nost Trampam no galvas lauru vainagu, ko viņš saņēma kā amerikāņu sojas un citu lauksaimniecības produktu eksporta labākais menedžeris.

Tas paveikts neoficiāli, tomēr, no pasaules mediju viedokļa, spēks jau ir nodemonstrēts.

South China Morning Post uzsvēra: "Valsts treideriem Cofco un Sinograin pavēlēts apturēt iepirkumus, pastāstīja viens no avotiem, kuri lūdza nesaukt viņus vārdā. Viens no viņiem atklāja, ka pircēji Ķīnā atcēluši arī nenoteiktu cūkgaļas pasūtījumu skaitu ASV. Savukārt cits avots vēsta, ka privātajām kompānijām nav dota pavēle apturēt importu.

Apturēšana ir pēdējā zīme, kas apliecina: abu pasaules lielāko ekonomiku "pirmās fāzes tirdzniecības vienošanās", sasniegta ar tādām grūtībām, tagad ir apdraudēta. Laikā, kad Ķīnas premjerministrs Li Kecans apstiprināja solījumu pildīt janvārī parakstīto vienošanos, spriedze turpināja augt, ņemot vērā (amerikāņu – red.) pretestību Pekinas pūlēm padarīt stingrāku kontroli Honkongā".

Minētā soļa ārpolitiskais signāls ir acīmredzams. Trampam parādīja: ja Savienotās Valstis plāno "sodīt" Ķīnu par separātisma apspiešanu Honkongā, Ķīna vispirms vienkārši demonstratīvi iznīcinās prezidenta galveno sasniegumu ārpolitikā, pie tam nepieciešamības gadījumā to var izdarīt tieši pirms vēlēšanām, lai sagādātu pēc iespējas lielāku politisko kaitējumu. Iespējams, citi Ķīnas partneri tādu soli novērtēs ar sapratni: darījums, vismaz no elementāra veselā saprāta viedokļa, paredzēja zināmu savaldību ekonomisko un finansiālo spiediena instrumentu pielietojumā. Taču pats prezidents, kā arī abu ASV partiju pārstāvji patlaban nepārprotami plāno ieviest sankcijas pret Honkongu, noteikt tarifus Ķīnas preču reeksportam no Honkongas uz ASV, panākt Ķīnas kompāniju izspiešanu no ASV biržām un pat piemērot "individuālas" sankcijas pret Ķīnas finanšu struktūrām.

Tātad, izskatot visus faktorus kopumā, iznāk, ka Ķīna patiesībā demonstrē neticamu savaldību un importa apturēšana ir savdabīgs brīdinājuma šāviens galvā. Tiesa, Pekinai nav ne mazāko izredžu apturēt Trampu. Skaidrs, ka Vašingtonas un Plekinas pamiers tirdzniecības karā bija lemts neveiksmei, tomēr žēl, ka tā noticis ļoti nepiemērotā brīdī no pasaules ekonomikas viedokļa. Mēs pagaidām vēl dzīvojam globalizētā pasaulē. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ietekmēs visu valstu ekonomikas, kam ir saikne ar pasaules tirgiem.

49
Tagi:
karš, ekonomika, ASV, Ķīna
Rīgas mikroautobuss. Foto no arhīva

Lai patiešām būtu komfortabli: atceltas atlaides visiem Rīgas mikroautobusiem

0
(atjaunots 13:09 06.06.2020)
Iepriekš "Rīgas mikroautobusu satiksme" bija astoņi maršruta autobusi ar atlaidēm, tagad nebūs neviena. Tas viss – tikai pasažieru komforta labad, apgalvo uzņēmums.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Atlaides brauciena maksai tiks atceltas visos "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) maršrutos, informēja Rīgas domes Satiksmes departaments, vēsta Press.lv.

Brauciena maksas atlaides tiks saglabātas tikai I un II grupas invalīdiem.

Iepriekš atlaides bija pieejamas astoņos mikrotautobusu maršrutos.

Uzņēmums paskaidroja, ka pārvietošanās ar mikroautobusiem ir augsta servisa pakalpojums un uzņēmums jau vairākkārt atcēlis atlaides dažos maršrutos.

Tas veikts, lai cilvēki, kuri maksā pilnu brauciena maksu, patiešām varētu ērti pārvietoties pa pilsētu, skaidroja RMS.

Mikroautobusu pārvadājumi Rīgā bija pārtraukti, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, un vēl līdz šim nav atsākti.

No 27. marta tika atceltas atlaides Rīgas pašvaldības transportā, ņemot vērā koronavīrusa pandēmiju. No 1. jūnija daļa atlaižu atjaunojās. Piemēram, nestrādājošie pensionāri, kuru dzīvesvieta reģistrēta Rīgā, var izmantot bezmaksas braucienus tikai darba dienās no pl. 10:00 līdz 15:00.

0
Tagi:
Rīgas dome, sabiedriskais transports
Pēc temata
"Rīgas satiksme": vienādojums, kur visi ir nezināmie
Sēdi mājās: Rīgā slēgti maršruta autobusu reisi
Kurš būs ieguvējs sakarā ar atvieglojumu atcelšanu minibusos un cik Rīga ietaupīs
Rīgas dome pastāstīja, kad atjaunosies atlaides pensionāriem sabiedriskajā transportā