Alus, foto no arhīva

Iznīdēt! Krievu valoda Latvijā ir kaitīgs ieradums

92
(atjaunots 11:49 21.01.2020)
Kāpēc cilvēki, kuri labi apguvuši latviešu valodu, Latvijā tiek likti par piemēru – viņi to paveikuši, nodemonstrējuši gribas spēku. It kā viņi būtu atmetuši dzeršanu vai smēķēšanu.

Kā zināms, Latvija ir pirmrindniece, bieži aizsteidzas priekšā visai planētai mūsdienu tehnoloģiju ziņā. Tagad visu pieņemts darīt neklātienē, bieži – bez cilvēka klātbūtnes: e-veselības, e-skolas, elektroniskās deklarēšanas sistēmas.

Ierēdņiem tas ir liels atvieglojums – iespēja neredzēt apkalpojamās tautas sejas acu priekšā. Tas aizņem daudz laika, pie tam var vēl kaut kādus vīrusus saķert.

Arī tautai ir smagi redzēt savā priekšā ierēdņus – tas rada stresu, bieži – pat depresiju.

Aizliegt "mācību" pudeles

Kalngalus neklātienes un aizmuguriskajā tautas apkalpošanā sasnieguši Latvijas Saeimas deputāti un ministriju darbinieki – viņi risina tautai svarīgus jautājumus, pat neapjautājoties, ko domā tauta.

Spriediet paši. Veselības ministrija plāno aizliegt stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecību maza tilpuma tarā, ko tautā ar mīlestību dēvē par "čekuškām" un "škaļikiem".

Kāpēc? Kāds tam iemesls? Loģiski taču – jo mazāk izdzerts, jo mazāks kaitējums. Taču VM Sabiedriskās veselības direktorei Santai Līciņai ir pašai sava loģika.

Viņa, absolūti skaidrā prātā būdama, stāsta, ka dzērieni neliela tilpuma tarā ir nopietns risks, jo tādam dod priekšroku pusaudži, kam nepietiek naudas "pieaugušai" pudelei, tāpēc viņi pērk mazākas – "mācību".

Līviņa piezīmēja, ka Lietuva jau mēģinājusi ieviest tādu aizliegumu, tāpēc arī VM vēlas paskatīties – varbūt līdzēs.

Un tad? Lai mēģina! Pie kaimiņiem aizliedza pārdot alkoholu jauniešiem vecumā līdz 20 gadiem, taču Lietuva joprojām saglabāja līdera vietu pasaulē patērētā alkohola ziņā – vairāk nekā 18 litri spirta uz vienu cilvēku gadā. Bet jaunieši tagad pērk dzeramo Facebook. Arī veikalus vecuma cenzs nebiedē.

Nu, iedzersim par skaidro prātu!

Gribētos zināt, vai Līviņas kundze kaut reizi mūžā maz ir redzējusi īstu alkoholiķi? Vai zina, kā dzīvo un ar kādiem kārdinājumiem mokās vienkāršie iedzīvotāji, kas pakļāvušies dzeršanas kārei?

Teiksim, ja risinot svarīgas tautsaimniecības problēmas kā padomnieki tiek piesaistītas nozarē strādājošās sabiedriskas organizācijas un sociālie partneri, kāpēc gan neradīt konsultatīvu padomi alkoholiķu lietās, lai cīnītos pret postošo tieksmi pēc alkohola. Tur sēdētu īsti, neskūti, pēc vodkas smirdoši kustības veterāni un vēl nepieredzējuši jaunie alkoholiķi. Un sadzīves alkoholismam padevušies iedzīvotāji, kuri katru vakaru ķeras pie pudeles un katru rītu sola vairs nedzert.

Vai ziniet, kas viņiem traucē? Vai gribat uzzināt, kā valsts varētu viņiem palīdzēt? Pavaicājiet viņiem pašiem, metiet pie malas demagoģiju un augstprātīgu teoretizēšanu.

Izmēram ir nozīme

Starp citu, varu ieteikt labu kandidatūru tādas padomes priekšsēdētāja vietai – man ir labs paziņa Artjoms. Viņš, tā sakot, ir inteliģents dzērājs. Taču bieži sūdzas, ka viņu, mērenu dzērāju, taču bez cieta gribas spēka, uz katra soļa moka kārdinājums.

Valsts varētu pārtraukt kārdinātāju darbības, noteikt administratīvos ierobežojumus. Pats galvenais – aizliegt veikaliem un tirdzniecības tīkliem piedāvāt atlaides par apjomu.

Veikalā nav redzamas 0,2 vai 0,35 litru pudeles ar atlaidēm. Tirgotājiem tas nav izdevīgi. Daudz izdevīgāk ir pārdot vairumā – uzreiz 0,7 vai 1 litru. Tādai tarai vienmēr atrodamas labas cenas. Kārdinājums.

"Paņemšu litru, ietaupīšu, izstiepšu uz pieciem vakariem – pa 200 gramiem vienā reizē, tas nav daudz," sapņo atkarīgais. Taču patiesībā pudele ir tukša divos vai trijos piegājienos. Un tā jau ir problēma veselībai un darbspējas pasliktināšanās nākamajā dienā 

Tāpēc no valdības puses būtu prātīgāk panākt, lai mazas alkohola devas proporcionāli būtu lētākas nekā lielās.

Pie tam narkologs Jānis Strazdiņš atzīmēja, ka jauniešu vidū lielākos draudus rada nevis mazās pudeles, bet gan alkoholiskie dzērieni. Tos dzer mūsdienu jaunieši, bet kokteiļu ietekkme uz veselību vēl nav izpētīta.

Strazdiņš atgādināja, ka pieejams plašs kokteiļu sortiments. Lielākā daļa no tiem ir ar 14% spirta un nezināmu saturu.

Viņiem zināms labāk

Savulaik daudzi bija sašutuši par lēmumu aizliegt alkohola tirdzniecību pēc pl. 22.00. Rezultātā normāls, pieaudzis cilvēks ir spiests kā pusaudzis skriet uz veikalu, lai paspētu līdz liktenīgajai stundai, lai nopirktu alkoholu vakaram par paša nopelnīto naudu.

Var radīt krājumus, taču tas ir bīstams ceļš. Bet īstie, pieredzējušie alkoholiķi joprojām iepērkas "točkās", tāpat kā agrāk, papildina ēnu ekonomikas krājumus un dzen sevi postā ar surogātiem.

Taču skumjākais ir tas, ka ierēdņi virza savas iniciatīvas ar tik augstprātīgu izteiksmi, it kā viņiem patiešām būtu labāk zināms, kā dzīvot. Zina, vai smēķētājam ļauts smēķēt pašam uz sava balkona vai savas automašīnas salonā.

Savulaik, kad vēl smēķēju, mani sakaitināja valdības lēmums aizliegt uz cigarešu paciņām cigarešu apzīmējumu ar mazāko darvas un nikotīna saturu. Kā, kāpēc man un daudziem citiem aizliedz izvēlēties veselībai mazāk kaitīgas cigaretes? Kāda šeit loģika?

Diemžēl tādas alkohola apkarošanas kampaņas, tāpat kā izglītības un veselības aprūpes sistēmu reformas liecina: šķiet, ierēdņi tomēr kaut ko nesaprot. Taču viņiem par to pašiem nav ne jausmas, citādi, kā jau teicu, būtu uzaicinājuši zinošus un kompetentus speciālistus.

"Neizprast jautājumu, bet lemt par to - ir ļoti raksturīgi Latvijas publiskajai pārvaldei," nesen portāla publicētajā rakstā "Latviešu pedagogi: skolu reforma rada idiotus" komentēja RTU pasniedzējs Frederiks Ozols.

Vai esat mēģinājuši atmest?

Nē, neviens neaicinās zinošus cilvēkus, kuri var dot lietu padomu. To apliecina arī tā saucamais dialogs ar Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju pārstāvjiem.

Notiek šausminošs eksperiments – krievu bērniem atņem iespēju iegūt zināšanas dzimtajā valodā. Pie tam lielākā daļa krievvalodīgo vecāku iebilst. Izsmeļošus argumentus par eksperimenta kaitīgo ietekmi min arī pedagogi. Bet vai tad kāds viņiem dos vārdu? Krievu valoda šajā valstī taču ir kaut kas kaunpilns, kas pielīdzināms alkoholismam un citiem kaitīgiem paradumiem.

Un, gluži pretēji, cilvēki, kuri labi apguvuši latviešu valodu, Latvijā tiek likti par piemēru – viņi to paveikuši, nodemonstrējuši gribas spēku. It kā viņi būtu atmetuši dzeršanu vai smēķēšanu.

92
ASV ballistiskā raķete PERSHING 2 MISSILE LAUNCHED, foto no arhīva

"Par mata tiesu": atklāti dati par gatavošanos kodoluzbrukumam

37
(atjaunots 15:47 08.03.2021)
Augstākā kaujas gatavība, mokošas uzbrukuma gaidas, apstiprināts kodolieroču pielietojums – ASV Valsts departaments atslepenoja izlūkdienesta dokumentus, kas apgaismo NATO mācības "Able Archer" un to sekas.

Amerikāņu analītiķi apgalvo: 1983. gada novembrī šie manevri teju nenoveda pie trešā pasaules kara. Rietumu specdienestu atskaites liecina: PSRS tos uztvēra par gatavošanos iebrukumam un piecēla kājās milzīgus spēkus. Vašingtona ir pārliecināta, ka toruden pasaule pirmo reizi kopš Karību krīzes laikiem stāvēja uz iznīcības sliekšņa, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Draudu periods

1983. gadā Ziemeļatlantijas alianses un Varšavas līguma organizācijas attiecības bija nokaitētas līdz pēdējam. To veicināja virkne faktoru: ASV iebrukums Granādā, vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu "Pershing 2" pārvietošana uz Eiropu, prezidenta Ronalda Reigana agresīvie antikomunistiskie izteikumi, NATO spēku koncentrēšanās pie VLO robežām. Piedevām neilgi pirms mācību sākuma padomju iznīcinātājs Tālajos Austrumos notrieca Dienvidkorejas laineri Boeing 747, kas bija pārkāpis valsts robežu. ASV un Eiropā skanēja aicinājumi "sodīt" Maskavu.

Kuru katru brīdi aukstais karš varēja kļūt karsts. Tādos apstākļos PSRS vadība pamatoti raizējās par iespējamu agresiju un rūpīgi vēroja karaspēku pārvietošanos pie rietumu robežām. Nav nekāds brīnums, ka mācības "Able Archer" piesaistīja padomju specdienestu uzmanību. NATO valstis plānoja izspēlēt karaspēku vadību kodolkonflikta gaitā. Mācību gaitā bija plānots bruņotajiem spēkiem pakāpeniski pāriet kaujas gatavībā no DEFCON 5 ("miera laiks") līdz DEFCON 1 ("kara stāvoklis").

Apstākļi – maksimāli tuvi karam. Organizatoru uzdevums bija panākt maksimālu notiekošā reālismu, un viņi darīja, ko spēja. Mācībās piedalījās Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, Rietumvācijas federālais kanclers Helmuts Kols, ASV prezidents Ronalds Reigans, viceprezidents Džordžs Bušs un aizsardzības ministrs Kaspars Vainbergers. Bija iesaistīti visu alianses valstu bruņotie spēki, piedevām – civilās iestādes un speciālisti. Krasi pieauga radiogrammu apmaiņa starp ASV un Lielbritāniju. Padomju izlūkdienesta acīs tas varēja liecināt par konsultācijām kodolieroču pielietojuma jautājumā.

Amerikāņi apgalvo, ka agresīvu nodomu viņiem nebija. Saskaņā ar Valsts departamenta atslepenotajiem datiem, Maskavas un Vašingtonas starpā radies "pārpratums", kas varēja novest pie katastrofas. Prezidenta Ārējās izlūkošanas konsultatīvās padomes (PFIAB) atskaitē teikts, ka PSRS demonstrēja bezprecedenta reakciju uz mācībām "Able Archer".

"1983. gadā mēs varējām netīši nostādīt mūsu attiecības ar Padomju Savienību par mata tiesu no kodolkara," atzīts vienā no publicētajiem dokumentiem.

Paaugstināta gatavība

PSRS un Krievija nekādi nekomentēja Maskavas reakciju uz "Able Arsher", vienīgais informācijas avots par tālaika notikumiem, kas pieejami plašam sabiedrības lokam, bija pārbēdzēja-nodevēja Oļega Gordijevska liecības britu izlūkdienestam. Amerikāņu specdienestu atslepenotie dokumenti pirmo reizi atklāj Vašingtonas viedokli par toreizējo situāciju, kā arī izlūkošanas datus par VLO valstu bruņoto spēku darbībām mācību gaitā. Publicēts arī visnotaļ detalizēts manevru scenārijs.

Saskaņā ar "Able Archer 1983" scenāriju, 4. Novembrī VLO bruņotie spēki sākuši karadarbības pret NATO. 6. novembrī viņi likuši lietā ķīmiskos ieročus. Nākamajā dienā sākās mācības, kas ilga līdz 11. novembrim. Saskaņā ar organizatoru ieceri, trīs dienas bija veltītas konvencionālai karadarbībai ar parasto bruņojumu, divas – abpusējiem kodoluzbrukumiem. Manevru uzdevums bija nodemonstrēt alianses armiju vadībai, kā rīkoties, ja šāds scenārijs īstenosies. Kremlis notikumus Eiropā novērtēja kā kodoluzbrukuma organizēšanu PSRS un gatavojās adekvātiem soļiem valsts aizsardzībai.

Amerikāņu izlūkdienesta dokumenti liecina, ka mācību laikā PSRS Stratēģiskajos raķešu spēkos bija ieviests paaugstināts kaujas gatavības režīms. Specdienesti vēsta, ka armijas komandpunktos Austrumvācijā strādāja pastiprinātas dežurantu maiņas. 16. gaisa armijas aviācija desmitos VDR aerodromu jau 2. novembrī strādāja paaugstinātas kaujas gatavības režīmā. Mazliet vēlāk šajā režīmā pārgāja arī Polijā dislocētā 4. gaisa armija.

Izlūkdienesti neziņoja

Amerikāņu izlūkdienestus īpaši satrauca iznīcinātāju-bumbvedēju divīzijas – PSRS kara aviācijas trieciena spēka pamats. Toreiz gaisa spēki izmantoja MiG-27, Su-17 un Su-24, kas spēj nest kodolieročus. Kara gadījumā tiem bija jāizdara trieciens NATO aerodromiem, raķešu bāzēm, komandpunktiem un armijas dislokācijas vietām. Visos trijos pulkos katrā divīzijā bija trieciena lidmašīnu eskadriļa, kas spēja pielietot kodolieročus. Šo vienību piloti regulāri trenējās piekārt zem spārniem "speciālos izstrādājumus" un tuvoties mērķiem.

Saskaņā ar atslepenotajiem datiem, kodolieroču eskadriļas mācību dienās bija gatavas 30 minūšu laikā pacelties gaisā un iesaistīties kaujā. Ekipāžu uzdevums bija "iznīcināt ienaidnieka objektus pirmajā līnijā". Vašingtonas analītiķi aplēsa: Padomju Savienība varēja jebkurā brīdī pavērst pret alianses bruņotajiem spēkiem 96 iznīcinātājus-bumbvedējus ar kodolādiņiem zem spārniem. Rietumu speciālisti vērtē, ka taktisko bumbu RN-40 jauda sastādīja aptuveni 30 kilotonnas. Salīdzinājumam: bumba "Mazulis", ko amerikāņi nometa uz Hirosimas, bija divkārt vājāka.

Padomju Savienība gatavojās karam, un galu galā Rietumu specdienesti to apjēdza. Iespējams, no trešā pasaules kara paglāba tas, ka tie, kas pieņem lēmumus, ne vienmēr saņem informāciju savlaicīgi. Atslepenotajos arhīvos ir par ASV GKS izlūkošanu Eiropā (US Air Forces Europe — USAFE) atbildīgā -   ģenerālleitnanta Leonarda Perruta liecības. Viņš atcerējās, ka manevru gaitā sazinājies ar priekšniecību, arī ar USAFE komandieri ģenerāli Milliju Minteru.

"Minters pavaicāja, kas, pēc manām domām, notiek Austrumeiropā, - ziņoja Perruts. – Es atbildēju: nav pietiekama pamata patiešām palielināt Eiropā dislocēto bruņoto spēku kaujas gatavību. Taču nezinu, ko es būtu atbildējis komandierim, ja man toreiz būtu bijis zināms, kas notika robežas viņā pusē,."

Iespējams, Perruta nezināšana novērsa īstu NATO un VLO karu, kas neizbēgami būtu novedis pie savstarpējiem kodoluzbrukumiem. Apstākļos, kad abas puses ir gatavas karot, pietiek ar mazāko nejaušību, lai sāktos šāvieni. Par laimi, amerikāņu izlūkdienests tikai pēc mācībām aptvēra, ka alianses spēki vairāk nekā nedēļu bija PSRS tēmēklī.

37
Tagi:
militārās mācības, kodolieroči, PSRS, NATO
Pēc temata
Bild paziņoja par slepenām NATO mācībām Vācijā kodolkara gadījumam
Politologs: aug kodolkara draudi
ASV mācībās izspēlēja kodoluzbrukumu Krievijai
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

74
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

74
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
23. februārī Jēkabpilī noticis skandalozs vandālisma akts

Noziegums pret padomju memoriālu Jēkabpilī atklāts ar sensacionālu ātrumu

0
(atjaunots 07:06 09.03.2021)
Lielgabalu, ko ar traktoru aizveda no padomju karavīru apbedījuma vietas Jēkabpilī nezināmajā virzienā, visticamāk, jāmeklē Daugavā. Tāpat tiek ziņots, ka iespējamā vainīgā persona ir noskaidrota. Sods par šādu noziegumu — brīvības atņemšana līdz diviem gadiem.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Valsts policija informēja, ka tika noskaidrots iespējamais vaininieks padomju memoriāla apganīšanā Jēkabpilī.

"Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā par piemiņas zīmes – lielgabala demontāžu Jēkabpilī, ir noskaidrota iespējamā vainīgā persona. Policijā turpinās faktisko notikušā apstākļu noskaidrošana," teikts Valsts policijas ziņojumā Twitter.

​Atgādinām, ka 23. februārī Jēkabpilī pazudis lielgabals no pieminekļa karavīru brāļu kapos. Kāds to naktī demontēja un aizveda nezināmā virzienā.

Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Policisti ziņo, ka vainīgā persona jau atzinusi atzina veiktās darbības. Turklāt izdevās atrast traktoru, ar kuru tika veikta lielgabala demontāža.

Pats lielgabals, kā jau iepriekš tika ziņots, droši vien atrodas Daugavā. Tā iespējamā atrašanās vieta ir noteikta, ziņo policija.

Vēl ziņots, ka sākotnēji kriminālprocess tika uzsākts pēc Krimināllikuma 18. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu, un šobrīd tas ir pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 229. panta pirmās daļas par valsts aizsardzībā esoša kultūras pieminekļa pārvietošanu.

Par šādu noziedzīgu nodarījumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

0
Tagi:
policija, Latvija
Pēc temata
Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī
Skabarga latviešu acīs: kam nedeva mieru piemineklis karavīriem Jēkabpilī
"Padzīt krievus": Lindermans par pieminekļa zādzību un krievu mediju iznīcināšanu
"Zodziet apņēmīgāk!" Ušakovs uzbruka labējiem, kuri atbalsta vandāļus Jēkabpilī