Tanks Т-90МС. Foto no arhīva.

"Eiropas Ahila papēdis". Kas mīļi gaida Krievijas tankus no Kaļiņingradas

201
(atjaunots 17:08 06.02.2020)
ASV, Polija un Lietuva jau ilgu laiku ceļ trauksmi Suvalku koridora dēļ. Krievija it kā varot nosūtīt tankus uz šo nelielo Polijas un Lietuvas robežas iecirkni un atgriezt Baltiju no Eiropas.

Maskava nekad nav devusi ieganstu tamlīdzīgām bažām, taču NATO nostiprinās šajā rajonā visiem spēkiem, portālā RIA Novosti vēsta Galija Ibragimova.

Purvi un akači

Biezi meži, necaurejami purvi un ezeri, māli un dubļi, ko vietumis sedz dēļu klājs. Vēl ir vienviziena dzelzceļš un divas šauras autotrases – sakari ar Lielo zemi. Tāda ir aina uz simt kilometrus garas Polijas un Lietuvas robežas. Tā saucamais Suvalku koridors. Militārajos dokumentos – "koridors SK".

Pēdējos gados tuvējo apdzīvoto vietu iedzīvotāji šeit uzsākuši aktīvu komercdarbību. Pie līkumainajiem mežu ceļiem parādījušās picērijas, kafejnīcas, restorāni un pat SPA saloni. Tas viss domāts poļu vai lietuviešu karavīriem, kuri sargā kopīgo robežu. Dažkārt iestaigā arī citu NATO valstu kareivji. Pie Polijas un Lietuvas robežas viņi parādījās 2017.gadā. Daudznacionālo bataljonu vada Vācija un ASV. NATO kareivjiem no Lietuvas puses ir 17 tanki. 2018.gadā tanki parādījās arī grupējumam Polijā – amerikāņi nogādāja pie kordona 28 tankus caur Gdaņskas ostu.

Tas notika drīz pēc Krievijas un Baltkrievijas manevriem "Rietumi 2017", kas notika Kaļiņingradas apgabalā (tas robežojas ar Baltkrieviju tieši pie Suvalku koridora). NATO sacēla trauksmi.

Alianses militārie stratēģi pieņēma, ka Maskava un Minska izspēlējušas koridora ieņemšanas scenāriju. Krievija plāno iebrukumu Polijā un Lietuvā, ir pārliecināti daži alianses locekļi.

Izdomātie scenāriji

"NATO spēki un tanki Polijā, Lietuvā un Igaunijā dislocēti simtiem, vai, kā gadījumā ar ASV, - tūkstošiem kilometru attālumā no iespējamajām karadarbības arēnām. Taču priekšrocības ir Krievijas pusē, kas koncentrējusi spēkus un tehniku Rietumu kara apgabalā. Tas atrodas tikai dažas minūtes ilga brauciena attālumā pa autoceļu un dzelzceļu līdz Suvalku koridoram," teikts Vašingtonas Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pārskatā.

Galvenais eksperts "koridora SK" jautājumos ir atvaļinātais amerikāņu ģenerālis Bens Hodžess.

"Suvalku koridors ir viegli ievainojams. Daudzās vājās vietas NATO spēku stratēģijā un dislokācijā Eiropā koncentrējas tieši gar Polijas un Lietuvas robežu, ko krievi var nobloķēt," viņš uzsvēra pārskata prezentācijā.

"Koridors SK" ir Eiropas Ahila papēdis" – tāds ir CEPA galvenais slēdziens.

"Lai savienotu Kaļiņingradas anklāvu ar Baltkrieviju caur "koridoru SK", Maskavai vajadzēs mobilizēt 25 bataljonus, tas ir, desmit tūkstošus karavīru. Ziemeļatlantijas aliansei pietiks izvērst 17 bataljonus, mazāk nekā septiņus tūkstošus karavīru. Taču karaspēku skaits neataino pušu reālo stāvokli," sprieda RAND eksperti.

ASV vadošā "smadzeņu centra" analītiķi ir pārliecināti, ka Suvalku koridora bloķēšanā lielākā nozīme ti tankiem. Un šajā ziņā priekšrocības ir Krievijas pusē.

"Katrā Krievijas bataljonā ir bruņutehnika, ieskaitot smagos tankus. Taču starp tuvējām NATO vienībām bruņutehnika ir tikai vienam no septiņpadsmit bataljoniem. Vēl vairāk Krievijas tanki ir daudz spēcīgāki nekā rajonā dislocētie amerikāņu bruņutransportieri Skryker," skaidro amerikāņu pētnieki.

Pie tam visu šo scenāriju autori atzīst, ka paši tiem netic.

"Krievijai nav ne vēlēšanās, ne iespēju iekarot Baltiju. Diezin vai Krievijas vadība sāks karu pret NATO pie Suvalku koridoru. Puses saprot, ka konflikts pāries Eiropas dziļumā," visus mierināja ģenerālis Hodžess.

Informācijas kara punkts

Aģentūras RIA Novosti aptaujātie eksperti uzskata, ka Suvalku koridors ir nevis Krievijas un NATO potenciālās sadursmes ģeogrāfiskais punkts, bet gan informācijas kara punkts. Troksnis ap šo koridoru ir izdevīgs Baltijas valstīm un Polijai, lai saņemtu rietumvalstu dotācijas, ir pārliecināts Krievijas analītiskā centra "PIR Centr" padomes priekšsēdētājs, atvaļinātais ģenerālleitnants Jevgeņijs Bužinskis.

"Krievijas plāni ieņemt Suvalku koridoru ir Baltijas izdomājums, kura visiem spēkiem cenšas piespiest NATO tam noticēt. Ir jābūt garīgi slimam, lai iedomātos, kā Krievijas tanki brauc pa šaurajiem Suvalku ceļiem un līkumainajiem mežiem, atgriežot Poliju un Lietuvu no Eiropas. Tur nav vietas, kur izvērsties, ko tad vēl runāt par kaut kādām NATO un Krievijas karavīru militārajām operācijām," paskaidroja eksperts.

Bužinskis bija neizpratnē, kāpēc Suvalku koridoru Rietumos uzskata par vienīgo ceļu, kas saista Kaļiņingradas eksklāvu ar Krievijas teritoriju.

"Kaļiņingrada ir pieejama no jūras vai pa gaisu. Nav nekā briesmīga, ja nav tiešas satiksmes pa sauszemi. Maskava noteikti neplāno tādēļ vien sākt trešo pasaules karu, kur nu vēl Suvalku rajonā. Tie ir murgi," ir pārliecināts atvaļinātais ģenerālleitnants.

Pēc eksperta domām, Baltijas valstis izdomā draudus, ņemot vērā ekonomisko stāvokli un rūkošās ES dotācijas. Atsauces par "agresīvo Krieviju" vienmēr ir palīdzējušas dabūt papildu naudu no NATO.

"Krievijas Ģenerālštāba plānos Baltijai veltīta minimāla uzmanība. Maskavā pilnīgi neviens nedomā par Suvalku koridoru kā vietu uzbrukumam Eiropai," akcentēja Bužinskis.

Krievijas Raķešu un artilērijas zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Konstantins Sivkovs
© Foto : из архива автора

Arī baltkrievu politologs Deniss Meļjancocs uzskata: perspektīva, ka Maskava un Minska varētu bloķēt Suvalku koridoru, ir absolūti fantastiska. Sarunā ar RIA Novosti viņš  atgādināja, ka Baltkrievija, gluži pretēji, pozicionē sevi kā "reģionālās stabilitātes dononu" – tā aicina Krieviju un Rietumus sākt konstruktīvu dialogu.

"Lukašenko mierneša iniciatīvu pamatā ir apsvērums, ka Rietumu un Austrumu konflikta apstākļos tieši Baltkrievija kļūst par ķīlnieku. Tāpēc mēs esam ieinteresēti panākt, lai pēc iespējas ātrāk beigtos krīze Ukrainā un sāktos Maskavas un Vašingtonas dialogs. Nevar būt ne runas par kaut kādiem Minskas draudiem Suvalku koridoram," uzsvēra eksperts.

Meļjancovs bija neizpratnē arī par Rietumu stratēģu spriedelējumiem par Krievijas un NATO tanku bataljonu iespējamām sadursmēm Suvalku rajonā.

"Pat teorētiski, lai konflikta gadījumā bloķētu Baltiju, tanku kolonnām nav noteikti jālaužas cauri Suvalku koridoram. Atliek tikai izvietot no abām pusēm PRA un zalves uguns sistēmas. Patlaban Kaļiņingradas eksklāvā dominē Krievijas PGA un operatīvi taktiskais bruņojums, kas pārklāj pusi Eiroppas. Nav jēgas runāt par tanku batālijām," konstatēja eksperts.

Poļu profesors, Seima bijušais deputāts Tadeušs Ivinskis ir pārliecināts, ka Suvalku koridors nav tā problēma, kas patlaban sagādā raizes Polijas pilsoņiem.

"Valdošo partiju "Likums un taisnība" uztrauc nevis Suvalku koridors pats par sevi, bet gan visa Krievija kā apdraudējuma faktors. Līdz ar to rodas interese par ASV pastāvīgo militāro klātbūtni. Tramps gan piekrita nosūtīt uz Poliju karavīrus, taču darīja to negribīgi. Viņš neuzskata ka trešais pasaules karš sāksies Austrumeiropā," uzskata eksperts.

Sarunā ar RIA Novosti Ivinskis pauda nožēlu par to, ka Polijas un Krievijas attiecības neuzlabojas.

"Mums ir jāveido dialogs ar Maskavu, nevis jāmeklē izdomāti draudi. Par kādām tanku batālijām Suvalku koridora rajonā var būt runa, ja gan Krievijai, gan NATO ir efektīvāki bruņojuma veidi? Taču pats galvenais ir tas, ka pastāv arī nopietnākas problēmas. Un labāk vajadzētu ķerties pie tām, nevis pavairot spriedzi," noslēgumā piebilda Ivinskis.

201
Pēc temata
Kādiem nolūkiem Latvija paplašina armijas poligonus
Defender Europe 2020: kāpēc amerikāņiem vajadzīgas "aukstā kara" formāta mācības
El Confidencial: Suvalku koridors – plaisa Eiropas drošībā
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

25
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

25
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

26
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

26
Tagi:
Ķīna, ASV
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums