NATO

Defender Europe 2020: kāpēc amerikāņiem vajadzīgas "aukstā kara" formāta mācības

231
(atjaunots 00:20 21.01.2020)
Pentagons zaudē pozīcijas Tuvajos Austrumos, tāpēc cenšas nostiprināties Eiropā. Šim mērķim veltītas ASV spēku plašās mācības "Defender Europe 2020", kas skar desmitiem Eiropas valstu teritorijas.

Informācija par NATO Militārās komitejas sapulci ģenerālštābu priekšnieku līmenī un vācu mediju publikācijas liecina: faktiski mācības sākas janvārī. "Defender Europe 2020" apogeju poligonos sasniegs martā. Pie tam NATO struktūras nekomandē – tās atbalsta amerikāņu spēkus, stāsta militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.

Plašākajai bruņoto spēku pārvietošanai no ASV uz Eiropu pēdējo 25 gadu laikā loģistikas centra lomā izraudzīta Vācija. Janvāra beigās 20 tūkstoši Pentagona kareivju no Amerikas ar kuģiem un lidmašīnām tiks nogādāti Vācijā, Beļģijā, Francijā un Nīderlandē, bet pēc tam pārvietoti uz Poliju un Baltijas valstīm.

Līdz ar Eiropas karadarbības teātrī (KDT) dislocētajiem ASV spēkiem un 18 alianses valstu kareivjiem mācībās tiks iesaistīti vismaz 37 tūkstoši kareivju – apmēram divas pilnā sastāva divīzijas ar bruņojumu un militāro tehniku – tā radīs nopietnu slodzi Eiropas valstu ostām, aerodromiem (aviobāzēm) un sauszemes transporta infrastruktūrai.

Bīstama leģenda

ASV bruņoto spēku Eiropā komandieris Endrjū Rolings preses konferencē Berlīnē atklāja, ka mācības "Defender Europe 2020" modelē "dažādus krīzes scenārijus" un "nav saistītas ar kādu konkrētu valsti". Taču skaidri saskatāms ir Krievijai naidīgais manevru raksturs – Baltijas valstis un Polija robežojas tikai ar Krievijas Federāciju un tās stratēģisko sabiedroto – Baltkrievijas Republiku.

Manevros "Defender Europe 2020" iesaistītie amerikāņu spēki piedalīsies ikgadējās mācībās. Viena no epizodēm – ASV gaisa desants Lietuvā, Polijā un Gruzijā (vienīgā ārpusbloka valsts, kas iesaistīta plašajās mācībās). Tuvāk paskatoties, "aizstāvis" aizvien vairāk un vairāk atgādina agresoru. Pentagons atklāti izspēlē uzbrukuma operācijas.

Mācību laikā amerikāņu desantnieki piecās ģeogrāfiskajās vietās "naidīgajā teritorijā" (pretinieka aizmugurē) izspēlēs nozīmīgu aerodromu ieņemšanu un noturēšanu – galveno ekspedīcijas spēku tālākai izvēršanai iespējamā konflikta gaitā Austrumeiropā. Galvenā loma šajā epizodē atvēlēta ASV Gaisa desanta 82. divīzijai (tajā ir 14 tūkstoši kareivju ar vieglajiem tankiem un artilēriju). Tā ir vienīgā stratēģiskā vienība ASV armijā, kas paredzēta masveida izsēdināšanai ar izpletņiem.

Jau novembrī ASV izdevums Warrior Maven paziņoja: lielo mācību laikā Eiropā ASV spēki ieņemšot "agresorvalsts" placdarmu. Par eiropiešiem bīstamajām amerikāņu rūpēm liecina arī Valsts departamenta vadītāja Maika Pompeo viedoklis – viņš 14.janvārī atklāti paziņoja, ka Irānas ģenerālis Kasems Suleimani nogalināts "plašākas savaldīšanas stratēģijas" ietvaros, kas saistīta arī ar Krieviju.

Mācību gaitā ASV karavīri izveidos bāzes visā reģionālajā operācijas telpā (kā Afganistānā vai Irākā). Iesaistīto spēku skaits arī nav viennozīmīgs. Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā redzamie dati rāda – tiks izmantoti 37 tūkstoši ASV un citu NATO valstu karavīri. Taču 14.janvārī ASV bruņoto spēku Eiropā vadība publicēja dokumentu, kas liecina: mācībās piedalīsies 20 tūkstoši amerikāņu karavīru no ASV kontinentālās daļas, 9 tūkstoši Eiropā dislocēto amerikāņu karavīru un virsnieku, 7 tūkstoši Nacionālās gvardes kareivju no 12 ASV štatiem un 750 rezervisti. Kopā – gandrīz 37 tūkstoši kareivju no ASV.

Pie tam 6.janvārī izdevums Forces.net (mediju holdings, kam tas pieder, noslēdzis līgumu ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par tās darbības atspoguļošanu) pastāstīja, ka Lielbritānijas kontingents gatavojas piedalīties "Defender Europe 2020", un atzīmēja, ka manevros līdztekus amerikāņiem piedalīsies 8000 NATO kareivju.

Plānveida provokācija

Pentagons nepakļaujas nevienam Vecajā Pasaulē un deklarē, ka "Defender Europe 2020" ir spēcīgs signāls par gatavību apturēt potenciālo pretinieku. Nekur nav atklāti teikts, ka to mērķis ir Krievija, taču nevienam nav noslēpums, ka manevru noskaņojums ir izteikti naidīgs Krievijai. Jau pašai amerikāņu paustajai "savaldīšanai", kā jau teikts, ir ārkārtīgi brīva interpretācija.

ASV ekspedīcijas spēku masveida pārvešana uz Eiropu augkstā kara laikā (līdz 80.gadu beigām) tika izspēlēta regulāri. Mūsdienu mierīgajā Eiropā, kur valda nosacīta labklājība, 20 tūkstoši bruņotu amerikāņu karavīru ir sarežģīta un bīstama parādība.

ASV bruņoto spēku Eiropā vadība uzsver mācību demonstratīvo raksturu, taču amerikāņu spēku spējai ātri izvērst kareivjus un bruņojumu reakcijai uz potenciālu krīzi reģionā pašai par sevi nav nekādas "pievienotās vērtības". Svarīgs ir galamērķis. Eiropieši jau ne vienu vien reizi ir redzējuši, kā Pentagona aktivitāte dažādās pasaules malās veicinājusi krīzes un bruņotus konfliktus (Afganistānā, Irākā, Lībijā, Sīrijā, Dienvidslāvijā un citās Āzijas, Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīs).

Tāpēc Eiropa piesardzīgi kritizē "Defender Europe 2020". Tas īpaši manāms Vācijā – mācību loģistikas centrā.

Saksijas federālās zemes parlamentā kreisi noskaņotie politiķi norāda: "Plašā mēroga mācības ir provokācija pret Krieviju un milzīga naudas un resursu izšķiešana."

Bundestāga deputāts no Kreisās partijas (die Linke) Aleksanders Nojs jau iepriekš paziņoja: "Mācības novedīs pie Krievijas reakcijas... Tālāka eskalācija ir neizbēgama."

231
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Tukša resursu tērēšana: Krievija novērtēja gaidāmās NATO mācības
Cīņa ar ēnu: NATO aktivitātes Baltijā atbalsta poļu iznīcinātāji
Vācu mediji pieķēruši NATO – alianse organizē uzbrukuma "mēģinājumu" Krievijai
Lai tik NATO būtu labi: Lietuvā mācību vajadzībām atdeva lauksaimniecības zemi
Ričarda Lugara vārdā nosauktā laboratorija, foto no arhīva

Aizsardzība vai eksperimenti. Ko dara amerikāņu biolaboratorijas pie Krievijas robežām

1
(atjaunots 21:02 27.10.2020)
Krievijai jau sen dara raizes bioloģiskā drošība kaimiņvalstīs. Šaubas rada amerikāņu laboratoriju darbība Gruzijā, Kazahstānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā.

"Vašingtona, aizbildinoties ar epidemioloģisko palīdzību Šanhajas sadarbības organizācijai, savāc bioloģiskos datus," konstatēja Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, tiekoties ar kolēģiem ŠSO. Ko īsti pēta amerikāņu laboratorijas? Par to portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

No karadienesta civilajā darbā

Biolaboratorijas Vidusāzijā un Kaukāzā amerikāņi sāka veidot jau pēc PSRS sabrukuma. Neko nevajadzēja būvēt: liela daļa pētījumu centru atklāti uz padomju institūtu bāzes. No 50. gadiem to specialitāte bija infekcijas slimības, mēra, tīfa un holeras vakcīnas.

Radiācijas aizsardzības kostīmi
© Sputnik / Илья Питалев

70. gados Maskavas un Vašingtonas bruņošanās sacensības papildināja bioloģiskā un ķīmiskā kara draudi. Klīda baumas, ka sociālistiskā bloka valstu laboratorijas izmēģina ieročus, ko padomju vara apņēmusies likt lietā pret Rietumiem. Nekādu prātīgu liecību tām nebija. Tomēr, kad PSRS sabruka, bija svarīgi nepieļaut noplūdes no pētnieciskajiem centriem.

Amerikāņi piedāvāja sadarbību. 90. gadu sākumā viņi palīdzēja Maskavai likvidēt ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču krājumus bijušajās republikās. Senatori Sems Nans un Ričards Lugars izstrādāja speciālu "Draudu kopīgas likvidācijas programmu" un tās ietvaros modernizēja biolaboratorijas Vidusāzijā un Kaukāzā.

Pēc būtības, tie bija militāri objekti. Ar amerikāņu atbalstu tos pārveidoja par civiliem zinātniski pētnieciskajiem centriem. Tomēr epidemioloģiskā situācija Kazahstānā, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Gruzijā vēl joprojām bija sarežģīta – nereti tika fiksēti holeras, hepatīta, tīfa uzliesmojumi.

Vašingtona piešķīra līdzekļus bīstamo slimību pētīšanai, taču ar noteikumu, ka laboratorijās varēs strādāt arī amerikāņu speciālisti. Reģionā savāktie štammi tika nogādāti rietumvalstu pētnieciskajos centros - amerikāņi skaidroja, ka Eiropā un ASV speciālistiem ir plašākas iespējas izpētīt vīrusu un radīt vakcīnu.

Uz Maskavas jautājumiem par to, kāpēc grantus laboratorijām piešķir no Pentagona un NATO budžetiem, amerikāņi atbildēja vienu un to pašu: pētījumu mērķis ir miermīlīgs.

Pēc Pentagona pasūtījuma

Īpaši aktuāla tēma kļuva 2018. gadā, kad Gruzijas bijušais valsts drošības ministrs Igors Giorgadze pastāstīja, ka pēc ārstēšanās Ričarda Lugara Sabiedriskās veselības aprūpes pētījumu centrā miruši desmitiem cilvēku. Viņš pieļāva, ka laboratorijā notikuši eksperimenti ar cilvēkiem.

Giorgadze pievērsa uzmanību arī augstajam bakterioloģiskās aizsardzības līmenim. Pēc viņa vārdiem, centra rīcībā ir iekārtas kaitīgu vielu izsmidzināšanai un lādiņi ar bioloģiski aktīvu materiālu.

"Kāpēc tādas lietas vajadzīgas iestādei, kuras mērķis ir iedzīvotāju aizsardzība?" taujāja bijušais ministrs. Pie tam, viņš piebilda, centra darbinieki neslēpa, ka pilda Pentagona pasūtījumus.

ASV paziņoja, ka Giorgadzes apsūdzības esot absurdas, un no jauna apliecināja, ka visi pētījumi notiek tikai ar miermīlīgiem mērķiem.

Tomēr Krievija necietīs bioloģiskos eksperimentus pie savām robežām, brīdināja Ārlietu ministrijas Bruņojuma neizplatīšanas un kontroles lietu departamenta vadītājs Vladimirs Jermakovs.

Lai gaisinātu šaubas, Gruzijas valdība uzaicināja Krievijas speciālistus apmeklēt objektus. Taču, ņemot vērā pērno krīzi Maskavas un Tbilisi attiecībās, vizīte nenotika.

Kazahstānas štammi

Maskavu satrauc arī bioloģiskās laboratorijas Kazahstānā. Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstu ārlietu ministru apspriedē maijā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievija iebilst pret ASV biolaboratorijām pie valsts robežām.

Situāciju kritizēja arī Ķīna – tā pieprasīja no ASV slēgt visus Pentagona finansētos pētījumu objektus Vidusāzijā. Savukārt amerikāņi ieteica ĶTR neiejaukt reģiona valstis ASV un Ķīnas pretrunās.

Bioloģiskās laboratorijas tiek apspriestas arī ŠSO samitos. Lai arī organizācijas locekļi – Kazahstāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna – apgalvoja, ka zinātniskie centri nav saistīti ar amerikāņu militārajiem pētījumiem, Krieviju un Ķīnu tas nepārliecināja. Izskanēja viedoklis, ka ŠSO locekļiem nāktos vērīgāk sekot tamlīdzīgai darbībai.

Drīz vien pēc izskanējušās kritikas Kazahstānas prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs deva rīkojumu sagatavot likumu par bioloģisko drošību. Viņš uzsvēra, ka laboratorijas jāstrādā vietējiem, nevis ārvalstu speciālistiem. Valsts vadītājs nepaskaidroja, par kādiem centriem viņš runā, tomēr novērotāji precizēja: runa ir par Centrālo laboratoriju Almatā.

Tās specialitāte ir Kazahstānai raksturīgu vīrusu štammu pētījumi. Kopš 2016. gada tā strādā uz Kazahstānas Karantīnas un zoonozo infekciju zinātniskā centra bāzes, pakļauta Veselības ministrijai un tiek uzskatīta par republikas īpašumu, lai arī būvēta uz Pentagona rēķina. ASV šiem nolūkiem piešķīra 108 miljonus dolāru.

Bioloģiskā laboratorija Almatā jau vairākkārt radījusi bažas Kazahstānā. 2018. gadā valstī manāmi pieauga meningīta gadījumu skaits. Paklīda baumas, ka laboratorijā notikusi meningokoka infekcijas štamma noplūde. Žurnālisti un blogeri uzskatīja, ka amerikāņi tīšām pieļāvuši vīrusa izplatīšanos eksperimenta labad.

Kazahstānas Veselības ministrija apgalvoja, ka nekādas epidēmijas nav. "Kazahstānā ir 58 meningīta gadījumi, no tiem Almatā – 32. Relatīvie rādītāji no PVO viedokļa ir zemi," norādīja resors.

Stāvoklis ar koronavīrusu ir līdzīgs: internetā apgalvo, ka tas saistīts ar bioloģisko laboratoriju. Valdība noliedz konspiroloģiju un aicina neizplatīt paniku.

Sarežģīta epidemioloģija

Ārvalstu bioloģiskās laboratorijas ir arī Tadžikistānā. Viena no tām izveidota Dušanbē 2013. gadā uz Gastroenteroloģijas institūta bāzes. Projektu finansēja Merjē labdarības fonds (Francija), kas būvējis tādus pašus objektus Ķīnā, Mjanmā, Bangladešā un Āfrikas valstīs.

Frančiem parasti palīdzēja ANO un ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID). Investīcijas pārsniedza 3 miljonus dolāru. Arī Tadžikistānā sponsori skaidroja: tas esot nepieciešams sarežģītās epidemioloģiskās situācijas dēļ.

Vēl vienu laboratoriju 2019. gadā organizēja uz Republikas Tuberkulozes apkarošanas centra bāzes. Sponsori – USAID un Pentagons. Vietējie biologi ar ārvalstu kolēģu dalību tur pēta tuberkulozi, malāriju, hepatītu un holeru.

Pērn Tadžikistānas ziemeļos tika atklāts jauns objekts. Par to pieejama vien ierobežota informācija, finansējumu nodrošinājuši amerikāņi.

"Atdzimšana" amerikāņu stilā

ASV militāri bioloģiskajā programmā piedalās arī Uzbekistāna. 2018. gadā par to informēja Krievijas Bruņoto spēku Radiācijas, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Igors Kirilovs. Viņš paskaidroja, ka Uzbekistāna palīdz amerikāņiem savākt datus par patogēniem mikroorganismiem.

Krievijas militārpersonas izteikumi radīja izbrīnu Taškentā. "Atklāti sakot, neesam par to neko dzirdējuši," Kirilova teikto komentēja republikas Aizsardzības ministrija.

Tomēr Uzbekistānas valdība nenoliedza, ka 2007. gadā amerikāņi piešķīra grantu Virusoloģijas institūtam Taškentā. Par šiem līdzekļiem vietējie speciālisti kopā ar amerikāņiem sāka pētīt brucelozi, kuras uzliesmojumi reģionā tiek fiksēti diezgan bieži. Tomēr ASV palīdzība situāciju nemainīja – nākamajā gadā saslimstība pat pārsniedza agrāko gadu rādītājus.

Ilgus gadus amerikāņi turpināja pētījumus Uzbekistānai piederošajā salā Vozroždeņije salā Arāla jūrā. Padomju laikos tur bija bioķīmiskais poligons, kur izmēģināja bakterioloģiskos ieročus. 2000. gados ASV mēģināja sameklēt poligona glabātavās Sibīrijas mēra sporas. Tādu aktivitāti Vašingtona pamatoja ar vēlmi uzlabot ekoloģisko situāciju reģionā. Taču, gluži pretēji, Uzbekistānā tika reģistrēti Sibīrijas mēra gadījumi. Paklīda baumas par tīšu noplūdi, tomēr pagaidām nav pierādījumu tam, ka infekcija būtu saistīta ar Virusoloģijas institūtu.

1
Tagi:
Pentagons, robeža, Krievija, biolaboratorijas, ASV
Pēc temata
Rietumos apstiprina ASV gatavošanos bakterioloģiskajam karam
Sliktāk par nāvi. Pie kādiem aizliegtajiem ieročiem paslepus strādā ASV
Ko bijušās PSRS tautām gatavo Pentagona laboratorijas
Krievijas žurnālisti apmeklēja Lugara laboratoriju Gruzijā
Pažēlojiet cilvēkus: Ķīna aicina ASV slēgt biolaboratorijas bijušās PSRS teritorijās
Plaušu mākslīgas ventilācijas iekārta, foto no arhīva

Latvijai nāksies glābt cilvēkus, arī tos, kuri nerunā latviski

32
(atjaunots 13:03 27.10.2020)
Ja Covid-19 pandēmija Latvijā nonāks tiktāl, ka slimnīcās pietrūks vietu un iekārtu, nāksies šķirot cilvēkus "perspektīvajos" un "neperspektīvajos". Vai šķirot pēc valsts valodas zināšanām? Citādi tak vēl, nedod Dievs, būs jāatdod dzīvība "okupanta" labā!

Jau iepriekš es gribu lūgt piedošanu par šo rakstu. Dažkārt žurnālista uzdevums ir parādīt publikai kaut ko nepatīkamu, kādu pumpu vai čūlu. Tāpēc negribu kaunināt portālu Pietiek.com, kas devis vārdu autoram ar Steidzītes Freibergas pseidonīmu. Ir jāzina: sabiedrībā ir arī tāds viedoklis.

Nav gan zināms, cik plaši tas izpleties iedzīvotāju un politiķu prātos. Organisms var būt slims, lai arī ārēji slimība neizpaužas. Tikai suņanagla kaut kur pakaļpusē (vai uz deguna) liecina par smagu kaiti.

Kā zināms, Latvijā sākušās diskusijas par to, vai vajag šķirot Covid-19 pacientus "perspektīvajos" – jaunajos un veselīgākajos, ko ir vērts ārstēt, un "neperspektīvajos", ko var kraut kaudzē slimnīcas koridorā vai iekšpagalmā, iepriekš izdarot humāno nomierinošo injekciju.

Viss jau sen ir izšķirots

Nu lūk. Steidzīte tagad piedāvā vienkāršu un taisnīgu pieeju. Viņa tikai dusmojas, ka politiķi un veselības aprūpes ierēdņi neredz acīmredzamas lietas.

"Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums. Par kādu šķirošanu tagad var runāt (ja tādu praksi vispār var uzskatīt par ārstu ētikas elementu), kad mūsu zeme pilna okupantu varzas (mūsu ārējā ienaidnieka) – piektās kolonnas, kura cītīgi veic savu "misiju" mūsu zemē?!" Steidzīte niknojās.

Viņa pieprasa "pozitīvu diskrimināciju" – pirmajā vietā vienmēr ir pamattauta un tikai pēc tam – visi pārējie, nerunājot jau par "okupantiem".

Tālāk autors runā par genocīdu, kas ir izvērsts pret latviešu tautu "okupantu" integrācijas mērcē, lai ari tās vietā jābūt dekolonizācijai. "Okupanti", klāsta Steidzīte, mums ir visapkārt, kur vien pagriezies – veikali ir krievvalodīgo pilni, ielas tāpat, kad aizej uz poliklīniku, dzirdi vienīgi viņus, aptiekā tas pats – un tu stāvi pacietīgi un gaidi, kad viņi nokārtos savas vajadzības.

Atdos savu dzīvību "okupantu" labā

Tas pats arī slimnīcā – ja tur nonācis latvietis, kuram pāri 75 gadiem, viņš, iespējams, atdos savu dzīvību šo savas zemes okupantu labā – ka tiem varbūt ir labākas spējas izdzīvot.

Tālāk runa ir par to, ka "okupanti" Latvijā nekaunīgi pieprasa savas tiesības (acīmredzot, runa ir par tiesībām uz dzīvību). "Okupantiem ir ļoti liela imunitāte pret visu sev nelabvēlīgo un, protams, milzīga nekaunība un visatļautība, taču latvietis diemžēl ir par gļēvu, lai viņiem skaidri pateiktu – vācies projām," klāsta autors.

Pēc tam Steidzīte apelē pie Latvijas ārstu un ierēdņu sirdsapziņas, taujā, kur paliek ētika un savas tautas mīlestība, pašcieņa, godprātība, apsaukā viņus par nodevējiem un neliešiem, pārmet aklumu pret cēliem mērķiem, augstiem ideāliem un taisnīgumu.

Nebiedējiet Eiropu

Ziniet, lai cik briesmīga šķistu Covid-19, Latvijai draud briesmīgāka kaite. Tas ir nacionālisms – fašisma un nacisma galvenais elements, kura ietvaros vienas nācijas intereses tiek stādītas augstāk par citām. Kādus upurus šī kaite nopļāvusi pagājušajā gadījumā, cik upurus tā vēl var prasīt...

Interesanti, ka nacionālisma un ksenofobijas piekritēji sevi dēvē par patriotiem. Patiesībā bieži vien iznāk otrādi – nacionālisms, kas izraisījis bailes par savas tautas un savas valodas pastāvēšanu, var maksāt valstij tās vienotību – to apliecina vienas bijušās brālīgās padomju republikas nesenā vēsture un pieredze.

Lai nu būtu, kā būdams, pagaidām Latvijā vēl ir Eiropas Savienības tautu draudzīgajā saimē un, kamēr tā ir, vecākie biedri neļaus tai pārlieku nosliekties uz radikālā nacionālisma pusi.

Tāpēc, mīļie eigēnikas eksperti, pašmāju "nepārcilvēki", mūsu dārgie "naftalīnā izpeldinātie hitlerjūgendi", pagaidām lēmumu par to, kam dzīvot, kam – ne, nepieņems pēc tautības, bet gan tā, kā tas pieņemts liberālā tirgus sabiedrībā: pēc prečskata un tirgus vērtības, lai arī "uz aci", nevērtējot slēptos talantus un vērtības, tādus kā latviešu valodas prasmes.

Nu, bet ja nacionālā ideja Latvijai šķitīs svarīgāka, nekā liberālā, un no tās novērsīsies apgaismotā Eiropa, tā var palikt viena pati milzīgā, biedējošā pasaulē, kur mudžēt mudž visādas briesmas... Tīrās šausmas.

32
Tagi:
latviešu valoda, Latvija
Pēc temata
Vai krievu pacientam arī uz nāves robežas jārunā latviski: pilsoņiem iesaka nomierināties
Vai krievvalodīgie mediķi ārstēs latviski runājošos patriotus?
Uzrunāja latviski un krieviski: Latvijas mediķi aicina neiziet no mājas