ASV dolāri, foto no arhīva

"Būs sāpīgi": ASV netiek galā ar likviditātes krīzi

84
(atjaunots 19:31 14.01.2020)
Savienotājās Valstīs saasinājusies likviditātes krīze, ar kuru valsts finanšu iestādes cīnās jau četrus mēnešus.

Laikā no pērnā gada septembra FRS iepludinājusi ekonomikā 366 miljardus dolāru, taču tas nav palīdzējis: pēdējās nedēļas laika nācās pievienot vēl 99 miljardus, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Nauda ir beigusies

Iknedēļas kredītu izsolē 8. janvārī banku pieteikumi būtiski pārsniedza noteikto limitu – 35 miljardus dolāru. Galu galā Federālā rezervju sistēma piešķīra kredītus par 41 miljardu. Līdz ar citām izsolēm kopējais naudas ieplūdums ASV ekonomikā nedēļas laikā sasniedzis 99 miljardus.

Tas liecina par jaunu posmu likviditātes krīzē, ko varasiestādes cenšas pārvarēt kopš 16. septembra, kad banku pieteikumi īstermiņa kredītu piešķiršanai FRS pēkšņi pieauga gandrīz divkārt – no 27 miljardiem līdz 53,2 miljardiem. Rezultātā pieauga kredītu likmes – no 2,29% līdz 4,75%.

Nākamajā dienā bankas iesniedza kredītu pieteikumus vairāk nekā par 80 miljardiem, un likme pārsniedza 10%.

Vēl viens svarīgs indikators: federālo fondu likme (ar kuru bankas piešķir citām bankām pāri palikušās rezerves īstermiņa kredītos) pirmo reizi pārsniedza FRS noteikto mērķa diapazonu 2,3-2,35% apmērā. Tik dārgi dolāri starpbanku tirgū nemaksāja ne pašā 2008.gada krīzes karstumā, ne "Dot-com bubble" plīšanas brīdī 2002.gadā.

Lai glābtu finanšu tirgu no paralīzes, Ņujorkas Federālā rezervju banka sāka izpirkt no bankām vērtspapīrus – valdības obligācijas, federālo aģentūru un hipotekāro saistību obligācijas. Divu dienu laikā (18. un 19. septembrī) tirgū tika ieplūdināti 128 miljardi dolāru.

Taču izrādījās, ka tas ir par maz, un FRS paziņoja, ka tiks izpirktas īstermiņa (ar termiņu līdz vienam gadam) valsts kases obligācijas par summu 60 miljardu dolāru apmērā mēnesī. Uz zināmu laiku tirgus nomierinājās.

Taču 16. decembrī banku kredītu pieteikumi atkal pārsniedza limitu, un regulators atkal sāka iepludināt ekonomikā naudu. No septembra līdz 20. decembrim FRS ar repo izsoļu un īstermiņa valsts obligāciju izpirkšanas starpniecību novirzījusi nacionālajā finanšu sistēmā 366 miljardus dolāru papildu likviditātes. Tas ir rekords kopš 2008. gada krīzes.

Eksperti bija pārliecināti, ka situācija normalizēsies. Nekā tamlīdzīga. Vēl vairāk, jaunajā gadā naudas iepludināšana ir palielinājusies: no 255,95 miljardiem decembra pēdējā nedēļā līdz 258,9 miljardiem janvāra pirmajā nedēļā.

Ar vienu parādu saistīti

Šveices Starptautisko norēķinu bankas analītiķi uzskata, ka ASV likviditātes trūkuma galvenais iemesls ir kredītu izsniegšanas straujais sarukums lielākajās ASV bankās.

"Pēdējo mēnešu laikā primāro kreditoru aktīvi ir koncentrējušies valsts kases obligācijās, tāpēc ierobežotas viņu iespējas īsā laikā nodrošināt finansējumu repo tirgos," teikts SNB pārskatā. Pēc būtības, patlaban lielākās amerikāņu bankas glābj nacionālo ekonomiku no defolta.

Lieta tāda, ka rekordlielā valsts parāda (2020. gada janvārī – 23,17 triljoni dolāru) un Trampa administrācijas neprognozējamās tirdzniecības politikas fonā daudzi investori atbrīvojas no ASV valsts obligācijām.

Ķīna, vēl pavisam nesen – lielākais ASV obligāciju portfeļa turētājs, pērn izpārdeva tās vairāk nekā 200 miljardu dolāru apmērā, Krievijas Banka kopš 2018. gada beigām – gandrīz simt miljardu dolāru apmērā. Obligāciju portfeļus aktīvi samazina arī citu valstu centrālās bankas, Eiropas un Āzijas privātie investīciju fondi.

ASV kase ir saskārusies ar obligāciju pieprasījuma samazināšanos, kas veidoja vienīgo līdzekli budžeta deficīta segumam. Tā kā FRS nav tiesību uz tiešo emisiju, situācijas glābšanai no jauna tika likta lietā 2008.gada krīzē izmēģinātā "kvantitatīvās mīkstināšanas" shēma: valsts obligācijas iegādājas lielākās nacionālās bankas, savukārt FRS pēc tam tās izpērk par svaigi uzdrukātiem dolāriem, pie tam nodrošinot partneriem vērā ņemamu peļņu.

Rezultātā lielajām bankām zudis jebkāds stimuls kreditēt mazās un vidējās kompānijas, un tās ir zaudējušas īstermiņa aizņēmumus. Tagad FRS ir spiesta pārsniegt repo izsoļu limitus – galu galā, likums neaizliedz drukāt naudu šiem nolūkiem.

Optimisti un pesimisti

Daudzi amerikāņu eksperti uzskata, ka Federālā rezerve, uzsākot jaunu "kvantitatīvās mīkstināšanas" posmu vienlaikus ar likviditātes papildināšanu repo izsolēs, nodrošinājusi teicamu līdzekli pret jauno finanšu krīzi.

Bank of America (BofA) pārskatā atzīmēts: oktobrī tikai 7% investoru gaidīja jaunajā gadā globālās izaugsmes paātrināšanos, bet decembrī – jau 29%. Pie tam bažas par recesiju saruka par 33 procentpunktiem, un tagad lielākā daļa respondentu (68%) ir pārliecināti, ka pasaules ekonomika izvairīsies no krituma 2020.gadā.

BofA analītiķi uzsver, ka, noticējuši izaugsmei nākotnē, globālie investīciju fondi ierobežo ieguldījumus drošos instrumentos ar garantētu ienesīgumu un palielina investīcijas akcijās. Ne velti S&P biržas indekss izrāvies no tehniskā koridora, kurā atradās kopš 2018.gada beigām.

Tomēr virkne speciālistu brīdina: tirgū briest burbulis. "Jo vairāk naudas FRS iepludina, jo grūtāk ir atgriezties pie normālas monetārās politikas, neradot biržas krahu," atgādināja investīciju kompānijas Curvature Securities repo tirgus galvenais analītiķis Skots Skairms.

Tomēr nāksies atgriezties pie normālas politikas. Pretējā gadījumā gaidāma dolāra krišanās un inflācijas tempu pieaugums.

"Vai FRS vadītājam Pauelam izdosies savaldīt inflāciju un turpināt šo politiku līdz vēlēšanām novembrī – tas nav zināms," norādīja Skairms. – Ja ne, viņam nāksies atbildēt ļoti dusmīgam prezidentam."

84
Pēc temata
"Mēs zinām, kas notiks tālāk": pasaule ir iegrimusi parādos
Eksperts par ASV jauno triecienu tirdzniecības karā: eiropieši parādā nepaliks
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Kūrorts Bulgārijā, foto no arhīva

Asimetrisks pasākums: Bulgārijā nobijās no Krievijas atbildes uz savu izlēcienu

22
(atjaunots 23:42 16.05.2021)
Vispirms darīt, pēc tam domāt – tā izdodas Bulgārijai. Apsūdzēja Maskavu bez pierādījumiem, izraidīja diplomātus, un tikai pēc tam viņiem ienāca prātā, ka Krievija var atbildēt, un ļoti sāpīgi.

Maijā Bulgārija atklāja tūrisma sezonu, 5. maijā sāka izsniegt vīzas arī Krievijas pilsoņiem. Ceļotāju labad Sofija pat atzina vakcināciju ar "Sputnik V", lai tikai brauc. Tikai Bulgārijas kūrortu pieprasījums joprojām ir zems, atzīmēja radio Sputnik autore Svetlana Holodnova.

Krievijas pilsoņi, uz kuru rēķina labajos laikos pirms pandēmijas vienmēr tik labi pelnījis Bulgārijas tūrisma sektors, var neatgriezties nemaz. Runa nav tikai par koronavīrusu, valūtas cenu pieaugumu un pašmāju kūrortu apgūšanu Krasnodaras novadā un Krimā, bet arī par politiku. Vispirms – par Sofijas politiku.

Izdevums "Duma" pauda bažas par to, ka, atbildot uz bulgāru nedraudzīgajām darbībām ar visiem viņu "spiegu skandāliem", apsūdzībām kaut kādiem "Kremļa aģentiem" sprādzienos militārajās noliktavās (patapināja ideju Čehijā) un pārējiem lēmumiem, Maskava var iekļaut Bulgāriju nedraudzīgo valstu sarakstā un pieteikt tai boikotu tūrismā.

Tā sakot, nodot aizmirstībai. Ko tad republika iesāks? Tas nav skaidrs, jo vajag taču kaut kā celt valsts ekonomiku no ceļiem.

Raksta autors atgādina, ka pat saviem pilsoņiem vietējās pludmales un viesnīcas neko daudz nevar piedāvāt, tāpēc turīgāki cilvēki dod priekšroku atpūtai ārzemēs. Arī Krievijas tūristu acīs Bulgārija nav pasaules naba, pat tagadējos, koronavīrusa dēļ "daļēji aizslēgtajos" laikos: Melnkalne laipni lūdz tūristus no Krievijas, Kipra, Grieķija, drīz sarakstam varētu pievienoties Ēģipte un citas valstis.

Tātad izvēle ir, pat neskaitot savus kūrortus. Jā, pagaidām Bulgārijā par krievu ceļotāju naudas zudumu un tūrisma sektora stāvokli bīstas tikai žurnālisti. Valdība nevēlas kardināli mainīt izteikumus, lai arī jaunu uzbrukumu Maskavai pagaidām nav.

Lai jau, pašiem vien būs sliktāk, jo tūrisma nestās peļņas zudums viņiem var sagādāt pēkšņu un ļoti nepatīkamu pārsteigumu. Tāpēc labāk gan būtu vispirms padomāt, bet pēc tam runāt vai darīt – visam ir savas sekas.

22
Tagi:
tūrisms, Krievija, Bulgārija
Pēc temata
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, kā piesaistīt tūristus
Ne visi varēs ceļot: ES stāsta, kādas prasības tiek izvirzītas tūristiem

"Par to nerunā": ko ASV pieprasīja par palīdzību lendlīzes ietvaros

70
(atjaunots 09:45 16.05.2021)
Lidmašīnas, tanki, vilcieni, kuģi, bruņojums un pārtika – Otrā pasaules kara gados ASV piegādāja militāro produkciju PSRS lendlīzes ietvaros.

1945. gada augustā Maskava lūdza pagarināt programmu, lai paātrinātu drupās gulošās valsts atjaunošanu, tomēr Vašingtona pieprasīja vispirms apmaksāt čeku. Kā un ar ko norēķinājās Padomju Savienība? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Preces, nevis dzīvības

Lendlīzes likumu ASV pieņēma 1941. gada martā kā vienu no nacionālās drošības pasākumiem. Tolaik valsts nepiedalījās nekādās karadarbībās saskaņā ar spēkā esošo aktu par neitralitāti. Viņi varēja sabiedrotajiem sniegt vienīgi ekonomisku palīdzību. Bruņojumu, pārtiku un izejvielas piegādāja saskaņā ar zināmiem noteikumiem. Piemēram, amerikāņi neņēma naudu par kaujās zaudētajiem ieročiem. Pēc kara tika apmaksāts vienīgi saglabātais īpašums, piemērots civilajiem mērķiem. Militārā tehnika un bruņojums atgriezās ASV.

Palīdzības mērogi atšķīrās, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs. Kara gados PSRS saņēma preces par kopsummu aptuveni 11 miljardu dolāru vērtībā. Lielbritānija – par trīsdesmit miljardiem.

"Tomēr PSRS nesa galveno nastu Otrā pasaules kara laikā, - atgādināja Mjagkovs. – Daudzi amerikāņu vēsturnieki raksta par "demokrātijas arsenālu" Amerikas personā vai materiālo ieguldījumu karadarbībā. Taču Sarkanā armija atvilka uz sevis trīs ceturtdaļas visu ienaidnieka spēku, lēja asinis, un man šķiet amorāli salīdzināt tehnikas un dažādu preču piegādes ar karavīru dzīvībām."

Pie tam, pēc viņa domām, lendlīze vispār nebūtu bijusi vajadzīga, ja ASV nebūtu kavējušās ar otro fronti un būtu to atklājušas jau 1942. gadā, kā solīja.

Высадка американских военных на десантном корабле на нормандский пляж Омаха во Франции. 6 июня 1944 года
Public domain
ASV karavīru desants Omahas pludmalē Normandijā, Francijā, 1944. gada 6. jūnijs

"Lendlīze paātrināja Sarkanās armijas virzību tikai kara noslēguma posmā, - paskaidroja vēsturnieks. – Bet 1941., 1942. gadā, līdz pat Staļingradas kaujai, kamēr bijām spiesti atkāpties valsts dziļumā, zaudējot milzu teritorijas, maizes zemes, rūpnīcas, miljoniem vienību bruņojuma un tehnikas, - šajā periodā saņemti tikai 7% piegāžu."

Tātad lūzuma punktu karā ar hitlerisko Vāciju PSRS panāca ar saviem spēkiem un ieročiem. Kad kļuva skaidrs, ka vācieši neuzvarēs, lendlīze sāka darboties pa īstam.

Ienesīga lieta

Lendlīze nebija nekāda dāvana – PSRS godprātīgi maksāja, pat pirmajos, pašos smagākajos Lielā Tēvijas kara gados. Bieži vien – zeltā. Par to liecina stāsts par kreiseri "Edinburga", kas pārveda 465 zelta stieņus no Padomju Savienības uz Lielbritāniju.

1942. gada aprīlī kuģim uzbruka vācu zemūdene – divas torpēdas izsita kreiseri no ierindas. Briti nespēja to nogādāt ostā, taču negribēja arī atdot vērtīgo kravu vāciešiem. Tāpēc kuģi nogremdēja. Gandrīz 40 gadus vēlāk, 1981. gadā privātas kompānijas ūdenslīdēji no 250 metru dziļuma pacēla 5129 kilogramus zelta. Maskava norēķinājās arī ar citiem resursiem – puses organizēja tā saucamo pretējo lendlīzi.

"PSRS piegādāja ASV un Lielbritānijai 300 tūkstošus tonnu hroma rūdas, 32 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, platīnu, zeltu, būvkokus un daudz ko citu, - uzskaitīja Mjagkovs. – Piedevām PSRS sniedza sabiedrotajiem izlūkošanas informāciju par vācu tehniku un bruņojumu, cīņas pieredzi frontē un jauna bruņojuma pielietošanu. Sakari ar amerikāņu un britu kara misijām Maskavā bija regulāras un auglīgas."

Daži amerikāņi Otro pasaules karu sauca "good war" ("labs karš"), atgādināja vēsturnieks. Tas ir saprotams: rūpniecība ASV 1941.-45. gg. pieauga vairāk nekā divkārt, pēckara gados strauji auga iedzīvotāju patēriņa izdevumi, vidējā alga, faktiski pazuda bezdarbs. Lielā mērā pateicoties Otrajam pasaules karam, ieskaitot lendlīzi, amerikāņi pārvarēja Lielās depresijas sekas.

Precīzi līdz pat pogai

Aplēsts, ka lendlīze sastāda apmēram 4% valstī kara gados saražotā bruņojuma, materālu, iekārtu, pārtikas produktu.

Десантная баржа с американскими легкими танками МЗ Стюарт, поставляемые по ленд-лизу, направляются в район высадки морского десанта Станичка- Южная Озерейка.
© Sputnik / Александр Соколенко
Desanta barža ar amerikāņu vieglajiem tankiem M3, kas tika piegādāti saskaņā ar lendlīzes līgumu, dodas uz jūras desanta izsēšanās rajonu

PSRS no sabiedrotajiem saņēma vairāk nekā 11 tūkstošus lidmašīnu, apmēram 12 tūkstošus tanku, 13 tūkstošus zenīta un prettanku kompleksu. Īpaši svarīgas bija automašīnu, pārsvarā – kravas automašīnu Studebaker (427 tūkstoši).

"Pārsteidz, cik akurāti sabiedrotie visu uzskaitīja, - atzīmēja Mjagkovs. – Piemēram, dokumentēts, ka uz PSRS sabiedrotie nosūtījuši 257 723 498 pogas. Kopumā lendlīze ir tikai maza daļiņa no visa tā, ko Padomju Savienība ražoja pati: simtiem tūkstošu tanku un lidmašīnu, zenītlielgabalu, lielgabalu, miljoniem vienību šaujamieroču, mīnu un granātu. Protams, lendlīzei bija nozīme, it īpaši pārtikas precēm. Taču galveno produkciju frontei ražoja padomju strādnieki un zemnieki."

Грузовые автомобили Студебекер, приготовлены для отправки на фронт. Резерв Ставки Верховного главнокомандования. Район г. Можайска.
© Sputnik / Борис Антонов
Kravas automašīnas Studebaker, gatavas doties uz fronti. Virspavēlnieka štāba rezerve Možaiskas rajonā

Pēc kara amerikāņi piestādīja solīdu rēķinu. Sagrautā valsts, zaudējusi desmitiem miljonu pilsoņu, bija parādā sabiedrotajam 2,6 miljardus dolāru. Mazliet vēlāk summu samazināja līdz 1,3 miljardiem ar 2,3% gadā. Bet visiem pārējiem lendlīzes programmas dalībniekiem amerikāņi un briti parādus atlaida.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Staļins finansiālās prasības noraidīja – viņš paziņoja, ka PSRS pilnā mērā nomaksājusi lendlīzes parādus asinīm. Šo jautājumu cilāja arī vēlāk. 1972. gadā Maskava un Vašingtona vienojās par 722 miljoniem ar nomaksu līdz 2001. gadam. Taču amerikāņi saņēma vien 48 miljonus – PSRS pārtrauca maksājumus sakarā ar Džeksona-Venika diskriminējošā grozījuma pieņemšanu, kas ierobežoja tirdzniecību PSRS un vairākām citām valstīm.

Pārrunas 1990. gadā atsāka Mihails Gorbačovs un Džordžs Bušs. Maskava uzņēmās saistību samaksāt 674 kmiljonus līdz 2030. gadam. Pēc PSRS sabrukuma visi parādi nonāca uz Krievijas pleciem, un lendlīzes parādu sadalīja starp Parīzes kluba dalībniekiem. 2006. gadā Maskava pilnā mērā norēķinājās ar šo organizāciju.

70
Tagi:
Otrais pasaules karš, PSRS, ASV
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Amerikāņu veterāns aicinājis nemazināt PSRS lomu Otrajā pasaules karā
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības