Ādažu poligons, foto no arhīva

Kādiem nolūkiem Latvija paplašina armijas poligonus

314
(atjaunots 19:13 14.01.2020)
NATO vērienīgo mācību "Europe Defender 2020" priekšvakarā plānots paplašināt teritorijas militāro manevru vajadzībām.

Daugavpils novadā paredzēta sabiedriskā diskusija par armijas poligona "Meža Mackeviči" gaidāmo paplašināšanu. Vietējās tautsaimniecības komitejas dati liecina, ka poligona teritoriju plānots paplašināt no 1350 līdz 2000 hektāriem. Jāpiebilst, ka sākumā poligons aizņēma 200 hektārus, stāsta militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.

Kārtība, kādā lauki un meži nokļūst Aizsardzības ministrijas ziņā, sen jau ir sakārtota. Protams, vietējos iedzīvotājus tāda perspektīva nepriecē – poligons ir vieta ar īpašiem noteikumiem. Jo lielāka ir poligonu platība militāro manevru un šaušanas mācību vajadzībām, jo mazāka ir civiliedzīvotāju pārvietošanās brīvība.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) interesēs plešas plašumā Ādažu poligons, top tādi paši objekti Alūksnes un Daugavpils apkaimē (pēdējais paredzēts Zemessardzei). Starptautiskajām mācībām pilsētvides apstākļos pielāgots Mežaines poligons Skrundā. Domājams, citādi valsts aizsardzību nostiprināt nemaz nevar. Ņemot vērā Latvijas valdības viedokli un starptautisko mācību augošo skaitu valstī, poligonu telpas paplašināšanas process, šķiet, ir permanents un bezgalīgs.

Poligonu spēks

Militārās infrastruktūras izaugsme, ko 2016. gada jūlijā anonsēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, adresēta NATO militārajām daļām, kas pastāvīgi dislocētas Latvijā un aizvien vairāk aug gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Savas pašu armijas (5 tūkstoši) un Latvijā dislocētā starptautiskā bataljona (1,5 tūkstoši) vajadzībām pašreizējo poligonu noteikti ir vairāk nekā vajag. Infrastruktūra paredzēta nākotnei.

Republikā ar 1,8 milj. iedzīvotāju vienlaikus top četri lieli armijas poligoni. Pērnā gada janvārī valdība atļāva Zemkopības ministrijai nodot Aizsardzības ministrijas īpašumā 2385 hektārus zemes Lāčusila armijas poligona paplašināšanai un attīstībai. Agrāk tas aizņēma 63 hektārus zemes Alūksnes novada Alsviķu pagastā. Trīs mēnešus vēlāk, 2019.gada aprīlī Ministru kabinets atļāva paplašināt Mežaines poligonu Skrundā no 53 hektāriem līdz 952 hektāriem.

Patlaban vislielākais ir Ādažu poligons. Tas aizņem aptuveni 150 kvadrātkilometrus – tādu rezultātu sniegusi ilggadējā pakāpeniskā paplašināšanās ziemeļaustrumu virzienā (56 privātie zemesgabali izpirkti no īpašniekiem, pārējo operatīvi noformēja valsts). Ādažu mācību centrā uzbūvēti seši militārie objekti apmēram 30 miljonu eiro vērtībā. Jaunās kazarmas nodokļu maksātājiem izmaksāja 20 miljonus eiro. Aptuveni 4,5 miljoni atdoti sešu jaunu noliktavu būvdarbiem. Inženiertīkliem iztērēti 3,3 miljoni eiro. 2020.gada nogalē Ādažu bāzē plānots pabeigt vēl piecus projektus par kopējo summu vēl apmēram 52 miljonu eiro vērtībā.

Pasaules militārā spēka reitingā Global Firepower Latvijas bruņotie spēki ieņem pieticīgo 105.vietu 137 valstu vidū. Toties uz katru NBS karavīru pienākas vairāki hektāri poligonu. Protams, neviens nedomā ne par lauksaimniecības attīstību, ne ekoloģiju. Var taču dabūt naudu no vecākajiem partneriem par savas teritorijas piešķiršanu mācībām.

Deklarācijas un realitāte

Latvijas valsts aizsardzības galvenais uzdevums ir militārā apdraudējuma savlaicīga prognozēšana un novēršana, valsts neatkarība, teritoriālā vienotība un iedzīvotāju drošība. Pēdējo diezin vai var uzskatīt par reālu Aizsardzības ministrijas prioritāti – poligona "Meža Mackeviči" apkaimē mežos gar sēņotāju un atpūtnieku galvām periodiski aizsvelpj lodes – neviens viņus par mācībām nebrīdina.

Novembrī Saeima pieņēma 2020. gada budžetu, kurā aizsardzībai piešķirti 2% IKP – 663,67 miljoni eiro. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka viņa resors licis stabilus nacionālās aizsardzības kompleksās sistēmas pamatus, un tas nākšot par labu visai sabiedrībai. Republikas militarizācija turpinās.

2019. gadā NBS karavīri piedalījās vairāk nekā 130 mācībās. Apkopojot gada rezultātus, aizsardzības ministrs atzīmēja, ka visa sabiedrība esot iesaistīta nacionālajā aizsardzībā. NBS turpina jauniešu rekrutēšanu kara dienestam. Patlaban uz kazarmām jau aicināti gan dzimtenē, gan aiz tās robežām dzīvojošie Latvijas pilsoņi. Īpašas privilēģijas bauda rekrūši no Latgales.

14. janvārī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā". Īsumā tā mērķis ir visu skolēnu un student militārās apmācības. Plāni sniedzas līdz 2027.gadam un attiecas uz 53 vidusskolām; katrā no tām ir vairāk nekā tūkstotis audzēkņu. No 2024.gada visas valsts vidējās izglītības iestādēs plānots ieviest aizsardzības mācību. Tas būs obligāts priekšmets. Mēs vērojam milzīgas (no republikas viedokļa) mobilizējamās rezerves veidošanu. Latvija aizvien vairāk gatavojas potenciālām krīzes situācijām, ko reģionā objektīvi rada vecākie partneri NATO.

Ziemeļatlantijas alianse samitā 2016. gadā pieņēma lēmumu par spēku klātbūtni Baltijas valstīs. Kopš 2017.gada par Latvijas aizsardzību pārsvarā atbild Kanāda (450 kareivji), kaujas grupu pēc rotācijas principa veido arī kareivji no Albānijas, Itālijas, Polijas, Čehijas, Melnkalnes, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas. Daudznacionālā bataljona (1400 karavīri – nepilns pulks) klātbūtnes iemesli nav skaidri, jo faktiski Latviju un citas Baltijas valstis neviens neapdraud.

Agresīvo sagatavošanās darbu nākamā sērija – ASV un NATO vērienīgās mācības "Europe Defender". Šķiet, visas šajās spēlītēs Latvijas vienkāršo iedzīvotāju liktenis nevienu no alianses vecākajiem partneriem neuztrauc ne mazākajā mērā.

 

 

314
Temats:
NATO austrumu flangā (210)
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārpolitikas greizie spoguļi

5
(atjaunots 07:28 14.08.2020)
Par ko liecina Rīgas oficiālā reakcija par notikumiem Baltkrievijā pēc prezidenta vēlešanām un kādas ir baltkrievu protestu kustības perspektīvas.

Pēdējos gados Latvijas kurss ārpolitikā uzskatāmi demonstrē divas savas īpašības – rusofobiju un dubulto standartu pielietojumu. To vēlreiz apstiprināja Latvijas ĀM vērtējums par dramatisko situāciju, kāda tagad izveidojusies tuvākajos kaimiņos – Baltkrievijas Republikā. Tā daudz mazāk runā par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, nekā par likumsargu stingrajām metodēm, ko viņi izmanto, lai apspiestu protesta akcijas Minskā un vairākās citās pilsētās pirmajās dienās pēc vēlēšanām.

Esmu pārliecināts: ja tikpat kaismīgi protesti notiktu Krievijā, mūsu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ik pēc stundas spļautu zibeņus un pērkonus. Baltkrievijas gadījumā viņš izturas savaldīgāk.

Protams, viņš piekrīt otrdien izskanējušajam Eiropas Savienības vērtējumam par to, ka "aizritējušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas". Tomēr viņš iebilst pret plašām sankcijām pret šo valsti "pēc Irānas varianta" – lai nepaskubinātu Aleksandru Lukašenko galīgi krist Kremļa apskāvienos!

Tāpēc ministra kungs savā lapā Twitter piezīmēja: "Ņemot vērā to, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, rīt ES Ārlietu padomē Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu."

Un viss. It kā tas varētu kaut mazākajā mērā dāvāt kaut kādu rezultātu!

Domāju, ka Latvijas ĀM ieturētā pozīcija vispirms gūs atbalstu šodien mūsu parlamentārās Eiropas lietu komisijas slēgtajā sēdē un vēlāk, sestdien – ES ārlietu minsitru sēdē.

Aptuveni tādas pašas domas pauž Polija, kas ES tiek uzskatīta par "moderatoru Baltkrievijas lietās". Tāpēc ļoti ticams, ka šim lēmumam piekritīs arī viņu kolēģi aptuveni tādā "mērcē" – "fakti par demokrātijas normu ignorēšanu EDSO valstī un miermīlīgu protesta akciju vardarbīgu apspiešanu Baltkrievijas Republikā neapšaubāmi apstiprinās, tomēr politiski un ekonomiski apsvērumi mums ir svarīgāki!" Turklāt, domājams, protesta akciju spriedze Baltkrievijas pilsētu ielās tobrīd jau mazināsies.

Tomēr man šķiet, vēl ir par agru pārvilkt krustu pār protestiem pret prezidentu Aleksandru Lukašenko. Gudrie analītiķi var pārliecinoši apgalvot, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem nav spilgtu opozīcijas līderu, lielas un ietekmīgas opozīcijas partijas, "aizvainotu" oligarhu, kuri varētu finansiāli atbalstīt protestus. Arī politiskā valdošā elite un likumsargi demonstrē vienprātību ar savu prezidentu, Baltkrievijas sabiedrību pilnībā kontrolē specdienesti, tiesībsargi rīkojas preventīvi, ļoti apņēmīgi un agresīvi.

Vienlaikus, šķiet, baltkrievu protesti turpināsies. Aktivitāte te noplaks, te sarosīsies pēc šķietami nenozīmīgākā iegansta, pakāpeniski mainīsies, iegūs aizvien jaunas un jaunas formas, kļūs par "režīma hronisko slimību" un vairāk atgādinās baltkrieviem labi pazīstamo un ierasto plašo "partizānu kustību".

Protesti jau tiek salīdzināti ar "ugunsgrēku kūdras purvā". Var pēc bagātīgi apliet ar ūdeni kūdras virspusi, taču, ja uguns aizgājusi dzīlēs, tā var kuru katru brīdi atkal izlauzties virspusē! Un spilgtu līderu parādīšanās Baltkrievijas opozīcijas rindās būs tikai laika jautājums.

Mums atliek tikai lūgt Dievu par baltkrievu tautu. Un no visas sirds novēlēt viņiem mieru, taisnīgumu un uzplaukumu!

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

5
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

56
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

56
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Marija Zaharova

Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā

0
(atjaunots 09:26 14.08.2020)
Krievija ir ieinteresēta, lai situācija Baltkrievijā būtu stabila, un centieni sameklēt tā saucamās Krievijas pēdas nekārtību organizācijā ir nepamatoti – šīs pēdas ved pavisam citā virzienā, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Maskava vērīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām valstī un cer, ka stāvoklis normalizēsies pēc iespējas drīzāk, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mums sagādā raizes ienākošā informācija par kārtības traucējumiem vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās, - teica Zaharova. – No savas puses aicinām visas puses izturēties savaldīgāk un demonstrēt veselo saprātu. Apstiprinām, ka esam ieinteresēti, lai iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā būtu stabila."

Diplomāte piebilda, ka Maskava atzīmē bezprecedenta spiedienu pret varasiestādēm Minskā no ārvalstīm. "Vērojami nepārprotami ārējas iejaukšanās mēģinājumi suverēnas valsts lietās ar mērķi sašķelt sabiedrību un destabilizēt situāciju," uzsvēra Zaharova.

Savā brīfingā ĀM oficiālā pārstāve skāra arī Krievijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus protesta akciju laikā aizturēto žurnālistu atbrīvošanas kontekstā. Viņa pauda cerību, ka izmeklēšanas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ļaus izprast arī situāciju ar 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā.

"Svarīgi atzīmēt, ka centieni sameklēt tā saucamās krievu pēdas nekārtību organizācijā valstī ir nepamatoti," teica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievija ir bijusi un joprojām ir uzticams Baltkrievijas sabiedrotais un draugs. "Esam pārliecināti, ka mēģinājumi izraisīt nesaskaņas mūsu starpā ir lemti neveiksmei," viņa piezīmēja noslēgumā.

Захарова: рассчитываем, что обстановка в Беларуси скоро стабилизируется
0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa