Ādažu poligons, foto no arhīva

Kādiem nolūkiem Latvija paplašina armijas poligonus

329
(atjaunots 19:13 14.01.2020)
NATO vērienīgo mācību "Europe Defender 2020" priekšvakarā plānots paplašināt teritorijas militāro manevru vajadzībām.

Daugavpils novadā paredzēta sabiedriskā diskusija par armijas poligona "Meža Mackeviči" gaidāmo paplašināšanu. Vietējās tautsaimniecības komitejas dati liecina, ka poligona teritoriju plānots paplašināt no 1350 līdz 2000 hektāriem. Jāpiebilst, ka sākumā poligons aizņēma 200 hektārus, stāsta militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.

Kārtība, kādā lauki un meži nokļūst Aizsardzības ministrijas ziņā, sen jau ir sakārtota. Protams, vietējos iedzīvotājus tāda perspektīva nepriecē – poligons ir vieta ar īpašiem noteikumiem. Jo lielāka ir poligonu platība militāro manevru un šaušanas mācību vajadzībām, jo mazāka ir civiliedzīvotāju pārvietošanās brīvība.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) interesēs plešas plašumā Ādažu poligons, top tādi paši objekti Alūksnes un Daugavpils apkaimē (pēdējais paredzēts Zemessardzei). Starptautiskajām mācībām pilsētvides apstākļos pielāgots Mežaines poligons Skrundā. Domājams, citādi valsts aizsardzību nostiprināt nemaz nevar. Ņemot vērā Latvijas valdības viedokli un starptautisko mācību augošo skaitu valstī, poligonu telpas paplašināšanas process, šķiet, ir permanents un bezgalīgs.

Poligonu spēks

Militārās infrastruktūras izaugsme, ko 2016. gada jūlijā anonsēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, adresēta NATO militārajām daļām, kas pastāvīgi dislocētas Latvijā un aizvien vairāk aug gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Savas pašu armijas (5 tūkstoši) un Latvijā dislocētā starptautiskā bataljona (1,5 tūkstoši) vajadzībām pašreizējo poligonu noteikti ir vairāk nekā vajag. Infrastruktūra paredzēta nākotnei.

Republikā ar 1,8 milj. iedzīvotāju vienlaikus top četri lieli armijas poligoni. Pērnā gada janvārī valdība atļāva Zemkopības ministrijai nodot Aizsardzības ministrijas īpašumā 2385 hektārus zemes Lāčusila armijas poligona paplašināšanai un attīstībai. Agrāk tas aizņēma 63 hektārus zemes Alūksnes novada Alsviķu pagastā. Trīs mēnešus vēlāk, 2019.gada aprīlī Ministru kabinets atļāva paplašināt Mežaines poligonu Skrundā no 53 hektāriem līdz 952 hektāriem.

Patlaban vislielākais ir Ādažu poligons. Tas aizņem aptuveni 150 kvadrātkilometrus – tādu rezultātu sniegusi ilggadējā pakāpeniskā paplašināšanās ziemeļaustrumu virzienā (56 privātie zemesgabali izpirkti no īpašniekiem, pārējo operatīvi noformēja valsts). Ādažu mācību centrā uzbūvēti seši militārie objekti apmēram 30 miljonu eiro vērtībā. Jaunās kazarmas nodokļu maksātājiem izmaksāja 20 miljonus eiro. Aptuveni 4,5 miljoni atdoti sešu jaunu noliktavu būvdarbiem. Inženiertīkliem iztērēti 3,3 miljoni eiro. 2020.gada nogalē Ādažu bāzē plānots pabeigt vēl piecus projektus par kopējo summu vēl apmēram 52 miljonu eiro vērtībā.

Pasaules militārā spēka reitingā Global Firepower Latvijas bruņotie spēki ieņem pieticīgo 105.vietu 137 valstu vidū. Toties uz katru NBS karavīru pienākas vairāki hektāri poligonu. Protams, neviens nedomā ne par lauksaimniecības attīstību, ne ekoloģiju. Var taču dabūt naudu no vecākajiem partneriem par savas teritorijas piešķiršanu mācībām.

Deklarācijas un realitāte

Latvijas valsts aizsardzības galvenais uzdevums ir militārā apdraudējuma savlaicīga prognozēšana un novēršana, valsts neatkarība, teritoriālā vienotība un iedzīvotāju drošība. Pēdējo diezin vai var uzskatīt par reālu Aizsardzības ministrijas prioritāti – poligona "Meža Mackeviči" apkaimē mežos gar sēņotāju un atpūtnieku galvām periodiski aizsvelpj lodes – neviens viņus par mācībām nebrīdina.

Novembrī Saeima pieņēma 2020. gada budžetu, kurā aizsardzībai piešķirti 2% IKP – 663,67 miljoni eiro. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka viņa resors licis stabilus nacionālās aizsardzības kompleksās sistēmas pamatus, un tas nākšot par labu visai sabiedrībai. Republikas militarizācija turpinās.

2019. gadā NBS karavīri piedalījās vairāk nekā 130 mācībās. Apkopojot gada rezultātus, aizsardzības ministrs atzīmēja, ka visa sabiedrība esot iesaistīta nacionālajā aizsardzībā. NBS turpina jauniešu rekrutēšanu kara dienestam. Patlaban uz kazarmām jau aicināti gan dzimtenē, gan aiz tās robežām dzīvojošie Latvijas pilsoņi. Īpašas privilēģijas bauda rekrūši no Latgales.

14. janvārī Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā". Īsumā tā mērķis ir visu skolēnu un student militārās apmācības. Plāni sniedzas līdz 2027.gadam un attiecas uz 53 vidusskolām; katrā no tām ir vairāk nekā tūkstotis audzēkņu. No 2024.gada visas valsts vidējās izglītības iestādēs plānots ieviest aizsardzības mācību. Tas būs obligāts priekšmets. Mēs vērojam milzīgas (no republikas viedokļa) mobilizējamās rezerves veidošanu. Latvija aizvien vairāk gatavojas potenciālām krīzes situācijām, ko reģionā objektīvi rada vecākie partneri NATO.

Ziemeļatlantijas alianse samitā 2016. gadā pieņēma lēmumu par spēku klātbūtni Baltijas valstīs. Kopš 2017.gada par Latvijas aizsardzību pārsvarā atbild Kanāda (450 kareivji), kaujas grupu pēc rotācijas principa veido arī kareivji no Albānijas, Itālijas, Polijas, Čehijas, Melnkalnes, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas. Daudznacionālā bataljona (1400 karavīri – nepilns pulks) klātbūtnes iemesli nav skaidri, jo faktiski Latviju un citas Baltijas valstis neviens neapdraud.

Agresīvo sagatavošanās darbu nākamā sērija – ASV un NATO vērienīgās mācības "Europe Defender". Šķiet, visas šajās spēlītēs Latvijas vienkāršo iedzīvotāju liktenis nevienu no alianses vecākajiem partneriem neuztrauc ne mazākajā mērā.

 

 

329
Temats:
NATO austrumu flangā (219)

Vakcīna un pērtiķi: britu meli par "krievu viltus ziņām"

26
(atjaunots 16:41 25.10.2020)
Britu mediji atklājuši kārtējo Krievijas informatīvo diversiju pret cilvēci. Vairākas dienas tā bija galvenā ziņa britu presē.

Iedomājieties vien, ar kādām problēmām šobrīd saskaras Lielbritānija: valstī ir briesmīga epidemioloģiskā situācija, reģioni protestē pret valdības jaunajiem karantīnas pasākumiem, sarunas ar Eiropas Savienību par Brexit nonākušas strupceļā, kas jau tuvākajā laikā draud ar ekonomisku kolapsu, Skotijas izstāšanās idejas atbalsts ir sasniedzis maksimālo līmeni, un tas var novest pie valsts sabrukuma. Un šajos apstākļos britu laikraksti pirmajās lapās publicē galvenās ziņas: "Trakie Russkies apgalvo, ka vakcīna mūs pataisīs par šimpanzēm" portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Gandrīz visas avīzes publicēja amizantās kolāžas, kurās Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons attēlots kā sniega cilvēks, ar parakstu: "Es mīlu savu sniega cilvēka vakcīnu." Atsaucoties uz kādu avotu, visi šie mediji paziņoja, ka tādas fotogrāfijas saražotas vai izplatītas pēc Krievijas valsts vai arī Krievijas oficiālo personu rīkojuma, kā daļa no kopējās dezinformācijas kampaņas, lai nomelnotu topošo britu vakcīnu no koronavīrusa un paziņotu, ka tā pārvērš cilvēkus par pērtiķiem.

Visu šo apgalvojumu pirmavots bija The Times, kas piesedzoties ar savu "izmeklēšanu", publicēja dažus sensacionālus materiālus par šo tēmu. It kā redakcijai fotogrāfijas esot nodevis kāds "(dezinformācijas – red. piez.) kampaņā iesaistītais", kurš norūpējies par to, ka tā varētu kaitēt sabiedrības veselības aprūpei. "Ieinteresētā persona" paziņoja, ka viņam esot kāds sakars ar jautrajām bildēm.

Kāds tad tam visam sakars ar Krieviju? Par to The Times klāstīja, vairojot intrigu. Ievadrakstā teikts: "Nav skaidrs, vai propagandas mēģinājumam atļauju deva Kremlis, bet ir pierādījumi, ka daži Krievijas ierēdņi ir iesaistīti tās organizācijā un izplatīšanā."

Pamatrakstā apgalvojums vairs nav tik kategorisks: "Kampaņa pret Oksfordas pētījumu, iespējams, saistīta ar Krievijas oficiālajām personām. <…> Šo personu iesaistīšana nenozīmē, ka Kremlis devis attiecīgo pavēli, atbalstu, vai tam bija zināms par šo propagandas mēģinājumu." Galu galā galvenā intriga no teju vai visu laikrakstu virsrakstiem (par to, ko to visu dara Krievija), laikraksta lasītājiem netika izskaidrota. Tā vietā viņi aicināti apmeklēt laikraksta tīmekļa vietni un noklausīties 40 minūšu aplādi par šo tēmu – sak, tur viss ir sīki izskaidrots un pierādīts.

Šķiet, citi mediji (gan britu, gan amerikāņu) tik tālu nav devušies un uzticējušies The Times apgalvojumiem, ka šajā aplādē esot visi pierādījumi Krievijas oficiālo personu saiknei ar interneta memu ražošanu, kas diskreditē britu neeksistējošo vakcīnu. Tāpēc arī parādījās dažas publikācijas, kurās šo "Krievijas dezinformācijas kampaņu" pasniedza teju kā daļu no "Gerasimova militārās doktrīnas" – Rietumu medijiem vispār ļoti patīk atsaukties uz Krievijas Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerimova stratēģiju.

Taču no The Times aplādes kļūst skaidrs: gandrīz visas translācijas gaitā skan solījums: lūk, mēs jums pierādīsim Krievijas valsts saikni. Kad beidzot runa sākas par organizatoriem, izskan Krievijas tiešo investīciju fonda ģenerāldirektora Kirila Dmitrijeva uzvārds. Laikraksta žurnālisti apspriež ar štata "kremlenologiem" Dmitrijeva personību, viņa fondu un pat to, vai Vladimiram Putinam bija zināms par viņu organizēto kampaņu. Tātad The Times beidzot nonākusi uz pēdām: re, kur ir ierēdņi, kas saistīti ar bildītēm par "Jetiju Džonsonu".

Pēc tam seko vienkārši satriecoša frāze: "Kirils Dmitrijevs nav minēts mūsu rīcībā esošajās liecībās. Un nav ne mazākā mājiena par to, ka viņš ir iesaistīts dezinformācijas kampaņā."

Tas arī viss! Te apraujas pēdas, kas ved pie noslēpumainajiem "Krievijas ierēdņiem", ko apsolīja laikrakstā. Vien eksperts Marks Galeoti, kas pazīstams ar savām paviršajām grāmatām par noziedzību Krievijā, pauž viedokli, ka aiz kampaņas varētu stāvēt daži "kremļa hercogi un baroni". Re, kāds "pierādījums".

© Sputnik / Наталья Селиверстова

Tad seko kārtējais "insaids": daži Krievijas valsts telekanāli pat esot gatavojuši feiku par to, ka britu vakcīnas testēšanas laikā ir miruši divi testēšanas dalībnieki, bet viņu nāve it kā tiekot rūpīgi slēpta. Tas esot pierādījums, ka vakcīna ir iedarbīga tikai pērtiķiem, nevis cilvēkiem. Tiesa, uzreiz tiek ziņots: "Kampaņa tomēr netika sākta. Varbūt tas būtu par daudz pat Krievijas televīzijai." Proti, to neviens nav atklājis, un mēs nezinām, no kurienes šo informāciju paņēmuši aplādes autori. Bet pēc tam seko "fact-checking" no The Times, kurā tiek "apgāzta" nekur nepublicētā "sensācija". Tas ir kaut kas jauns solīdās žurnālistikas praksē – pašiem pasniegt pasaulei nekur neizskanējušas baumas, un pēc tam tās dedzīgi atspēkot.

Pie tam šonedēļ Brazīlijā miris viens no brīvprātīgajiem britu kompānijas AstraZeneca vakcīnas izmēģinātājiem. Tomēr par to stāstīja pasaules aģentūras. Un to ir grūti attiecināt uz "Krievijas dezinformāciju".

Tādējādi nevienā materiālā nav neviena fakta, kas pierādītu kaut mazāko Krievijas valsts, Krievijas amatpersonu vai neoficiālu personu saikni ar amizantajiem memiem par Džonsonu un kovidu. Internetā patiešām ir papilnam tādu attēlu. Tomēr mēģinājumi atrast to pirmavotu nemainīgi noved pie tā paša The Times, kur tie bija pirmo reizi publicēti. Mēs nezinām, vai tie tika publicēti kaut kur agrāk, bet tieši šis laikraksts sāka izplatīt tos pasaulē.

The Times apgalvo, ka tamlīdzīgi memi publicēti trijos pieticīgos resursos - divos britu un vienā no Briseles. Tiesa, atrast iespējams tikai vienu ar to visu netieši saistītu attēlu (pavisam citu) vietnē EUReporter. Izrādās, šīs kolāžas galvenais izplatītājs ir The Times. Pat ja iedomātos, ka kāds grib nomelnot britu vakcīnu, saucot to par "pērtiķu vakcīnu", sanāk, ka viņš atrada efektīvāko un lētāko metodi: viņš to vienkārši iemeta slavenās britu laikraksta redakcijā un pasniedza kā "Krievijas dezinformācijas pierādījumu". Un viss, tālāk memi izplatījās internetā. Neticams efekts. Ja tā patiešām ir, izrādās, ka The Times ir kļuvis par dezinformācijas izplatīšanas instrumentu (un visticamāk, tā nav Krievijas izcelsmes dezinformācija).

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Taču pat apstākļos, kad nekas neliecina par sakariem ar Krieviju šajā situācijā, mēs jau vērojam Londonas nikno reakciju. Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs jau apsūdzēja Maskavu Oksfordas vakcīnas diskreditācijā. Tā var līdz sankcijām nonākt. Tagad jau nav svarīgi, ka pats The Times apgalvo: diezin vai te ir iejaukts Kremlis. Britu ministriem nav jālasa tālāk par virsrakstu.

Galvenais, ka uz jautājumu "kāpēc tas ir vajadzīgs Krievijai?" šī laikraksta redakcijas sleja atbild vienkārši: tiek iedragāta "globālā uzticība visām vakcīnām". Taču Krievijai ir neizdevīgi iedragāt uzticību vakcinācijai kā tādai, it īpaši ņemot vērā, ka šobrīd tā ir vienīgā valsts pasaulē, kurai jau ir vakcīna pret koronavīrusu. Bet loģika Rietumos nevienam nerūp.

Krievijas vēstniecība Lielbritānijā uzreiz paskaidroja: pieņēmums, ka Krievija varētu sākt jebkādu propagandu, lai iedragātu uzticību britu vakcīnai, "pats par sevi jau ir dezinformācijas piemērs". Taču ievērojiet, ka neviens sociālais tīkls nebloķē šīs britu preses "sensācijas", nesaka, ka tām ir "nepieciešama papildu pārbaude".

Tas taču nav skandāls ar Hantera Baidena elektroniskām vēstulēm, kas diskreditē viņa tēvu, ASV prezidenta kandidātu. Šajā gadījumā sociālie tīkli darbojās ātri un stingri, bloķējot laikraksta New York Post lapas, kas uzdrošinājās publicēt šo kompromātu. Pie tam saites uz to pašu laikrakstu, kas publicēja britu "sensāciju" par Krieviju, vakcīnu un pērtiķiem, neviens nebloķē. Ja runa ir par krieviem, tad var publicēt pat galīgi absurdas apsūdzības, nepārbaudot tās.

Ir vēl viens loģisks jautājums: kāpēc tas viss ir vajadzīgs britu medijiem? Patiesībā atbilde ir pašā raksta sākumā. Vismaz uz dažām dienām sabiedrības uzmanība tika novērsta no diskusijām par reālajām problēmām un pievērsās "viltīgajiem krieviem". Kad "pērtiķu vakcīnas" rakstu efekts vājināsies, var iemest jaunu "sensāciju", piemēram par to, ka tie paši viltīgie krievi mēģinājuši izjaukt Olimpiādi 2020, bet drosmīgie britu specdienesti ir novērsuši šo sazvērestību. Re, atkal uz pāris dienām nodrošināts skandāls un troksnis. Lai tikai neviens nepieprasītu: parādiet kaut vienu liecinieku vai liecību. Protams, tas ir gluži lieki.

26
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Lielbritānija
Pēc temata
Propaganda pret ziņām: kāpēc Rietumu mediji zaudē savas pozīcijas
ASV Valsts departaments publicējis pārskatu par "Krievijas propagandas" pamatiem
ICEX-2018

"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos

27
(atjaunots 15:39 25.10.2020)
Simtiem metru klintsiežu, spējīgs izturēt tiešu kodolsprādzienu un atomzemūdenes ar raķešu ieročiem – ASV Jūras kara spēki plāno reanimēt Olavsvernas pazemes jūras kara bāzi Norvēģijā, kas saglabājusies kopš aukstā kara laikiem.

Vairākas izlūkzemūdenes Seawolf izies jūrā patruļās un izsekos Ziemeļu flotes kuģus. Par vienu no vislabāk aizsargātajiem NATO objektiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Pilsēta klints dzīlēs

Aktīva karadarbība Olavsvernas bāzē ir pārtrūkusi kopš 2000. gadu sākuma, objekts iesaldēts 2009. gadā. Tomēr nesen amerikāņi nolēma no jauna dislocēt te savas atomzemūdenes – militārpersonas Rietumos apgalvo, ka lēmums pieņemts pēc Krievijas nostiprināšanās Arktikā.

Olasvernā tiks dislocētas visas Seawolf klases zemūdenes. Augustā viena no tām jau devās izmēģinājuma reidā uz Norvēģiju no Bangoras jūras kara bāzes (Vašingtona) un Tromses pilsētu Norvēģijā. Šo ostu amerikāņi izmanto atomzemūdeņu stāvvietai – papildina provīzijas krājumus un veic remontus.

Seawolf klases atomzemūdenes ir vienas no slepenākajām ASV. Tās izstrādātas 80. gados īpaši darbam rajonos, ko pilnībā kontrolē pretinieks. "Jūras vilki" ir ļoti klusi un grūti pamanāmi, aprīkoti ar spēcīgiem pretkuģu un pretzemūdeņu  ierožiem. Cita starpā zemūdene nes pussimtu spātnoto raķešu "Tomahawk" vai "Harpune" vai tikpat lielu skaitu pretkuģu torpēdu. XX gs. beigās amerikāņi plānoja uzbūvēt apmēram 30 tādas zemūdenes, tomēr pārdomāja – pēc PSRS sabrukuma un Varšavas līguma organizācijas likvidācijas. Rezultātā ASV Jūras spēki saņēma tikai trīs zemūdenes. Olavsvernas jūras kara bāze tika izbūvēta jau 60. gados. Tā atrodas vien 350 kilometru attālumā no Krievijas robežas, Ziemeļu flotes zemūdeņu patrulēšanas maršrutu tiešā tuvumā. Augstā kara gados amerikāņi un viņu sabiedrotie dislocēja bāzē par Ziemeļu Ledus okeāna akvatoriju atbildīgos zemūdens spēkus. NATO zemūdeņu ekipāžas bija gatavas jebkurā brīdī aizšķērsot ceļu Ziemeļu flotei Norvēģu jūrā un tālāk – uz Atlantijas ziemeļiem.

Milzīgais pazemes komplekss izcirsts klintīs, to aizsargā 300 metrus biezs iežu slānis. Vairāk nekā 25 tūkstošu kvadrātmetru platībā – noliktavas, munīcijas glabātavas, remonta piestātnes. Tuneļu projektēšanai un izbūvei, objekta aprīkošanai ar mūsdienīgām iekārtām tika iztērēti vairāk nekā 500 miljoni dolāru. Salīdzinājumam: pirmais aviācijas bāzes atomkuģis USS Enterprise, kas tika nolaists ūdenī 1961. gadā, izmaksāja apmēram 450 miljonus.

Tuvāk Arktikai

 Ziemeļu flotes bijušais komandieris admirālis Vjačeslavs Popovs uzskata, ka atjaunotā Olavsvernas bāze radīs nopietnus draudus Krievijai no NATO puses.

"Seawolf ir labi pielāgotas reisiem zem ledus, - admirālis atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Amerikāņi plāno pietuvināt to bāzes vietu darbības zonām, cenšas aizvien vairāk pietuvoties mūsu robežām un Arktikai, kur mēs patlaban ieņemam līdera vietu, pateicoties atomledlaužiem. Protams, Ziemeļu flotei nāksies kontrolēt Olavsvernu – visi šiem nolūkiem nepieciešamie spēki un līdzekļi ir."

Tiesa, eksperti norāda, amerikāņi var saskarties ar grūtībām, jo patlaban no juridiskā viedokļa bāze pieder privātpersonai. 2000. gadu beigās rietumvalstu analītiķiem šķita, ka Krievijas flote NATO vairs nav bīstama, turklāt Olavsvernas uzturēšana izmaksā pārlieku dārgi. Galu galā Norvēģijas valdība bāzi izsolīja.

2011. gadā Olavsvernu par 4,5 miljoniem dolāru nopirka novēģu uzņēmējs. Viņš iznomāja kompleksu, tostarp arī Krievijas kompānijām. Šeit periodiski ieradās zinātniski pētnieciskie kuģi "Akademik Nemchinov" un "Akademik Shatskiy". Pēc darijuma daudzas norvēģu militārpersonas kritizēja valdības soli, piemēram, viceadmirālis Einārs Skorgens nosauca objekta pārdošanu par "tīrāko neprātu".

"Mēs esam atņēmuši sev svarīgāko placdarmu un piespiedām zemūdenes pārvarēt simtiem jūdžu papildus. Mums ar Krieviju ir kopīga robeža Barenca jūrā. Skaidrs, ka mūsu jūras kara flotei ir jāatrodas jūras bāzē Arktikā," skaidroja Skorgens.

Dubulti standarti

Desmit gadus vēlāk NATO aptvēra savu kļūmi. Norvēģu telekanāls NRK stāstīja, ka pēdējās nedēļās augstu stāvošas militārpersonas no Pentagona vairākkārt apmeklējušas Olavsvernu, un Norvēģijas Aizsardzības ministrija apstiprināja vienošanos, kas dod iespēju Norvēģijas, ASV un no sabiedroto bruņotajiem spēkiem no jauna izmantot bāzi saviem mērķiem.

Krievijas karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

"Norvēģijas valdības attieksme pret Krieviju ir nedraudzīga, lai arī pavisam nesen viņi noslēdza ar mums līgumu par teritorijas sadali Barenca jūrā, - tieca Krievijas Flotes atbalsta kustības priekšsēdētājs, I ranga kapteinis Mihails Ņenaševs. – Mēs par to izšķīrāmies, ņemot vērā labu kaimiņattiecību politiku un sadarbības paplašināšanos reģionā, cerot, ka arī Norvēģija izturēsies atbilsoši. Taču, Vašingtonas mudināta, Norvēģija, gluži pretēji, palielina agresiju pret Krieviju Atlantijas ziemeļos un Ziemeļu Ledus okeānā."

Pie tam, pēc eksperta domām, no militārā viedokļa, ASV un NATO pozīcijas ziemeļu platuma grādos Olasverna pastiprinās pavisam nedaudz, jo bāzes koordinātas un iespējas jau zen ir zināmas. Draudu gadījumā to iespējams ātri bloķēt ar mīnām – ar zemūdeņu, lidmašīnu vai neapdzīvojamo zemūdens aparātu palīdzību.

Pazemes labirinti

Olavsvernas pazemes bāze nav unikāla. Aukstā kara gados tika uzbūvēti desmitiem šādu objektu. Lielāko bunkuru izbūvēja zviedri pagājušā gadsimta vidū. Muskes jūras kara bāze izcirsta granīta klintī, kas patiesībā veido atsevišķu salu Stokholmas arhipelāga dienvidos. Iekārtoja trīs dokus kuģu un zemūdeņu uzņemšanai, kazarmas, remontrūpnīcu, noliktavas un hospitāli.

Šajā bāzē līdz tūkstotis karavīru var pārdzīvot madveida raķešu triecienu vai pat kodolbumbas sprādzienu. No kontinenta līdz objektam zem jūras dibena izrakts trīs kilometrus garš tunelis. 2000. gados bāze tika iekonservēta, taču 2019. gadā izskanēja informācija, ka Zviedrijas Jūras kara spēki izvietojuši tur štābu. Tur plānots dislocēts aptuveni simt karavīrus un piecas "Visby" tipa korvetes.

Savukārt Krievijas lielākā atslepenotā pazemes bāze atrodas Krimā – Tavrosa kalnā netālu no Balaklavas līča noslēpti veseli divi objekti: sausais doks zemūdeņu remontam un paslēptuvei, kā arī torpēdu un raķešu kodolādiņu noliktava.

Kodolkara gadījumā pazemē aptuveni mēnesi var komfortabli dzīvot trīs tūkstoši cilvēku – degvielas, produktu un ūdens krājumi tika regulāri atjaunoti.

Pēc PSRS sabrukuma bāzi dabūja Ukraina. Tāpat kā daudzus citus objektus, to pameta un izlaupīja, krāsaino metālu mednieki izzaga iekārtas. 2000. gados Balaklavā iekārtoja muzeju: tūristiem demonstrē remonta rūpnīcas pazemes daļu, arsenālu, ostu un dažas ēkas.

Eksperti vērtē, ka nepieciešamības gadījumā bāzi iespējams atkal sakārtot, tomēr tā nespēs uzņemt mūsdienu zemūdnes to izmēru dēļ.

27
Tagi:
Krievija, Norvēģija, NATO, Pentagons, ASV
Pēc temata
National Interest nosaucis zemūdenes, kas spēj iznīcināt pasauli pusstundas laikā
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Operāciju zāle, foto no arhīva

Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ

0
(atjaunots 08:05 26.10.2020)
Liela veselības aprūpes iestāde Latvijā, kas nodarbojas ar traumu ārstēšanu un ortopēdiskajām operācijām, informēja, ka daļa pakalpojumu tiek uz laiku apturēti.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca Rīgā informēja, ka uz laiku tiek atceltas plānveida operācijas Covid-19 gadījumu skaita pieauguma dēļ, slimnīca pavēstīja savā lapā Facebook.

Ziņojumā teikts, ka līdz epidemioloģiskās situācijas stabilizācijai atceltas plānveida operācijas, samazināts ambulatoro konsultāciju apjoms, atceltas ambulatorās fizioterapijas nodarbības un medicīnas studentu klātienes praktiskās apmācības slimnīcā.

Iepriekš jau vēstīts, ka reģionālās slimnīcas Rīgas apkaimē norūpējušās par to, ka pēdējā laikā uz tām tiek nogādāts lielāks pacientu skaits no galvaspilsētas.

Lielākās slimnīcas Rīgā uzņem tikai pacientus ar akūtām slimībām smagā stāvoklī, hroniskos slimniekus sūta uz apkaimes slimnīcām. Šī shēma devusi iespēju optimāli sadalīt slimnīcu jaudas.

Veselības ministrija akcentēja, ka cilvēkus nosūta uz zemāka līmeņa slimnīcām tikai gadījumā, ja to pieļauj viņu veselības stāvoklis.

0
Tagi:
veselība, koronavīruss, Rīga
Pēc temata
"Ātrie" neatbrauca, Rīga atteica: mirušās latvietes ar Covid-19 radinieki ir šokā
Izmeta no slimnīcas uz ielas: stāsts par Ogres priestera aiziešanu viņsaulē
Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām
Situācija ir nomācoša: Latvijas ārstiem nemaksā par darbu ar Covid-19