Vācijas kanclere Angela Merkele

Merkele: "ar Krieviju un pret ASV"

120
(atjaunots 12:05 13.01.2020)
Uz vācu žurnālista jautājumu par tuvināšanos Krievijai par ļaunu ASV Angela Merkele izteica drosmīgu tēzi: Vācija un Eiropa vispirms ņem vērā savas intereses, bet Krievija – savējās.

Ar tēzi par to, ka Vācijas kanclere nozīmīgos jautājumos apvienojusies ar Krieviju pret ASV, pēc Vladimira Putina un Angelas Merkeles preses konferences nāca klajā raksts avīzes Die Welt pirmajā slejā. Tiesa, jau pirms brīfinga pati Merkeles vizīte Maskavā zināmā mērā sagādāja problēmu Donalda Trampa administrācijai. Vispirms tā bija imidža problēma, taču pēc preses konferences ieguva arī diplomātisku nokrāsu. Ne velti pirms Merkeles vizītes pat britu Financial Times atzīmēja kancleres vizītes Maskavā nozīmi, ņemot vērā kontrastu ar to, kas no tās gaidīts. "Zīmīgs fakts: Merkele nesēžas lidmašīnā uz Vašingtonu," raksta Ivans Daņilovs RIA Novosti.

Taču kancleres kundze spērusi soli tālāk un pēc ilgstošām pārrunām nolēma verbāli apstrādāt dažas amerikāņu sāpīgās vietas, nodemonstrējot, ka saruna ar Putinu bijusi ļoti konstruktīva.

Neskatoties uz sankcijām

Pirmkārt, Angela Merkele atkal pauda negatīvu attieksmi pret ASV eksteritoriālajām sankcijām un uzsvēra: "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts, kas jānoslēdz, "neskatoties uz šīm sankcijām".

"Krievijas prezidents minēja termiņus: pastāv zināma aizkavēšanās, taču to patiešām var pabeigt. Gribu vēlreiz atkārtot, ka mēs neuzskatām par pareizām eksteritoriālās sankcijas, tāpēc atbalstām šo projektu tāpat kā agrāk," paziņoja Merkele.

Krievijas prezidents apstiprināja, ka Krievija pabeigs gāzesvadu: "Mēs neapšaubāmi varēsim to pabeigt patstāvīgi. Nepiesaistot ārvalstu partnerus. Jautājums ir par termiņiem. Būvdarbu noslēgums tiks atlikts par dažiem mēnešiem, taču ceru, ka līdz šī gada beigām vai nākamā gada pirmajā ceturksnī darbs tiks pabeigts un gāzesvads sāks darbu."

Angela Merkele norādīja, ka joprojām pieturas pie tā saucamā Irānas kodoldarījuma, neskatoties uz Vašingtonas prasībām, kas vēlas organizēt maksimālu starptautisku spiedienu pret Irānu un tās ekonomiku. Šajā jautājumā bija vērojama acīmredzama sinerģija ar Krievijas līdera viedokli, kurš uzsvēra: "Jāpanāk, lai tirdzniecības apmaiņas institūts INSTEX galu galā tomēr sāktu darboties," tādējādi paužot atbalstu Eiropas shēmai, kas izstrādāta ar mērķi izvairīties no ASV sankcijām, par kuras izmantošanu Vašingtona solīja sodīt tās dalībniekus.

Uz vācu žurnālista jautājumu par tuvināšanos Krievijai par ļaunu ASV Angela Merkele izteica drosmīgu tēzi: Vācija un Eiropa vispirms ņem vērā savas intereses, bet Krievija – savējās, un patlaban izdodas atrast kopīgas intereses dažos jautājumos, neskatoties uz domstarpībām citos. Vašingtona, ko Merkele nosauca par "sabiedroto" šajā interešu vienādojumā demonstratīvi atrodas "aiz iekavām".

Vācu žurnālista provokatīvais jautājums bija gandrīz nejaušs. Lieta tāda, ka Vācijas kancleres vizīte Krievijā radīja interesantu reakciju ASV. Ja viņu priekšā nebūtu pārrunas augstākajā starptautiskajā līmenī, bet tipisks amerikāņu "seriāls", varētu teikt, ka tā bija īsta greizsirdības scēna, kuras fonā - amerikāņu noslepkavotā irāņu ģenerāļa degošā automašīna.

Ir vērts pamēģināt paskatīties uz situāciju ar Baltā nama un amerikāņu mediju acīm, vismaz tāpēc, lai saprastu, kāpēc Vācijas kancleres vizīte Kremlī radīja tik vētrainu reakciju.

Greizsirdības scēna

Atgādināsim, ka no aizokeāna ekspertu vairuma viedokļa, pēc Donalda Trampa izlēciena Irānā labumu guvis Vladimirs Putins personīgi, turklāt tas ietver ne tikai Maskavas augošo lomu Tuvajos Austrumos, bet arī to, ka faktiski Baltais nams piespiež Emanuelu Makronu un Angelu Merkeli tuvoties Krievijai.

Lai pierādītu šo teoriju, Associated Press novēroja, kā Eiropas līderi rīkojās tūlīt pēc ziņām par Suleimani slepkavību: "Putins bija pirmais pasaules līderis, ar kuru sarunājās Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzzinājis par amerikāņu bezpilota lidaparāta uzbrukumu piektdien. Vienlaikus Vācijas kanclere Angela Merkele brauc uz Kremli, lai apspriestu krīzi Tuvajos Austrumos."

Diezin vai kāds sadzirdēs Kremļa centienus paskaidrot, ka kanclera vizīte nav saistīta ar eskalāciju ASV un Irānas attiecībās. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka starp Suleimani slepkavību un Angelas Merkeles vizītes iemesliem "nav nekāda sakara", domājams, lai interpretētu visu vizīti kā Amerikai naidīgu žestu sakarā ar situāciju Irānā, Vašingtonas žurnālistiem pietiks ar to, ka Merkele un Putins tet-a-tet apsprieduši krīzi Tuvajos Austrumos.

Uzmanība jāpievērš arī zināmai "troļļošanai" no vācu oficiālās propagandas puses. Piemēram, valsts izdevums Deutsche Welle savā apskatā par kancleres vizīti Maskavā raksta, ka "laikā, kad ASV un Irāna stāvēja uz kara sliekšņa, Vācijas un Krievijas līderi plānoja tikšanos Maskavā" un "spēku līdzsvara izmaiņas Tuvajos Austrumos var piespiest Berlīni uzticēt Maskavai risinājuma meklēšanu."

Viegli var iedomāties asās emocijas Donalda Trampa administrācijā, kuras pārstāvji skaļi sūkstījās par NATO locekļu Eiropā solidaritātes un atbalsta trūkumu (izņemot tādus satelītus, kā Polija un Baltijas valstis), - viņi gribēja redzēt vispārēju sajūsmu par tik spilgtu amerikāņu militārā spēka demonstrāciju un prasmi risināt sarežģītas diplomātiskās problēmas ar vadāmo raķešu palīdzību.

Melna nepateicība

Amerikāņu mediji, piemēram, MSNBC un The Wall Street Journal jau stāsta, ka "Trampa administrācija lauza galvu, kāpēc Eiropa nepalīdz ASV Irānas jautājumā".

Ja Makrons neizrāda sajūsmu, bet zvana Putinam, ja Merkele lido uz Maskavu, iespējami tikai divi skaidrojumi: vai nu amerikāņi kaut ko izdarījuši nepareizi, vai Eiropas līderiem nav taisnība un viņi nestāda nekādā vērtē visu to, ko Pentagons un Valsts departaments darījuši planētas labā.

Prasme atzīt savas kļūdas Vašingtonai nav raksturīga (tas īpaši attiecas uz Trampa administrāciju), tātad, domājams, Francijas un Vācijas līderu rīcība tiks uztverta kā melna nepateicība.

Pie tam frāze par to, ka Vācija (un visa Eiropas Savienība) strādā savu interešu labā un pat secina, ka dažos aspektos tās intereses sakrīt ar Krievijas interesēm, ir pietiekami skaļa kārtīgam transatlantijas strīdam, jo Vašingtonā patlaban ļoti trūkst politiķu un ekspertu, kuri būtu gatavi samierināties ar to, ka ASV intereses citiem nebūt nav galvenais un vienīgais orientieris iekšējā un ārējā politikā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva
Пресс-служба Президента РФ

Tiesa, diezin vai kaut kas mainīsies pat gadījumā, ja Trampa administrācija sarīkos diplomātisku histēriju. ASV un Eiropas Savienības attiecības, ko apgrūtina savstarpēju sankciju draudi, jau ieviestās sankcijas, tarifu kari, Trampa prasības izmaksāt astronomiskas summas - "nodevas" NATO uzturēšanai, kā arī Trampa militārie izlēcieni Tuvajos Austrumos, jau tāpat ir sabojātas. Vašingtonai nav nemaz tik daudz instrumentu, lai ietekmētu Berlīni, un diezin vai to izmantošana ietekmēs Angelas Merkeles deklarēto vēlmi aizstāvēt Vācijas interesi.

Pie tam Vācijas ekonomisko un diplomātisko nākotnes plānu īstenošana neizbēgami ved pie attiecību padziļināšanas un uzlabošanas ar Krieviju – to nepārprotami demonstrēja abu valstu līderu nesenās pārrunas.

120
Temats:
Ziemeļu straume 2 (244)
ASV kara flote

"Atklājuši rajonus": kurp pavērsusi ieročus ASV kara flote

18
(atjaunots 16:38 22.01.2021)
"Savaldīt un uzvarēt" – tā ASV JKS štāba priekšnieks admirālis Maikls Gildejs prezentēja "Navigācijas plānu" tuvākajiem desmit gadiem.

Dokumenta galvenā tēze – amerikāņu flotei jābūt stiprākajai Pasaules okeānā. Globālās kontroles mērķis – mierīga un sātīga dzīve amerikāņiem savā dzimtenē. Tomēr tekstā nepārprotami jūtama atklāta agresija pret citām valstīm. Ko iecerējuši admirāļi no Vašingtonas? Par to portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Konkurenti

Amerikāņu flote ierauta ilgtermiņa konkurencē, kas apdraud ASV pilsoņu dzīves veidu un drošību, uzsver dokumenta autori. JKS vadība nedrīkst zaudēt ne minūti: vajag aktīvi strādāt, lai saglabātu spēku līdzsvaru ne tikai šajā desmitgadē, bet arī visa XXI gadsimta gaitā.

Galvenie konkurenti un globālā miera "pārkāpēji" – Krievija un Ķīna. Amerikāņu admirāļu ieskatā šīs valstis grauj brīvību jūrā, kas ilgu laiku devusi labumu visai pasaulei.

Maskava un Pekina pūlas "netaisnīgi kontrolēt" piekļuvi vērtīgiem resursiem jūrās aiz teritoriālo ūdeņu robežām, "iebiedē kaimiņus" un ar spēku uzspiež tiem savas pretenzijas", "tur tālās darbības raķešu tēmēklī svarīgākos ūdens ceļus".

Amerikāņiem šausmīgi nepatīk Krievijas uzsāktā mūsdienīgo raķešu kuģu un zemūdeņu, hiperskaņas raķešu un taktisko kodolieroču būve. Pentagons apgalvo, ka Krievijas flote aktivizējas visā pasaulē, izvērš spēkus aizvien tuvāk Savienoto Valstu krastiem. Tāpēc Krieviju vajagot "droši kontrolēt". Bažas raisa arī strauji augošā Ķīnas flote – pēc amerikāņu analītiķu domām, lielākā pasaulē. Pekina it kā met izaicinājumu Vašingtonai un tās sabiedrotajiem, rada aktuālākos draudus.

Vienlaikus atzīmēts, ka ASV ir jūras lielvalsts, tās uzplaukums un drošība ir atkarīgi no spējas saglabāt pārspēku jūrā. Šim nolūkam jāizpleš jūras kara spēki "katrā Pasaules okeāna nostūrītī". Amerikāņi joprojām peldēs un lidos visur, kur to pieļauj starptautiskās tiesības, un izvērsīs spēkus dažādos pasaules reģionos, lai apstrīdētu konkurentu "pārliekās ambīcijas jūrā" un nivelētu to militārās iespējas.

Flotes pastiprināšana

Piemēram, atomzemūdenes ar ballistiskajām raķetēm "aizsargā ASV no kodoluzbruuma", bet speciālo operāciju spēki "ir gatavi negaidot pārsteigt visstiprāko pretinieku". Admirāļi apgalvo, ka JKS esot spējīgi izsēdināt desantu kurā katrā krastā, lai atbalstītu sauszemes spēkus.

JKS "rīcībā ir visi līdzekļi, arī netradicionālie, kas nepieciešami agresijas savaldīšanai". Cita starpā runa ir par informācijas un kibernētiskajām tehnoloģijām un cita veida bruņojumu, kas ļauj uzbrukt no jūras, zem ūdens un no gaisa.

ASV lielu nozīmi mūsdienu konfrontācijā jūrā tuvākajos gados piešķir mākslīgajam intelektam. Admirāļi apgalvo, ka tādas sistēmas ir nodemonstrējušas efektivitāti un pārspēku cīņā, tāpēc flote modernizēsies un plaši tos izmantos. "Vitāli svarīgas" ir arī bezpilota jūras platformas. Tās nodrošinās priekšrocības izlūkošanā, novērošanā un cels flotes uzbrukuma iespējas. Līdz desmitgades beigām JKS kadriem jāprot pārliecinoši un saliedēti strādāt ciešā saiknē ar robotizētajiem aparātiem.

ASV JKS vadība uzskata, ka visu nosprausto plānu īstenošana prasa flotes pastiprināšanu un paplašināšanu. Vajadzīgs lielāks skaits atomzemūdeņu un kuģu ar plašām uzbrukuma iespējām. Pie tam jaunajiem kuģiem jābūt kompaktiem, kā, piemēram, Constellation klases perspektīvās fregates.

Pentagons neatteiksies arī no aviācijas bāzes kuģiem. Ts vēl joprojām ir JKS lepnums un galvenais spēka demonstrācijas instruments. Izcelta zemūdens spēku īpašā nozīme. Šajā jomā prioritāte piešķirta Columbia klases stratģiskajām atomzemūdenēm un daudzfunkcionālajām Virginia.

Digitālā joma un lāzeri

JKS vadība atzīst, ka ar vienu pašu tehniku tālu netiksi. Vajag rūpīgāk atlasīt kadrus, cita starpā - arī ar mērķi labāk izprast pretinieka izturēšanās nianses. Pēc admirāļu domām, jūrniekiem vajag ne tikai novērot un ātri reaģēt uz draudiem, bet arī "instinktīvi uzminēt pretinieka darbības, pateicoties dziļām zināšanām par noteiktās valsts pilsoņu mentalitātes īpatnībām".

"Gaidāmo konfliktu" scenāriji tiks izspēlēti mācībās uz visas zemeslodes – jo Galējiem Ziemeļiem līdz Klusā okeāna rietumu daļai. Piemēram, šogad ASV JKS organizēs plašas mācības vairākām aviācijas bāzes grupām ar desanta operācijām.

Пресс-служба Минобороны РФ

Tajās pirmo reizi tiks izmantotas nelielas taktiskās kibergrupas, kas izmanto jaunu uzbrukuma bruņojumu un informācijas resursus. Iepriekš admirālis Gildejs jau stāstīja, ka šo manevru mērogs būšot "neredzēts jaunākajā vēsturē".

Informācijas un digitālās tehnoloģijas ASV JKS stratēģijā ieņem galveno vietu. Bez tām karadarbība vairs nav iedomājama. "Cipari" risina visu, ļauj ātri un efektīvi vadīt cīņu uz jūras un sauszemes.

JKS uzskata, ka "ASV pretinieki plāno pārraut flotes aizsardzību ar milzīgu skaitu raķešu". Tāpēc Pentagons izmantos lielu skaitu stacionāro un mobilo izsekošanas sistēmu, zemūdeņu un jūras dronu radarus, pastiprinās kuģu un lidmašīnu aizsardzības iespējas. Pie tam plānots līdz ar konvencionālo bruņojumu tuvcīņā izmantot arī enerģētiskos ieročus.

18
Tagi:
agresija, Krievija, Ķīna, ASV
Pēc temata
"Apšaubāma iecere": ko izmēģina amerikāņu kara jūrnieki
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
"Pa ādu dabūs visi": ko ASV slēpj aiz vārdiem par "Krievijas draudiem"

Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"

43
(atjaunots 12:06 22.01.2021)
Kādus superuzdevumus risina valdība smagajos pandēmijas un tās radīto ierobežojumu laikos?

Ziniet, bieži nākas dzirdēt, kā kritizē Saeimu par to, ka deputāti balso "automātiski" un pat miegā par visiem no valdības ienākošajiem likumprojektiem, jo paši nenieka nesajēdz. Pat neko daudz nediskutē. Sak, tāpēc valstī krītas likumdošanas procesa un tā rezultātā saņemto likumu kvalitāte.

Slēpjaties aiz vīģes lapiņas...

Arī tautas kalpiem ir savas pretenzijas pret ministriem. Saeimas deputāts Ivars Zariņš debatēs par epidēmijas ierobežošanai parerdzētajiem pasākumiem valdībā izteicās, ka tā neciena parlamentu un apmētā ar aizkulisēs pieņemtiem lēmumiem – ko pameta, to ēd. Pēc viņa domām, parlaments ir pārvērsts par vīģes lapiņu.

Tagad aprunāsimies sīkāk par lapiņām un stiebriņiem. Cienījamie kritiķi, esiet reiz reālisti. Grozījumi mēdz būt likumdošanas aktiem visnotaļ specifiskās cilvēces zināšanu un pat zemapziņas nozarēs un jomās (runa, piemēram, ir par neseno aizliegumu tirgot zeķubikses ārkārtējās situācijas periodā).

Nesen, 7. janvārī valdība apstiprināja noteikumus par pārtikā aizliegtajiem augiem un augu daļām. Sarakstā iekļuvuši 60 augi un augu daļas, ko aizliegts izmantot pārtikas produktos.

Parasti vadībai un deputātiem nekas nav jādara – viņi vienkārši kopē Briseles iestrādes un šablonus. Tomēr te ir cits gadijums.

Dažādās valstīs aug dažādi augi! Tāpēc dalībvalstis bija spiestas pašas sacerēt visdažādākos tiesiskos aktus, lēmumus, sarakstus, principus, "labas prakses" ieteikumus un citus dokumentus, kas reglamentē jautājumu.

Tas jums nav nekāds Nacionālās attīstības plāns

Tas nav nekāds nieka jautājums. Ja valdība pieņems Nacionālo attīstības plānu 2020.-2050. gadiem, un tā izrādīsies katastrofāla kļūda un nepiepildāms sapnis, pēc 30 gadiem viņus neviens vairs pat nepieminēs. Ne plānu, ne valdību. Bet, ja kāds iedzīvotājs, kuru jau tagad ir pārāk maz, saindēsies ar kādām ziedlapiņām vai vīģes lapiņām, par to var sākties tiesas darbi.

Bet jūs gribat uzvelt tādu slogu deputātu plecos. Patiešām, nevar taču Saeimā dibināt speciālu Ēdamo un indīgo augu komisiju.

Zemkopības ministrijā noteikti ir speciālists. Iespējams, pat kāds sirms zintnieks, no senčiem mantojis slepenas zināšanas par to, ka burkāniem un kartupeļiem jāēd saknītes, bet rabarberiem, gluži otrādi, - lapas. Un par to, ka no zaļiem āboliem var gadīties caureja.

Vectētiņš nervozi pīpē savu zālīti

Starp citu, saknītēs un lakstos var būt visādas nelabas bioloģiski aktīvas vielas, tādas, ka fuga zivis ne blakus nestāv. Visādi terpenoīdi, tropāni, izohinolīni, piperidīni, steroīdi, alkaloīdi, saponīni, proteolītiskie enzīmi, kardenolīdi vai sirds glikozīdi, diterpeonīdi un feniletilamīna atvasinājumi un citi neapetītlīgi draņķi. No tādiem var gadīties saindēšanās, nelabums, galvas sāpes, nogurums vai gluži pretēji – uzbudinājums, aizsmakums, svīšana, paātrināta sirdsdarbība, pazeminars spiediens, blaugznas, neglīti plankumi uz ādas, siekalošanās un dzejošana, var trīcēt rokas un kājas (svētā Vita deja).

Vispār jau agrāk vectētiņi un vecmāmiņas mācīja bērniem, ko var bāzt mutē, ko – ne. Tagad gadžetu un sociālo tīklu dēļ paaudžu saikne ir pārtrūkusi, un valdība bija spiesta uzņemties agrāk tai neraksturīgas funkcijas. Varbūt nemaz tik slikti nav – no kurienes vectētiņam zināt, ka šitā saknīte satur proteolītiskos enzīmus, ka tevi jupis.

Kaut kāda velnišķība

Tāpēc teiksim paldies mūsu valdībai. Ministri modri iekļāvuši melnajā sarakstā tādus Latvijai raksturīgus biotopus kā balanda, velnoga, čūskoga, driģene, maijpuķītes, velnābolus un tā tālāk. Vajag tikai vēl precizēt, vai aizliegums ēst maijpuķītes nav pretrunā Satversmei?

Atceros, bērnībā mēs metām līgumu vilkogai un tīruma gundegai – tai ar dzeltenajiem ziediņiem. Toreiz "trakajos totalitārisma laikos" PSRS valdībai bija nospļauties, tā risināja svarīgos industrializācijas, meliorācijas un kosmisko lidojumu uzdevumus. Apēd tu kaut visas maijpuķītes un gundegas apkaimē (turklāt padomju valstī bērniem ļoti trūka čipsu un košļeņu, tas tak ir labi zināms!).

Bet mūsējie, Latvijas valdība, spriežot pēc visa, paši apēduši vagonu driģeņu un izpīpējuši tonnu kaltētu maijpuķīšu, lai pieņemtu nosvērtu un viedu lēmumu! Paldies Dievam, ka vēl dzīvi palikuši!

Desertam – zupa no cirvja

Bet tagad, lūdzami, ejiet un netraucējiet mūsu ministru kabinetam darbā – tas risina daudz svarīgākas lietas.

Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai būs jānovērtē Lauksaimniecības akadēmijas pētījums, apmaksāts no Eiropas programmām Covid-19 apkarošanai. Pētījuma mērķis – radīt pārtikas paketes modeli silta ēdiena gatavošanai skolēniem, kad ēdināšana skolās nav pieejama.

Nē, ne jau kosmosā, lai arī visu skolēnu (vai vismaz izglītības ministres Šuplinskas) aizsūtīšana kosmosā atrisinātu milzum daudz problēmu. Pagaidām – ēdināšana mājās. Citādi vecākiem, pēc ministru domām, kovids izēdis pēdējās smadzenes un viņi aizmirsuši, kā barot savus skolas vecuma bērnus. Pieliks vēl zupā kādas nepareizas saknītes.

Nesen sociālajos tīklos vareni kritizēja tādus antikovida pētījumus, kam tikai pērn vien atvēlēti 5 miljoni eiro.

Ministrija mierina: pētījuma kvalitātes pārbaudei var piesaistīt neatkarīgos ārvalstu ekspertus. Proti, skolēnu pusdienu modeli novērtēs vēl rietumu eksperti. Un līdz tam brīdim varbūt arī epidēmija beigsies.

Atklāti sakot, tagad, kad daudz vecāki palikuši bez naudas piespiedu dīkstāves dēļ, zinātniekiem nāktos izdomāt kādu īpašu recepti, kādu "zupu no cirvja". Lai gan, piedodiet, cirvji, visdrīzāk gan ierakstīti kādā īpašā neapēdamu lietu sarakstā.

43
Tagi:
iedzīvotāji, pandēmija
Pēc temata
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums: kas palīdzētu Latvijai pašreizējā situācijā
Ekonomikas ministrija izstrādā jaunu preču sarakstu iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā
Kāpēc Latvijas izredzes nodrošināt kolektīvo imunitāti pret Covid-19 nav lielas
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

0
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

0
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF