Vācijas kanclere Angela Merkele

Merkele: "ar Krieviju un pret ASV"

118
(atjaunots 12:05 13.01.2020)
Uz vācu žurnālista jautājumu par tuvināšanos Krievijai par ļaunu ASV Angela Merkele izteica drosmīgu tēzi: Vācija un Eiropa vispirms ņem vērā savas intereses, bet Krievija – savējās.

Ar tēzi par to, ka Vācijas kanclere nozīmīgos jautājumos apvienojusies ar Krieviju pret ASV, pēc Vladimira Putina un Angelas Merkeles preses konferences nāca klajā raksts avīzes Die Welt pirmajā slejā. Tiesa, jau pirms brīfinga pati Merkeles vizīte Maskavā zināmā mērā sagādāja problēmu Donalda Trampa administrācijai. Vispirms tā bija imidža problēma, taču pēc preses konferences ieguva arī diplomātisku nokrāsu. Ne velti pirms Merkeles vizītes pat britu Financial Times atzīmēja kancleres vizītes Maskavā nozīmi, ņemot vērā kontrastu ar to, kas no tās gaidīts. "Zīmīgs fakts: Merkele nesēžas lidmašīnā uz Vašingtonu," raksta Ivans Daņilovs RIA Novosti.

Taču kancleres kundze spērusi soli tālāk un pēc ilgstošām pārrunām nolēma verbāli apstrādāt dažas amerikāņu sāpīgās vietas, nodemonstrējot, ka saruna ar Putinu bijusi ļoti konstruktīva.

Neskatoties uz sankcijām

Pirmkārt, Angela Merkele atkal pauda negatīvu attieksmi pret ASV eksteritoriālajām sankcijām un uzsvēra: "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts, kas jānoslēdz, "neskatoties uz šīm sankcijām".

"Krievijas prezidents minēja termiņus: pastāv zināma aizkavēšanās, taču to patiešām var pabeigt. Gribu vēlreiz atkārtot, ka mēs neuzskatām par pareizām eksteritoriālās sankcijas, tāpēc atbalstām šo projektu tāpat kā agrāk," paziņoja Merkele.

Krievijas prezidents apstiprināja, ka Krievija pabeigs gāzesvadu: "Mēs neapšaubāmi varēsim to pabeigt patstāvīgi. Nepiesaistot ārvalstu partnerus. Jautājums ir par termiņiem. Būvdarbu noslēgums tiks atlikts par dažiem mēnešiem, taču ceru, ka līdz šī gada beigām vai nākamā gada pirmajā ceturksnī darbs tiks pabeigts un gāzesvads sāks darbu."

Angela Merkele norādīja, ka joprojām pieturas pie tā saucamā Irānas kodoldarījuma, neskatoties uz Vašingtonas prasībām, kas vēlas organizēt maksimālu starptautisku spiedienu pret Irānu un tās ekonomiku. Šajā jautājumā bija vērojama acīmredzama sinerģija ar Krievijas līdera viedokli, kurš uzsvēra: "Jāpanāk, lai tirdzniecības apmaiņas institūts INSTEX galu galā tomēr sāktu darboties," tādējādi paužot atbalstu Eiropas shēmai, kas izstrādāta ar mērķi izvairīties no ASV sankcijām, par kuras izmantošanu Vašingtona solīja sodīt tās dalībniekus.

Uz vācu žurnālista jautājumu par tuvināšanos Krievijai par ļaunu ASV Angela Merkele izteica drosmīgu tēzi: Vācija un Eiropa vispirms ņem vērā savas intereses, bet Krievija – savējās, un patlaban izdodas atrast kopīgas intereses dažos jautājumos, neskatoties uz domstarpībām citos. Vašingtona, ko Merkele nosauca par "sabiedroto" šajā interešu vienādojumā demonstratīvi atrodas "aiz iekavām".

Vācu žurnālista provokatīvais jautājums bija gandrīz nejaušs. Lieta tāda, ka Vācijas kancleres vizīte Krievijā radīja interesantu reakciju ASV. Ja viņu priekšā nebūtu pārrunas augstākajā starptautiskajā līmenī, bet tipisks amerikāņu "seriāls", varētu teikt, ka tā bija īsta greizsirdības scēna, kuras fonā - amerikāņu noslepkavotā irāņu ģenerāļa degošā automašīna.

Ir vērts pamēģināt paskatīties uz situāciju ar Baltā nama un amerikāņu mediju acīm, vismaz tāpēc, lai saprastu, kāpēc Vācijas kancleres vizīte Kremlī radīja tik vētrainu reakciju.

Greizsirdības scēna

Atgādināsim, ka no aizokeāna ekspertu vairuma viedokļa, pēc Donalda Trampa izlēciena Irānā labumu guvis Vladimirs Putins personīgi, turklāt tas ietver ne tikai Maskavas augošo lomu Tuvajos Austrumos, bet arī to, ka faktiski Baltais nams piespiež Emanuelu Makronu un Angelu Merkeli tuvoties Krievijai.

Lai pierādītu šo teoriju, Associated Press novēroja, kā Eiropas līderi rīkojās tūlīt pēc ziņām par Suleimani slepkavību: "Putins bija pirmais pasaules līderis, ar kuru sarunājās Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzzinājis par amerikāņu bezpilota lidaparāta uzbrukumu piektdien. Vienlaikus Vācijas kanclere Angela Merkele brauc uz Kremli, lai apspriestu krīzi Tuvajos Austrumos."

Diezin vai kāds sadzirdēs Kremļa centienus paskaidrot, ka kanclera vizīte nav saistīta ar eskalāciju ASV un Irānas attiecībās. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka starp Suleimani slepkavību un Angelas Merkeles vizītes iemesliem "nav nekāda sakara", domājams, lai interpretētu visu vizīti kā Amerikai naidīgu žestu sakarā ar situāciju Irānā, Vašingtonas žurnālistiem pietiks ar to, ka Merkele un Putins tet-a-tet apsprieduši krīzi Tuvajos Austrumos.

Uzmanība jāpievērš arī zināmai "troļļošanai" no vācu oficiālās propagandas puses. Piemēram, valsts izdevums Deutsche Welle savā apskatā par kancleres vizīti Maskavā raksta, ka "laikā, kad ASV un Irāna stāvēja uz kara sliekšņa, Vācijas un Krievijas līderi plānoja tikšanos Maskavā" un "spēku līdzsvara izmaiņas Tuvajos Austrumos var piespiest Berlīni uzticēt Maskavai risinājuma meklēšanu."

Viegli var iedomāties asās emocijas Donalda Trampa administrācijā, kuras pārstāvji skaļi sūkstījās par NATO locekļu Eiropā solidaritātes un atbalsta trūkumu (izņemot tādus satelītus, kā Polija un Baltijas valstis), - viņi gribēja redzēt vispārēju sajūsmu par tik spilgtu amerikāņu militārā spēka demonstrāciju un prasmi risināt sarežģītas diplomātiskās problēmas ar vadāmo raķešu palīdzību.

Melna nepateicība

Amerikāņu mediji, piemēram, MSNBC un The Wall Street Journal jau stāsta, ka "Trampa administrācija lauza galvu, kāpēc Eiropa nepalīdz ASV Irānas jautājumā".

Ja Makrons neizrāda sajūsmu, bet zvana Putinam, ja Merkele lido uz Maskavu, iespējami tikai divi skaidrojumi: vai nu amerikāņi kaut ko izdarījuši nepareizi, vai Eiropas līderiem nav taisnība un viņi nestāda nekādā vērtē visu to, ko Pentagons un Valsts departaments darījuši planētas labā.

Prasme atzīt savas kļūdas Vašingtonai nav raksturīga (tas īpaši attiecas uz Trampa administrāciju), tātad, domājams, Francijas un Vācijas līderu rīcība tiks uztverta kā melna nepateicība.

Pie tam frāze par to, ka Vācija (un visa Eiropas Savienība) strādā savu interešu labā un pat secina, ka dažos aspektos tās intereses sakrīt ar Krievijas interesēm, ir pietiekami skaļa kārtīgam transatlantijas strīdam, jo Vašingtonā patlaban ļoti trūkst politiķu un ekspertu, kuri būtu gatavi samierināties ar to, ka ASV intereses citiem nebūt nav galvenais un vienīgais orientieris iekšējā un ārējā politikā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva
Пресс-служба Президента РФ

Tiesa, diezin vai kaut kas mainīsies pat gadījumā, ja Trampa administrācija sarīkos diplomātisku histēriju. ASV un Eiropas Savienības attiecības, ko apgrūtina savstarpēju sankciju draudi, jau ieviestās sankcijas, tarifu kari, Trampa prasības izmaksāt astronomiskas summas - "nodevas" NATO uzturēšanai, kā arī Trampa militārie izlēcieni Tuvajos Austrumos, jau tāpat ir sabojātas. Vašingtonai nav nemaz tik daudz instrumentu, lai ietekmētu Berlīni, un diezin vai to izmantošana ietekmēs Angelas Merkeles deklarēto vēlmi aizstāvēt Vācijas interesi.

Pie tam Vācijas ekonomisko un diplomātisko nākotnes plānu īstenošana neizbēgami ved pie attiecību padziļināšanas un uzlabošanas ar Krieviju – to nepārprotami demonstrēja abu valstu līderu nesenās pārrunas.

118
Temats:
Ziemeļu straume 2 (200)
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

44
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

44
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Vakcinācija, foto no arhīva

Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"

21
(atjaunots 12:56 12.08.2020)
Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis.

Krievijā – un arī pasaulē – piereģistrēta pirmā vakcīna pret koronavīrusu, raksta portālā RIA Novosti komentētāja Irina Alksnis. Tā tika izstrādāta N. Gamaleja vārdā nosauktajā Nacionālajā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centrā un ieguva nosaukumu "Sputnik V".

Par vakcīnas reģistrāciju paziņoja Vladimirs Putins, kurš piebilda, ka viena no viņa meitām saņēma poti, veiksmīgi izejot abus tās posmus.

Šī ziņa, protams, atgādina citu slavenu epizodi no Krievijas vēstures, kad 1768. gada rudenī pote pret bakām tika veikta Katrīnai II Lielajai un 14 gadus vecajam troņmantniekam. Tiesa, iemesli, kādēļ Krievijas prezidents publiskoja šo informāciju, stipri atšķiras no viņa dižās priekšgājējas.

Toreiz, pirms divarpus gadsimtiem, imperatore tiecās pārvarēt aizspriedumus un bailes Krievijas sabiedrībā no jaunās medicīniskās procedūras. 2020. gadā prezidents ir spiests atklāt personīgo informāciju, no kā viņš vienmēr cenšas izvairīties, jo valsts izrādījusies iesaistīta kārtējā – un ļoti netīrā – informācijas kara raundā.

Lai novērtētu izcēlušos riebeklību līmeni, pietiek ar vienu virsrakstu: "Filipīnu Duterte izsaucās kļūt par Putina (izmēģinājuma) jūrascūciņu krievu vakcīnai pret koronavīrusu". Tieši ar šādu virsrakstu "Vācijas vilnis" izlaida ziņu par to, ka Filipīnu prezidents pauda gatavību pirmais valstī izmēģināt uz sevis Krievijas vakcīnu.

Potes pret Covid-19 izstrāde pārvērtās sacīkstēs, kurā izrādījās iesaistītas gan farmaceitiskās korporācijas, gan veselas valstis. Pēkšņais Krievijas izrāviens, kura ķērās klāt šai tēmai nedaudz vēlāk par Ķīnu, ASV un Lielbritāniju, procesa līderos izraisa šobrīd mokošas sāpes mūsu rietumu partneriem. Iemeslu tam ir daudz un dažādu.

Pirmkārt, pretrunas ar visprogresīvākajām idejām. Autoritārā atpalikusī Krievija nevar apsteigt Rietumus izcilu rezultātu iegūšanā sarežģītā zinātniskā un tehnoloģiski progresīvā nozarē. Un nav nekādas nozīmes, ka mūsu valsts aktīvos ir vecā epidemioloģiskā skola, uzkrātā pieredze un lieli sasniegumi tieši vakcīnu izstrādes jomā.

Otrkārt, draudi Rietumu ģeopolitiskajai ietekmei. Jo ja Krievija aktīvi sadarbosies ar citām valstīm to iedzīvotāju vakcinācijas pret Covid-19 tēmā, tad tā saņems papildu iespējas pastiprināt savu autoritāti tur. Un to, protams, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut.

Un treškārt, nauda. Kolosālas summas, kuras šobrīd stāv uz kārts un kurām, protams, vēlētos uzlikt ķepas vadošie pasaules farmaceitiskie koncerni. Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs paziņoja, ka viņa organizācija jau ir saņēmusi pieteikumus viena miljarda vakcīnas devu iegādei no vairāk nekā 20 pasaules valstīm. Var provizoriski iztēloties, kādā astronomiskā peļņā tas varētu izvērsties farmaceitiskajam biznesam, sevišķi ar daudzkārt uzskrūvētu cenu.

Tādēļ nebūt ne nejauši Klīnisko pētījumu organizāciju asociācijā (KPOA), kura vakar aicināja pašmāju Veselības ministriju nereģistrēt vakcīnu pret koronavīrusu, kamēr nebūs pabeigta trešā izmēģinājumu fāze, sastāv lielākie pasaules farmakoloģijas milži: tādi visiem zināmie zīmoli, kā Pfizer, Bayer, Novartis un tā tālāk. Var saprast viņu pārdzīvojumus un sāpi, jo viņiem garām palido milzīgs piķis, uz kuru tiem bija savas cerības un plāni.

Nav svarīgi, ka viņu pretenzijas noraidīja gan Krievijas oficiālās struktūras, gan zinātnieki-epidemiologi. Diez vai farmakoloģijas lobētāji nopietni cerēja iesaldēt notiekošo procesu.

Viņu galvenais mērķis ir publiska pašmāju izstrādājuma diskreditācija, turklāt ne tikai un ne tik daudz valstī, cik ārzemēs. Jo šis KPOA aicinājums rada iespēju rietumu medijiem pilnā balsī kliegt par tās it kā nedrošumu.

Tikai tagad viņiem nāksies rakstīt vēl arī par to, ka "Putina izmēģinājuma jūrascūciņu" saraksta papildinājies ar Krievijas prezidenta meitu. Un tas manāmi noniecina jaunā "Kremļa nozieguma" atmaskošanas efektu.

21
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
EK paziņoja, ka no Krievijas it kā nākot dezinformācija par koronavīrusu
Barselonas zinātnieki jau pagājušajā gadā atraduši koronavīrusu SARS-CoV-2
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Eksperts: Krievijai un ASV ir jāsadarbojas cīņā ar koronavīrusu

PVO tehniskie eksperti sniedza vērtējumu Krievijā reģistrētajai vakcīnai pret Covid-19

0
(atjaunots 11:41 13.08.2020)
Pasaules Veselības organizācijas eksperti nosauca Krievijā reģistrēto vakcīnu pret koronavīrusu par kopēju labumu un uzskata par nepieciešamu nodrošināt ātru piekļuvi tai.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Krievija pirmā pasaulē piereģistrēja vakcīnu pret jauno koronavīrusu. Par šo pasaules nozīmes notikumu 11. augustā paziņoja KF prezidents Vladimirs Putins.

Vakcīnai piešķirt nosaukums "Sputnik V" un, kā pastāstīja Krievijas prezidents, vakcīna ir ne vien drošā, bet arī veido stabilu imūno atbildi.

Pasaules Veselibas organizācijas (PVO) tehniskie eksperti paziņoja, ka vakcīna kļūs par kopēju labumu, kā jebkura droša un efektīva vakcīna, kura spēs apturēt Covid-19 pandēmiju, vēsta RIA Novosti.

"PVO sveic visus sasniegumus vakcīnas pret Covid-19 pētījumu un izstrādājumu jomā un aicina īstenot ātru, taisnīgu un vienlīdzīgu piekļuvi jebkādām šādām vakcīnām visā pasaulē," uzsver PVO.

Tāpat ir zināms, ka iepriekš PVO ziņoja, ka apspriež ar KF iespēju veikt vakcīnas "Sputnik V" pirmskvalifikāciju, lai noteiktu atbilstību starptautiskiem standartiem.

KF Ārstniecisko līdzekļu valsts reģistrā pastāstīja, ka vakcīna būs maisījuma veidā ievadīšanai muskuļos. Un ar to potēs pakāpeniski – sākumā izmantos I komponenti, savukārt pēc trīs nedēļām – II komponenti. Šāda shēma ir nepieciešama ilgstošākas imunitātes izveidošanai, kurai jāsaglabājas divu gadu garumā.

Krievijas Tiešo investīciju fonds (KTIF) jaunajai vakcīnai "Sputnik V" veltītās mājaslapas www.sputnikvaccine.com pirmajā darbības diennaktī piefiksēja augstu starptautisku interesi par to.

Mājaslapu apmeklēja lietotāji no 188 pasaules valstīm.

0
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Rietumi pārdzīvo par "Putina izmēģinājuma jūrascūciņām"
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu