Vācijas kanclere Angela Merkele

Merkele: "ar Krieviju un pret ASV"

117
(atjaunots 12:05 13.01.2020)
Uz vācu žurnālista jautājumu par tuvināšanos Krievijai par ļaunu ASV Angela Merkele izteica drosmīgu tēzi: Vācija un Eiropa vispirms ņem vērā savas intereses, bet Krievija – savējās.

Ar tēzi par to, ka Vācijas kanclere nozīmīgos jautājumos apvienojusies ar Krieviju pret ASV, pēc Vladimira Putina un Angelas Merkeles preses konferences nāca klajā raksts avīzes Die Welt pirmajā slejā. Tiesa, jau pirms brīfinga pati Merkeles vizīte Maskavā zināmā mērā sagādāja problēmu Donalda Trampa administrācijai. Vispirms tā bija imidža problēma, taču pēc preses konferences ieguva arī diplomātisku nokrāsu. Ne velti pirms Merkeles vizītes pat britu Financial Times atzīmēja kancleres vizītes Maskavā nozīmi, ņemot vērā kontrastu ar to, kas no tās gaidīts. "Zīmīgs fakts: Merkele nesēžas lidmašīnā uz Vašingtonu," raksta Ivans Daņilovs RIA Novosti.

Taču kancleres kundze spērusi soli tālāk un pēc ilgstošām pārrunām nolēma verbāli apstrādāt dažas amerikāņu sāpīgās vietas, nodemonstrējot, ka saruna ar Putinu bijusi ļoti konstruktīva.

Neskatoties uz sankcijām

Pirmkārt, Angela Merkele atkal pauda negatīvu attieksmi pret ASV eksteritoriālajām sankcijām un uzsvēra: "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts, kas jānoslēdz, "neskatoties uz šīm sankcijām".

"Krievijas prezidents minēja termiņus: pastāv zināma aizkavēšanās, taču to patiešām var pabeigt. Gribu vēlreiz atkārtot, ka mēs neuzskatām par pareizām eksteritoriālās sankcijas, tāpēc atbalstām šo projektu tāpat kā agrāk," paziņoja Merkele.

Krievijas prezidents apstiprināja, ka Krievija pabeigs gāzesvadu: "Mēs neapšaubāmi varēsim to pabeigt patstāvīgi. Nepiesaistot ārvalstu partnerus. Jautājums ir par termiņiem. Būvdarbu noslēgums tiks atlikts par dažiem mēnešiem, taču ceru, ka līdz šī gada beigām vai nākamā gada pirmajā ceturksnī darbs tiks pabeigts un gāzesvads sāks darbu."

Angela Merkele norādīja, ka joprojām pieturas pie tā saucamā Irānas kodoldarījuma, neskatoties uz Vašingtonas prasībām, kas vēlas organizēt maksimālu starptautisku spiedienu pret Irānu un tās ekonomiku. Šajā jautājumā bija vērojama acīmredzama sinerģija ar Krievijas līdera viedokli, kurš uzsvēra: "Jāpanāk, lai tirdzniecības apmaiņas institūts INSTEX galu galā tomēr sāktu darboties," tādējādi paužot atbalstu Eiropas shēmai, kas izstrādāta ar mērķi izvairīties no ASV sankcijām, par kuras izmantošanu Vašingtona solīja sodīt tās dalībniekus.

Uz vācu žurnālista jautājumu par tuvināšanos Krievijai par ļaunu ASV Angela Merkele izteica drosmīgu tēzi: Vācija un Eiropa vispirms ņem vērā savas intereses, bet Krievija – savējās, un patlaban izdodas atrast kopīgas intereses dažos jautājumos, neskatoties uz domstarpībām citos. Vašingtona, ko Merkele nosauca par "sabiedroto" šajā interešu vienādojumā demonstratīvi atrodas "aiz iekavām".

Vācu žurnālista provokatīvais jautājums bija gandrīz nejaušs. Lieta tāda, ka Vācijas kancleres vizīte Krievijā radīja interesantu reakciju ASV. Ja viņu priekšā nebūtu pārrunas augstākajā starptautiskajā līmenī, bet tipisks amerikāņu "seriāls", varētu teikt, ka tā bija īsta greizsirdības scēna, kuras fonā - amerikāņu noslepkavotā irāņu ģenerāļa degošā automašīna.

Ir vērts pamēģināt paskatīties uz situāciju ar Baltā nama un amerikāņu mediju acīm, vismaz tāpēc, lai saprastu, kāpēc Vācijas kancleres vizīte Kremlī radīja tik vētrainu reakciju.

Greizsirdības scēna

Atgādināsim, ka no aizokeāna ekspertu vairuma viedokļa, pēc Donalda Trampa izlēciena Irānā labumu guvis Vladimirs Putins personīgi, turklāt tas ietver ne tikai Maskavas augošo lomu Tuvajos Austrumos, bet arī to, ka faktiski Baltais nams piespiež Emanuelu Makronu un Angelu Merkeli tuvoties Krievijai.

Lai pierādītu šo teoriju, Associated Press novēroja, kā Eiropas līderi rīkojās tūlīt pēc ziņām par Suleimani slepkavību: "Putins bija pirmais pasaules līderis, ar kuru sarunājās Francijas prezidents Emanuels Makrons, uzzinājis par amerikāņu bezpilota lidaparāta uzbrukumu piektdien. Vienlaikus Vācijas kanclere Angela Merkele brauc uz Kremli, lai apspriestu krīzi Tuvajos Austrumos."

Diezin vai kāds sadzirdēs Kremļa centienus paskaidrot, ka kanclera vizīte nav saistīta ar eskalāciju ASV un Irānas attiecībās. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka starp Suleimani slepkavību un Angelas Merkeles vizītes iemesliem "nav nekāda sakara", domājams, lai interpretētu visu vizīti kā Amerikai naidīgu žestu sakarā ar situāciju Irānā, Vašingtonas žurnālistiem pietiks ar to, ka Merkele un Putins tet-a-tet apsprieduši krīzi Tuvajos Austrumos.

Uzmanība jāpievērš arī zināmai "troļļošanai" no vācu oficiālās propagandas puses. Piemēram, valsts izdevums Deutsche Welle savā apskatā par kancleres vizīti Maskavā raksta, ka "laikā, kad ASV un Irāna stāvēja uz kara sliekšņa, Vācijas un Krievijas līderi plānoja tikšanos Maskavā" un "spēku līdzsvara izmaiņas Tuvajos Austrumos var piespiest Berlīni uzticēt Maskavai risinājuma meklēšanu."

Viegli var iedomāties asās emocijas Donalda Trampa administrācijā, kuras pārstāvji skaļi sūkstījās par NATO locekļu Eiropā solidaritātes un atbalsta trūkumu (izņemot tādus satelītus, kā Polija un Baltijas valstis), - viņi gribēja redzēt vispārēju sajūsmu par tik spilgtu amerikāņu militārā spēka demonstrāciju un prasmi risināt sarežģītas diplomātiskās problēmas ar vadāmo raķešu palīdzību.

Melna nepateicība

Amerikāņu mediji, piemēram, MSNBC un The Wall Street Journal jau stāsta, ka "Trampa administrācija lauza galvu, kāpēc Eiropa nepalīdz ASV Irānas jautājumā".

Ja Makrons neizrāda sajūsmu, bet zvana Putinam, ja Merkele lido uz Maskavu, iespējami tikai divi skaidrojumi: vai nu amerikāņi kaut ko izdarījuši nepareizi, vai Eiropas līderiem nav taisnība un viņi nestāda nekādā vērtē visu to, ko Pentagons un Valsts departaments darījuši planētas labā.

Prasme atzīt savas kļūdas Vašingtonai nav raksturīga (tas īpaši attiecas uz Trampa administrāciju), tātad, domājams, Francijas un Vācijas līderu rīcība tiks uztverta kā melna nepateicība.

Pie tam frāze par to, ka Vācija (un visa Eiropas Savienība) strādā savu interešu labā un pat secina, ka dažos aspektos tās intereses sakrīt ar Krievijas interesēm, ir pietiekami skaļa kārtīgam transatlantijas strīdam, jo Vašingtonā patlaban ļoti trūkst politiķu un ekspertu, kuri būtu gatavi samierināties ar to, ka ASV intereses citiem nebūt nav galvenais un vienīgais orientieris iekšējā un ārējā politikā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Vācijas kanclere Angela Merkele, foto no arhīva
Пресс-служба Президента РФ

Tiesa, diezin vai kaut kas mainīsies pat gadījumā, ja Trampa administrācija sarīkos diplomātisku histēriju. ASV un Eiropas Savienības attiecības, ko apgrūtina savstarpēju sankciju draudi, jau ieviestās sankcijas, tarifu kari, Trampa prasības izmaksāt astronomiskas summas - "nodevas" NATO uzturēšanai, kā arī Trampa militārie izlēcieni Tuvajos Austrumos, jau tāpat ir sabojātas. Vašingtonai nav nemaz tik daudz instrumentu, lai ietekmētu Berlīni, un diezin vai to izmantošana ietekmēs Angelas Merkeles deklarēto vēlmi aizstāvēt Vācijas interesi.

Pie tam Vācijas ekonomisko un diplomātisko nākotnes plānu īstenošana neizbēgami ved pie attiecību padziļināšanas un uzlabošanas ar Krieviju – to nepārprotami demonstrēja abu valstu līderu nesenās pārrunas.

117
Temats:
Ziemeļu straume 2 (178)
Kodolbumbas sprādziens, foto no arhīva

Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus

30
(atjaunots 10:12 04.06.2020)
Atvērti poligoni, kodolsprādzienu "sēnes" un jaunas bruņošanās sacīkstes – Vašingtona pavisam nopietni domā atsākt kodolieroču izmēģinājumus pēc gandrīz 30 gadus ilga pārtraukuma.

Kopš 1992. gada kaujas galviņu detonācija tika modelēta tikai datorā. Par to, kādus draudus pasaule nes amerikāņu kārtējā iniciatīva, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Vecā shēma

ASV administrācija un Pentagona ierēdņi uzskata kodolizmēģinājumus par spiediena līdzekli pret Krieviju un Ķīnu pārrunās par bruņojuma kontroli. Kā jau tas gadījies agrāk, par ieganstu izmantotas Savienoto Valstu nekādi nepierādītās apsūdzības pret citām valstīm par starptautisko līgumu pārkāpumiem.

Piemēram, aprīlī Valsts departaments iesniedza Kongresā ikgadējo pārskatu, kurā teikts, ka Krievija it kā ne vienmēr ziņojot Vašingtonai par kodoleksperimentiem, lai arī saskaņā ar PSRS un ASV līgumu par pazemes izmēģinājumu ierobežošanu tās pienākums ir sniegt atbilstoši informāciju. Vienlaikus Valsts departaments apsūdzēja Ķīnu par slepeniem kodolizmēģinājumiem. Amerikāņu analītiķi ir noraizējušies par ĶTR aktīvo darbu Lobnora poligonā.

Krievijas ĀM pieļāva, ka ASV plāno atteikties no Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (VLKA).

"Shēma ir skaidra: vispirms skan izdomātas apsūdzības, pēc tam tiek gatavota augsne kaut kādiem acīmredzamiem administrācijas soļiem," paziņojumu komentēja ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, taču, domājams, diskusija turpināsies. Iniciatīvu jau negatīvi novērtējuši eksperti, turklāt ne tikai Krievijā, bet arī ASV. Piemēram, nekomerciālās Bruņojuma kontroles asociācijas izpilddirektors Derils Kimbals nosauca šo soli par aicinājumu citām kodolvalstīm sekot ASV piemēram un prognozēja nebijušas stratēģiskā bruņojuma sacīkstes. Pēc analītiskā centra "Valdai" militārā eksperta Artjoma Kurejeva domām, ASV kodolizmēģinājumi ne tikai saasinās Krievijas un ASV attiecības, bet arī saskarsies ar ļoti negatīvu attieksmi Eiropā.

"Diezin vai pat uzticamākie ASV partneri – Lielbritānija un Vācija – to atbalstīs, - teica Kurejevs sarunā ar RIA Novosti. – No otras puses tamlīdzīgi izmēģinājumi ļautu Krievijai un Ķīnai mazliet uzlabot savu imidžu pasaules arēnā, labprātīgi atsakoties no jebkādu kodolsprādzienu atsākšanas."

Pakāpeniska sagraušana

Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs uzskata, ka šodien neviens nekavē ASV vienpusējā kārtībā izstāties no VLKA.

"Jebkādas starptautiskas vienošanās un organizācijas, kas, pēc Vašingtonas domām, kavē ASV attīstību, tagad tām vienkārši nav vajadzīgas, - viņš norādīja. – ASV izstājās no INF, praktiski lauza NEW START – nevēlas to pagarināt. Pēc tam sekoja Atvērto debesu līgums. Krievija būs spiesta uzskatīt par pašsaprotamu ASV izstāšanos no VLKA. Rietumos ļoti labi saprot, ka pasaule tagad ir iekārtota citādi un var rīkoties patstāvīgi. Domāju, nākamais līgums, no kā izstāsies amerikāņi, būs vienošanās par bruņojuma izvešanu kosmosā."

Sudakovs atzīmēja, ka iespējams ļoti ātri sagatavoties kodolizmēģinājumiem.

"ASV kartē ir divas vietas, kur Krievija nekad netika ielaista Atvērto debesu līguma ietvaros: Aleutu salas un Havajas, - konstatēja eksperts. – Diezin vai ASV spridzinās Havaju salās, bet Aleutu salās viņi to itin labi var darīt. Poligoni nekur nav pazuduši. Nevadā tā vispār nav problēma – to pat nevajag atkonservēt, tas slēgts tīri formāli."

Atgādināsim, ka pēdējos gados ASV nopietni ķērušās pie saviem kodolspēkiem. Viens no šīs programmas posmiem ir raķetes ar tikai piecas kilotonnas spēcīgām kodolgalviņām uz stratēģisko zemūdeņu "Ohio" borta. 14 zemūdenēs amerikāņi plāno izvietot vienu vai divas ballistiskās raķetes ar taktiskajiem lādiņiem. Jaunais ierocis paredzēts, lai izlīdzinātu potenciālu ar Krieviju, kam, saskaņā ar Pentagona vērtējumu, ir liels skaits maza gabarīta kodollādiņu. ASV militārpersonas ir pārliecinātas, ka Maskava var pielietot taktiskos kodolieročus, ja saskarsies ar konvencionālā bruņojuma neveiksmi. Turklāt, pec ekspertu domām, mazās kaujas galviņas paredzētas triecieniem pa valstīm, kuru rīcībā kodolieroču nav.

Eksperti norāda: amerikāņi vēlas paši savām acīm pārliecināties, ka mazāki lādiņi dos lielāku efektu. Jaunās paaudzes aviācijas kodolbumbas B61-12 ar samazinātu jaudu parādīsies arī ASV bāzēs Eiropā. B61-12 galvenā īpatnība salīdzinājumā ar agrākajām modifikācijām – speciāla tēmēšanas sistēma. Tas ir, no nevadāma "bluķa" bumba pārvērtusies par precīzu un koriģējamu lādiņu.

"ASV gatavojas nodemonstrēt pasaulei modificētu aviobumbu, kas pārvērtusies par vadāmu ieroci, - atzīmēja Kurejevs. – Amerikāņi to izmēģināja jau pērn, taču bez kodolgalviņas. Pieņemu, ka runa varētu būt arī par tās pielietošanu mācībās kā ieroci pret bunkuriem vai arī pat par dziļa ieguluma objektu likvidācijai paredzēta bruņojuma atsevišķiem izmēģinājumiem."

Politisks gājiens

Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu darbojas no 1996. gada. To parakstījušas vairāk nekā 180 valstis. Tomēr visas tās nav to ratificējušas, arī ASV. Tāpēc faktiski Vašingtonai ir brīva vaļa.

"Pats par sevi līgums ir gluži kā dzemdībās miris bērns, - uzskata Kurejevs. – Izraēla un ASV nav to ratificējušas, bet trīs jaunie kodolkluba dalībnieki – Indija, Pakistāna un KTDR – vienkārši neko nav parakstījuši. Tātad drīzāk tas nemaz nav līgums, tikai nodomu deklarācija, labas gribas žests."

RIA Novosti aptaujātie eksperti ir pārliecināti: prezidenta Donalda Trampa komanda var izmantot diskusijas par kodolsprādzieniem priekšvēlēšanu kampaņā.

"Trampa tradicionālais konservatīvais elektorāts "Baltā nama saimnieka apņēmīgo viedokli" uztvers ļoti labi, - uzsvēra Kurejevs. – Tiem, kuri gatavi nobalsot par Trampu, Baltais nams nodemonstrēs, ka rīkojas, neskatoties uz starptautisko spiedienu un par galveno uzskata valsts aizsardzības spēju."

Vēl tikai nav zināms, ko īsti grib izmēģināt Pentagons, lai vienlaikus iespaidotu elektorātu un gūtu praktiskus rezultātus, ko nav iespējams aprēķināt datorā. Acīmredzams, ka kodolsprādzieni Nevadā vai Aļaskā radīs protestu vilni. Savukārt sprādziens Aleutu salās Krievijas robežu tuvumā radīs kārtējo plaisu Krievijas un ASV attiecībās, kas jau tāpat ir pietiekami sarežģītas.

30
Tagi:
kodolieroči, Pentagons, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Politologs: aug kodolkara draudi
"Lai krievi paskaidro, priekš kam mums New START": ASV runā par ieroču skaita samazināšanu
"Kur nu vēl tuvāk": kurp ASV vēlas pārvest savu kodolarsenālu
ASV

"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis

70
(atjaunots 11:27 03.06.2020)
Mediji ziņo, ka pašreizējos grautiņos Amerikā, "pilnīgi iespējams", saskatāma Krievijas aģentu dalība.

Nesen, kad telekanāls CNN laida klajā sižetu, kurā viens no ekspertiem pieļāva, ka nekārtībās piedalās "Krievijas aģenti", - par viņiem savā lapā Twitter īpaši pasmējās Donalds Tramps, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Atgādināsim, ka ASV prezidenta attiecības ar vienu no ietekmīgākajiem amerikāņu telekanāliem ir mazdrusciņ sliktākas nekā Irānai ar Izraēlu, lai arī vēl nesen tomēr mazliet labākas nekā starp baltajiem un sarkanajiem Pilsoņu karā Krievijā. Jau 2016. gadā CNN izdarīja visu iespējamo, lai Tramps neieņemtu prezidenta posteni, bet pēc tam pilnā sparā ķērās pie "russiagate". Tramps, no savas puses, CNN dēvē tikai par "fakenews CNN", atklāti ienīst kompāniju un priecājas par kanāla reitinga kritumu.

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Starp citu, tāpēc īpašu prieku amerikāņu prezidentam sagādāja ziņa par to, ka grautiņu dalībnieki Atlantā pa ceļam uzbrukuši CNN galvenajam ofisam, sadauzījuši stiklus un izdemolējuši, ko vien varējuši. Tramps pārpublicēja tvītu par to, kas tā ir "ironija": protestu dalībnieki izdemolējuši kanālu, kas viņus atbalsta un attaisno.

Taču tagad pats interesantākais. Nesen CNN svinēja savu 40. jubileju.

Tas, kāds šis kanāls bija sākumā un kāds tas kļuvis tagad, uzskatāmi demonstrē visu amerikāņu vispasaules hegemonijas stāstu kopumā.

Pirms četrdesmit gadiem jaunais un nekaunīgais mediju magnāts Teds Tērners nodibināja pirmo cauru diennakti strādājošu tīklu nepārtrauktu ziņu piegādei pa kabeli abonentiem smadzenēs. Tā bija īsta revolūcija informācijas biznesā. Šķiet, tā bija pirmā dzirksts no mūsu tagadējās nezūdošās online dzīves.

Toreiz, 1980.gadā revolūcija bija manāma, taču tai nepiešķīra nekādu īpašu nozīmi, vienkārši tāpēc, ka toreiz rietumvalstīs revolūcijas zinātnē un biznesā, politikā un sociālo tehnoloģiju jomā brāzās vēja ātrumā. Tērners laida klajā diennakts ziņas, nākamajā gadā NASA palaida daudzkārtējo pilotējamo kosmisko kuģi ar astoņu cilvēku ekipāžu (jā, tas bija pirms 39 gadiem, tāpēc atgādināsim, ka tagadējie bļāvieni "mīļais Dieviņ, beidzot taču revolūcija kosmosā" ir parasta reklāmas histērija), tobrīd arī IBM sāka pirmā sērijveida personālā mājas datora ražošanu, rindā stāv mobilais tālrunis, aiz tā vīd pagaidām vēl nevienam nepazīstamais nākotnes karalis – internets. 

Pati Amerika toreiz neapšaubāmi bija XX gadsimta gara iemiesojums. Tā bija jauna, taču jau pieaugusi (amerikāņu vidējais vecums 1980.gadā – 30 gadi) un vai plīsa pa šuvēm gan no importētiem, gan no pašmāju ģēnijiem, vēl lielā mērā klasiski izglītota, liberāla (tālaika izpratne), tehnokrātiska un pie tam – dziļi reliģioza, atjautīga un plēsonīga.

CNN kļuva par plēsonīgās Amerikas spēcīgāko instrumentu, kas ļāva ietekmēt realitāti, un savu spēku demonstrēja savā 11. pastāvēšanas gadā, kad visa planēta kā hipnotizēta vēroja lielisko šovu "Līča karš". Mūsu acu priekšā supertehnoloģiski parādītas supertehnoloģiskās amerikāņu lidmašīnas salauza pretestību, ko rādīja viena no spēcīgākajām armijām Eirāzijā. Šovs, ko toreiz ieraudzīja pasaule, iedvesa veselai cilvēces paaudzei pārliecību: ASV ir neuzvarams un neapturams spēks, neiedomājami apsteidzis visu pārējo cilvēci, bet pārējai pasaulei tagad vienkārši nāksies steigties pakaļ ASV, nekaitināt ASV, klausīt ASV un cerēt uz žēlastību, un katra Zemes iedzīvotāja lielākais sapnis, vienalga, vai tas būtu kenijiešu ekonomists vai krievu dziedātājs, ir laist pasaulē amerikāņus.

Kad tūlīt pēc Irākas militārā spēka no planētas kartes pazuda Padomju Savienība un tās atlūzas viena pēc otras, vienā vai otrā veidā zvērēja uzticību ASV, - tas bija amerikāņu XX gadsimta happy end. Vienam no šīs uzvaras neapšaubāmajiem varoņiem, Tedam Tērneram, atlika tikai apprecēt Džeinas Fondas līmeņa zvaigzni un rokrokā ar sievu doties pretī saulrietam. Tā izlēma arī Teds.

...Taču lieta tāda, ka realitātē nekāda happy end nemēdz būt. Realitātē nesākas noslēguma titri. Realitātē ikviena uzvara, ikviens triumfs nav paliekošs, tam vienmēr seko jauna nodaļa.

Dolāra simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Amerikai, pasaules uzvarētājai, sākās "happy end sindroms", - tā patiešām noticēja, ka cilvēces vēsturē sākušies titri un nekādi sikveli nav gaidāmi.

Daiļrunīgs fakts: tūlīt pēc PSRS sabrukuma amerikāņu valsts organizācijas pārtrauca apmācīt "Krievijas speciālistus": priekš kam mums speciālisti jomā, kuras vairs nav un nekad nebūs?

Veterāni konstatēja, ka arī pati amerikāņu diplomātija sākusi kaut kādu dīvainu triumfālu nāves cilpu: kompromisa meklētāju un manipulāciju meistaru vietā ASV diplomātu skolas sāka laist klajā "labi apmaksātus feldjēgerus, kuri izvadā neapspriežamas pavēles" un uzskata: ja kāds nepakļaujas amerikāņu spiedienam, vajag vienkārši pastiprināt spiedienu.

Sindroma rezultātā cieta arī Amerikāņu "realitātes pults", kuras elementu vidū bija gan CNN, gan Holivuda, gan "krāsainās tehnoloģijas" un – jau tagad, jaunajā gadsimtā – Facebook un Twitter. Kad vairākas valstis tika sodītas ar nāvi pēc nepārprotami melīgām apsūdzībām un aizritēja sekmīgu "twitter-revolūciju" sērija ar attiecīgo mediju atbalstu amerikāņu realitātes kontroles centros, daudzi guva pilnīgu pārliecību: vienīgā pastāvošā realitāte ir tā, ko auditorijas smadzenēs masveidā iefiltrē speciāli apmācīti cilvēki. Populārs strīmeris ar labu kameru un Facebook atbalstu, ar amerikāņu vēstniecību aiz muguras, ar amerikāņu bumbvedējiem pie rokas, - tas ir jauns absolūtais superierocis. Tomēr realitāte parādīja, ka tā vēl ir dzīva un atradīs iespēju atmaksāt, lai kāds būtu spiediens.

Patiesībā "CNN pasaulei" apokalipse sākās 2016. gadā, kad par spīti totālajam pārsvaram amerikāņu mediju sfērā (apmēram 15% pret 85% par labu Klintonei) vēlēšanās uzvarēja Tramps.

Aprindām, ko pieņemts dēvēt par amerikāņu "dziļo valsti", tā bija ļoti nevēlama kandidāta uzvara. Tas bija sāpīgs trieciens "Happu end ēras" idejiskajiem pamatiem, vadāmās realitātes idejai, dogmai par CNN un The New York Times alianses neuzvarāmību. Starp citu, iespējams, tāpēc, ka "dziļā valsts" principā nespēja atteikties no ticības kontrolējamai realitātei, tā pieķērās versijai par krieviem, kuri mistiski "noskauduši" amerikāņu realitāti. Sak, krievi uzlauzuši amerikāņu pulti, tāpēc mēs cietām sakāvi.

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ CNN kļuva par maģiskās versijas galveno popularizētāju.

Telekanāls aktīvi darbojās "ASV aukstajā pilsoņu karā", taču tagad pat nav zināms, vai varam to saukt par aukstu.

… Ak jā. Tagad, kad pār trīsdesmit lielpilsētām Amerikā paceļas grautiņu dūmi, pār planētu varonīgi skan pirmā privātā kosmosa kuģa (tas gan taisīts pēc valsts pasūtījuma un par valsts līdzekļiem) signāli, mēs varam iztēloties, kā bijušā pasaules valdnieka teritorijā tālāk veidosies "mediju" un patiesās realitātes attiecības.

Pilnīgi iespējams, tāpat viss turpināsies. Lieta tāda, ka nemēdz būt ne īsts "pasaules gals", ne arī īsts happy end. Apokalipse nebūt ne vienmēr ir nāvējoša lieta. Var gadīties, ka tas ir tikai politiskā, ekonomiskā un, iespējams, arī bruņotā līdera pozīciju zudums. Tas ir tikai neveiksmīgo valsts daļu kritums savdabīgā "jaunattīstības pasaulē" (patlaban pa ASV klīst 40 miljoni bezdarbnieku, un klīst runas, ka tas vēl nav viss) ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām. Tā ir sabiedrības šķelšanās un valsts sadalīšanās nabadzīgās postapokaliptiskās teritorijās un bagātās izolētās oāzēs, kur startēs pat vēl krāšņākas raķetes. Vietām veselas pilsētas strēbs sojas putru, citur – uzņems galvu reibinošus grāvējus ar milzu budžetiem.

Vienkārši vairs nebūs Amerikas, kas reiz palaida "Space Shuttle" un ko varbūt vēl atceras CNN dibinātājs, 81 gadu vecais Tērners.

Var jau gan būt, ka neatceras arī – jau pirms pāris gadiem Tērners atzinās, ka viņu moka demence.

70
Tagi:
protesti, mediji, CNN, ASV
Pēc temata
Eiropas Savienības galvenais diplomāts pasludinājis Amerikas ēras galu
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
MiG-29SMT

Sīrija saņēmusi Krievijas iznīcinātāju MiG-29 otro partiju

0
(atjaunots 17:44 04.06.2020)
MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts darbam pret visu tipu gaisa mērķiem vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai.

RĪGA, 4. jūnijs - Sputnik. Sīrijas armija saņēmusi no Krievijas pilnveidoto iznīcinātāju MiG-29 otro partiju, vēsta Krievjas vēstniecība Sīrijā savā lapā Twitter.

Lidmašīnas nodotas Sīrijai abu valstu militāri tehniskās sadarbības ietvaros, informēja diplomātiskā misija.

Diplomāti precizeja, ka Tuvo Austrumu valsts piloti jau sākuši lidojumus ar šiem iznīcinatājiem.

Laikā, kad Sīrijā sākās militārais konflikts, valsts Gaisa spēku bruņojumā bija vairāki desmiti MiG-29, to piegādes turpinājās kopš 80. gadu sāuma. Bez tam Krievijas Gaisa Kosmiskie spēki izmantoja vairākus MiG-29SMT operācijā pret teroristiem Arābu republikā.

MiG-29 ir ceturtās paaudzes iznīcinātājs. Tas paredzēts visu tipu gaisa mērķu likvidācijai ar vadāmo raķešu un borta lielgabala palīdzību vienkāršos un sarežģītos laikapstākļos, brīvā telpā un zemes fonā, arī traucējumu apstākļos, kā arī virszemes mērķu likvidācijai ar nevadāmiem lādiņiem vizuālas redzamības apstākļos.

MiG-29 pirmo reizi pacēlās gaisā 1977. gadā. Piecus gadus vēlāk to saņēma Bruņotie spēki, zināmu laiku tas bija Krievijas Gaisa kara spēku galvenais iznīcinātājs. Patlaban lielākā daļa šo lidmašīnu GKS aizvietota pret jaunāka tipa mašīnām.

0
Tagi:
Sīrija, Krievija
Pēc temata
Nevajag kļūt nekaunīgiem: Krievijas Su-35 sastapušas ASV spiegu pēc visiem noteikumiem
Krievijas GKS iznīcinātāji un trieciennieki sacensībās "Aviadarts"
MiG-31 maksimālā ātrumā un augstumā: pārtveršana stratosfērā
Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3