Nauda, smilšu pulkstenis. Foto no arhīva

"Mēs zinām, kas notiks tālāk": pasaule ir iegrimusi parādos

164
(atjaunots 11:39 13.01.2020)
Globālais parāds ir pārspējis kārtējo rekordu – 188 triljonus dolāru, tātad 230% visu uz planētas pieejamo preču un pakalpojumu vērtības.

Starptautiskais valūtas fonds vērtē, ka jaunattīstības valstu parādu slogs sasniedzis maksimālo rādītāju kopš 1980. gada, attīstīto valstu – kopš Otrā pasaules kara. Tātad nākamā krīze ekonomikā var būt graujošākā vēsturē, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Aug vēlme riskēt

"Pasaules parādu (valsts un privāto parādu) apjoms sasniedzis 230% no globālā IKP, absolūtā izteiksmē – 188 triljonus dolāru," nesen konstatēja Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva.

"Valstīs ar zemu ienākumu līmeni parāds ir strauji pieaudzis pēdējo gadu laikā, - viņa atzīmēja. – Pēc mūsu datiem, 43% tādu valstu ir pakļauti augstam parādu problēmu riskam vai arī jau atrodas bēdīgā stāvoklī."

Attīstītās valstīs SVF raizējas par korporatīvajām obligācijām, kuru apjoms pārsniedzis 15 triljonus dolāru. Aizņēmējiem tādi papīri ir ļoti izdevīgi, taču ieguldījumi tajos saistīti ar lieliem papildu riskiem.

Fonda analītiķi novērtēja: ja gaidāmā krīze būs divkārt vājāka nekā situācija 2008. gadā, defolts draudēs vērtspapīriem par kopējo summu 19 triljonu dolāru apmērā – 40% visa korporatīvā parāda ASV, Ķīnā, Japānā un Eiropas valstīs. Tiesa, pārsvarā eksperti ir pārliecināti, ka krīzes mērogi būs daudz lielāki nekā agrākie, tātad kaitējums būs daudz lielāks.

Par bīstamā stāvokļa galveno iemeslu SVF uzskata centrālo banku politiku, kas piesūknējušas ekonomiku ar naudu.

"SVF nesenie pētījumi liecina, ka tikai tiešs valstu atbalsts finanšu iestādēm 2008.gada krīzes laikā sastādījis 1,6 triljonus dolāru," uzsvēra Georgijeva.

Vēlākajos gados tika saglabātas rekordzemas kredītu likmes.

Investori, saņēmuši gandrīz neierobežotu piekļuvi lētai naudai, krasi samazināja prasības pret piedāvāto aktīvu kvalitāti. Tāpēc banku un investīciju fondu bilancēs uzkrājušies milzīgs apjoms apšaubāmas drošības parādzīmju.

"Augstais parādu slogs padarījis daudzas valdības, kompānijas un mājsaimniecības ievainojamas situācijā, ja finansiālie noteikumi kļūs stingrāki," norādīja SVF prezidente. Citiem vārdiem sakot, sāksies defolti, tiklīdz izsīks lētās naudas plūsma.

Aizņemieties no bagātajiem

Georgijeva pauda pārliecību, ka "jāatrod izeja no pašreizējās situācijas, jo apdraudēta visa ekonomiskā un finanšu sistēma". Taču nav saprotams, kā to panākt. 2015.gadā ASV Federālā rezerve jau mēģināja īstenot stingrāku monetāro politiku un pakāpeniski palielināja likmi, ko vairāk nekā sešus gadus turēja nulles līmenī.

Drīz vien ekonomika nobremzēja, fondu indeksi kritās, un šī gada septembrī valstī izcēlās pilnvērtīga likviditātes krīze: banku pieteikumi īstermiņa kredītiem strauji pieauga un vairākkārt pārsniedza Federālās rezerves piedāvātos apjomus.

FRS mēģinājumi mazināt krīzi uz papildu kredītu izsoļu rēķina par kopsummu 200 miljardu dolāru apmērā bija nesekmīgi, un kopš oktobra vidus regulators izpērk no bankām vērtspapīrus par 60 miljardiem mēnesī. Šī programma ilgs vismaz līdz 2020. gada martam, un kopumā ekonomikā tiks iepludināti papildu 510 miljardi.

ASV ekonomikas sāpīgā reakcija pēc stingrākas monetārās politikas ieviešanas liecina, ka nav iespējams mazināt parādu problēmu, vienkārši palielinot kredītu likmes. To saprot arī SVF.

Tāpēc analītiķi piedāvā neparastu recepti: palielināt aizņēmumus.

"Valdībām jāizskata parādu pārvaldības varianti, lai izmantotu superzemo ienesīgumu savu vajadzību uzlabošanai finansēšanas jomā tuvākajos gados," teikts atskaitē par SVF un Pasaules bankas apspriedi, kas notika oktobra beigās.

Būtiska nianse: vērtspapīrus nevar laist klajā visi, kam ienāk prātā, bet gan tikai spēcīgākās pasaules ekonomikas, vispirms – Vācija. Atzīmējot, ka "ekonomikas apdraudējums ir pieaudzis, bet naudas un kredītu politika ir gandrīz izsmēlusi savu potenciālu un pasākumu arsenālu", SVF aicināja Vāciju un Nīderlandi sniegt "sinhronu fiskālo atbildi" un palielināt aizņēmumu apjomu.

SVF cer, ka investori izvedīs līdzekļus no nedrošiem vērtspapīriem un ieguldīs tos ekonomiski stabilu valstu obligācijās, "vienlaikus stimulējot ekonomisko izaugsmi un mazinot līdzsvara trūkumu". Taču Berlīne nesteidz sekot fonda padomiem un audzēt parādus – patlaban tam ir ļoti nepiemērots periods.

Vājais posms

Pirmkārt, Vācija gatavojas recesijai un krasam ražošanas kritumam. Eiropas Komisija vērtē, ka labākajā gadījumā Vācijas ekonomiku gaida "slāpēts pieaugums" līdz 2021. gadam. Pie tam nopietnas problēmas radīsies ražošanas sektorā.

Pamestā slimnīca Mežaparkā
© Sputnik / Робертс Вицупс

Korporācija Rheinmetall jau samazinājusi produkcijas ražošanas prognozi 2020. gadam, atsaucoties uz kritumu pasaules autorūpniecībā. Siemens paziņoja, ka "vājums rūpniecisko iekārtu ražošanā novedīs pie biznesa apjomu samazināšanās nākamgad", bet Volkswagen finanšu direktors brīdināja, ka Vācijas rūpniecību gaida divi grūti gadi.

Otrkārt, Vācijas ekonomikas pamatos tikšķ pamatīga mīna – Deutsche Bank. Trešā kvartāla nogalē DB atskaitījās par tīrajiem zaudējumiem 832 miljonu eiro apmērā (pērn bija peļņa 229 miljonu eiro apmērā).

"Deutsche Bank zaudē naudu absolūti neiedomājamā tempā, - savā blogā stāsta amerikāņu finanšu analītiķis Maikls Snaiders. – Ja saskaitīsim zaudējumus par 2019. gada otro un trešo kvartālu, iznāks gandrīz četri miljardi eiro. Pat ja visi bankas darbinieki sešus mēnešus tikai mestu tualetes podā dolāru banknotes, nebūtu iespējams zaudēt tādu naudu."

Snaiders ir pārliecināts: šodien lielākā banka Vācijā – tas ir "zombijs, kurš gāžas nost no kājām, līdz kāds beidzot atbrīvos to no ciešanām". Pie tam viņš uzskata, ka Deutsche Bank bankrots pasaules finanšu sistēmai nesīs daudz lielāku katastrofu, nekā Lehman Brothers krahs 2008. gadā.

"Vācija ir līme, kas sastiprina ES, un gadījumā, ja sabruks banka šīs valsts finanšu sistēmas pašā sirdī, "domino kauliņi" sāks brukt ļoti ātri, - viņš norādīja. – Rezultātā iestāsies asa visas Eiropas Savienības krīze."

Vērtējumam piekrīt arī pazīstamais amerikāņu investors, miljardieris Džims Rodžers: "Ja sabruks Deutsche Bank, ES sairs, jo Vācija vairs nespēs un nevēlēsies atbalstīt Eiropas Savienību. Daudzām bankām Eiropā ir problēmas, taču Deutsche Bank bankrots – tās būs beigas."

164
Pēc temata
ASV reālais parāds ir 18 reizes lielāks nekā visiem šķita. Kas notiks tagad
"Tirgus bez smadzenēm": Volstrīta parakstījusi nāves spriedumu slānekļa naftas ieguvei ASV
ASV finanšu ministrs paskaidrojis, kur "pazuduši" 1,5 triljoni dolāru skaidrā naudā
Sociālajai aprūpei jāpieliek punkts: ASV dzēsīs valsts parādu uz pensionāru rēķina
Latvija ir sekmīgi pataisīta par Sjerraleoni (turpinājums)
Brīvprātīgā nodod paketi ar pārtiku, foto no arhīva

Pateicības diena kļuvusi par izsalkušo dienu: pasaules lielvalstij draud bads

38
(atjaunots 17:04 29.11.2020)
Vēsturiski Pateicības diena ir amerikāņu ražas svētku variants. Ģimene pulcējas pie viena galda. Faktiski galdā jābūt milzum daudziem gardumiem, ko vainago tradicionālais tītara cepetis.

Šogad svētki drīzāk atgādināja pirmo atbraucēju pieticīgo ikdienu. Laikā, kad Donalds Tramps apžēloja prezidenta tītaru, simtiem tūkstošu amerikāņu visā valstī stāvēja kilometriem garās rindās pēc bezmaksas produktiem. Vadošie mediji nosauca notiekošo par "bada krīzi", portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Amerikāņu galveno svētku priekšvakarā statistika apliecināja: 50 miljoni valsts iedzīvotāju regulāri cieš izsalkumu un ir nobažījušies, ka nākamgad vairs nevarēs izvairīties no bada.

ASV ir tāds speciāls termins "food insecurity". Ar to apzīmē pārliecības trūkumu – respondents nav drošs par savām iespējām sarūpēt iztiku tuvākajā nākotnē. Tas nenozīmē, ka viņam vispār nebūs ne kapeikas. Vienkārši visu naudu, iespējams, nāksies iztērēt par komunālajiem pakalpojumiem vai zālēm un iet gulēt izsalkušam.

Patlaban par iztiku nav droša vairāk nekā puse ģimeņu ar bērniem.

Pie tam šie cilvēku miljoni nav vienmērīgi izkliedēti visos štatos. Ir plaukstoši reģioni, kur rindas stāv nevis pēc bezmaksas pārtikas, bet gan pie dārgiem restorāniem brīva galdiņa gaidās. Toties citi rajoni satriec ar tajos valdošo nabadzību, kas drīzāk gan raksturīga jaunattīstības valstīm.

Piemēram, Albukerkē katrs trešais bērns regulāri jūt izsalkumu.

Bads un nabadzība visbagātākajā pasaules valstī izskatās paradoksāli. Piemēram, gara rinda pēc bezmaksas produktiem. Taču cilvēki tajā stāv paši savās automašīnās. 90. gados iestrēgušie amerikāņu dzīvesveida pielūdzēji vēl joprojām tic, ka personīgā mašīna ir bagātības simbols. Patiesībā, ņemot vērā attālumus Amerikā un panīkušo sabiedrisko transportu, savs auto nav luksuss, tā ir vienīgā iespēja nokļūt darbā, veikalā vai slimnīcā. Ja to pārdot, ģimenei pietiks naudas iztikai pāris mēnešus. Bet ko iesākt pēc tam?

"Zelta miljarda" valstīs kārtīgi nepaēdis cilvēks bieži cieš no aptaukošanās. Ar to un citam slimībām viņš maksā par to, ka gadu desmitiem lieto uzturā lētus produktus, kuros ir papilnam saldinātāju, konservantu un citu ķimikāliju. Tīri organiskie produkti maksā daudz dārgāk, tā ir greznība bagātiem cilvēkiem.

Šī iemesla dēļ "Kalna pilsētas" pielūdzēji apgalvo, ka "patiesībā" nekāda bada ASV nav. Tikai paši amerikāņi tā neuzskata un ir nopietni norūpējušies.

"Bada krīzes" oficiālā versija ir koronavīrusa epidēmija un Trampa neveiksmīgā politika. Tikai neviens nesola, ka nu jau pandēmija drīz beigsies, un tikai retais tic, ka jaunievēlētais Džo Baidens spēs uzlabot pilsoņu stāvokli.

Patiesībā pandēmija ASV tikai deva ērtu ieganstu, ar ko skaidrot katastrofālo ekonomisko krīzi un vidējās šķiras dzīves līmeņa lejupslīdi. Sāpīgi skarti ne tikai nabadzīgākie iedzīvotāju slāņi – viņi jau sen pieraduši iztikt ar saviem pabalstiem. Koronakrīze ir gandrīz iznīcinājusi vidējās klases zemākos slāņus. Miljoniem apsargu, pārdevēju, apkopēju un kasieru ir zaudējuši darbu un palikuši gandrīz bez iztikas līdzekļiem. Rindās pēc bezmaksas produktiem pārsvarā stāv šie cilvēki.

Daudz kas tiek darīts, lai palīdzētu nelaimīgajiem. Amerikāņi nodot produktus foodbank, dāsni ziedo naudu, iet brīvprātīgajos, caurām dienām izdala bezmaksas zupu, izvadā produktus pa mājām vecīšiem. Dažos štatos ēdienu palīdz izdalīt Nacionālā gvarde. Labdarības organizācijas strādā dienām un naktīm.

Valsts izmaksā pabalstus darbu zaudējušajiem un viņu ģimenēm. Tiesa, tas neattiecas uz desmitiem miljonu, kuri jau sen zaudējuši cerību sameklēt darbu un biržā nav reģistrēti.

Tomēr rodas skaudrs iespaids, ka vienlaikus pašā augstākajā līmenī tiek darīts viss, lai ēdamais būtu deficīts un cenas augtu. Par to, ka krīze radīta mākslīgi, liecina, piemēram, loģistikas ķēdīšu sabrukums. Pavasarī pandēmijas dēļ durvis slēdza virkne gaļas pārstrādes uzņēmumu – tajos it kā plosījās vīruss. Fermeri bija spiesti masveidā nokaut lopus un putnus. Gaļas izvešanai naudas nebija, un dzīvnieku līķus vienkārši sadedzināja.

Galu galā gaļas nodaļas lielveikalos iztukšojās, gluži kā plaukti veikalos padomju perestroikas gados. Pārdošanā nonāca tikai ekoloģiski tīras delikateses, tādas, kā amišu audzētas vistas un tītari par kosmiskām cenām.

Vienlaikus lokdauna dēļ slēdza restorānus un kafejnīcas. Lauksaimniecības produktu ražotāji, palikuši bez pircējiem, bija spiesti izliet grāvī pienu, izmest dārzeņus un zaļumus vai vienkārši pamest ražu laukos – sapūšanai. Vienlaikus darbu zaudējušie cilvēki stājās rindās pēc produktiem, foodbank’as sūdzējās par produktu trūkumu.

Vēlīnajos PSRS gados mākslīgais – arī pārtikas – deficīts lika pamatus visas ekonomikas sabrukumam un plašai īpašuma pārdalei. Izskatās, kaut ko līdzīgu gatavo arī amerikāņiem.

Tomēr jaunievēlētā prezidenta Baidena komanda plāno pilnā sparā strādāt pie globālās sasilšanas tēmas. Tās elements ir gaļas un piena patēriņa samazināšana. Ja rīkoties pēc ekokareivju noteikumiem – nokaut visas metānu ražojošās govis un palaist vistas staigāt pa zālīti, tas novedīs pie pārtikas cenu drausmīga pieauguma. To pēdās sadārdzināsies arī citas preces.

Šodien pat disciplinētie amerikāņu žurnālisti laiku pa laikam ierunājas ar pesimismu balsī. "Ziema būs ilga, pavasaris – kautrīgs, - raksta Sāra Džonsa no žurnāla Intelligencer. — Kopā ar mums būs koronavīruss, bet līdz ar to – arī bads."

Amerikāņu gaišajai nākotnei tic tikai nepielūdzamie "Kalna pilsētas liecinieki". Lielākā daļa no viņiem nekad mūžā nav redzējuši Ameriku. Vietējie iedzīvotāji savu tradicionālo optimismu pamazām zaudē – bads nav brālis.

38
Tagi:
Donalds Tramps, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
"Būs sāpīgi": ASV netiek galā ar likviditātes krīzi
Ekonomisko situāciju var aprakstīt tikai ar krievu burtu, uzskata SVF
Bank of America: ASV sākusies ekonomiskā krīze
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

15
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

15
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija