Nauda, smilšu pulkstenis. Foto no arhīva

"Mēs zinām, kas notiks tālāk": pasaule ir iegrimusi parādos

158
(atjaunots 11:39 13.01.2020)
Globālais parāds ir pārspējis kārtējo rekordu – 188 triljonus dolāru, tātad 230% visu uz planētas pieejamo preču un pakalpojumu vērtības.

Starptautiskais valūtas fonds vērtē, ka jaunattīstības valstu parādu slogs sasniedzis maksimālo rādītāju kopš 1980. gada, attīstīto valstu – kopš Otrā pasaules kara. Tātad nākamā krīze ekonomikā var būt graujošākā vēsturē, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.

Aug vēlme riskēt

"Pasaules parādu (valsts un privāto parādu) apjoms sasniedzis 230% no globālā IKP, absolūtā izteiksmē – 188 triljonus dolāru," nesen konstatēja Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristalina Georgijeva.

"Valstīs ar zemu ienākumu līmeni parāds ir strauji pieaudzis pēdējo gadu laikā, - viņa atzīmēja. – Pēc mūsu datiem, 43% tādu valstu ir pakļauti augstam parādu problēmu riskam vai arī jau atrodas bēdīgā stāvoklī."

Attīstītās valstīs SVF raizējas par korporatīvajām obligācijām, kuru apjoms pārsniedzis 15 triljonus dolāru. Aizņēmējiem tādi papīri ir ļoti izdevīgi, taču ieguldījumi tajos saistīti ar lieliem papildu riskiem.

Fonda analītiķi novērtēja: ja gaidāmā krīze būs divkārt vājāka nekā situācija 2008. gadā, defolts draudēs vērtspapīriem par kopējo summu 19 triljonu dolāru apmērā – 40% visa korporatīvā parāda ASV, Ķīnā, Japānā un Eiropas valstīs. Tiesa, pārsvarā eksperti ir pārliecināti, ka krīzes mērogi būs daudz lielāki nekā agrākie, tātad kaitējums būs daudz lielāks.

Par bīstamā stāvokļa galveno iemeslu SVF uzskata centrālo banku politiku, kas piesūknējušas ekonomiku ar naudu.

"SVF nesenie pētījumi liecina, ka tikai tiešs valstu atbalsts finanšu iestādēm 2008.gada krīzes laikā sastādījis 1,6 triljonus dolāru," uzsvēra Georgijeva.

Vēlākajos gados tika saglabātas rekordzemas kredītu likmes.

Investori, saņēmuši gandrīz neierobežotu piekļuvi lētai naudai, krasi samazināja prasības pret piedāvāto aktīvu kvalitāti. Tāpēc banku un investīciju fondu bilancēs uzkrājušies milzīgs apjoms apšaubāmas drošības parādzīmju.

"Augstais parādu slogs padarījis daudzas valdības, kompānijas un mājsaimniecības ievainojamas situācijā, ja finansiālie noteikumi kļūs stingrāki," norādīja SVF prezidente. Citiem vārdiem sakot, sāksies defolti, tiklīdz izsīks lētās naudas plūsma.

Aizņemieties no bagātajiem

Georgijeva pauda pārliecību, ka "jāatrod izeja no pašreizējās situācijas, jo apdraudēta visa ekonomiskā un finanšu sistēma". Taču nav saprotams, kā to panākt. 2015.gadā ASV Federālā rezerve jau mēģināja īstenot stingrāku monetāro politiku un pakāpeniski palielināja likmi, ko vairāk nekā sešus gadus turēja nulles līmenī.

Drīz vien ekonomika nobremzēja, fondu indeksi kritās, un šī gada septembrī valstī izcēlās pilnvērtīga likviditātes krīze: banku pieteikumi īstermiņa kredītiem strauji pieauga un vairākkārt pārsniedza Federālās rezerves piedāvātos apjomus.

FRS mēģinājumi mazināt krīzi uz papildu kredītu izsoļu rēķina par kopsummu 200 miljardu dolāru apmērā bija nesekmīgi, un kopš oktobra vidus regulators izpērk no bankām vērtspapīrus par 60 miljardiem mēnesī. Šī programma ilgs vismaz līdz 2020. gada martam, un kopumā ekonomikā tiks iepludināti papildu 510 miljardi.

ASV ekonomikas sāpīgā reakcija pēc stingrākas monetārās politikas ieviešanas liecina, ka nav iespējams mazināt parādu problēmu, vienkārši palielinot kredītu likmes. To saprot arī SVF.

Tāpēc analītiķi piedāvā neparastu recepti: palielināt aizņēmumus.

"Valdībām jāizskata parādu pārvaldības varianti, lai izmantotu superzemo ienesīgumu savu vajadzību uzlabošanai finansēšanas jomā tuvākajos gados," teikts atskaitē par SVF un Pasaules bankas apspriedi, kas notika oktobra beigās.

Būtiska nianse: vērtspapīrus nevar laist klajā visi, kam ienāk prātā, bet gan tikai spēcīgākās pasaules ekonomikas, vispirms – Vācija. Atzīmējot, ka "ekonomikas apdraudējums ir pieaudzis, bet naudas un kredītu politika ir gandrīz izsmēlusi savu potenciālu un pasākumu arsenālu", SVF aicināja Vāciju un Nīderlandi sniegt "sinhronu fiskālo atbildi" un palielināt aizņēmumu apjomu.

SVF cer, ka investori izvedīs līdzekļus no nedrošiem vērtspapīriem un ieguldīs tos ekonomiski stabilu valstu obligācijās, "vienlaikus stimulējot ekonomisko izaugsmi un mazinot līdzsvara trūkumu". Taču Berlīne nesteidz sekot fonda padomiem un audzēt parādus – patlaban tam ir ļoti nepiemērots periods.

Vājais posms

Pirmkārt, Vācija gatavojas recesijai un krasam ražošanas kritumam. Eiropas Komisija vērtē, ka labākajā gadījumā Vācijas ekonomiku gaida "slāpēts pieaugums" līdz 2021. gadam. Pie tam nopietnas problēmas radīsies ražošanas sektorā.

Pamestā slimnīca Mežaparkā
© Sputnik / Робертс Вицупс

Korporācija Rheinmetall jau samazinājusi produkcijas ražošanas prognozi 2020. gadam, atsaucoties uz kritumu pasaules autorūpniecībā. Siemens paziņoja, ka "vājums rūpniecisko iekārtu ražošanā novedīs pie biznesa apjomu samazināšanās nākamgad", bet Volkswagen finanšu direktors brīdināja, ka Vācijas rūpniecību gaida divi grūti gadi.

Otrkārt, Vācijas ekonomikas pamatos tikšķ pamatīga mīna – Deutsche Bank. Trešā kvartāla nogalē DB atskaitījās par tīrajiem zaudējumiem 832 miljonu eiro apmērā (pērn bija peļņa 229 miljonu eiro apmērā).

"Deutsche Bank zaudē naudu absolūti neiedomājamā tempā, - savā blogā stāsta amerikāņu finanšu analītiķis Maikls Snaiders. – Ja saskaitīsim zaudējumus par 2019. gada otro un trešo kvartālu, iznāks gandrīz četri miljardi eiro. Pat ja visi bankas darbinieki sešus mēnešus tikai mestu tualetes podā dolāru banknotes, nebūtu iespējams zaudēt tādu naudu."

Snaiders ir pārliecināts: šodien lielākā banka Vācijā – tas ir "zombijs, kurš gāžas nost no kājām, līdz kāds beidzot atbrīvos to no ciešanām". Pie tam viņš uzskata, ka Deutsche Bank bankrots pasaules finanšu sistēmai nesīs daudz lielāku katastrofu, nekā Lehman Brothers krahs 2008. gadā.

"Vācija ir līme, kas sastiprina ES, un gadījumā, ja sabruks banka šīs valsts finanšu sistēmas pašā sirdī, "domino kauliņi" sāks brukt ļoti ātri, - viņš norādīja. – Rezultātā iestāsies asa visas Eiropas Savienības krīze."

Vērtējumam piekrīt arī pazīstamais amerikāņu investors, miljardieris Džims Rodžers: "Ja sabruks Deutsche Bank, ES sairs, jo Vācija vairs nespēs un nevēlēsies atbalstīt Eiropas Savienību. Daudzām bankām Eiropā ir problēmas, taču Deutsche Bank bankrots – tās būs beigas."

158
Pēc temata
ASV reālais parāds ir 18 reizes lielāks nekā visiem šķita. Kas notiks tagad
"Tirgus bez smadzenēm": Volstrīta parakstījusi nāves spriedumu slānekļa naftas ieguvei ASV
ASV finanšu ministrs paskaidrojis, kur "pazuduši" 1,5 triljoni dolāru skaidrā naudā
Sociālajai aprūpei jāpieliek punkts: ASV dzēsīs valsts parādu uz pensionāru rēķina
Latvija ir sekmīgi pataisīta par Sjerraleoni (turpinājums)
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

30
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

30
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
RT telekanāla automašīnas, foto no arhīva

RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, strādāt pret Krieviju

39
(atjaunots 08:01 11.07.2020)
Kādreiz tieši juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem.

Lietuva aizliedza savā teritorijā piecu RT telekanālu retranslāciju. Tas notika nedēļu pēc analoģiska soļa no Latvijas varasiestāžu puses. Nākamā ir Igaunija, kuras ārlietu ministrs arī neizslēdz šāda lēmuma varbūtību, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Izredzes, ka Tallinai šajā jautājumā būs īpaša pozīcija, nav lielas: tās mazina gan tradicionālā pret Krieviju vērstā "trīs Baltijas tīģeru" vienprātība, gan fakts, ka Igaunijas varasiestādes izrādījušas lielāko aktivitāti un konsekvenci, lai radītu šķēršļus aģentūras Sputnik darbam republikā. Kā zināms, vēlamā rezultāta sasniegšanai viņi sarīkoja atklātu spiedienu uz darbiniekiem ar draudiem par kriminālvajāšanas uzsākšanu.

Taču visinteresantākais visā šajā situācijā ir Viļņas oficiālais lēmuma pamatojums. Tā apgalvo, ka RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs, kurš savukārt iekļauts Rietumu sankciju sarakstā, - tāds ir šķietamais iemesls lēmumam pret "viņa" mediju resursu.

Runa pat nav par to, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai, par ko Lietuvas varasiestādes izpelnījās dzēlīgus komentārus - to autori atgādināja, ka RT vispār nav sakara ar mediju grupas "Rossija segodņa" struktūrām, kuras patiešām vada Dmitrijs Kiseļovs.

Svarīgāks ir tas, ka tas viss jau ir bijis: precīzi nedēļu iepriekš Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskaidroja RT retranslācijas aizliegumu ar to, ka telekanāli "atrodas faktiskā un vienpersoniskā Dmitrija Kiseļova uzraudzībā". Toreiz gan Margarita Simoņana, gan Krievijas ĀM noradīja uz Latvijas oficiālo struktūru neiedomājamo neprofesionālismu.

Tobrīd vēl varēja izskaidrot notikušo ar nejaušību un konkrēto izpildītāju kļūdu: galu galā, neviena sistēma nav pasargāta no diletantiem un halturētājiem. Savukārt valstij šādā situācijā it kā nebūtu glīti atkāpties no saviem paziņojumiem, pat ja to atklāti ir iegāzuši pašu ierēdņi.

Taču situācijas atkārtošanās Lietuvā viennozīmīgi liek noprast: nekādas nejaušas kļūdas nebija. Tā ir apzināta Latvijas un Lietuvas varasiestāžu nostāja, kura iekļaujas principā "arī tas derēs".

Skaidrs, ka RT retranslācijas aizliegums ir politisks lēmums. Bet vai tiešām nevarēja to paskaidrot ar juridiski "tīrāku" motīvu? Protams, ka varēja. Taču šim mērķim atbildīgajām iestādēm nāktos pielikt lielākas pūles, meklēt veidus, kā apiet likumdošanu.

Kādreiz tieši šī īpatnība – juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos – bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem. Tā izskatījās ārkārtīgi pievilcīgi citu politisku sistēmu fonā, kurām nebija tādas patikas ķēpāties ar formālu procedūru ievērošanu.

Taču kopš tā brīža ir pagājis daudz laika. RT retranslācijas aizlieguma jautājumā Baltijas republikas rīkojas pēc daudz spēcīgāku lielvalstu shēmas.

Savulaik amerikāņiem mēģene ar nezināmas izcelsmes pulveri aizstāja nepieciešamību meklēt patiesus apstākļus, ar kuriem varētu pamatot iebrukumu Irākā. Briti sarīkoja grandiozu šovu ar Skripaļu saindēšanu, un viņus nemaz nemulsina jebkurai vērīgai acij acīmredzamas pretrunas šajā lietā. Nīderlande, kurai taisnīgā tiesa reiz bija nacionālais simbols, tiesvedībā MH17 lietā tā sagrozīja likumus, ka vairs pat brīnīties nav spēka.

Šādu piemēru – ne tikai attiecībā pret Krieviju, bet arī pret Ķīnu, Irānu, Venecuēlu un citām "atstumtajām valstīm" – ir kļuvis tik daudz, ka tie sen jau ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Šādā fonā absolūti organiski izskatās Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pozīcija situācijā ar RT retranslācijas aizliegumu: kādēļ pūlēties, ja oficiālās versijas vietā var iesmērēt acīmredzamas muļķības?

Te pat ir savdabīga loģika: Krievijai naidīgi noskaņotu auditoriju apmierinās skaidrojums par "RT kontrolējošo Kiseļovu" (līdzīgi kā par "Skripaļu saindējušo Putinu" vai "virs Donbasa Boeing notriekušo Kremli"), savukārt Krievijas un tai simpatizējošo spēku labad Rietumi vairs neredz jēgu tērēt resursus, - acīmredzot, uzskata par bezjēdzīgiem centienus mainīt viņu domas un pārvilināt savā pusē.

Sākotnēji šī (atklāti nekvalitatīvā) pieeja parādījās Rietumu informācijas, politiskā, ideoloģiskā un pat morālā monopola dēļ. Tādēļ vienā jaukā brīdī Rietumi vairs neuzskatīja par nepieciešamu rūpīgi un profesionāli izstrādāt savu politiku – gan kopumā, gan attiecībā pret konkurentiem. Rezultātā paši nepamanīja, kā šo monopolu zaudēja, tostarp arī vienaldzības un savas pašpārliecības dēļ. Sak, gan jau arī tā būs labi.

Taču tagad situācija ir mainījusies. Tie paši spēki vairs neuzskata par vajadzīgu strādāt kvalitatīvi un kvalificēti tāpēc vien, ka savējie iztiks, bet pretinieku tik un tā nepārliecināsi.

Pārsteidzošākais ir tas, ka viņi patiešām domā (un jaunākie baltiešu lēmumi par RT to apliecina): tāda profesionāla, jeb, pareizāk sakot, ārkārtīgi neprofesionāla pieeja veicinās viņu ideoloģisko un ģeopolitisko uzvaru pār Krieviju.

39
Tagi:
vārda brīvība, Baltija, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Latvijā aizliedz kanālu RT

SPKC pievieno vēl vienu valsti, no kuras ierodoties jāievēro pašizolācija

0
(atjaunots 09:46 12.07.2020)
Situācija ar Covid-19 gadījumu skaita izaugsmi pasaulē pastāvīgi mainās, tādēļ Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri atjaunina "sarkano" valstu sarakstu, pēc kuru apmeklēšanas jāpavada divas nedēļas pašizolācijā.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Sakarā ar Covid-19 saslimstības izaugsmi atsevišķos reģionos, valstu saraksts, pēc kuru apmeklēšanas nāksies ievērot divu nedēļu pašizolāciju, mainās. Šonedēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) paplašināja sarakstu, iekļaujot tajā vēl vienu valsti, raksta Press.lv.

Tagad pēc Horvātijas apmeklēšanas tūristiem nāksies pavadīt divas nedēļas pašizolācijā, ziņo SPKC.

Toties kopš piektdienas, 10. jūlija, no saraksta tika izslēgtas Monako un Lielbritānija.

​Pašlaik saslimstība Latvijā sastāda 2,3 gadījumus uz 100 tūkstošiem cilvēku. Pēdējās dienās valstī vērojams jaunu Covid-19 gadījumu uzliesmojums. Netiek izslēgts arī pasākumu pastiprināšana, kas ir saistīti ar vīrusa izplatības ierobežošanu.

Atgādināsim, ka SPKC un Veselības ministrija joprojām neiesaka bez vajadzības izbraukt ārpus Latvijas robežām, jo epidemioloģiskā situācija pastāvīgi mainās.

Pirmajā vietā ES un EEZ valstu vidū joprojām ir Zviedrija – tur ir atzīmēti 103,4 Covid-19 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Otrajā vietā iet Luksemburga ar 90,7 gadījumiem uz 100 tūkstošiem cilvēku, trešajā vietā Portugāle – 47,7 gadījumi uz 100 tūkstošiem.

0
Tagi:
karantīna, koronavīruss, SPKC
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Latvijā 8 jauni Covid-19 gadījumi: SPKC meklē autobusa Liepāja-Rīga pasažierus