После совместного фотографирования глав делегаций участников заседания Совета глав правительств СНГ

"Pēcpadomju Sadraudzība 2020": jauns starts vai paliatīvais režīms?

67
(atjaunots 13:40 19.12.2019)
Padomju Savienības straujais sabrukums vēl ilgi paliks atmiņā, tāpat kā Otrā pasaules kara notikumi. Kā zināms, republiku faktiskā atdalīšanās notika kompleksas krīzes rezultātā.

Pirmajos pēcpadomju gados vēl saglabājās cerība reformē "Lielo Savienību" ar jauniem kolektīvās suverenitātes principiem. Šī iemesla dēļ NVS tika traktēta kā integrācijas mēģinājums, stāsta Aleksandrs Karavajevs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta zinātniskais līdzstrādnieks.

Kā tas sākās

1990.-1991.gadu galvenā ekonomiskā problēma bija valūtas fondu trūkums: PSRS budžeta deficīts 1989.gadā sasniedza 10% no IKP. Problēmas sagādāja arī nopietnais Pasaules Bankas un G7 valstu īstermiņa kredītu parāda pieaugums, kas apauga ar jauniem aizņēmumiem.

Radās padomju ekonomikas uzņēmumu administratīvi saimniecisko sakaru paralīze: desmitiem rūpnīcu bija atkarīgas no piegādātāju ķēdītes citās republikās.

Stratēģiskās plānošanas institūta direktors, politikas zinātņu doktors, profesors Aleksandrs Gusevs
© Sputnik / Владимир Трефилов

Paplašinājās arī 70.gados neatrisinātās problēmas: patēriņa preču, it īpaši sadzīves tehnikas deficīts, lauksaimniecības attīstības grūtības (atkarība no vērienīga pārtikas produktu un labības importa) utt.

NVS radās kā iespēja attālināties no šīm problēmām, "atteikties" no tām, taču saglabāt Padomju Savienības neapstrīdamās priekšrocības. Tāds bija apvienības ideālisms un paradokss.

Republikas ieguva politisko suverenitāti un iespējas īstenot savu valūtas un eksporta politiku, ieguva no Maskavas neatkarīgus valsts budžeta aizpildīšanas kanālus. Tomēr ātri noskaidrojās, ka bijušās Savienības grūtības nekur nav pazudušas. Vēl vairāk, dažos reģionos, piemēram, Centrālāzijā un Dienvidkaukāzā tās pat padziļinājās.

Vienlaikus Maskavas "pārvaldes centra" vakuumu aizpildīja ārējie spēku centri. No vienas puses, vēlme piesaistīt Rietumus un citus attīstītus donorus jaunajām nacionālajām elitēm deva iespēju rast attīstības impulsus, no otras – parādījās risks drošības plaknē. Tāpat kā šodien, stabilitāte tika vērtēta politiskajā dimensijā. Tāpēc bija acīmredzams, cik nozīmīga ir NVS – klubs, kas spēj izstrādāt reģionālās stabilizācijas scenārijus.

Nākotnes integrācijas vietne

NVS pastāvēšanas pirmos 10 gadus var vērtēt kā mantoto problēmu audita un jauno iespēju kalkulācijas periodu. Maskava zaudēja obligāti pildāmo kolektīvo lēmumu pieņemšanas monopolu un necentās demonstrēt savas iespējas. 2001.gadā NVS izskatījās kā integrācijas ziņā irdens formāts, drīzāk – stimuls vājajām, grūti pārvaldāmām, parādos un dažādos deficītos iestigušām valstīm.

Tomēr laiks pierādīja: taisnība bija tiem novērotājiem un politiķiem, kuri ticēja NVS kā mēģinājumam veidot platformu, kurā iespējams fiksēt atlikušos sakarus nākotnes integrācijas projektam.

Tagad, uz 2020.gadu sliekšņa, varam atsaukt atmiņā, ka četras EES pasludinātās brīvības bija liktas jau NVS līgumu pamatos:

– pilsoņu bezvīzu pārvietošanās brīvība (tas nozīmē uzņēmējdarbības un darba aktivitāti);

– kapitālu pārvietošanās brīvība divpusējo līgumu ietvaros par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas un līgumiem par investīciju aizsardzību;

– brīvās tirdzniecības zona eksporta un importa operācijām;

– vienots transporta infrastruktūras komplekss, ko atbalsta transporta un loģistiskas kompāniju mijiedarbība (dzelzceļa, aviācijas un autotransports).

No NVS viedokļa Krievija vēl joprojām ir galvenais agrārās produkcijas noieta un darba tirgus. Savukārt NVS Krievijas acīs ir galvenais gatavo rūpniecības preču – automašīnu, iekārtu, būvmateriālu, ķīmiskās produkcijas un daudzu citu preču eksporta reģions.

Ārējais fons un sarkanās līnijas

No 2001. līdz 2011. gadam būtiski mainījās NVS valstu mijiedarbības ārējais fons. Pastiprinās globālo spēlētāju klātbūtne: Centrālajā Āzijā parādījās Ķīna, pieauga Eiropas Savienības ietekme uz NVS valstu rietumu grupu un Dienvidkaukāzu ar "Austrumu partnerības" starpniecību, un, visbeidzot, NATO paplašināšanās centieni NVS telpā. Pie tam Krievijai un citām NVS grupas vadošajām valstīm, it īpaši Kazahstānai, Baltkrievijai, Azerbaidžānai un Uzbekistānai radās principiāli jaunas iespējas, spēja pārvaldīt lielu skaitu pienākumu un uzdevumu.

NVS vairs nav "liela un irdena", Krievijai parādījušās daudz plašākas iespējas organizēt komplekso integratīvo kooperāciju.

Sākas jauna kodola izveides process,. Krievija vēl joprojām neuzspiež partneriem stingrus ģeopolitiskās vienotības identifikatorus, piemēram, Abhāzijas un Dienvidosetijas atzīšanu, tomēr nosprauž sarkanās līnijas – nekādas NATO paplašināšanās.

No NVS līdz EES

Pirms pieciem gadiem NVS telpā radās Eirāzijas ekonomiskā savienība (EES). Vienlaikus Maskava piedāvāja koordināciju Eiropas Savienībai - kā neapšaubāmam svarīgam EES partnerim, rietumu civilizācijas līderu struktūrai.

Ievērojami pieaudzis imports no Eiropas uz EES valstīm
© Sputnik / Василий Семашко

Taču piedāvātais rokasspiediens palika bez atbildes. EES neuzskata par līdztiesīgu partneri ar savām, kolektīvajām vitālajām interesēm, un piedāvāja nevis integrēties, bet pastāvēt ES partnerības "priekštelpā" katrai valstij atsevišķi.

Patlaban kādreizējās ekonomiskās robežas ap Krieviju ir gandrīz pilnībā izplūdušas. Sākas jauns poms. Tā ir pilnvērtīga mūsdienīga integrācija sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos.

Šī procesa moduļu algoritmi (NVS vienošanās EES grupa, vienošanās par brīvās tirdzniecības zonām ar EES) ļauj veidot dažādas orbītas un piesaistīt partnerus dažādā attālumā, ar būtiski atšķirīgiem parametriem – no Serbijas līdz Ēģiptei un Vjetnamai. Tas izdevīgi atšķiras no situācijas 90.gadu sākumā. Pie tam digitālās ekonomikas apstākļos izdevies saglabāt dažādu tirgu orientāciju un priekšrocības.

Acīmredzams, ka NVS nevar iekļauties EES automātiski. NVS brīvās tirdzniecības zonas formāts saglabāsies, kamēr tas būs vajadzīgs Krievijas partneriem, it īpaši Uzbekistānai, kas pērn ieņēma Sadraudzības priekšsēdētāja posteni, un Azerbaidžānai, kas pieturas pie nepievienošanās politikas, pie tam audzējot sakarus ar EES kodolu.

Tuvākajā laikā EES tiks izstrādāta opciju sistēma, kas ļauj uzņēmējam no Savienības vai BTZ loceklim maksimāli ātri atrast partnerus apvienoto eksporta centru datu bāzēs; saņemt nepieciešamo kredītu atbalstu no infrastruktūras bankām; organizēt ērtu loģistiku (piegāde un noliktavu pakalpojumi), veikt maksājumus nacionālajās valūtās.

Tādu sistēmu plānots radīt līdz 2024.gadam. Līdz tam laikam darbu sāks vai gandrīz gatavs būs:

- kopējais elektroenerģētikas un mobilo sakaru tirgus;

- pieaugs projektu finansējums no Eiropas-Āzijas attīstības bankas un Krievijas infrastruktūras bankām;

- pieaugs tirdzniecība rubļos;

- pieaugs iekšējās kooperācijas projektu skaits;

- darbu sāks kopīgā pensiju sistēma.

Neapšaubāmi tas padarīs EES pievilcīgāku kā efektīvu integrācijas projektu, NVS mantinieku, kas pārvarējis pēcpadomju inerci.

67
Pēc temata
Latvija atzinusi, ka zaudē Krievijas tranzītu
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

21
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

21
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

43
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

43
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Табличка на здании Латвийской Генеральной прокуратуры

Stukāns: Rebenoka slepkavība liks aizdomāties par algu celšanu IeM

0
(atjaunots 12:12 22.09.2020)
IeM sistēmas augstākajām amatpersonām skaļā slepkavība kļuvusi par iemeslu atgādināt par pārāk zemajām izmeklētāju algām.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība liks politiķiem ķerties klāt IeM sistēmas darbinieku algas palielināšanas jautājumiem, paziņoja telekanāla RigaTV24 raidījuma "Kārtības Rullis" ēterā Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Pāvels Rebenoks tika nogalināts savās mājās aizritējušajās brīvdienās. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, slepkavību pastrādājuši trīs vīrieši, kuri piedevām nozaga dārglietas un dārgu pulksteņu kolekciju, taču Valsts policijā izskata arī slepkavības versiju, kas saistīta ar nelaiķa profesionālo darbu.

Pēc Stukāna domām, šai skaļajai lietai ir jāatgādina politiķiem, ka noziegumu atklāšanu ir grūti panākt, nepaaugstinot algas izmeklētājiem.

​"Pāvela Rebenoka slepkavība liks politiķiem aizdomāties par iekšējo drošību, kurai netika pievērsta pienācīga uzmanība. Ja izmeklēšana ir neefektīva, noziedzība paļaujas uz to, ka noziegums netiks atklāta," norādīja viņš.

Pēc Stukāna sacītā, iepriekšējā izmeklētāju paaudze zemo algu dēļ ir aizgājusi, savukārt jauniem, mācības tikko beigušajiem izmeklētājiem pretī stājas pieredzējuši advokāti, kas rada zaudējumu valsts tiesību sistēmai.

"Izmeklēšanas nodaļā sēž 10 meitenes, kurām paredzēts izmeklēt vairāk nekā 100 procesus miljonu un miljardu vērtībā. Šīs meitenes pavisam nesen mācījās koledžā vai vēl mācās, bet viņām pretī stājas pieredzējuši juristi! Vai tad tā nav apzināta kaitēšana valstij?" vaicā ģenerālprokurors Stukāns.

Iepriekš iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, un paziņoja, ka šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi. Citādi Latvijā atgriezīsies 90. gadu noziedzīgās metodes.

0
Tagi:
IeM
Pēc temata
Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību
Pāvela Rebenoka slepkavas runāja krieviski un nozaga dārgus pulksteņus