После совместного фотографирования глав делегаций участников заседания Совета глав правительств СНГ

"Pēcpadomju Sadraudzība 2020": jauns starts vai paliatīvais režīms?

65
(atjaunots 13:40 19.12.2019)
Padomju Savienības straujais sabrukums vēl ilgi paliks atmiņā, tāpat kā Otrā pasaules kara notikumi. Kā zināms, republiku faktiskā atdalīšanās notika kompleksas krīzes rezultātā.

Pirmajos pēcpadomju gados vēl saglabājās cerība reformē "Lielo Savienību" ar jauniem kolektīvās suverenitātes principiem. Šī iemesla dēļ NVS tika traktēta kā integrācijas mēģinājums, stāsta Aleksandrs Karavajevs, Krievijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta zinātniskais līdzstrādnieks.

Kā tas sākās

1990.-1991.gadu galvenā ekonomiskā problēma bija valūtas fondu trūkums: PSRS budžeta deficīts 1989.gadā sasniedza 10% no IKP. Problēmas sagādāja arī nopietnais Pasaules Bankas un G7 valstu īstermiņa kredītu parāda pieaugums, kas apauga ar jauniem aizņēmumiem.

Radās padomju ekonomikas uzņēmumu administratīvi saimniecisko sakaru paralīze: desmitiem rūpnīcu bija atkarīgas no piegādātāju ķēdītes citās republikās.

Stratēģiskās plānošanas institūta direktors, politikas zinātņu doktors, profesors Aleksandrs Gusevs
© Sputnik / Владимир Трефилов

Paplašinājās arī 70.gados neatrisinātās problēmas: patēriņa preču, it īpaši sadzīves tehnikas deficīts, lauksaimniecības attīstības grūtības (atkarība no vērienīga pārtikas produktu un labības importa) utt.

NVS radās kā iespēja attālināties no šīm problēmām, "atteikties" no tām, taču saglabāt Padomju Savienības neapstrīdamās priekšrocības. Tāds bija apvienības ideālisms un paradokss.

Republikas ieguva politisko suverenitāti un iespējas īstenot savu valūtas un eksporta politiku, ieguva no Maskavas neatkarīgus valsts budžeta aizpildīšanas kanālus. Tomēr ātri noskaidrojās, ka bijušās Savienības grūtības nekur nav pazudušas. Vēl vairāk, dažos reģionos, piemēram, Centrālāzijā un Dienvidkaukāzā tās pat padziļinājās.

Vienlaikus Maskavas "pārvaldes centra" vakuumu aizpildīja ārējie spēku centri. No vienas puses, vēlme piesaistīt Rietumus un citus attīstītus donorus jaunajām nacionālajām elitēm deva iespēju rast attīstības impulsus, no otras – parādījās risks drošības plaknē. Tāpat kā šodien, stabilitāte tika vērtēta politiskajā dimensijā. Tāpēc bija acīmredzams, cik nozīmīga ir NVS – klubs, kas spēj izstrādāt reģionālās stabilizācijas scenārijus.

Nākotnes integrācijas vietne

NVS pastāvēšanas pirmos 10 gadus var vērtēt kā mantoto problēmu audita un jauno iespēju kalkulācijas periodu. Maskava zaudēja obligāti pildāmo kolektīvo lēmumu pieņemšanas monopolu un necentās demonstrēt savas iespējas. 2001.gadā NVS izskatījās kā integrācijas ziņā irdens formāts, drīzāk – stimuls vājajām, grūti pārvaldāmām, parādos un dažādos deficītos iestigušām valstīm.

Tomēr laiks pierādīja: taisnība bija tiem novērotājiem un politiķiem, kuri ticēja NVS kā mēģinājumam veidot platformu, kurā iespējams fiksēt atlikušos sakarus nākotnes integrācijas projektam.

Tagad, uz 2020.gadu sliekšņa, varam atsaukt atmiņā, ka četras EES pasludinātās brīvības bija liktas jau NVS līgumu pamatos:

– pilsoņu bezvīzu pārvietošanās brīvība (tas nozīmē uzņēmējdarbības un darba aktivitāti);

– kapitālu pārvietošanās brīvība divpusējo līgumu ietvaros par izvairīšanos no dubultās nodokļu aplikšanas un līgumiem par investīciju aizsardzību;

– brīvās tirdzniecības zona eksporta un importa operācijām;

– vienots transporta infrastruktūras komplekss, ko atbalsta transporta un loģistiskas kompāniju mijiedarbība (dzelzceļa, aviācijas un autotransports).

No NVS viedokļa Krievija vēl joprojām ir galvenais agrārās produkcijas noieta un darba tirgus. Savukārt NVS Krievijas acīs ir galvenais gatavo rūpniecības preču – automašīnu, iekārtu, būvmateriālu, ķīmiskās produkcijas un daudzu citu preču eksporta reģions.

Ārējais fons un sarkanās līnijas

No 2001. līdz 2011. gadam būtiski mainījās NVS valstu mijiedarbības ārējais fons. Pastiprinās globālo spēlētāju klātbūtne: Centrālajā Āzijā parādījās Ķīna, pieauga Eiropas Savienības ietekme uz NVS valstu rietumu grupu un Dienvidkaukāzu ar "Austrumu partnerības" starpniecību, un, visbeidzot, NATO paplašināšanās centieni NVS telpā. Pie tam Krievijai un citām NVS grupas vadošajām valstīm, it īpaši Kazahstānai, Baltkrievijai, Azerbaidžānai un Uzbekistānai radās principiāli jaunas iespējas, spēja pārvaldīt lielu skaitu pienākumu un uzdevumu.

NVS vairs nav "liela un irdena", Krievijai parādījušās daudz plašākas iespējas organizēt komplekso integratīvo kooperāciju.

Sākas jauna kodola izveides process,. Krievija vēl joprojām neuzspiež partneriem stingrus ģeopolitiskās vienotības identifikatorus, piemēram, Abhāzijas un Dienvidosetijas atzīšanu, tomēr nosprauž sarkanās līnijas – nekādas NATO paplašināšanās.

No NVS līdz EES

Pirms pieciem gadiem NVS telpā radās Eirāzijas ekonomiskā savienība (EES). Vienlaikus Maskava piedāvāja koordināciju Eiropas Savienībai - kā neapšaubāmam svarīgam EES partnerim, rietumu civilizācijas līderu struktūrai.

Ievērojami pieaudzis imports no Eiropas uz EES valstīm
© Sputnik / Василий Семашко

Taču piedāvātais rokasspiediens palika bez atbildes. EES neuzskata par līdztiesīgu partneri ar savām, kolektīvajām vitālajām interesēm, un piedāvāja nevis integrēties, bet pastāvēt ES partnerības "priekštelpā" katrai valstij atsevišķi.

Patlaban kādreizējās ekonomiskās robežas ap Krieviju ir gandrīz pilnībā izplūdušas. Sākas jauns poms. Tā ir pilnvērtīga mūsdienīga integrācija sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos.

Šī procesa moduļu algoritmi (NVS vienošanās EES grupa, vienošanās par brīvās tirdzniecības zonām ar EES) ļauj veidot dažādas orbītas un piesaistīt partnerus dažādā attālumā, ar būtiski atšķirīgiem parametriem – no Serbijas līdz Ēģiptei un Vjetnamai. Tas izdevīgi atšķiras no situācijas 90.gadu sākumā. Pie tam digitālās ekonomikas apstākļos izdevies saglabāt dažādu tirgu orientāciju un priekšrocības.

Acīmredzams, ka NVS nevar iekļauties EES automātiski. NVS brīvās tirdzniecības zonas formāts saglabāsies, kamēr tas būs vajadzīgs Krievijas partneriem, it īpaši Uzbekistānai, kas pērn ieņēma Sadraudzības priekšsēdētāja posteni, un Azerbaidžānai, kas pieturas pie nepievienošanās politikas, pie tam audzējot sakarus ar EES kodolu.

Tuvākajā laikā EES tiks izstrādāta opciju sistēma, kas ļauj uzņēmējam no Savienības vai BTZ loceklim maksimāli ātri atrast partnerus apvienoto eksporta centru datu bāzēs; saņemt nepieciešamo kredītu atbalstu no infrastruktūras bankām; organizēt ērtu loģistiku (piegāde un noliktavu pakalpojumi), veikt maksājumus nacionālajās valūtās.

Tādu sistēmu plānots radīt līdz 2024.gadam. Līdz tam laikam darbu sāks vai gandrīz gatavs būs:

- kopējais elektroenerģētikas un mobilo sakaru tirgus;

- pieaugs projektu finansējums no Eiropas-Āzijas attīstības bankas un Krievijas infrastruktūras bankām;

- pieaugs tirdzniecība rubļos;

- pieaugs iekšējās kooperācijas projektu skaits;

- darbu sāks kopīgā pensiju sistēma.

Neapšaubāmi tas padarīs EES pievilcīgāku kā efektīvu integrācijas projektu, NVS mantinieku, kas pārvarējis pēcpadomju inerci.

65
Pēc temata
Latvija atzinusi, ka zaudē Krievijas tranzītu
Vislatvijas vecāku sapulce, foto no arhīva

"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas

7
(atjaunots 13:04 06.06.2020)
Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām.

Nesen es vērsos Ģenerālprokuratūrā – cenšos panākt naudas kompensācijas izmaksu par nodarīto kaitējumu. Runa ir par skandalozo "vecāku lietu", ko Valsts drošības dienests (toreizējā Drošības policija) ierosināja 2018. gada aprīlī. Īsumā atgādināšu svarīgākos faktus.

Astoņi aizdomās turamie un maskoti vīri

2018. gada 31. martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, ko organizēja Krievu skolu aizsardzības štābs. Aptuveni tūkstoš cilvēki sapulcējās, lai apspriestu metodes cīņā par krievu izglītības saglabāšanu.

18. aprīlī Drošības policija ierosināja kriminālprocesu pret astoņiem sapulces dalībniekiem, tostarp – pret Latvijas Krievu savienības līderi Tatjanu Ždanoku, publicistu Aleksandru Gapoņenko un mani. Vēlāk aizdomās turamo sarakstā bija iekļauts arī politiskais aktīvists Iļja Kozirevs.

Uzvaras dienas priekšvakarā, 8. maijā netālu no mājām mani aizturēja DP darbinieki. Aizturēja rupji, pielietoja spēku: trīs maskoti vīri mani nogāza uz ietves, pēc tam iemeta mikroautobusā.

Divas nedēļas pavadīju Rīgas Centrālcietumā. Pēc tam tiesa mainīja drošības līdzekli pret policijas kontroli un aizliedza pamest valsti. Veselu gadu mani naktīs apciemoja policija, pārbaudot, vai esmu mājās. Nevarēju tikties un sazināties ar saviem domubiedriem.

Man tika piešķirts aizdomās turamā statuss sakarā ar trim Krimināllikuma pantiem: darbība pret Latviju, nacionālā naida kurināšana un masu nekārtību organizācija. Līdztekus uzrunai vecāku sapulcē lietā bija iekļauta vēl viena epizode: piedalījos gājienā krievu skolu aizsardzībai ar plakātu "Katram rusofobam – kārtīgu zārku!"

2020. gada aprīlī lieta pret visiem aizdomās turamajiem bija slēgta – nebija nozieguma sastāva.

Kompensācijai par cietumā pavadīto laiku un citām man sagādātajām nepatikšanām vēlos no valsts saņemt pieticīgu četrciparu summu.

Reiz es jau saņēmu kompensāciju: kad tiesa mani attaisnoja lietā par sprāgstvielu glabāšanu. Toreiz mana prasība bija simboliska – 1 lats. Es to saņēmu, izurbu monētā caurumu un nēsāju ķēdītē kā trofeju. Paskatīsimies, kā klāsies šoreiz.

Izmeklēšana apzināti vilkta garumā

Sputnik Latvija jau vairākkārt rakstījis par "vecāku lietu". Tagad gribu pievērst uzmanību dažiem, manuprāt, būtiskiem aspektiem.

Policijas izmeklēšana ilga divus gadus. Vārds "izmeklēšana" jāliek pēdiņās, jo, pēc būtības, nekā izmeklējama nebija. Visu aizdomās turamo iedomāto noziegumu veidoja tas, ko viņi teikuši vai rakstījuši. Pie tam darījuši to atklāti un paši visu publiskojuši.

Izmeklētāja uzdevums bija ārkārtīgi vienkāršs: nopratināt aizdomās turamos un lieciniekus, nosūtīt materiālus ekspertīzei. Sertificēts eksperts noteiks, vai teiktie un rakstītie vārdi kurina etnisko naidu, aicina uz vardarbību, apdraud valsts svētos pamatus.

Ja kurina, aicina un apdraud, lieta tiek nodota prokuratūrai. Ja nekas krimināls vārdos nav atrasts, lieta ir jāslēdz. Augstākais – darbs diviem vai trim mēnešiem. Taču izmeklēšana ilga divus gadus.

Likums aizliedz man izpaust lietas materiālus, taču varu droši pieņemt, ka nekāda izmeklēšana divus gadus nenotika. Izmeklēšana tika vilkta garumā apzināti. Mērķis – pēc iespējas ilgāk ierobežot aizdomās turamo politisko un pilsonisko aktivitāti.

Manuprāt, tas ir pirmais šāda veida gadījums politiskās vajāšanas vēsturē Latvijā. VDD apgūst jaunas "mīkstas" metodes citādi domājošo apspiešanai.

Pārbaudīts, mīnu nav

No otras puses, krimināllietas slēgšana nozīmē: viss, kas tika inkriminēts mums, aizdomās turamajiem, nav noziegums. Mūsu izteikumos mēs izgājām ārpus Latvijā pieņemtā politkorektuma rāmjiem, taču nepārkāpām likumu. Iļja Kozirevs jau publicēja savā lapā Facebook savus izteikumus, ko tagad, pēc lietas slēgšanas, var apzieģelēt "Pārbaudīts, mīnu nav".

Skaidrs, ka runa nav par atsevišķiem izteikumiem, bet gan par politiskās retorikas kopējo toni. Lielākā daļa krievu politiķu un publicistu Latvijā brīvprātīgi iekaluši sevi novecojušā padomju internacionālisma važās, kas tagad vairs nedarbojas. No tādām važām ir jāatbrīvojas. Noskaidrojies, ka likums to pieļauj.

Politkorektā retorika, kas baidās pat pieminēt vārdu "latvietis" vai "latvisks" negatīvā kontekstā, veido krievu iedzīvotājiem nepareizu pašreizējās realitātes uztveri, tātad viņi nepareizi uztver arī nākotni, ko viņiem gatavo latviešu nacionālisti (Latvijas valdošie politiķi ir nacionālisti, visi kā viens).

Latvijā nepastāv konflikts starp labo tautu un slikto valdību. Latvijā plosās konflikts starp latviešu un krievu nacionālajām kopienām. Tā pamatā ir nevis emocijas, bet gan antagoniskas valsts koncepcijas. Latvieši vēlas dzīvot mononacionālā latviskā Latvijā, mēs – divkopienu valstī, kas ievērotu mūsu tiesības uz dzimto valodu un kultūru.

Kompromiss ir iespējams, taču latvieši, jūtot mūsu inteliģento piekāpību, necenšas pie tā nonākt. Tikai tad, ja ieņemsim stingru pozīciju, viņi varētu sākt dialogu.

7
Tagi:
krievu skolas, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Karajevs apgāzis nacionālistu iemīļoto mītu par krievvalodīgajiem Latvijā
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Sojas ražas novākšana, foto no arhīva

Ķīnas graujošais trieciens globālajā ekonomiskajā karā

54
(atjaunots 14:48 05.06.2020)
Iespējams, ASV prezidents būs spiests novērsties no degošajām pilsētām un atteikties no kareivīgajiem ieteikumiem masu nekārtību dalībniekiem.

Mediji informē, ka Pekina nolēmusi izmantot gadījumu un atgādināt, ka Savienoto Valstu un Ķīnas tirdzniecības kara frontēs iestājies vien trausls pamiers un pašā Trampam neizdevīgākajā brīdī karš var atsākties ar jaunu spēku. Aģentūra Bloomberg un virkne Āzijas mediju, arī Honkongas izdevums South China Morning Post vēsta, ka Ķīnas valsts kompānijām it kā esot dots rīkojums pārtraukt lauksaimniecības produkcijas importu no ASV, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Šis solis, ja tas patiešām ir sperts, it tiešs (un, atklāti sakot, gana rupjš) tā saucamās pirmās pārrunu fāzes laikā panāktās vienošanās pārkāpums, kas noslēgta, lai pieliktu punktu ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Īpašu simbolisku nozīmi tam piešķirt fakts, ka tas nav vienkāršs tehnisks līgums kaut kādā atsevišķā tirdznieciskā jautājumā, - tas ir valstu vadītāju līmenī nostiprināts lēmums.

No Trampa viedokļa, tas ir svarīgs politiskais jautājums, kam ir gan ārpolitiskais, gan iekšpolitiskais aspekts. Pirmkārt, fermeri un "lauksaimniecības" štatu iedzīvotāji ir ASV tagadējā prezidenta pamata elektorāts, bet rudenī ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas. Tramps nevar atļauties kļūt par politiķi, kurš pievīlis savus uzticamākos vēlētājus, turklāt valstī ir papilnam citu problēmu ekonomikā, no epidemioloģiskās situācijas un rasu problēmu viedokļa. Solītā eksporta un gaidāmo finanšu ieņēmumu izgāšanās nozīmē politisku un imidža katastrofu.

Vēl svarīgāks iekšpolitiskais apsvērums – pats "pirmās fāzes darījums" ir galvenais un patiesībā arī vienīgais Republikāņu administrācijas triumfs Ķīnas frontē. Amerikāņu uzņēmēji un daļēji arī eksperti ņem vērā vecus un pragmatiskus principus, analizējot konkrētu ārpolitisko soļu panākumus, tas ir, viņus īpaši neinteresē domājamie zaudējumi miljardiem, desmitiem miljardu vai simtiem miljardu dolāru apmērā, kas nodarīti amerikāņu pretiniekiem, - vispirms viņus uztrauc jautājums, kādu naudu uz šī rēķina varēs nopelnīt amerikāņu kompānijas vai ASV Finanšu ministrija. Konkrēts piemērs: Irākā iznīcināto tanku skaits šajā pasaules ainā nevienu neinteresē salīdzinājumā ar sagrābtajās atradnēs izsūknēto naftas barelu skaitu. Šajā ziņā Trampam radās milzu grūtības: tirdzniecības karš ar Ķīnu, kas paredz tarifus un sankcijas, ir sagādājis ekonomiskos zaudējumus gan Ķīnai, gan – zināmā mērā – arī amerikāņu biznesam, toties ar papildu peļņu jautājums nav viennozīmīgs.

"Pirmās fāzes darījums" deva amerikāņu prezidentam iespēju parādīt uzņēmējiem un visiem, kuri iebilst pret ekonomisko sakaru saraušanu ar Ķīnu, ka neatkarīgi no negatīvajām sekām "Trampa metode" (tas ir, draudi, šantāža, tarifi, pārrunas, glaimi, pēc tam atkal šantāža utt.) tomēr darbojas.

ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

"Darījuma" kritiķi pamatoti atzīmēja, ka patiesībā Ķīna nekur nav piekāpusies, vienkārši piekritusi pirkt ASV to, ko tā jau iepriekš pirka pasaules tirgos, tātad patiesībā Tramps, kurš panāca amerikāņu sojas iegādes apjomus, nevis "uzvarēja" Pekinu (lai ko apgalvotu viņa piekritēji), bet gan vērsās pret sojas eksportētājiem no Brazīlijas, tas arī viss. Taču grāmatveža skatījumā ASV prezidenta viedoklis izskatījās tīri labi: pirms "tirdzniecības kara" Ķīna pirka mazāk, pēc tās sākuma iegādājās vairāk, tātad (saskaņā ar amerikāņu tipisko loģiku) prezidents, kurš panācis peļņas pieaugumu, ir malacis un labs stratēģis. Tagad Pekina pamazītiņām velk nost Trampam no galvas lauru vainagu, ko viņš saņēma kā amerikāņu sojas un citu lauksaimniecības produktu eksporta labākais menedžeris.

Tas paveikts neoficiāli, tomēr, no pasaules mediju viedokļa, spēks jau ir nodemonstrēts.

South China Morning Post uzsvēra: "Valsts treideriem Cofco un Sinograin pavēlēts apturēt iepirkumus, pastāstīja viens no avotiem, kuri lūdza nesaukt viņus vārdā. Viens no viņiem atklāja, ka pircēji Ķīnā atcēluši arī nenoteiktu cūkgaļas pasūtījumu skaitu ASV. Savukārt cits avots vēsta, ka privātajām kompānijām nav dota pavēle apturēt importu.

Apturēšana ir pēdējā zīme, kas apliecina: abu pasaules lielāko ekonomiku "pirmās fāzes tirdzniecības vienošanās", sasniegta ar tādām grūtībām, tagad ir apdraudēta. Laikā, kad Ķīnas premjerministrs Li Kecans apstiprināja solījumu pildīt janvārī parakstīto vienošanos, spriedze turpināja augt, ņemot vērā (amerikāņu – red.) pretestību Pekinas pūlēm padarīt stingrāku kontroli Honkongā".

Minētā soļa ārpolitiskais signāls ir acīmredzams. Trampam parādīja: ja Savienotās Valstis plāno "sodīt" Ķīnu par separātisma apspiešanu Honkongā, Ķīna vispirms vienkārši demonstratīvi iznīcinās prezidenta galveno sasniegumu ārpolitikā, pie tam nepieciešamības gadījumā to var izdarīt tieši pirms vēlēšanām, lai sagādātu pēc iespējas lielāku politisko kaitējumu. Iespējams, citi Ķīnas partneri tādu soli novērtēs ar sapratni: darījums, vismaz no elementāra veselā saprāta viedokļa, paredzēja zināmu savaldību ekonomisko un finansiālo spiediena instrumentu pielietojumā. Taču pats prezidents, kā arī abu ASV partiju pārstāvji patlaban nepārprotami plāno ieviest sankcijas pret Honkongu, noteikt tarifus Ķīnas preču reeksportam no Honkongas uz ASV, panākt Ķīnas kompāniju izspiešanu no ASV biržām un pat piemērot "individuālas" sankcijas pret Ķīnas finanšu struktūrām.

Tātad, izskatot visus faktorus kopumā, iznāk, ka Ķīna patiesībā demonstrē neticamu savaldību un importa apturēšana ir savdabīgs brīdinājuma šāviens galvā. Tiesa, Pekinai nav ne mazāko izredžu apturēt Trampu. Skaidrs, ka Vašingtonas un Plekinas pamiers tirdzniecības karā bija lemts neveiksmei, tomēr žēl, ka tā noticis ļoti nepiemērotā brīdī no pasaules ekonomikas viedokļa. Mēs pagaidām vēl dzīvojam globalizētā pasaulē. ASV un Ķīnas tirdzniecības karš ietekmēs visu valstu ekonomikas, kam ir saikne ar pasaules tirgiem.

54
Tagi:
karš, ekonomika, ASV, Ķīna
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"