F-16

Cīņa ar ēnu: NATO aktivitātes Baltijā atbalsta poļu iznīcinātāji

60
(atjaunots 11:31 19.12.2019)
Baltijas debesīs parādījušies svaigi spēki – Polijas Gaisa spēku aviācija. Atjaunota arī gaisa telpas patrulēšanas sistēma Baltijas reģionā.

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augošā NATO aktivitāte un militārā infrastuktūra neveicina drošību Baltijas reģionā un liek Krievijai nostiprināt savas aizsardzības iespējas.

15.decembrī Polijas iznīcinātāji pirmo reizi sāka Baltijas valstu un tuvējās Baltijas jūras akvatorijas gaisa telpas patrulēšanu NATO misijas "Gaisa patrulēšana Baltijā" ietvaros. Emari aviobāzē Igaunijā ieradies Polijas GKS aviācijas posms – četri iznīcinātāji F-16, kā arī 150 karavīri.

Iepriekš Emari dežurēja Čehijas GKS vienības ar iznīcinātājiem JAS-39C Gripen un Lielbritānijas GKS ar iznīcinātājiem Eurofighter Typhoon. Igaunijai, Latvijai un Lietuvai nav savas kara aviācijas gaisa patruļu nodrošināšanai, tāpēc kopš 2004.gada aprīļa to gaisa telpu patrulē citu NATO valstu lidmašīnas.

Līdztekus jaunajiem Baltijas debesu aizstāvjiem atjaunota arī pati patrulēšanas sistēma. Lēmumu pieņemšanas centrs pārvietojies uz "avangardu". Baltijas valstu valdības uzticējušas savu gaisa telpu vienotajam Gaisa telpas kontroles apvienotās sistēmas pārvaldes centram (Baltnet). Atbildību pēc kārtas  uzņemas atbilstošie centri visās trijās republikās. Agrāk to veica kontroles centrs Karmelavā (Lietuvā), kas apkopoja radaru datus no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un noraidīja informāciju NATO Gaisa operāciju apvienotajam centram Ramštainā (Vācija).

Baltic Air Policing patruļas papildina ASV un Lielbritānijas tālās radiolokācijas izlūkošanas lidmašīnu regulāri lidojumi virs Baltijas jūras (Kaļiņingradas apgabala apkaimē).

Pārlieku agresīva aizsardzība

No gada gadā NATO savelk aizvien lielākus spēkus un veido militāros objektus Austrumeiropā – ārvalstu spēki tur divu gadu laikā pieauguši no 25 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem cilvēku. Alianse tiek uzskatīta par Baltijas valstu drošības garantu, kurās no 2017.gada dislocēti starptautiskie bataljoni.

Tikai Tallina vien 2019.gadā militārām vajadzībām atdevusi aptuveni 590 miljonus eiro – vairāk nekā 2,1% valsts IKPO. Neatpaliek arī Viļņa un Rīga. Neesošu draudu fornā Igaunija, Latvija un Lietuva cīnās par amerikāņu  finansējumu saviem aizsardzības projektiem – 2020.gadam ASV Senāts paredzējis 400 miljonus dolāru Baltijas valstu PGA nostiprināšanai.

Bez pārtraukumiem reģionā notiek alianses mācības. Pakāpenisti tās destabilizē Austrumeiropu. Maskava jau vairākkārt norādījusi, kādu risku nes NATO augošā militārā klātbūtne un agresijas imitācija pie Krievijas robežām. Adekvāta reakcija nav redzama. Vēl vairāk plašie manevri "Defender Europe", ko alianse ieplānojusi 2020.gada pavasarī liecina par atgriešanos pagājušajā gadsimtā, aukstā kara koordināšu sistēmā. Amerikāņu spēku pārvietošana uz Eiropas kontinentu ar mērķi stāties pretī tehnoloģiski līdzvērtīgam pretiniekam – tam nav ne mazākā sakara ar drošību.

Ne velti Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško iepriekš norādīja: "Tā ir tukša resursu šķiešana, papildu sadales līniju izveide, situācijas pasliktināšana militārās drošības sfērā ne tikai Eiropā, bet arī reģionos, kur vispār nebija militārās dimensijas drošības jomā."

Krievijas diplomāta pēdējā frāze nav metafora – decembra beigās ieplānotie Krievijas, Irānas un Ķīnas jūras kara spēku kopīgie manevri Indijas okeāna ziemeļu daļā nav vienīgā atbilde uz ASV un NATO aktivitāti.

Rīcība ir prognozējama

Netālu no Igaunijas teritorijas (Ļeņingradas apgabalā) dislocētais Rietumu kara apgabala PGA divīzijas zenītraķešu pulks 15.decembrī noslēdza bruņojuma atjaunošanu ar ZRS S-400 "Triumf" un 2020.gada februārī kvalitatīvi jaunā stāvoklī sāks KF ziemeļrietumu teritorijā izvietoto valsts, militāro un rūpniecības objektu pretgaisa aizsardzības kaujas dežūru.

Iepriekš zenītraķešu sistēmas ZRS S-400 "Triumf" tika izvērstas Kaļiņingradas apgabalā, turklāt reģions pastiprināts ar jaukto aviācijas divīziju, atsevišķu tanku pulku, pretkuģu raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion", savukārt Čerņahovskā dislocētās raķešu brigādes bruņojums nomainīts pret operatīvi taktiskajiem raķešu kompleksiem "Iskander M". Krievijas Baltijas flote saņēmusi 19 jaunus kuģus (arī vienības ar liela darbības rādiusa spārnotajām raķetēm "Kalibr").

Katrs militārās alianses nedraudzīgais solis pie Krievijas robežām rada efektīvu un adekvātu reakciju. Citādi nebūs. Partneriem laiks saprast: Maskava nevienu neapdraud, nav noskaņota sākt nekādas aneksijas, pieprasīt kontribūcijas un tā tālāk. Taču saskarsmes punktos ar NATO valsts nevar atļauties nekādu vājumu. Tā ir aksioma.

60
Pēc temata
Putins brīdina: Krievija nedomā mierīgi skatīties uz NATO spēkiem pie savām robežām
Priekš kam NATO rekordliels budžeta pieaugums un paplašināšanās? KF ĀM vadītājs min faktus
Krievijas ārlietu ministra vietnieks: NATO darbības kaitē Eiropas drošībai
Krievijas ĀM norāda, ka NATO aviācijas bāze Igaunijā atrodas bīstami tuvu tās robežai

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

44
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

44
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Miernešu spēki

Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā

27
(atjaunots 10:45 24.11.2020)
Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Misija demonstrē Krievijas ārpolitikas augsto efektivitāti, kā arī Krievijas Bruņoto spēku nevainojamo organizāciju un cīņas gatavības augsto līmeni, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki konflikta zonā nivelē pretinieku bruņotas konfrontācijas risku. Krievijas GKS kara transporta lidmašīnas vēl joprojām nogādā konflikta zonā 15. motorizēto strēlnieku brigādes vienības un tehniku – tas ir uzticams stabilitātes garants Dienvidkaukāzā. Kopš operācijas sākuma Stepanakertā un citās apdzīvotās vietās no Armēnijas teritorijas atgriezušies vairāk nekā 4 tūkstoši bēgļu.

Sarežģītā humanitāro uzdevumu kompleksa risināšanai Kalnu Karabahā Starpresoru reaģēšanas centrā strādā Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vienība un piecas specializētās struktūras, kas nodarbojas ar spridzekļu neitralizācijas, medicīniskās, transporta un sadzīves sagādes jautājumiem un naidīgo pušu samierināšanu.

Novērošanas posteņi, patruļas un  policijas funkciju izpilde drošības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" ir manāmas ar neapbruņotu aci. Mierneši rūpējas par civilā autotransporta drošu satiksmi Lačinas koridorā, pārbauda automašīnas, lai novērstu ieroču pārvadāšanu. Daudzi operācijas uzdevumi, struktūras, mehānismi un algoritmi nav tik labi saskatāmi. Situācijai Karabahā nav analogu vēsturē un tā izvirza ļoti stingras prasības 15. motorizēto strēlnieku brigādes kareivjiem.

Krievijas Federālais drošības dienests kontrolēs to, kā Armēnija nodrošina transporta satiksmi starp Azerbaidžānas rietumu rajoniem un Nahičevānas Autonomo Republiku (nekavēta pilsoņu, transporta līdzekļu un kravu pārvietošanās abos virzienos). Krievijas valdība segs ar miernešu darbību saistītos izdevumus. Jāpiebilst, ka tāda operācija izmaksā simtiem miljonu dolāru gadā (personālsastāva uzturēšana, tehnikas ekspluatācija, degvielas patēriņš), taču drošība Dienvidkaukāzā nav ar naudu mērāma.

Operācijas nozīme ir milzīga, reitings – ārkārtīgi augsts. Lai arī ANO mērogā Krievijas misija Karabahā nav plašākā, tomēr tai ir milzīga nozīme stabilitātei Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā.

Tuvākās ārvalstis

Krievijas mierneši daudz izdarījuši, lai stiprinātu drošību pēcpadomju teritorijā – Abhāzijā, Dienvidosetijā, Tadžikistānā, Piedņestrā. Tomēr nesenie traģiskie notikumi Kalnu Karabahā liecina, ka bruņoto konfliktu potenciāls NVS valstīs saglabājas. Piemēri ir visu acu priekšā.

Nesen Moldovas jaunievēlētā prezidente Maija Sandu paziņoja, ka nepieciešams izvest Krievijas karavīrus no Piedņestras. Iespējams, viņa ir aizmirsusi, ka tas ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta ievešanas 1992. gadā saskaņā ar atbilstošu vienošanos tika pielikts punkts karadarbībai un tā nav atsākusies jau 28 gadus.

© Sputnik / Aram Nersesyan

Piedņestrā dislocēta Krievijas BS Operatīvā grupa. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir milzīgā un ļoti bīstamā vecās munīcijas arsenāla (vairāk nekā 20 tūkstoši tonnu) apsardze netālu no Kolbasnas apdzīvotās vietas (90. gadu sākumā šurp nogādāja padomju karaspēka munīcijas krājumus no Vācijas, Ungārijas un Polijas). Nav iespējams likvidēt arsenālu uz vietas, arī izvest būtu grūti – būtu vajadzīgi aptuveni 2500 vagoni, pie tam 57% munīcijas vairs nav pārvietojami. Ja krievu kareivji aizies, stāvoklis Moldovā kļūs sprādzienbīstams – vistiešākajā nozīmē. Cerēsim, ka pragmatiska pieeja gūs virsroku.

Gribētos pieminēt miernešu efektivitāti Centrālāzijas virzienā. atgādināšu: 1993. gadā Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna parakstīja lēmumu par Kolektīvo miernešu spēku (KMS) izveidi. Tie kļuva par stabilitātes stūrakmeni reģionā. Toreiz KMS iekļāvās Krievijas 201. motorizēto strēlnieku divīzija un pārējo valstu vienības. Kopīgiem spēkiem miernešiem tajā pašā gadā izdevās nivelēt bruņoto konfliktu Tadžikistānā. Republikā palika Krievijas FDD robežsardzes dienesta operatīvā grupa, bet 2005. gadā uz 201. motorizēto strēlnieku divīzijas bāzes Tadžikistānā veidojās 201. Krievijas armijas bāze, pēc būtības – mierneši.

Krievijas Federācija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle līdz ar citām valstīm ir atbildīga par mieru visā pasaulē. Valsts novērš un likvidē starpnacionālos un iekšējos konfliktus pēcpadomju teritorijā un citās valstīs autonomu misiju, ANO spēku un KDLO kontingenta sastāvā.

No Dienvidslāvijas līdz Angolai

Krievijas mierneši guvuši vērā ņemamu pieredzi – no ANO militāro novērotāju skaita viedokļa valsts iekļāvusies pirmajā desmitā.

Šada veida misijas tiek relatīvi dalītas divās kategorijās – miera uzturēšana un pušu piespiešana ievērot mieru ar spēku. Atbilstoši stāvoklim konflikta zonā, miernešu spēku prioritārie uzdevumi un darbības, operācijas statuss var mainīties. Piemēram, 2008. gada augustā miera uzturēšanas operācija Gruzijas-Dienvidosetijas konflikta zonā pārvērtās par operāciju, kas piespieda Gruziju ievērot mieru (pēc Gruzijas lēmuma sākt karadarbību un uzbrukuma Krievijas miernešu postenim).

Smago pieredzi Krievijas karavīri paplašina jau kopš 1992. gada, kopš ANO operācijām Dienvidslāvijā (1992.-2003.gg.), kur Krievijas kontingents sasniedza 1600 cilvēkus. Vēlāk līdzīgi uzdevumi tika risināti Angolā, Libērijā, Mozambijā, Kotdivuārā, Ruandā, Burundi, Etiopijā, Sudānā, Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā. Katrai misijai ir savas īpatnības, atkarīgas no konflikta līmeņa, militārās pretdarbības riska drošības zonā, piesaistāmo spēku skaita, loģistikas un rotācijas īpatnībām, vietējo iedzīvotāju mentalitātes un klimata apstākļiem. Kareivji spiesti ātri pielāgoties "nestabila" miera stāvoklim svešā valstī un pastāvīgi būt cīņas gatavībā visa komandējuma laikā. Parastais rotācijas cikls veido sešus mēnešus, un tas ir skarbs miernešu fiziskās izturības un gara spēka pārbaudījums. Novērotāju misijas ir gandrīz neapbruņotas, operācijas ar miernešu spēku dalību pārsvarā ir viegli bruņotas.

Šogad Krievijas mierneši piedalās deviņās ANO misijās: Rietumsahārā (MINURSO), CĀR (MINUSCA), Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), Kiprā (UNFICYP), Sudānā (UNISFA), Kosovā (UNMIK), Sudānas dienvidos (UNMISS), Tuvajos Austrumos (UNTSO) un Kolumbijā (UNVMC). To vidū lielākā ir ANO un Āfrikas savienības miernešu operācija Sudānā (vairāk nekā 20 tūkstoši kareivju). Neskatoties uz eksotisko ģeogrāfiju, tas ir smags darbs ar pastāvīgu dzīvības risku. Ik gadus visā pasaulē iet bojā aptuveni 100 mierneši. Pārsvarā tas notiek mērķtiecīgu uzbrukumu rezultātā.

27
Tagi:
aizsardzība, bruņotie spēki, mierneši, Kalnu Karabaha, Krievija, ANO
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Krievijas AM

Trampa administrācija sagatavojusi sankciju projektu pret Krievijas AM

0
(atjaunots 07:22 26.11.2020)
Sankciju saraksta projekts paredz ierobežojumus, kuru rezultātā ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Savienotās Valstis varētu ieviest sankcijas pret Krievijas Aizsardzības ministriju, virkni aizsardzības un civilās rūpniecības sfērā strādājošu uzņemumu, ar Vladimira Putina administrāciju saistītu federālo valsts unitāro uzņēmumu, kā arī Ņižegorodskas apgabala Galveno iekšlietu pārvaldes ekspertu-kriminālistu centru, vēsta RIA Novosti.

Par to liecina pašreizējā prezidenta Donalda Trampa administrācijas gatavotā sankciju saraksta projekta melnraksts, ar ko izdevies iepazīties ziņu aģentūrai. Jaunie pasākumi saistīti ar ierobežojumiem, ko plānots vērst pret 89 Ķīnas kompānijām, kas sadarbojas ar bruņotajiem spēkiem, un 28 Krievijas organizācijām aviācijas, raķešu kosmiskajā un kodolenerģētikas nozarēs, iekārtu un dzinēju būves jomā, kā arī zinātniskajiem centriem.

Citu starpā sarakstā varētu iekļūt valsts korporācijas "Rosatom" institūti, kas piedalījās perspektīvā bruņojuma izstrādē, divi "Roskosmos" uzņēmumi, kā arī helikopteru un aviācijas dzinēju ražotāji, aviācijas materiālu un gaisa satiksmes organizācijas sistēmu izstrādātāji un piegādātāji.

Ziņu aģentūras informācijas avots konstatēja: ja sankcijas tiks apstiprinātas, ASV kompānijas būs spiestas saņemt īpašu licenci, lai turpinātu jebkādus sakarus ar Krievijas uzņēmumiem.

Iepriekš ASV Valsts departaments informēja par sankcijām pret trim Krievijas uzņēmumiem ("Aviazapčastj", AAS "Elekon" un "Nilco Group") saskaņā ar likumu par masu iznīcības ieroču neizplatīšanu. Tās aizliedz jebkādām ASV valdības struktūrām sadarboties ar minētajām kompānijām un liedz tiesības izsniegt licences eksporta kontrolē esošo preču nodošanu.

0
Tagi:
sankcijas, Donalds Tramps, Krievija, ASV
Pēc temata
Pompeo piedraudējis ar sankcijām visiem, kas piegādās ieročus Irānai
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
NYT: Tramps plānojis uzbrukumu kodolobjektam Irānā
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa