Nesen Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava atzinās, ka ir neapmierināts ar Latvijas atrašanās rezultātiem Eiropas Savienībā. Pēc politiķa domām, pirms 15 gadiem mums solīja pavisam citu nākotni. Runājot precīzāk: mēs ne daudz, ne maz bija jāpanāk Vācija, uzrakstīja Dombrava savā Facebook lapā.
Piecgadu soļi
Dombrava norādīja, ka propagandas kārtā pirms iestāšanās ES skanēja argumenti, ka šis solis ļaus vietējiem uzņēmējiem panākt uzplaukumu, un rezultātā daudz izcietusī Latvijas tauta 5-10 gadu laikā panāks tādu pašu labklājības līmeni, kā Vācijā.
Pagājuši trīs piecgades. Progress ir, taču attīstība notiek ievērojami lēnāk, nekā bija solīts. Ja 2003. gadā Vācijas nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju sastādīja 31 925 dolārus, bet Latvijā – 12 039 dolārus, tad tagad Latvijas IKP tuvojas 30 tūkstošiem, savukārt Vācijas IKP pieaudzis līdz vairāk nekā 50 tūkstošiem.
"Kur jūs, uzgaidiet, ļaujiet bikses pievilkt!"… Un tagad vēl arī ostām klājas plāni, taču par to mēs labāk nerunāsim…
Tāpat politiķis nav apmierināts ar to, ka Latvijas uzņēmumus un zemi izpirkuši ārzemnieki, kuri slēpj peļņu savā kabatā un aizved to uz ārzemēm.
Vainīga ir krievu valoda
Te varētu pateikt "liekas viņš kaut ko sāk nojaust". Diemžēl, nē.
Pirmkārt, Dombrava nez kāpēc Latvijas atpalicībā vaino Eiropas Savienību. Otrkārt, diez vai Jānis un viņa kolēģi no Nacionālās apvienības saprot, ka lielā mērā tieši viņu partijas darbības postoši ietekmē Latvijas ekonomiku un iedzīvotāju labklājību.
Tie ir politiķu paaudzes cilvēki, kuri izauga laikā, kad Eiropas fondu pilnības rags darbojās bez kļūdām. Un viņi joprojām domā, ka ar ekonomiku notiek kaut kas līdzīgs Bezvainīgai ieņemšanai – iestājies ES un eiro zonā, uzrakstīji valdības plānos "ekonomikas rāvienu" – un viss piepildās. Un nevajag putekļainu darbu, nežēlīgu konkurenci tirgus vietā zem saules, ciņu par darba efektivitātes izaugsmi.
Mēs neturam ļaunu, taču te būtu vietā atcerēties lēmumus, kurus lobēja Nacionālā apvienība, un tās rosināto politiku, kas ietekmēja Latvijas ekonomiku ne tajā labākajā veidā.
Tostarp zaudējumus nodarīja faktiska programmas "Termiņuzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām" slēgšana. Šobrīd jau pagātnē palikušā politiķa Aināra Šlesera izdomātā programma atnesa Latvijai aptuveni 2 miljardus eiro un nekustamo īpašumu tirgus atdzīvināšanu pēc 2008.-2009. gada finanšu krīzes.
Patlaban programmas dienas ir skaitītas. Iemesls – tās pamatā bija "nepareiza nauda". Jo gandrīz 90% no visām steidzamajām Termiņuzturēšanās atļaujām Latvijā pieprasīja investor no bijušajām PSRS republikām. Taču jo vairāk krievu valodas Rīgas un Jūrmalas ielās, jo sliktāk jūtas nacionālisti. Un, starp citu, jo augstāka kļūst nekustamais īpašums jaunajām latviešu ģimenēm.
Jauns kolonizācijas vilnis?
Depopulācijas un darbaspēka deficīta apstākļos principiāla Nacionālās apvienības pozīcija – pret darbaspēka ievešanu (pirmām kārtām no tām pašām bijušajām PSRS republikām) – arī bremzē ekonomikas attīstību un ārzemju investoru kapitālu piesaistīšanu.
Uz to vairākkārt vērsuši uzmanību Ārzemju investoru padome un nozaru asociācijas. Taču Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks Saeimas komisijas sēdē uzsvēra: "Kamēr būsim valdībā, nepieļausim masveidīgu viesstrādnieku iebraukšanu."
Darbaspēka ievešanas problēmu viņš aicina risināt uz Latgales, pirmspensijas vecuma un reemigrācijas rēķina.
"Es personīgi esmu politikā, lai nepieļautu, ka atkārtojas jauni kolonizācijas viļņi. Es darīšu visu, lai tas nenotiktu legālā veidā," uzsvēra Iesalnieks.
Necaurspīdīgā maksātnespējas procedūra, kur Latvijā tradicionāli kontrolēja Nacionālās apvienības pārziņā nodotā Tieslietu ministrija, arī atbaida uzņēmīgos ārzemniekus.
Un tam ir saprotami – skandāli, kas ir saistīti ar korupciju šajā jomā un pieticīgo maksātnespējas administratoru vairāku miljonu honorāri parādīja, ka investoriem ir taisnība.
Latvijai nav vajadzīga nauda un zinātnieki
Maksātnespējas administratori Latvijā pārvērtušies maitēdājos, kuri barojās no uzņēmumu bojāejas, un jo lielāks uzņēmums, jo labāk. Īpaši silti sagaidīja bankas un attīstītāju projektus.
"Ārvalstnieki vairs tik ļoti necenšas iegūt termiņuzturēšanās atļaujas un savas investīcijas uzrauga, braukājot ar vīzām," reiz Latvijas Radio pateica Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.
Lai gan daudzi izvēlas uzraudzīt savu naudu tās izaugsmei labvēlīgākā klimatā.
Ārzemju investoru ieguldījumi Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā samazinās trešo gadu pēc kārtas – 2018. gadā par 152 miljoniem eiro, savukārt trijos gados jau par 409 miljoniem eiro.
Par to liecina Lurfsoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Rezultātā 2019. gada 1. janvārī Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā akumulētās tiešās ārzemju investīcijas sastādīja 7,09 miljardus eiro, kā 2013. gadā.
Pērn par 9,1%, jeb 2571 uzņēmumu samazinājās Latvijā reģistrēto kompāniju skaits, kurās ir ārzemju kapitāls.
Un nesenais strīds par to, ka Latvijā zinātniskie darbi būtu jāraksta angļu valodā?
Bēda tāda, ka latviešu valodā tos neviens pasaulē nevar izlasīt, rezultātā pašmāju zinātne paliek izolācijā un neattīstās. Un te, skaidrs, tieši Nacionālā apvienība nostājās ierastajā pozā. Apvienības ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts pateica, ka viņa partija ir kategoriski pret svešvalodu izmantošanas uzspiešanu zinātnisko darbu uzrakstīšanā.
Un gar logiem neiet vilcieni…
Tikmēr uz Latvijas dzelzceļiem arvien retāk var sastapt vilcienu sastāvus ar vagoniem, uz kuriem kaut kas būtu rakstīts latviešu mentalitātei svešajā kirilīcā, kā, piemēram "Novotrans" ("Новотранс").
Savukārt nesenais paziņojums, ka Krievijas tranzīts neatgriezeniski aiziet savu ostu virzienā, izraisīja nacionāli noskaņoto politiķu un viņu piekritēju vidū teju īstu eiforiju. Nacionālisti ir gandarīti ar tranzīta samazināšanos.
"Mums par Krievijas ostu plāniem patiesībā vajadzētu tikai priecāties. Tas tikai parāda, ka Krievija vairs necer dabūt Latviju atpakaļ savā sastāvā," uzskata Twitter apmeklētājs ar lietotājvārdu angry by default komentāros par rakstu, kurš bija veltīts Krievijas tranzītam.
Savukārt bijušais deputāts Veiko Spolītis turpat par spīti loģikai aicina būt pacietīgiem un vienkārši sagaidīt "impērijas nāvi".
Vāciešiem nauda nesmird
Vēl vienā komentārā Egons Mudulis raksta: "Tikmēr vāciešiem nauda nesmird: Vācijas biznesmeņi neatzīst sankcijas kā instrumentu politiskās gribas īstenošanai. Rezultātā: Vācu kompānijas piedalījās Starptautiskajā ražošanas forumā Krievijā."
Tikmēr vāciem nauda nesmird: Германское бизнес-сообщество не признает санкции в качестве инструмента для реализации политической воли. https://t.co/21X1oqr5jf Rezultātā: Немецкие компании приняли участие в Международном форуме производительности в России. https://t.co/WPjfcNZEW9 https://t.co/Gcmc22amo4
— Egons Mudulis (@EgonsMudulis) December 2, 2019
Visbeidzot, tas pats Jānis Iesalnieks ierakstīja Latviju izdevušos valstu rindās, palieloties savā Twitter, ka atšķirībā no Vācijas valsts izspiedusi no sevis 2% priekš NATO.
Un te, iespējams, daudzi saprastu, kādēļ labklājības līmenis mūsu progresīvākajā, kārtējā veiksmes stāstā iekļuvušajā valstī, tik ļoti atpaliek no Vācijas. Taču to vidū, diemžēl, izskatās, ka nav Nacionālās apvienības pārstāvju – viena no lielākajām koalīcijas partijām, kura nereti diktē citiem koalīcijas locekļiem jautājumu lēmumus, kuri tiešā veidā skar ekonomikas un dzīves līmeņa attīstību.
