Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi, foto no arhīva

ASV "ellīgās sankcijas": kāpēc Krievijai par tām nav jāuztraucas

100
(atjaunots 16:14 13.12.2019)
"Ellīgās sankcijas" atgriežas informācijas laukā un ASV likumdevēju dienas kārtībā. Senatoru un kongresmeņu uzmanības centrā ir rublis, Krievijas valsts obligācijas, naftas kompānijas un gāzesvadi.

"Bonusam" ASV var oficiāli paziņot, ka Krievija ir "terorisma sponsors" ar visām no tā izrietošajām sekām sankciju laukā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

ASV parlamentā dažādās izskatīšanas stadijās ir vairākas sankciju iniciatīvas, kas vērstas pret Krieviju, tāpēc dažkārt ir pagrūti izsekot, pret kādiem Krievijas ekonomikas un finanšu sektoru segmentiem var sākties spiediens. Paskatoties uz visu sankciju ainavu no putna lidojuma augstuma, saskatāmas trīs pret Krieviju vērsto pasākumu paketes. Pirmā paredz netiešas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". ASV mediji informēja, ka tā iekļauta likumā par valsts militāro budžetu 2020. gadam, par ko Kongress nobalsoja trešdien. Likumdevēji nokaunējās un neieviesa sankcijas pret Krievijas gāzes pircējiem vai konkrēti pret "Gazprom", taču nolēma vērsties pret Eiropas kompānijām, kuru unikālie cauruļvadu izbūvei paredzētie kuģi piedalās "Ziemeļu straumes 2" būvdarbos pie Dānijas krastiem. Kongresmeņi cer, ka draudi bloķēt viņu operācijas dolāros un iespējas strādāt ar ASV vai amerikāņu kompānijām piespiedīs tās pamest projektu, un "Gazprom" būs spiests pilnībā saglabāt gāzes tranzītu cauri Ukrainai ar Ukrainai izdevīgiem noteikumiem.

Tiesa, Wall Street Journal konstatēja: "Koncerna "Gazprom" pārstāvis paziņoja: ja Allseas (cauruļvadu būves kuģu īpašnieks Šveicē — red.piez.) būs spiesta pamest projektu, "Gazprom" pats pabeigs darbus, pielāgojot pats savus kuģus, kā arī Krievijas uzņēmumiem piederošos kuģus."

Otrā sankciju pakete – vēl viens trieciens "Ziemeļu straumei 2", taču šis variants ir tiešāks. Ja arī šis likumprojekts gūs atbalstu Senātā un Kongresā un pēc tam to parakstīs Tramps, sankcijas tiks vērstas pret tā saucamajiem Krievijas gāzesvada sponsoriem – Eiropas kompānijām, kas finansē tā celtniecību. Šo pasākumu efektivitāte ir apšaubāma – gāzesvads ir gandrīz pabeigs, un viss nepieciešamais finansējums piesaistīts.

Vēl vairāk, 2017. gadā, kad Senāts izskatīja līdzīgu projektu, Berlīne to nosodīja un piedraudēja ar atbildes pasākumiem. Aģentūra Reuters informēja: "Vācija piedraudējusi spert atbildes soļus pret Savienotajām Valstīm, ja ASV Senāta ierosinātās jaunās sankcijas pret Krieviju novedīs pie vācu firmu sodīšanas. (..) Vācijas ekonomikas ministre Bridžita Ciprisa norādīja, ka Berlīne būs spiesta padomāt par pretpasākumiem, ja Tramps plānu atbalstīs."

Nav ne mazākā pamata domāt, ka Vācijas valdības viedoklis būtu mainījies.

Trešā sankciju pakete ir tās pašas "elles sankcijas", par kurām labprāt runā niknākie rusofobi ASV republikāņu partijā. Likumprojekts "Par ASV drošību no Kremļa agresijas" (DASKA) varētu tikt izskatīts tuvākajās nedēļās. Reuters informēja par likumprojekta mērķiem: "Piedāvātās sankcijas vērstas pret: Krievijas bankām, kas atbalsta iejaukšanos vēlēšanās ārvalstīs; Krievijas kibersektoru; jauno valsts parādu; personām, kuras, "tieši vai netieši veicina nelikumīgo un korupcijas darbību Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā". Likumprojekts paredz arī virkni pasākumu pret Krievijas naftas un gāzes sektoru, kas nodrošina aptuveni 40% ienākumu Krievijas kasē, ieskaitot sankcijas pret personām, kas nodrošina preces, pakalpojumus vai finansējumu valsts naftas nozares attīstībai."

Jāpiebilst, ka amerikāņu likumdevēju acīs visi iepriekšminētie pasākumi, izrādās, ir pašaizsardzība no Krievijas. Pārfrāzējot pazīstamo joku par to, ka "Krievija apdraud NATO aizvien vairāk tuvinot savu teritoriju tās bāzēm", var teikt, ka kongresmeņi un senatori jebkuru ASV nepiederošu naftas atradni neliekuļoti uzskata par personisku aizvainojumu, kosmiskā taisnīguma pārkāpumu un nacionālo apdraudējumu. Metodes, ar kurām ASV pieradušas risināt "naftas problēmas" citās valstīs (piemēram, Sīrijā), pret Krieviju likt lietā nevar – Krievijai ir armija, flote un kodoltriāde. Tā nu senatori un kongresmeņi ir spiesti meklēt apvedceļus – sankcijas.

Pie tam spilgtākās emocijas amerikāņu politiķu un ekspertu aprindās rada sankcijas pret Krievijas valsts parādu. "Ellīgo sankciju" piekritēji cer, ka aizliegums veikt operācijas ar Krievijas valsts obligācijām liks mazināties rubļa pieprasījumam valūtas tirgū un spiediena rezultātā vājināsies Krievijas valūta.

Panika finanšu tirgos un grūtības ar valūtas kursu, domājams, ir instrumenti, ar kuru palīdzību sankciju autori cer salauzt Krievijas ekonomiku un sabiedrību. Šajā teorijā ir dažas problēmas. Galvenā: Krievija (amerikāņu kongresmeņiem to ir grūti aptver, viņu vidū daži slikti orientējas planētas ģeogrāfijā, nerunājot jau par citu valstu vēsturi un ekonomiku) nav tipiska "trešās pasaules valsts", kurai ārējā finansējuma nogriešana, bloķējot investīcijas valsts obligācijās, kļūs par katastrofu. Lielāko daļu problēmu kas saistītas ar ārējā privātā sektora finansējuma bloķēšanu starptautiskajā tirgū, Krievija jau pārvarēja 2014.-2016. gg., bet valsts atkarību no ārējiem aizņēmumiem atrisināja vēl 2000. gados.

Tas nenozīmē, ka "ellīgās" sankcijas nekādi neietekmēs Krievijas finanšu un valūtas tirgu. Efekts būs, tomēr amerikāņu cerība, ka Krievija iegrims ekonomiskajā ellē, neattaisnosies. Vēl vairāk, "ellīgo sankciju" ideja ir veca. Tā šausmīgi patīk konkrētas kategorijas senatoriem un kongresmeņiem – rusofobiem, kam nav nekādas sajēgas par finansēm.

Krievijas Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas Sibīrijas pārvaldes institūta Politikas un starptautisko attiecību fakultātes dekāns, politologs Sergejs Kozlovs
© Sputnik / Санжар Алиаскаров

ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins nav no viņu aprindām. Viņam arī nepatīk Krievija, taču viņš ir finansists, un nu jau divus gadus neizmanto savas tiesības noteikt sankcijas un aktīvi liedz politiķiem pieņemt likumus, kas varētu ieviest tās piespiedu kārtā. Atgādināsim, ka, atbildot uz vienu no agrākajiem mēģinājumiem ieviest "ellīgās sankcijas", Mnučins nosūtīja vēstuli Senātam un Kongresam, kurā pamatoja savu viedokli.

Viņa argumenti skan ļoti nepatīkami tiem, kuri līdz šim uzskata, ka ASV var rīkoties nesodīti un finansiālās sankcijas pret Krieviju nav vērstas tikai mītiskās amerikāņu žēlsirdības dēļ. Patiesībā tas liecina, ka dažiem ierēdņiem Trampa administrācijā ir reālas zināšanas un pašsaglabāšanās instinkts: "Tā kā Krievijas ekonomikai ir plaši reālā un finansiālā sektora sakari ar globālo biznesu un investoriem, sankciju sekas neaprobežosies ar Krievijas vadību un biznesu. Piemēram, sankciju paplašināšanās var negatīvi ietekmēt lielu amerikāņu (fondu un banku – red.piez.) konkurētspēju, kas pārvalda aktīvus, un potenciāli var radīt negatīvus blakusefektus pasaules finanšu tirgos arī finanšu kompānijām, lai arī tos iespējams mazināt, ja ES ieviesīs līdzīgas sankcijas. ASV sankciju attiecināšana uz darījumiem ar Krievijas jauno suverēno parādu bez atbilstošiem ES un citu ASV partneru pasākumiem var kaitēt centieniem saglabāt pret Krieviju vērsto sankciju vienotību. Ņemot vērā Krievijas ekonomikas mērogu, tās mijiedarbību un izplatību pasaules aktīvu tirgos, kā arī globālo kompāniju domājamos ārkārtējos centienus ievērot ASV sankcijas, suverēnā parāda un derivatīvu sankcionēšanas seku mērogi un vēriens nav zināmi un var būt bīstami gan Krievijas Federācijai, gan amerikāņu investoriem un kompānijām."

Tātad ASV finanšu ministrs ir noraizējies: ja tādas pašas sankcijas neieviesīs arī Eiropas Savienība (jāpiebilst, ka ES ne tuvu nevēlas darīt neko tamlīdzīgu), Vašingtona saskarsies ne tikai ar Krievijas atriebību, bet arī ar to, ka investori – Krievijas obligāciju pircēji – vienkārši pametīs ASV bankas un investīciju fondus un aizies uz Eiropas, Japānas, Ķīnas vai ārzonas finanšu struktūrām, lai viņiem vēl joprojām būtu piekļuve Krievijas aktīviem. Vēl vairāk, Krievijas aktīvi patlaban starptautiskajiem investoriem šķiet daudz pievilcīgāki, nekā 2018. gadā, jo tikai jaunattīstības tirgos (it īpaši Krievijā) investori no Eiropas var cerēt uz pozitīvu un augstu valsts obligācijās izdarīto investīciju ienesīgumu. Tātad, domājams, "ellīgās sankcijas" radīs īstermiņa diskomfortu Krievijai, par ko amerikāņu finanšu sektors samaksās ar naudas un klientu zaudējumiem.

Iespējams, "ellīgās sankcijas" un visi pasākumi pret "Ziemeļu straumi 2" patiešām tiks ieviesti. Tomēr pat amerikāņu amatpersonas pamatoti apšauba to efektivitāti. Ne velti jau piecus gadus odiozākie tāda veida piedāvājumi iestrēgst Kongresa un Senāta kuluāros un tiek pabāzti zem paklāja prezidenta administrācijā.

Taču, ja amerikāņu likumdevēji tomēr nolems kaitēt ASV finanšu sektoram un dāvāt papildu stimulu ES vēlmē atbrīvoties no amerikāņu pārliecīgās aizbildniecības finanšu un enerģētikas jomās, diezin vai ir vērts par to liet asaras.

100
Temats:
Ziemeļu straume 2 (178)
Ungārijas parlamenta ēka, foto no arhīva

Vai dzelzs priekškars apturēs transpersonas?

5
(atjaunots 14:50 29.05.2020)
Eiropa aizspēlēsies tiktāl, ka starp tās rietumiem un austrumiem pacelsies jauns dzelzs priekškars. Tikai ne koronavīrusa dēļ. Ir spēcīgākas un Eiropas vienotībai šausmīgākas lietas.

"Šis lēmums atgrūž Ungāriju atpakaļ Viduslaikos!" Ko tad īsti tik briesmīgu padarījusi Budapešta, lai visa progresīvā cilvēce vārītos tādās dusmās? Par to portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Pavisam nesen Ungārijas valdību lamāja par pieņemto likumu, kas dāvāja Viktora Orbana valdībai ārkārtas pilnvaras pandēmijas apkarošanai ieviestā ārkārtējā stāvokļa dēļ. Ungārijai jānosaka politiskā karantīna! Nē, pavisam jāizslēdz no ES! Bļāvieni bija skaļi, tomēr Orbanu lamā jau visus desmit gadus, kopš viņš ieņēmis premjera amatu otro reizi. Lamā par visu pēc kārtas: par Konstitūciju, par Ungārijas likumiem, kas neatbilst ES normām, par tiesnešu un preses kontroli, par atteikšanos uzņemt migrantus, par kristīgo vērtību aizstāvēšanu. Ungārija izturas izaicinoši, noraida gandrīz visas eiropeiskās vērtības, tomēr no ES joprojām saņem vairāk nekā atdod. Budapeštā saprot, ka neviens valsti no ES neizslēgs, turklāt Orbanu atbalsta tautas vairākums. Protams, ir arī attīstīta opozīcija, uz kuras izteikumiem reaģē "pasaule".

Geju gājiens Stambulā, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Стенин

Par "Viduslaikiem" organizācijas Amnesty International filiāle Ungārijā nodēvēja nesen parlamenta apstiprinātos likumu grozījumus, kuri paredz, ka valsts pilsoņi nevarēs mainīt savu dzimumu. Nē, ne jau dzīvē – dzimuma nomaiņas operācija un pārējās mežonības valstī nav aizliegtas, toties dokumentos tagad ailes "dzimums" vietā būs "dzimums dzimšanas brīdī". Tātad to vairs mainīt nevarēs, pat ar tādām burvestībām kā "mammu, dzemdē mani atpakaļ".

Vai tas pārkāpj transpersonu un visu pārējo personu tiesības, kuri nolēmuši, ka stāv pāri Dievam (vai dabai, ja Dievs ir atcelts) un zin, kas viņi ir patiesībā? Tikai dokumentos, jo viņi nevarēs saņemt savām vēlmēm atbilstošu dokumentu, jo, kā īpaši precizēja Ungārijas valdība, "bērna bioloģiskā dzimuma reģistrācija dzimšanas apliecībā neietekmē vīriešu un sieviešu tiesības brīvi paust un praktizēt savu identitāti atkarībā no viņu vēlmes". Vēl vairāk – Ungārijā nav mazums transpersonu un citu LGBT pārstāvju, neviens pie viņiem gultā degunu nebāž un viņu uzvedībai "nepiekasās".

Tomēr valdībai ir jāskatās uz reālo pasauli. Patiešām – tagad vēl tikai pieprasa tiesības brīvi izvēlēties vienu no diviem dzimumiem, bet tālāk ies jautrāk: kā jau ierasts dažos attīstītos ASV štatos, cilvēki sāks aizstāvēt tiesības izvēlēties vienu no pussimta universitātēs sagudrotu "dzimumu". Ko darīt valstij? Ja gribat, uzskatiet sevi kaut par hobitiem, lūdzu, tā ir jūsu darīšana, tikai valsts jūsu spēlītēs nepiedalīsies.

Lielākā daļa sabiedrības valdību atbalsta – maģāri, kuri Eiropā ieradās pēdējie, nebūtu saglabājušies viņiem svešo tautību naidīgajā ielenkumā, ja nebūtu turējušies pie savas identitātes, nacionālās un reliģiskās. Tāpēc tagad viņi atkal aizstāv savas tiesības uz dzīvi, vēlas saglabāt ungāru tautu uz nākamajiem tūkstoš gadiem. Draudu ir daudz, it īpaši dzimstības krišanās, kas nepārsniedz mirstību jau vairāk nekā divdesmit gadus.

Protams, varētu jau mēģināt risināt problēmu a la Europe: ievest migrantus, kam ar dzimstību viss kārtībā. Taču dīvainis Orbans tā vietā sāk programmu "Ģimene ir galvenā", kas paredz privilēģijas daudzbērnu ģimenēm un visiem, kas vēlas laist pasaulē jaunus ungārus. Un negrib uzņemt migrantus. Par to viņš atkal dabūja pa mici no ES. Vēl viņš visiem spēkiem aizsargā tradīcijas, ticību un vērtības – pārsteidzoša nekaunība mūsdienu Eiropā. Valsts pat nesen atteicās no dalības Eirovīzijā, oficiālu skaidrojumu nesniedza, toties izskanēja neoficiāli komentāri par konkursa pār malām plūstošo "zilumu". Turklāt vēl – ak, šausmas! – ieraksta konstitūcijā laulību kā vīrieša un sievietes savienību!

Skaidrs, ka tāpat vien Ungāriju nevar likt mierā – tā tomēr ir ES locekle un ar savu piemēru samaitā citas valstis. Jāsaka gan, ka ES arī bez ungāriem ir pietiekami daudz tautu, kas nevēlas padevīgi nokāpt no vēstures skatuves. Itāļi un grieķi, tie paši poļi un slovāki līdz ar viņu katolicismu, pareizticīgie rumāņi un bulgāri. Lielākā daļa šo tautu atrodas Austrumeiropā – bijušā dzelzs priekškara viņā pusē. Hmmm. Kāpēc tad bijušā?

Nesenajā LGBT sanākšanā tika pieņemts paziņojums par to, ka Eiropu jau sadalījis jauns dzelzs priekškars – sak, 30 gadus pēc komunisma krišanas kontinenta austrumos ienākusi homofobija, dzimumu naids un diskriminācija. Skaidrs, ka to visu pamato ar vecā režīma smago mantojumu: ilgi dzīvojuši zem totalitārisma (sarkanā un krievu) jūga, tāpēc viņi ir tādi atpalikuši ksenofobi. Nav nekādas jēgas strīdēties ar progresīvajiem eiropiešiem un atgādināt, ka atšķirības starp Austrumeiropu un Rietumeiropu ir tūkstošiem gadu vecas.

Sava dzīvesziņa un sava tauta ir jāaizsargā, taču strīdēties nav vērts – lai dzīvo savā iedomātajā pasaulītē ar desmitiem dzimumu, pasaulē, kas savas anticilvēciskās būtības dēļ nav ilga, tā nespēj dot pēcnācējus. Nav jābūt ungāru katolim vai pareizticīgam krievam, lai saprastu vienkāršu lietu: dzimumu mainīt nav iespējams. Var dzert tabletes, taisīt operācijas, staigāt pie psihologa, tomēr dzimums, ar kādu tu esi dzimis, no tā nemainīsies. Tas būs izkropļots, tāpat kā tauta, kas noticējusi šīm muļķībām.

"Neglītums nogalinās," teica Dostojevskis. Tomēr šajā gadījumā ateistus, kuri tic dzimuma maiņai, nogalinās arī elementārs antizinātniskums. "Tumšais laikmets" nav Viduslaikos. Tas slēpjas tajā, ko gatavo amorālie un neizglītotie "dzimumu daudzveidības" ideologi.

5
Tagi:
Ungārija, Eiropa, LGBT
Pēc temata
Vai Latvijā legalizēs partnerattiecības? Saeima apspriežas
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Politologs: protesti pret LGBT Igaunijā liecina par veselīgu sabiedrību
Putins atbildēja uz Eltona Džona iebildumiem
Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva

ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju

16
(atjaunots 12:57 29.05.2020)
Savienoto Valstu ārpolitikai bieži tiek pārmests pārlieks tiešums – daudzi uzskata, ka te meklējami daudzu tās neveiksmju iemesli.

Jo interesantāk ir konstatēt, ka pulveris vēl ir sauss – amerikāņu diplomātija pūlas būvēt sarežģītas daudzpakāpju kombinācijas, un atliek malā rupjo spēku un direktīvās metodes, kas patiešām darbojas aizvien sliktāk un sliktāk, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Spilgts piemērs – intriga, kas patlaban izvēršas ap Krieviju, Vāciju, Poliju un Atvērto debesu līgumu (ADL).

Kā zināms, aizvadītajā nedēļā ASV prezidents informēja par izstāšanos no ADL un vainu par to uzvēla Krievijai.

Vašingtonas viedokli sīkāk aprakstīja Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos intervijā izdevumam Bild. Tur Roberts O’Braiens nosauca Kaļiņingradas apgabalu par "dunci Eiropas sirdī" – "armijas bāzi, kas piebāzta ar moderniem ieročiem un raķetēm". Viņš pārmeta Maskavai, ka amerikāņiem netika ļauts aplidot reģionu ADL ietvaros.

Diezin vai tā ir nejauša sakritība, ka komentārs tika sniegts vācu presei. Šķiet, visā šajā stāstā par ASV izstāšanos no līguma mērķis ir VFR, nevis Krievija. Tā galvenais uzdevums – atjaunot aizokeāna kontroli pār Vācijas eliti, kas, izvairoties no tiešas konfrontācijas ar Vašingtonu, cenšas atjaunot savas valsts suverenitāti.

Maija sākumā Vācijā atsākās diskusija par valstī dislocētā amerikāņu kodolarsenāla likteni. To ierosināja Sociāldemokrātiskās partijas frakcijas vadītājs Bundestāgā Rolfs Mitcenihs, kurš atbalstīja kodolieroču izvešanu no VFR teritorijas. Izcēlās skandāls, deputātu un viņa domubiedrus asi kritizēja: viņi esot zaudējuši politiskās orientēšanās iemaņas un neprotot atšķirt draugus no ienaidniekiem. Citu starpā pret ierosinājumu iebilda Vācijas ārlietu ministrs, SDP biedrs Haiko Māss.

Vētrainās reakcijas iemesls ir saprotams: 84% vāciešu iebilst pret kodolieročiem valstī. Kad valsts politika tik radikāli nesakrīt ar sabiedrisko viedokli, protams, politiskajiem spēkiem, kuri to īsteno, rodas grūtības.

Situācija ir vēl jo nepatīkamāka tāpēc, ka tās pamatā ir nauda. Liela nauda. Runa ir par Vācijas kara lidmašīnu iepirkumiem, kas paredzēti NATO kodolieroču kopīgas lietošanas programmai. Liela daļa piešķirto līdzekļu, protams, aizies uz ASV, jo pārsvarā iegādātas to F/A-18F un daļēji arī Eiropā ražotās Eurofighter, ko nāksies pilnveidot kodolieroču pielietošanai. Tās modificēs amerikāņi, bet maksās – vācieši.

Politologs Mihails Smoļins, foto no arhīva
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Vāciešu iekšējie strīdi piesaistīja Vašingtonas uzmanību. Mēneša vidū ASV vēstnieks Berlīnē Ričards Grenels aicināja Vāciju "pildīt saistības sabiedroto priekšā un pastāvīgi investēt līdzekļus alianses kolektīvajā kodolpoktenciālā". Dienu vēlāk ASV vēstniece Varšavā Džordžeta Mosbahere pieļāva, ka ASV varētu pārdislocēt kodolieročus uz Poliju, kas "precīzi pilda savas saistības, apzinās riskus un atrodas NATO austrumu flangā".

Nav pirmā reize, kad divi vēstnieki rīkojas saliedēti, spēlējot uz divu valstu ambīciju, aizvainojumu un baiļu stīgām. Pagājušā gada augustā gadījās līdzīga situācija: vēstnieks Berlīnē ierunājās, ka daļa amerikāņu karavīru no VFR varētu pārdislocēties uz Poliju, ja vācieši nepalielinās aizsardzības izdevumus līdz NATO Statūtos paredzētajiem 2% no IKP.

Tomēr ir viena problēma: strādājot Vācijā, divu gadu laikā Grenels ir radījis milzu aizkaitinājumu ar savu nekaunīgo attieksmi un neslēptajiem centieniem pozicionēt sevi kā okupācijas administrācijas vadītāju valstī. Tiesa, šķiet, problēma tiks atrisināta: mediji jau informēja, ka tuvākajās nedēļās vēstnieks plāno pamest ieņemamo posteni.

Tā nu visu šo finansiālo, militāro un politisko kašķu fonā ASV paziņoja, ka izstājas no ADL – Krievijas dēļ, kura vācu pērli – Kēnigsbergu esot pārvērtusi par Kaļiņingradu, kas žvadzina ieročus un apdraud visu Eiropu.

Donalda Trampa prezidentūras laikā ir kļuvis skaidrs, ka tagadējā amerikāņu prezidenta acīs nekādām starptautiskajām organizācijām un līgumiem nav ne mazākās vērtības. Tos visus var izmantot ērtā brīdī un izmest mēslainē, kā tas jau noticis ar Līgumu par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju. Vašingtonas draudi ANO, PTO, PVO un daudzām citām pasaules politiskās sistēmas struktūrām jau kļuvuši par ikdienu, un nav ne mazāko šaubu – ASV tos patiešām var īstenot.

Tādā kontekstā amerikāņu lēmums upurēt ADL izskatās kā tīrais sīkums, toties ļauj atgādināt Berlīnei par transatlantiskās solidaritātes nozīmi, izmantojot "krievu draudus" un uzkāpjot uz sāpīgas varžacs – "zaudētā reģiona". Vārdu sakot, skaista kombinācija "trīs vienā". Savukārt informācijas noplūde par to, ka līdz idiosinkrāzijas lēkmēm novedušais vēstnieks varētu pamest posteni, piedevām dod mājienu par to, ka Vašingtona ir gatava attiecībās ar Berlīni likt pie malas pātagu (ko turēja rokās pēdējos gadus) un uzcienāt ar kaut ko garšīgu

Savukārt jautājumu par amerikāņu kodolieroču iespējamu pārdislokāciju, šķiet, vispareizāk novērtēja poļu žurnālisti. Izdevumā Rzeczpospolita atzīmēja, ka ASV, pretēji draudiem, nav izvedušas no Vācijas savus karavīrus, tātad Polijai nav vērts cerēt uz kodolieročiem. Protams, Varšavai tas ir aizvainojoši, it īpaši ņemot vērā tās lielvalstiskās ambīcijas un vērā ņemamās pūles sava ģeopolitiskā statusa celšanai. Taču tā gan ir pēdējā lieta, kas satrauc ASV.

16
Tagi:
Vācija, ASV
Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, foto no arhīva

Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus

0
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.

Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.

Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.

"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.

Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.

Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.


0
Tagi:
Baltkrievija, tranzīts, Baltija
Pēc temata
Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Pārkvalificēties vai aizbraukt: ko iesākt no darba atlaistajiem dzelzceļniekiem
Krievijas dzelzceļš informē par vilcienu satiksmes pārtraukšanu ar Latviju