Sīrijas armijas brīvprātīgie mācībās Damaskas piepilsētā

Baltijas amazones NATO pēdējā rezerve Austrumeiropā

141
(atjaunots 00:23 12.12.2019)
Zemākā un vidējā līmeņa militāro speciālistu trūkums ir Baltijas valstu kopējā problēma. Tai ir vairāki risinājuma varianti. Latvijas Aizsardzības ministrija pūlas kompensēt deficītu, aicinot dienestā sievietes.

Latvija jau ierindojusies starp pirmajām piecām NATO valstīm sieviešu skaita ziņā armijas ierindā – starp karavīriem 17% ir daiļā dzimuma pārstāves. Pie tam Latvijas armija uzsākusi kampaņu, lai piesaistītu sievietes karadienestā. Tiek piedāvātas divpadsmit piemērotas specialitātes – no militārajām līdz darbam medicīnā un grāmatvedībā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Statistika liecina, ka Latvijas NBS ir aptuveni 420 vakantas vietas – 8% no kopējā sastāva. It kā nav vajadzīgs nemaz tik liels skaits speciālistu, lai bruņoto spēku skaits būtu pilns (5300 karavīri), taču stiprais dzimums cenšas nopelnīt iztiku mierīgākās civilās dzīves jomās. Latvijas NBS pirmajā dienesta gadā tiek "atsijāti" apmēram 20% "amazoņu", neskatoties uz pieklājīgo atalgojumu – no 900 eiro mēnesī (pēc nodokļu nomaksas).

Militārajās mācībās
© Sputnik / Виталий Аньков

Ģenerāļi cenšas. Formalitātes sievietēm, iestājoties armijā, ir gaužām vienkāršotas: speciālistei tikai jāapmeklē medicīniskā komisija, jānodod psihodiagnostiskais tests un jānokārto fiziskās sagatavotības eksāmens (14 reizes atspiesties no grīdas divu minūšu laikā un 31 "vēdera preses" vingrinājums).

Sociālās aptaujas liecina, ka 88% jauniešu Latvijā uzskata sevi par patriotiem un tikai 6% dod priekšroku ģimenes vērtībām. Šķiet, ideāls resurss iesaukumam, rekrūšu skaitam vajadzētu papilnam pārsniegt Latvijas armijas pieprasījumu. Tomēr situācija Baltijas reģionā ir sarežģītāka.

Ko tur apskaust

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš lepojas ar to, ka simtiem viņa padoto – sieviešu dien speciālo uzdevumu vienībā, militārajā policijā, pilotē helikopterus (iespējams, vienu no pieciem). Dažas Skandināvijas valstis pēta un cenšas pārņemt Latvijas pieredzi armijas feminizācijas jomā. Taču lielākajā daļā alianses valstu sieviešu daļa armijā jau sasniedz 15-20% seržantu un virsnieku sastāva. Interesanti, ko var apgūt un apskaust kaimiņi?

Latvijā ir maksimālā starpība ES starp sievietēm un vīriešiem ar augstāko izglītību – 55% un 28%. Pie tam aptuveni 8% sieviešu ir bezdarbnieces, bet vīrieši vidēji saņem par 17% vairāk (Igaunijā – pat par 25%). Tādā situācijā izmantot karadienestā izglītotākus cilvēkus ir racionāli, tomēr nehumāni attiecībā pret sievietēm. Armija ir riska zona, pat miera laikā.

Piemēram, nepiesardzīgi apejoties ar ieročiem, NATO mācībās "Ziemas nometne" Igaunijā februārī gāja bojā 27 gadus veca sieviete – 1.kājnieku brigādes jaunākā leitnante. Tomēr Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Riho Terrass iepriekš ierosināja vairākkārt palielināt sieviešu skaitu armijā, turklāt godīgi atzina: feminizācija nenotiek tāpēc, ka dzīve būtu jauka, vienkārši aizvien vairāk samazinās jauniesaucamo skaits demogrāfiskā krituma dēļ. Kopš 2012.gada 18-27 gadus vecām sievietēm Igaunijā atļauts brīvprātīgi dienēt armijā, un šodien valstī ir aptuveni 10% tādu "amazoņu".

Kā tas ir – "labi"

Sieviešu skaita pieaugums armijā ir novērojams visā pasaulē. Daudzas Ziemeļatlantijas alianses valstis jau sen atļāvušas sievietēm apgūt militārās profesijas. Zviedrijā kopš 1980.gada sievietēm ļauts brīvprātīgi iestāties dienestā. 1988.gadā spānietes saņēma tiesības mācīties kara koledžās. Amerikānietes, anglietes, holandietes, kanādietes un norvēģietes dien tanku un kājnieku kaujas mašīnu ekipāžās. Sievietes Kanādā, Nīderlandē un Norvēģijā dien uz karakuģiem (meitenēm Norvēģijā kopš 2014.gada paredzēts 12 mēnešus ilgs obligātais kara dienests). Kopš 2012.gada ASV "amazonēm" ļauts piedalīties sauszemes spēku karadarbībās. Un tomēr vēl nesen vairāku NATO valstu likumi aizliedza (ierobežoja) sieviešu dalību karadarbībā. Dažādi tabu ir Beļģijas, Lielbritānijas, Dānijas, Spānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Vācijas, Kanādas, Turcijas armijās, kā arī Francijas sauszemes spēkos.

Pēc rakstura atbildīgā un punktuālā sieviete ir kā radīta kara ārsta, sakarnieka, meteorologa, tulkotāja, psihologa, kara augstskolas pasniedzēja amatam. Ērkšķaināks, iespējams, būs vada komandiera ceļš, taču ir arī tādi piemēri.

Par sieviešu uzņemšanu karadienestā pirmo reizi paziņojusi Uzbekistānas Aizsardzības ministrija. Jauni apvāršņi paveras sievietēm Kirgizstānas un Kazahstānas armijās (Kazahstānas armijā 10% kopējā sastāva veido sievietes). Šī prakse atbilst starptautiskajiem standartiem un reālajai situācijai. Karadienests šodien pieejams sievietēm par Saūda Arābijā – vecumā no 25 līdz 35 gadiem, ar augstskolas diplomu un noteikumu, ka sieviete dzīvo kopā ar vīriešu kārtas aizbildni (vīrs, tēvs, brālis). Irānā izveidojušies sieviešu speciālo uzdevumu bataljoni. Pasauli pārņem "militārā feminizācija".

Un tomēr par militāro līdztiesību nākas maksāt ar sievietēm pārlieku slodzi organisma nežēlīgas ekspluatācijas un pastāvīga riska sistēmā. Ekstremālos dienesta apstākļos smagi klājas pat spēcīgiem vīriešiem. Sieviešu un vīriešu muskuļu spēka parastā attiecība – 2:3. Turklāt sievetēm augšējo ekstremitāšu muskuļi ir par 30% vājāki nekā apakšējo. Var "uztrenēties" sporta zālē, taču dabu mainīt nevar (vismaz ne dabiskā ceļā). Britu militārie ārsti pētījumā pierādīja, ka sacensības ar vīriešiem militārajā jomā sievietēm nereti beidzas ar psiholoģiskām un fiziskām traumām.

Reāla kara riska Baltijas valstīm nav, tāpēc vietējām meitenēm ieteicamāk būtu izvēlēties civilu profesiju. Nevajag upurēt jaunību, veselību un skaistumu par 900 eiro mēnesī un Ziemeļatlantijas fantāzijām par "Krievijas savaldīšanu".

141
Pēc temata
Kareive sūdzas par "neestētiskajām" ainām Ādažu militārās bāzes ēdnīcā
Baltijas bataljons piedalīsies NATO reaģēšanas spēkos
"Kara laika" dzīve: kāpēc Latvijas karavīriem vajadzīga ūdensnecaurlaidīga "Jaunā derība"
Pietiek biedēt mūs: latvieši lūdz Aizsardzības ministriju izbeigt runas par iebrukumu
Baidens

ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins

18
(atjaunots 18:18 30.09.2020)
Jau kļūst interesanti, kad īsti dažādo pret Krieviju vērsto sazvērestības teoriju autoriem vairs nebūs ko teikt par Kremļa saiknēm ar vienu vai otru skandālu.

Mēs jau esam izpētījuši izteicienus highly likely ("ar augstu varbūtības pakāpi" – Skripaļu lietā), almost certainly ("gandrīz noteikti" sakarā ar apsūdzībām "vakcīnas nozagšanā"). Tagad jāpierod pie kārtējā vārda – probably ("droši vien").

Šoreiz, pateicoties The Washington Post, mēs uzzinājām, ka Vladimirs Putins pats personīgi "probably, vada" slepeno ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena diskreditēšanas operāciju.

Argumenti par labu paradoksālajam secinājumam ir iespaidīgi: izrādās, pie tāda slēdziena nonākuši kaut kādi analītiķi uz "atvērto, atslepenoto un klasificēto izlūkošanas avotu" bāzes.

Pārskata sākumā esot teikts: "Mēs uzskatām, ka prezidents Vladimirs Putins un lielākā daļa augstākā līmeņa Krievijas ierēdņu ir informēti un, droši vien (tas pats probably – aut. piez.), vada Krievijas ietekmes operācijas, kuru mērķis ir diskreditēt bijušo ASV viceprezidentu, atbalstīt ASV prezidentu un kurināt domstarpības sabiedrībā pirms novembra vēlēšanām ASV."

Tad lūk, kurš diskreditē bijušo viceprezidentu! Beidzot ir skaidrs, kas raksta Baidenam viņa runas ar smieklīgajiem misēkļiem, kuru dēļ rodas šaubas par viņa veselības stāvokli. Visticamāk, tas bija Putins, kurš viņam pirms dažām dienām palika priekšā tekstu par to, ka vēl pirms viņa runas beigām no koronavīrusa mirs 200 miljoni cilvēku – neviens cits taču nespētu vēl labāk diskreditēt Baidenu.

Daudzi amerikāņu mediji pievērsa uzmanību līdzīgai Iekšējās drošības ministrijas atskaitei, kas it kā paredzēta "iekšējai lietošanai" (un uzreiz nonāca visos informācijas portālos) ar virsrakstu "Krievija, laikam (šoreiz vienkārši likely, bez highly – aut. piez.), diskreditē Amerikas kandidātu veselību, lai ietekmētu 2020. gada vēlēšanas". Pievērsiet uzmanību vārdam "kandidāti", kurš tiek lietots daudzskaitlī. Tagad salīdzināsim ar sensācijai veltītiem rakstiem daudzos amerikāņu medijos – tie klāsta, ka runa ir par "Krievijas uzbrukumu Baidena mentālajai veselībai". Jā, pašā biļetenā pieminēti arī Irānas un Ķīnas amatpersonu uzbrukumi Donalda Trampa psihiskajai veselībai, taču tas, kā jau noprotat, Amerikas demokrātisko medijus absolūti neuztrauc. Dēvēt esošo ASV prezidentu par šizofrēniķi – tā nebūt nav iejaukšanās. Taču par Baidenu gan tā nedrīkst runāt.

Turklāt, izskatās, viltīgais Krievijas, Ķīnas un Irānas plāns jau darbojas. Nesenā aptauja noteicošajos 2020. gada vēlēšanu kampaņas štatos liecina: 51% štatu balsstiesīgo iedzīvotāju uzskata Trampu par "mentāli nederīgu" prezidenta darbam, savukārt 52% tāpat izsakās par Baidenu. Tātad liels skaits vēlētāju ASV apšauba abu ASV prezidenta kandidātu prāta stāvokli, – tas, jādomā, ir "Krievijas dezinformācijas" rezultāts. Savukārt pašiem Trampam un Baidenam ar viņu ekscentrisko uzvedību un, maigi sakot, neviennozīmīgajiem izteicieniem ar to nav nekāda sakara? Kā parasti, pie visa vainīgi ir krievi. Probably.

Lūk arī ar baisi slepeno CIP ziņojumu no WP ir līdzīgs stāsts. Pēc Putina pieminēšanas pirmajās rindās, kurš it kā pats vada ASV prezidenta kandidāta diskreditēšanas kampaņu, tālāk runa ir tikai un vienīgi par Ukrainas parlamentārieši Andreja Derkača darbībām, kurš ir pazīstams ar to, ka regulāri publisko Petro Porošenko un Džo Baidena pārrunu audio fragmentus. Taču par viņa "sakariem ar Putinu" nesaka itin neko.

Kad amerikāņu mediji sāk runāt par "Derkača lentēm", viņiem ir tikai divi argumenti, ja to atļauts šādi nosaukt: a) deviņdesmito gadu sākumā viņš pabeidza VDK Augstskolu Maskavā, tātad, pats par sevi saprotams, ir "Kremļa aģents"; b) viņa sniegtie ieraksti ir "pielaboti". Un viss – tāpēc demokrātiskie mediji atsakās pat apspriest šo "lenšu" saturu un aizbāž ausis, tiklīdz kāds par tām ieminas. Nonācis tiktāl, ka Twitter vienā acumirklī bloķēja lietotāja profilu, kura tvītu par "Derkača lentēm" citēja Tramps. Un nekādas cenzūras nav! Skaidrs taču: "Kremļa aģents" izplata "dezinformāciju" pēc Kremļa pasūtījuma. Līdz ar to pārbaudīt datus ir aizliegts.

Šajā kontekstā atmiņā ataust Ukrainas drošības dienesta vadītāja Valentīna Naļivajčenko preses konference 2014. gadā, uzreiz pēc Malaizijas Boeing katastrofas Donbasā. Nākamajā dienā viņa prezentētos "ierakstus" citēja gandrīz visas vadošās avīzes pasaulē! Un paskatieties: neviens toreiz neatcerējās, ka Naļivajčenko ir Maskavas VDK Izlūkošanas institūta absolvents, nevienu Rietumos neuztrauca fakts, ka audioieraksti ne tikai bija pielaboti, tie bija atklāti viltoti. Vienkārši tobrīd melīgā versija par to, ka MH17 notriekuši kaut kādi "kazaki no Černuhinas", pilnībā apmierināja rietumu žurnālistus. Toties "Derkača ieraksti" viņiem nekādi nepatīk – tie neiekļaujas priekšvēlēšanu kampaņas uzdevumos. Tātad jebkura informācija par tām ir cenzējama.

Pie tam neviens neapšauba: Porošenko un Baidena balsis ierakstos ir autentiskas. Bet apspriest tos vai citēt – tas gan ir nāves grēks. Aptuveni līdzīga ir ASV mediju attieksme pret Senāta komiteju neseno ziņojumu ar daiļrunīgo nosaukumu "Hanters Baidens, "Burisma" un korupcija". Ziņojums ir apjomīgs un satur pārsteidzošas Amerikas ierēdņu atzīšanās par to, ka ASV augstākā vadība, ieskaitot gan viceprezidentu Džo Baidenu, gan valsts sekretāru Džonu Keriju, vairākkārt tika brīdināta par korupcijas shēmām Ukrainas gāzes kompānijā "Burisma" un par problēmām ASV, kuras būs saistītas ar Hantera Baidena, viceprezidenta dēla, darbu šajā firmā.

Grūti pat iedomāties, kā avīzes sistu krustā Trampu, ja noskaidrotos, ka viņš zinājis par savu bērnu korumpētajām darbībām un aizvēris acis uz tām, būtībā atbalstot viņus. Taču Senāta ziņojumu mediji ignorēja vai arī vienkārši nodēvēja par "Krievijas dezinformācijas kampaņu". Tātad var pieņemt, ka arī ASV senatori ir "Kremļa aģenti" – ziņojumā taču atrodami nenoliedzami fakti un ierēdņu liecības, kuri paši ziņoja par "Burisma" korupciju un par Baidena, juniora, darbu kompānijā.

Demokrāti ātri sagatavoja savu "pretziņojumu", kurā centās apgāzt vai, drīzāk, aizmiglot oponentu argumentus. Protams, galvenais demokrātu secinājums – Senāta izmeklēšana izspēlē "Krievijas uzbrukumu vēlēšanām 2020". Tātad atkal ir vainīgi krievi.

Acīmredzot, tā bija Krievija, kas iecēla Baidenu, junioru, korumpētajā firmā Ukrainā, un pēc tam diktēja Baidenam, senioram, kā atlaist Ukrainas ģenerālprokuroru, kurš uzdrīkstējās izmeklēt "Burisma" korupcijas lietu. Tātad varam gaidīt jaunas sankcijas par amerikāņu "Kremļa aģentu" darbībām Senātā un Baltajā namā. Jo Krievijas vaina taču atkal ir pierādīta, lai arī ar kārtējo probably.

18
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
ASV superierocis pavērsts pret pašu pilsoņiem. Kas no tā iznācis?

Cik bīstama ir vakcīna: ASV pieprasa atbildi, Eiropa skaita peļņu

48
(atjaunots 17:46 29.09.2020)
Ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas.

AstraZeneca vakcīnas problēmas, kuru izstrādā Lielbritānijas un Zviedrijas farmakoloģiskā kompānija ar tādu pašu nosaukumu sadarbībā ar Oksfordas Universitāti, uzņem apgriezienus, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

ASV ne vien neatjaunoja pirms pāris nedēļām savā teritorijā iesaldētos izmēģinājumus, bet arī vadošajiem amerikāņu medijiem arvien biežāk rodas jautājumi saistībā ar preparāta drošību. Skaļāk par citiem uzstājās telekanāls CNN.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Kā zināms, AstraZeneca klīniskie izmēģinājumi tika apturēti divas reizes – jūlijā un septembrī: pārim brīvprātīgo parādījās neparasti neiroloģiska rakstura simptomi. Abi gadījumi tika atzīti par nesaistīties ar cilvēkiem ievadīto vakcīnu, un izmēģinājumi vairumā valstu, tai skaitā Lielbritānijā, tiek turpināti.

Taču amerikāņu zinātnieki un ASV veselības aprūpes sistēmas speciālisti izrādījušies vērīgāki un atklāja nopietnas neatbilstības atskaitēs par blaknēm.

Jūlija incidentu AstraZeneca izskaidroja ar iepriekš nediagnosticēto izkaisītās sklerozes gadījumu. Savukārt Oksfordas Universitātes portālā tas tiek aprakstīts kā "neizskaidrojami neiroloģiski simptomi".

Otrā – septembra – stāsta gadījumā kompānija publiski paziņoja, ka sievietei-brīvprātīgajai parādījās "neizskaidrojama slimība". Taču iekšējā dokumentācijā šis gadījums figurē kā šķērsvirziena mielīts (reta neiroloģiska saslimšana).

Rezultātā amerikāņi tagad uzdod absolūti loģiskus jautājumus par šādas neatbilstības iemesliem. AstraZeneca jau bez tā saņēma nopietnas pretenzijas par sava darba pie vakcīnas caurspīdīgumu, savukārt jaunatklātās pretrunas tagad tikai vēl vairāk iedragā uzticību preparātam un tā drošumam.

Turklāt pamatā stāv vispārēja rakstura temats par veselības traucējumiem, kas parādījušies vakcīnas izmēģinātājiem. Kā šajā sakarā tieši izteicās viens no Amerikas profesoriem-imunologiem: tas, ka abām saslimšanām ir neiroloģiska daba, "šokē".

Iespējams, AstraZeneca vienkārši nav paveicies, un runa patiešām ir par neveiksmīgām sakritībām, kuras nekādā veidā nav saistītas ar izstrādājamo vakcīnu. Taču veselais saprāts pieprasa kaut vai izskaidrot šo lietu – un ir jāpaslavē Amerikas atbildīgie dienesti, kuri nesāka slēpt galvu smiltīs un iesaldēja izmēģinājumus savā valstī.

Te drīzāk pārsteidz viņu Eiropas kolēģu pozīcija, kuri izvēlējās neņemt vērā visas šīs dīvainības un atļāva turpināt testus.

Lai gan Eiropas Savienības varasiestāžu un pašas kompānijas mierīgumam tik slidenā lietā, kurš draud izvērsties milzu nepatikšanās (ja vakcīna patiešām nav droša), ir vienkāršs izskaidrojums.

Pirms dažām dienām informācijas aģentūra Reuters ar atsauci uz ES oficiālo pārstāvi paziņoja, ka AstraZeneca ir saņēmusi daļēju imunitāti vakcīnas darījuma ietvaros ar Eiropas Savienību.

Vienošanās tika noslēgta jau augustā, taču dažas tā delikātās detaļas tapa zināmas tikai tagad.

Lieta ir tajā, ka farmakoloģijas kompānija piegādās ES preparātu par samērā zemu cenu, toties apmaiņā pret to tā nenesīs finanšu atbildību (virs noteikta limita) par tā pielietošanas blaknēm. Precīzi darījuma apmēri netiek izpausti, taču ir zināms, ka Eiropa maksās AstraZeneca 2,5 eiro par vienu dozu. Francijas farmakoloģijas ražotājs Sanofi, kurš izstrādā savu preparātu sadarbībā ar koncernu GlaxoSmithKline, pārdeva to Eiropai – par 10 eiro – un imunitāte tam netika piešķirta.

Jāsaka, abas kompānijas jau ir saņēmušas neatgriežamus avansa maksājumus no ES. AstraZeneca šāds maksājums sastādīja 336 miljonus eiro 400 miljonu dozu nodrošināšanai, savukārt Sanofi – 324 miljonus par 300 miljoniem dozu.

Tādējādi, ja gaidāmās masveida vakcinācijas procesā pēkšņi noskaidrosies, ka preparāts AstraZeneca patiešām rada ievērojamā daudzumā gadījumu kaitējumu cilvēka veselībai, kompānijai tas neradīs nekādas liktenīgas sekas. Kompensācijas cietušajiem maksās nacionālās valdības, jeb, precīzāk sakot, attiecīgo valstu nodokļu maksātāji.

Tāpat nevar neiespaidot Eiropas elites likme uz divām vakcīnām ar tik dažādām pieejām to izstrādē. Skaidrs, ka tas sniedz daudz iespēju sociālām un politiskām manipulācijām. Būs interesanti pavērot, kādas ES valstis kādus preparātus saņems, kā arī kā tie tiks sadalīti pašās valstīs atkarībā no rajonu labklājības un cilvēku stāvokļa sabiedrībā, kuri tajos dzīvo.

Kaut kas saka priekšā, ka īpašiem eiropiešiem, kuru veselība nekādā gadījumā nedrīkst tikt apdraudēta ar apšaubāmu medikamentu, vienmēr būs pa rokai Sanofi preparāts, par kuru Francijas kompānijai nāksies atbildēt pašai, tātad pārliecība par tā drošību un efektivitāti ir daudz lielāka.

Šajā fonā gandrīz eksotiski izskatās Krievijas reālijas, kur daudzi pazīstami un augstākā līmeņa pilsoņi kļuvuši par pašmāju vakcīnas izmēģinājumu dalībniekiem. Savukārt pasaules mediji pat apgalvoja, ka Krievijas elites pārstāvji daudzus mēnešus tika potēti ar klīniskos pētījumus neizgājušu preparātu.

Kā tas saskan ar viņu pašu uzbrukumiem Sputnik V sakarā ar tā iespējamo nedrošumu, atliek vienīgi minēt.

Laikam Rietumiem vienkārši ir lemts attiecībā pret Krieviju vienmēr zemapziņā vadīties pēc principa "kas katram sāp".

48
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
Krievijā startēja vakcīnas pret Covid-19 trešā pēcreģistrācijas pētījumu fāze
Kāpēc Rietumi zaudē vakcīnu sacīkstēs: Krievija jau ir atmaskota
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Vasilijs Koltašovs

Politologs: Makrons licis saprast, kādu lomu ES piešķīrusi Latvijai un Lietuvai

0
(atjaunots 08:54 01.10.2020)
Baltijas valstis pilda uzdevumus, ko tām nospraudusi Brisele. Kāpēc tad Eiropas Savienībai būtu jātērē spēki un līdzekļi to ekonomikas glābšana?

RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Francijas prezidents Emanuels Makrons oficiālās vizītes laikā paziņoja, ka Baltijas valstīm un Francijai ir daudz līdzīgu vēlmju un ambīciju, it īpaši Eiropas Savienības ekonomiskās un rūpnieciskās atjaunošanas aspektā.

Makrona izteikumi ir tīri tehniski, tie neko nemaina principiāli, atzīmēja Jaunās sabiedrības institūta Politekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.

"Makrons vēlas celt Francijas stāvokli starptautiskajās attiecībās... Patiesībā nekāda ES ekonomiskā atjaunošana nav paredzama. Tas redzams pat Eiropas Centrālās bankas politikā, kas joprojām pievērsusies finansistu interesēm un spēcīgam eiro, nevis ekonomikai un pavisam noteikti – ne Baltijas ekonomikai," Koltašovs konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Politologs uzsvēra, ka Eiropas Savienībā Baltija tiek uzskatīta par zonu, kas jāatrauj no Krievijas, – nekādas citas funkcijas Eiropas ekonomiskajā sistēmā tai nav.

"Tagad Baltijas valstis zaudē tranzītu, taču Briselē tas nevienu īpaši neuztrauc. Arī tagad Francija diezin vai rūpēsies par Lietuvas un Latvijas glābšanu. Vienkārši tāpēc, ka šīs valstis savu uzdevumu izpilda gan politiski, gan ekonomiski. Pie varas tur turas spēki, kas pievērsti cīņai pret Krieviju, un vienkāršie iedzīvotāji par to maksā," norādīja Koltašovs.

Makrons noslēdzis divas dienas ilgo vizīti Lietuvā un Latvijā. Viļņā Francijas prezidents tikās ar valsts prezidentu Gitlanu Nausēdu, premjerministru Sauļu Skverneli un bijušo Baltkrievijas prezidenta kandidāti Svetlanu Tihanovsku, kā arī apmeklēja bāzi Ruklā, kur dislocēti franču karavīri NATO kontingenta sastāvā.

Колташов: Макрон дал понять роль Латвии и Литвы в Евросоюзе
0
Tagi:
Makrons, ekonomika, Baltija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Nopietns signāls: eksperts paskaidroja, kas stāv aiz Makrona kritikas attiecībā uz NATO
Kremlis sniedza komentārus par Putina un Makrona sarunu par Navaļniju
Makrons centīsies iesaistīt Baltijas valstis dialogā ar Krieviju
Pirmo reizi divdesmit gadu laikā Latvijā viesosies Francijas prezidents