Sīrijas armijas brīvprātīgie mācībās Damaskas piepilsētā

Baltijas amazones NATO pēdējā rezerve Austrumeiropā

147
(atjaunots 00:23 12.12.2019)
Zemākā un vidējā līmeņa militāro speciālistu trūkums ir Baltijas valstu kopējā problēma. Tai ir vairāki risinājuma varianti. Latvijas Aizsardzības ministrija pūlas kompensēt deficītu, aicinot dienestā sievietes.

Latvija jau ierindojusies starp pirmajām piecām NATO valstīm sieviešu skaita ziņā armijas ierindā – starp karavīriem 17% ir daiļā dzimuma pārstāves. Pie tam Latvijas armija uzsākusi kampaņu, lai piesaistītu sievietes karadienestā. Tiek piedāvātas divpadsmit piemērotas specialitātes – no militārajām līdz darbam medicīnā un grāmatvedībā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Statistika liecina, ka Latvijas NBS ir aptuveni 420 vakantas vietas – 8% no kopējā sastāva. It kā nav vajadzīgs nemaz tik liels skaits speciālistu, lai bruņoto spēku skaits būtu pilns (5300 karavīri), taču stiprais dzimums cenšas nopelnīt iztiku mierīgākās civilās dzīves jomās. Latvijas NBS pirmajā dienesta gadā tiek "atsijāti" apmēram 20% "amazoņu", neskatoties uz pieklājīgo atalgojumu – no 900 eiro mēnesī (pēc nodokļu nomaksas).

Militārajās mācībās
© Sputnik / Виталий Аньков

Ģenerāļi cenšas. Formalitātes sievietēm, iestājoties armijā, ir gaužām vienkāršotas: speciālistei tikai jāapmeklē medicīniskā komisija, jānodod psihodiagnostiskais tests un jānokārto fiziskās sagatavotības eksāmens (14 reizes atspiesties no grīdas divu minūšu laikā un 31 "vēdera preses" vingrinājums).

Sociālās aptaujas liecina, ka 88% jauniešu Latvijā uzskata sevi par patriotiem un tikai 6% dod priekšroku ģimenes vērtībām. Šķiet, ideāls resurss iesaukumam, rekrūšu skaitam vajadzētu papilnam pārsniegt Latvijas armijas pieprasījumu. Tomēr situācija Baltijas reģionā ir sarežģītāka.

Ko tur apskaust

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš lepojas ar to, ka simtiem viņa padoto – sieviešu dien speciālo uzdevumu vienībā, militārajā policijā, pilotē helikopterus (iespējams, vienu no pieciem). Dažas Skandināvijas valstis pēta un cenšas pārņemt Latvijas pieredzi armijas feminizācijas jomā. Taču lielākajā daļā alianses valstu sieviešu daļa armijā jau sasniedz 15-20% seržantu un virsnieku sastāva. Interesanti, ko var apgūt un apskaust kaimiņi?

Latvijā ir maksimālā starpība ES starp sievietēm un vīriešiem ar augstāko izglītību – 55% un 28%. Pie tam aptuveni 8% sieviešu ir bezdarbnieces, bet vīrieši vidēji saņem par 17% vairāk (Igaunijā – pat par 25%). Tādā situācijā izmantot karadienestā izglītotākus cilvēkus ir racionāli, tomēr nehumāni attiecībā pret sievietēm. Armija ir riska zona, pat miera laikā.

Piemēram, nepiesardzīgi apejoties ar ieročiem, NATO mācībās "Ziemas nometne" Igaunijā februārī gāja bojā 27 gadus veca sieviete – 1.kājnieku brigādes jaunākā leitnante. Tomēr Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Riho Terrass iepriekš ierosināja vairākkārt palielināt sieviešu skaitu armijā, turklāt godīgi atzina: feminizācija nenotiek tāpēc, ka dzīve būtu jauka, vienkārši aizvien vairāk samazinās jauniesaucamo skaits demogrāfiskā krituma dēļ. Kopš 2012.gada 18-27 gadus vecām sievietēm Igaunijā atļauts brīvprātīgi dienēt armijā, un šodien valstī ir aptuveni 10% tādu "amazoņu".

Kā tas ir – "labi"

Sieviešu skaita pieaugums armijā ir novērojams visā pasaulē. Daudzas Ziemeļatlantijas alianses valstis jau sen atļāvušas sievietēm apgūt militārās profesijas. Zviedrijā kopš 1980.gada sievietēm ļauts brīvprātīgi iestāties dienestā. 1988.gadā spānietes saņēma tiesības mācīties kara koledžās. Amerikānietes, anglietes, holandietes, kanādietes un norvēģietes dien tanku un kājnieku kaujas mašīnu ekipāžās. Sievietes Kanādā, Nīderlandē un Norvēģijā dien uz karakuģiem (meitenēm Norvēģijā kopš 2014.gada paredzēts 12 mēnešus ilgs obligātais kara dienests). Kopš 2012.gada ASV "amazonēm" ļauts piedalīties sauszemes spēku karadarbībās. Un tomēr vēl nesen vairāku NATO valstu likumi aizliedza (ierobežoja) sieviešu dalību karadarbībā. Dažādi tabu ir Beļģijas, Lielbritānijas, Dānijas, Spānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Portugāles, Vācijas, Kanādas, Turcijas armijās, kā arī Francijas sauszemes spēkos.

Pēc rakstura atbildīgā un punktuālā sieviete ir kā radīta kara ārsta, sakarnieka, meteorologa, tulkotāja, psihologa, kara augstskolas pasniedzēja amatam. Ērkšķaināks, iespējams, būs vada komandiera ceļš, taču ir arī tādi piemēri.

Par sieviešu uzņemšanu karadienestā pirmo reizi paziņojusi Uzbekistānas Aizsardzības ministrija. Jauni apvāršņi paveras sievietēm Kirgizstānas un Kazahstānas armijās (Kazahstānas armijā 10% kopējā sastāva veido sievietes). Šī prakse atbilst starptautiskajiem standartiem un reālajai situācijai. Karadienests šodien pieejams sievietēm par Saūda Arābijā – vecumā no 25 līdz 35 gadiem, ar augstskolas diplomu un noteikumu, ka sieviete dzīvo kopā ar vīriešu kārtas aizbildni (vīrs, tēvs, brālis). Irānā izveidojušies sieviešu speciālo uzdevumu bataljoni. Pasauli pārņem "militārā feminizācija".

Un tomēr par militāro līdztiesību nākas maksāt ar sievietēm pārlieku slodzi organisma nežēlīgas ekspluatācijas un pastāvīga riska sistēmā. Ekstremālos dienesta apstākļos smagi klājas pat spēcīgiem vīriešiem. Sieviešu un vīriešu muskuļu spēka parastā attiecība – 2:3. Turklāt sievetēm augšējo ekstremitāšu muskuļi ir par 30% vājāki nekā apakšējo. Var "uztrenēties" sporta zālē, taču dabu mainīt nevar (vismaz ne dabiskā ceļā). Britu militārie ārsti pētījumā pierādīja, ka sacensības ar vīriešiem militārajā jomā sievietēm nereti beidzas ar psiholoģiskām un fiziskām traumām.

Reāla kara riska Baltijas valstīm nav, tāpēc vietējām meitenēm ieteicamāk būtu izvēlēties civilu profesiju. Nevajag upurēt jaunību, veselību un skaistumu par 900 eiro mēnesī un Ziemeļatlantijas fantāzijām par "Krievijas savaldīšanu".

147
Temats:
NATO austrumu flangā (247)
Pēc temata
Kareive sūdzas par "neestētiskajām" ainām Ādažu militārās bāzes ēdnīcā
Baltijas bataljons piedalīsies NATO reaģēšanas spēkos
"Kara laika" dzīve: kāpēc Latvijas karavīriem vajadzīga ūdensnecaurlaidīga "Jaunā derība"
Pietiek biedēt mūs: latvieši lūdz Aizsardzības ministriju izbeigt runas par iebrukumu
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

13
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

13
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju

Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā

19
(atjaunots 16:37 10.04.2021)
Kopīgais paziņojums, ar ko nesen nāca klajā Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kancleres kundze Angela Merkele, "Rotšildu prezidents" Emanuels Makrons, PVO ģenerāldirektors un desmits dažādu, pārsvarā – Eiropas valstu vadītāju, ir pelnījis īpašu vērību.

Viņi konstatēja, ka nacionālās valdības nav spējušas pārvadēt pandēmijas sekas, un pieprasīja, lai cilvēce pēc iespējas ātrāk pārietu vispasaules valdības pakļautībā. Un šķiet, ka viņi jau laikus rezervē sev siltas vietiņas. Par līderu plāniem portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Jā, formāli runa ir vienīgi par "vispasaules līgumu par pandēmijas apturēšanu", tomēr piezīmes, kas pavada kolektīvo vēstuli, demonstrē: autoru ambīcijas ir plašākas. Piemēram, pašu koronavīrusa pandēmiju viņi dēvē par "lielāko izaicinājumu pasaulei kopš 40. gadiem", piedāvāto līgumu atklāti salīdzina ar "1945. gada līgumu" (proti, Jaltas līgumu).

Tīri cilvēcīgi viņus var saprast. Džonsons, Merkele un, iespējams, arī Makrons ir tipiskas "klibās pīles". Frau Kanzlerin nogrims politiskajā Lētā jau decembrī. Makrona perspektīvas tuvākajās prezidenta vēlēšanās ir skābas. Lielākā daļa britu nevēlas redzēt premjerministra krēslā Džonsonu. Bet viņiem tak gribas vēl pastūrēt.

Nav tikai skaidrs, ko visi šie grimstošie kuģi var piedāvāt pasaulei? Savu pārvaldes pieredzi. Tomēr savu valstu līmenī viņi tikuši galā ļoti slikti. Bezjēdzīgie lokdauni noveduši līdz bankrotam lielu skaitu vidējo un mazo uzņēmumu, gandrīz nobeiguši tūrismu. Atmiņā ataust Obamas nemirstīgā frāze: Eiropas ekonomika ir "saplosīta gabalos".

Vakcinācijas process ir pārvērties par bezgalīgu skandālu virkni. Līdz baltkvēlei novestie iedzīvotāji regulāri iziet ielās, rīko grautiņus un kaujas ar likumsargiem. Valdības vēl vairāk piegriež skrūves, piespriež drakoniskus sodus, organizē atklātu segregāciju ar savām kovidpasēm un, riskējot ar iedzīvotāju dzīvībām, vēl aizvien atsakās no Krievijā izstrādātās vakcīnas.

Vienlaikus valstis, ko nicinoši dēvēja par "jaunattīstības valstīm", sekmīgi cīnās ar koronavīrusu, iepērk Krievijas vakcīnu un, izmantojot lejupslīdi Eiropā, aktivizē savu ekonomiku.

Viss aizvadītais gads Eiropas līderiem ir izvērties par vienu vienīgu episku izgāšanos. Taču viņi nelūdz piedošanu, nedodas pensijā, viņi pēkšņi nolēmuši sevi iecelt vispasaules valdībā. Jā, protams, konspirologi jau brīdināja, ka tā būs, tikai nepateica, cik vājprātīgi tas viss izskatīsies.

Vispasaules valdības kandidāti lepni ziņo: viņiem padotās valstis cietušas krahu, kāds nav redzēts kopš Otrā pasaules kara gadiem. Ir tikai viena nianse: krahu organizējuši viņu pašu – nekāds koronavīruss nebūtu ticis galā viens pats. Rezultātā iedzīvotāji palikuši bez darba un bez perspektīvām, cer tikai uz kaut kādu valdības atbalstu.

Šie lieliskie vadītāji aizvadītajā gadā faktiski sākuši īstu karu pret savām tautām. Miljoniem cilvēku nonākuši uz nabadzības sliekšņa. Tagad Eiropas līderi nolēmuši, ka situācija dāvā viņiem izredzes uz "jaunu Jaltu". Sak, mēs te sarīkojām tādu melu karu, bet tagad pēc tā rezultātiem pārdalīsim pasauli sev par labu. ANO vairs nekam neder – tā mēs uzskatām. Valdības, kas sekmīgi pārvarējušas pandēmiju, jau anglosakšu presē apzieģelētas kā šausmīgi represīvas. Skaidrs taču: Eiropas polilitkajiem lūzeriem radusies neatkārtojama iespēja.

Piedāvātās vispasaules valdības galvenā "odziņa" – nevienu tur neievēlēs. Britu un amerikāņu mediji jau izskaidroja, kā to visu noformēs. Piemēram, žurnāls The Week piedāvā sēdināt pasaules galvas krēslā vienu cilvēku un piešķirt viņam vienkāršu "imperatora" titulu.

Iespējams, imperatora vietā organizēs veselu "politbiroju". Tomēr Briseles birokrātijas pieredze rāda, ka neviens par mūsu viedokli neinteresēsies. Vienkārši sanāks kopā godājami ļautiņi un iecels posteņos, ko vajag. Un viņi sēdēs savos krēslos līdz pastardienai. Demokrātija? Vēlēšanas? Nē, tādas lietas nav dzirdētas.

Pasaules valdības potenciālie locekļi savu darbību programmu cenšas turēt noslēpumā. Stāsta, ka tagad pandēmijas nāks viena pēc otras, tāpēc vakcinācijas režīms un kovidpases paliks uz mūžīgiem laikiem.

"Lielās atiestatīšanas" programma, ko lobē tie paši godājamie ļautiņi, kas plāno iecelt vispasaules valdību, liecina: karš Eiropā pret pašu tautu vēl nav galā. Valdības plānos ir piebeigt rūpniecību. Tas nesīs Eiropas tautām masveida bezdarbu un trūkumu. Garīgo barību dāvās transpersonas un LGBT. Kristīgās baznīcas aiznaglos – tās tak ir vīrusu un idejisku slimību perēklis.

Neskaidrs ir jautājums, kā patiesībā plānots organizēt astoņu miljardu cilvēku pāreju vispasaules vadības paspārnē. Kāds būs spaidu komplekss, kas ar spēku atbalstīs gubernatorus, iznīdēs partizānus mežos, spīdzinās dumpiniekus speciālos cietumos? Bijušie ANO mierneši, atšķaidīti ar NATO kareivjiem? Vācijas un Francijas apvienotā armija, par kuras izveidi tik ilgi spriež Makrons un Merkele? Nav zināms.

Īpašu baudu dāvā iespēja palasīt, kas parakstījis traģikomisko deklarāciju. Vispirms – kā tur nav? Tur nav ne ASV, ne Ķīnas. Ne Krievijas, ne Indijas. Ne Brazīlijas, ne Meksikas, ne Kanādas, ne Japānas. Atklāti sakot, tur nav apmēram simt septiņdesmit valstu no ANO locekļu saraksta. Toties dokumentu parakstījis PVO ģenerāldirektors, doktors Tedross Adhanoms Gebreiesuss. Protams, viņa organizācija jau kopš pašiem pirmsākumiem bija slīpēta tādam darbam. PVO dibinātājs Broks Čisholms bija atklāts, fanātisks vispasaules valdības idejas piekritējs. Nav pagājis ne gadsimts, un viņa idejai parādījušās izredzes.

Starp vispasaules valdības nākajiem locekļiem ir tādi ģeopolitiskie titāni kā Fidži, Albānija, pat Trinidade un Tobago. Tuvāk saraksta beigām pēkšņi ieraugām Ukrainu. Goda vārds, viņi tur ir ar "Volodimira Zelenska" parakstu.

Neviļus rodas doma, ka visa šī fantasmagorija ar vispasaules valdību iecerēta Ukrainas dēļ. Galu galā, Eiropai, kas sevi iedzinusi trūkumā, pat tik pieticīga teritorija būtu ļoti kārdinoša kolonija. Tur ir melnzeme, āboli, speķis, lēts un pieticīgs darba spēks. Cits jautājums – kā viņiem teritoriju turēt paklausībā. Pirms septiņiem gadiem vientiesīgos ukraiņus vilināja ar "dalību ES". Šīs himēras labad (vai atceraties "es gribu mežģīņu biksītes un ES?") slāvu tauta sagrāva savu valsti un noripoja līdz absolūti afrikāniskam dzīves līmenim.

Aleksandrs Frolovs
© Foto : фото из личного архива Александра Фролова

Ukraiņiem pamazām radās šaubas – vai tāds "burkāns" maz sasniedzams. Meitene, kas skandēja par mēžģīņu biksītēm, sāka meklēt darbu Krievijā. Līdz ar  "Ziemeļu straumes 2" virzību uz rietumiem šaubas tikai pieauga.

Bet te pēkšņi ukraiņus aicina vispasaules valdībā. Krievus neaicina, ukraiņus – aicina. Tas tik ir burkāns – jauns, varens! Var droši pavadīt vēl kādus gadus desmit, dzenoties tam pakaļ. Pēc tam godājamie ļautiņi no Eiropas izdomās vēl kaut ko.

19
Tagi:
valdība, pasaule
Pēc temata
Ukraina, bēgļi, Brexit, pandēmija: eksperts par Eiropas integrācijas krahu
Kas vakcinēs Eiropu no vājinātas neatkarības vīrusa