Naftas urbšanas tornis

Saūda Arābija un Krievija nežēlīgi aizvainoja naftas ekspertus

78
(atjaunots 12:29 09.12.2019)
Pirms "naftas alianses" tikšanās OPEC+ formātā Vīnē teorijas piekritēji par to, ka Krievija viss ir slikti un būs vēl sliktāk, loloja zināmas cerības.

Cerības bija saistītas ar to, ka iekšpolitiskās, ģeopolitiskās un finanšu konjunktūras izmaiņas Persijas līča valstīs – pirmām kārtām Saūda Arābijā – padarīs neiespējamu turpmāku alianses ietekmi uz naftas tirgu.

Argumentu kārtā šo cerību atbalstam minēja vairākus faktorus. Uz dažiem no tiem mūsu rietumu oponenti norādīja atklāti, bet uz dažiem – kuluāri. Pirmkārt, rietumu mediji, kuriem piebiedrojās daudzi finanšu analītiķi, sāka aktīvi virzīt tēzi par to, ka pēc primārās publiskās Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas Saudi Aramco akciju izvietošanas Rijādai it kā būtu jāparādās nopietnam stimulam nodot savus kolēģus OPEC+ aliansē, tostarp arī Krieviju. Vienkārši, lai palielinātu savu naftas ieguvi, nodrošinātu kompānijas akciju vērtības izaugsmi un līdz ar to paaugstināt tās tirgus kapitalizāciju.

Kā tipisku šādas loģikas piemēru var minēt citātu no Bloomberg materiāla ar virsrakstu "Aramco akciju izvietošana biržā sniedz Saūda Arābijai stimulu tam, lai sūknētu vairāk, nevis mazāk naftas".

"Labākais veids, kā Saūda Arābijas karaliste var celt jebkuru otršķirīgu akciju tirdzniecību pievilcību, – palielināt ienākumus un peļņu. Tas, visticamāk, nozīmē (naftas) ieguves pieaugumu. <…> Tagad, kad Saudi Aramco beidzot kļūs par kompāniju, kura tirgo biržā, tai nāksies strādāt kā publiskai kompānijai. Un tas nozīmē, ka valsts naftas giganta akciju cena būs galvenais faktors vadītājiem un akcionāriem. <…> Tagad, (kad galvenā uzmanība ir pievērsta) akcijas cenai un naudas plūsams optimizācijai, monarhija var nopelnīt pateicoties nākotnes akciju pārdošanām, savukārt Aramco ir pamats palielināt ienākumus un peļņu īstermiņa perspektīvā. Labākais veids kā to izdarīt – palielināt naftas ieguvi. Tas de facto ir OPEC līderis, un mēs varam sagaidīt, ka jaunie stimuli ietekmēs tās izvēli OPEC darbību ziņā nākotnē," ziņoja mums Amerikas finanšu sektora rupors.

Ja skatīsimies uz situāciju ciniski un domāsim par amerikāņu žurnālistiem slikti, tad viņus var apsūdzēt toksisku stereotipu izplatīšanā. Tikai tas spēj izskaidrot vēlmi redzēt Saūda Arābijas vadību tik nekompetentu, lai izvēlētos īstermiņa finanšu rādītāju uzlabojumus (turklāt tas, visticamāk, nenotiks), nevis ilgtermiņa peļņas perspektīvas. Un tas jau nerunājot par to, ka mēģinājums "pieliet tirgu ar lētu naftu", lai aizvāktu no tā ekonomiski nerentablo slānekļu ieguvi, iepriekš jau tika veikts – un Rijādai rezultāts īpaši negāja pie sirds.

Tāpat derētu ņemt vērā vēl vienu svarīgu lietu. Aramco akcijas centās izvietot Londonas vai Ņujorkas biržā, taču sankciju, Saūda Arābijas aktīvu aresta riski, Amerikas likumdevēju likumdošanas iniciatīvas pret Saūda Arābiju (tā dēvētais NOPEC akts, kurš potenciāli ļauj atņemt visas akcija, kuras spēj aizsniegt Amerikas varasiestādes) un citas politiskās grūtības noveda pie tā, ka vērtspapīru izvietošana notika Saūda Arābijas biržā. Un tajā lielākoties piedalījās vietējie pilsoņi, kā arī investīciju fondi no Persijas līča un Āzijas dienvidaustrumu valstīm. Amerikāņu un britu investori palika malā, savukārt rietumu mediji uz "zaļā neprāta" un klimata saglabāšanas cīņas viļņa aktīvi (lai arī ne vistiešākajā veidā) strādāja pie tā, lai rietumu nauda nenonāk Saūda Arābijas kompānijā. Šajā fonā būtu dīvaini, ja Rijāda turpmākajā naftas alianses OPEC + Krievija vadītos pēc savu ienaidnieku loģikas.

SDG termināls
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Otra cerība bija saistīta ar diplomātisku lūzumu, skandālu un grūtību rašanos OPEC+ darbībā. Tā bija saistīta ar to, ka Saūda Arābijā mainījās ministrs, kurš atbild par naftu un pārrunām ar Krieviju, savukārt katra politiskā izmaiņa Krievijas partnervalstīs vienmēr izraisa zināmai Rietumu ekspertu un žurnālistu sabiedrības daļai cerību: urā, jaunie vadītāji beidzot ieraudzīs, ka ar Krieviju nevajag draudzēties un sadarboties. Praksē parasti iznāk tieši pretēji, kas stipri pārsteidz un sarūgtina tos, kas pieradis dzīvot "informācijas burbulī", kurā Krievija "mirst", tās ekonomika ir "saplosīta lupatās", un pati tā atrodas "diplomātiskā izolācijā".

Cienījams finanšu izdevums The Wall Street Journal atstāsta savu informācijas avotu iespaidus par to, kā aizritēja Krievijas un Saūda Arābijas dialogs tikšanās laikā Vīnē: "Nākamajā dienā princis Abuls Azīzs ibn Salmans apturēja tikšanos ar ražotājiem no desmit valstīm, kuras nav OPEC sastāvā, <…> lai sarīkotu abpusēju tikšanos ar kolēģi no Krievijas Aleksandru Novaku. Pēc informācijas avota sacītā, kurš atradās OPEC zālē, abi centās pārvarēt domstarpības saistībā ar (Krievijas gāzes) kondensātu ieguves atbrīvošanu un Krievijas neatkarīgo vērtējumu tās ieguvei. "Kad viņi atgriezās, viņi smaidīja," paziņoja informators."

Krievijas prezidents Vladimirs Putins forumā Krievija sauc!
© Sputnik / Сергей Гунеев

Pārrunu rezultātus var uzskatīt par pozitīviem priekš Krievijas. Alianses lēmums samazināt ieguvi vēl par 500 tūkstošiem barelu dienā kļuva par pārsteigumu daudziem analītiķiem, taču tas bija loģisks: ir jāuztur naftas cenu līmenis naftai tradicionāli sarežģītajā 2020. gada pirmajā ceturksnī. "Ja runājam par Krieviju, tad no šī (OPEC+ samazinājuma – aut. piez.) skaitļa papildu ieguves samazinājums <…> sastādīs 70 tūkstošus barelu, tātad mūsu kvota pirmajā ceturksnī sastādīs 300 tūkstošus barelu (diennaktī)," pastāstīja žurnālistiem Aleksandrs Novaks.

Salīdzinājumam: brīvprātīga (jeb papildus esošajai daļai) ieguves samazinājums no Saūda Arābijas puses ir 400 tūkstoši barelu dienā.

Pēdējā to cilvēku cerība, kas ļoti vēlas ieraudzīt "naftu par 20 dolāriem par barelu" un izbaudīt sekojošas ekonomiskas problēmas Krievijas eksporta ienākumiem, bija tēzē "visu, ko spēs samazināt OPEC + Krievija, iegūs Amerikas slānekļa ieguves kompānijas, kuras atņems Krievija un OPEC tirgus daļu un nogāzīs naftas cenu".

No vienas puses, var uzdot sev jautājumu: ja ar slānekļa naftu viss ir tik labi, kādēļ slānekļu kompānijas bankrotē viena pēc otras, savukārt to akciju un obligāciju cenas krīt, kaut gan pārējais Amerikas fondu tirgus aug kā raudzēts un uzstāda rekordus? No otras puses, var dot vārdu pašām slānekļu kompānijām un paklausīties, ko saka to pašu amerikāņu slānekļa kompāniju menedžeri un akcionāri, kuri atrodas pašā Teksasā - "slānekļa revolūcijas" epicentrā.

Kanādas finanšu telekanāls BNN Bloomberg ziņo: "Teksasas naftas ieguves uzņēmumi, kuri specializējas uz jauniem urbumiem neizpētītos ieguves rajonos, pēc ilgu gadu acu novēršanas, atbildot uz slānekļa skeptiķu viedokļiem, tagad saka, ka globālie analītiķi līdz galam nenovērtē, cik nopietns ir (slānekļa) nozares izaugsmes palēninājums. <…> Starptautiskā enerģētikas aģentūra (SEA) Parīzē un Enerģētiskās informācijas pārvalde (Energy Information Administration) Vašingtonā joprojām prognozē stabilu ieguves izaugsmi ASV nākamajā gadā, neraugoties uz baiso realitāti ieguves vietās. SEA sagaida palielinājumu 900 000 barelu apmērā dienā, savukārt OPEC prognozē vienu miljonu, kas praktiski nozīmēs šī gada izaugsmes atkārtošanos. Šīs prognozes neiet kopā ar situāciju Teksasā, kura veido aptuveni pusi no naftas ieguves ASV. Ražotāji izjūt finansējuma trūkumu, rezerves ir kritušās, par publiskajiem piedāvājumiem (slānekļa kompāniju akcijām un obligācijām – aut. piez) nebija nekādas intereses. Tas padara kritienu potenciāli ilgstošāku, nekā iepriekšējie."

…Apkoposim. Absolūti iespējams, ka nākamgad Saūda Arābijas un Krievijas enerģētikas ministriem, kuri vēl vairākas reizes tiksies OPEC+ galvenajā štābā Vīnē, parādīsies papildu iemesli plašākiem smaidiem. Savukārt Krievijas un Saūda Arābijas sadarbības pretiniekiem – jauni iemesli skumjām un aizvainojumam.

78
Pēc temata
Kvazivalsts Eifratas austrumu krastā: kādi ir ASV mērķi Sīrijā
Neatkarības ēna: ES iziet no ASV finanšu sistēmas
Atomzemūdene Kursk Barenca jūrā, 1999. gads

Neatgriezās no dzelmes. Kāpēc neizdevās izglābt "Kursk" ekipāžu

2
(atjaunots 11:58 15.08.2020)
Ziemeļu flotes spēku manevri, ārkārtas iegrimšana, nosacīts uzbrukums "pretiniekam", pēkšņs torpēdas sprādziens un 118 jūrnieki aizgājuši viņsaulē.

Pirms 20 gadiem notika lielākā katastrofa Krievijas zemūdeņu flotes vēsturē. Projekta "Antei" atomzemūdene "Kursk" līdz ar ekipāžu nogrima Barenca jūras dzīlēs, 108 metru dziļumā. Ūdenslīdēji vairākkārt centās iekļūt tajā un atbrīvot izdzīvojušos, tomēr nevienu neizdevās glābt. Par traģiskajiem notikumiem portālā RIA Novosti atgādināja Nikolajs Protopopovs.

Pēdējais reiss

Uz plānveida mācībām Barenca jūrā "Kursk" izgāja 10. augustā. Divas diennaktis turpinājās manevri, 12. augustā jūrnieki gatavojās nosacītam uzbrukumam pretinieka aviācijas bāzes grupai. Negaidot sakari ar kuģi pārtrūka. 11:30 norvēģu seismoloģiskās stacijas fiskēja grūdienu ar 1,5 magnitūdu. Dažas minūtes vēlāk sekoja spēcīgāks – 3,5 magnitūdu grūdiens.

Экипаж атомной подводной лодки Курск во время парада в Североморске, 30 июля 2000 год
© AP Photo /
Atomzemūdenes "Kursk" ekipāža parādes laikā Severomorskā, 2000. gada 30. jūlijs

Zemūdens kreseri devās meklēt Ziemeļu flotes kuģu vienība. "Kursk" tika atrasta nākamajā dienā 108 metru dziļumā. Pēc apskates ar nolaižamajiem aparātiem noskaidrojās, ka zemūdene burtiski iedrāzusies jūras dibenā aptuveni 40 grādu leņķī, priekšdaļa ir uzšķērsta, priekšējos nodalījumus piepildījis ūdens. Krievijas JKF Lkomandieris admirālis Vladimirs Kurojedovs jau toreiz paziņoja, ka cerības uz komandas glābšanu nav lielas. Tomēr glābšanas operācija tika sākta: avārijas rajonā ieradās atomkreiseris "Petr Velikyi", zemūdene un vēl aptuveni 20 kuģi. Krievijas Aizsardzības ministrija sāka pārrunas ar NATO pārstāvjiem, lūdzot tehnisko palīdzību "Kursk" ekipāžas glābšanai.

Plānots, ka izdzīvojušie jūrnieki varēs pamest zemūdeni ar glābšanas lādiņu palīdzību. Tomēr sākās vētra – jūras viļņošanās katastrofas rajonā sasniedza 5 balles. Centrālā konstruktoru biroja "Rubin" – šī tipa zemūdeņu izstrādātāja – speciālisti vērtēja, ka gaisa ekipāžai pietiktu 5-6 dienām.

Kuģis, cilvēki un likteņi

Zemūdenē "Kurska" bija 118 cilvēki – virsnieki, mičmaņi, līguma dienesta un valsts karadienesta matroži. Daudzi – jūrnieki vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākā mičmaņa Sergeja Černiševa ģimenes locekļu kopējais dienesta laiks JKF pārsniedz 150 gadus.

Командир подводной лодки Курск Геннадий Лячин после возвращения из похода в Средиземном море
© AFP 2019 / STRINGER
Zemūdenes "Kursk" komandieris Genādijs Ļāčins pēc atgriešanās no reisa uz Vidusjūru

"Serjoža dzimis Sevastopolē, un, kā jau daudzi vietējie puikas, no bērnības sapņoja par jūru, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Sergeja brālis Jevgēņijs, arī – kara jūrnieks. – Mūsu ģimene pārvācās uz Severomorsku 1973. gadā, kad tēvu iecēla par jūras sakaru pulka komandieri. Serjoža bija ļoti godīgs un pozitīvs cilvēks. Un aktīvs – komjaunatnes organizators skolā, šaha komandas kapteinis. Viņa vārds piešķirts skolai Severomorskā, kurā viņš mācījās."

"Kursk" – tolaik tā bija jaunākā atomzemūdene – komandā Sergejs Černiševs nonāca 1993. gadā. Dienēja rezerves ekipāžā, pēc tam – pamata komandā. Uz kuģa pildīja kosmisko sakaru tehniķa pienākumus.

"Kad sākās perestroika, bezdarbs, es palīdzēju viņam iekārtoties dienestā atomzemūdenes ekipāžā, - atcerējās bojāgājušā jūrnieka brālis. – Tā bija prestiža vieta: moderna atomzemūdene, mūsdienīgs bruņojums. Ļoti stingra atlase: pēc izglītības, veselības, sagatavotības līmeņa. Brālis divas reizes devās autonomos reisos, ilgstošos pārgājienos, bija ļoti pieredzējis jūrnieks. Jāpiebilst, ka "Kursk" ekipāžā deviņdesmit procenti bija virsnieku un mičmaņu, nejaušu cilvēku tur nebija."

"Kursk" ekipāžā bija arī kapteiņleitnants Maksims Safonovs ar līdzīgu dzīves stāstu. Viņa tēvs, JKF virsnieks Anatolijs Safonovs stāsta, ka Maksims kopā ar viņu kopš bērnības braukājis pa jūras kara garnizoniem.

"Piektajā klasē viņš iestājās Jauno jūrnieku klubā un ļoti ieinteresējās, - stāsta Anatolijs. – Puikas veda uz ekskursijām uz Melnās jūras, Ziemeļu jūras floti, viņiem tas ļoti patika. Dēls un viņa draugi gribēja mācīties tikai Nahimova skolā. Vēlāk viņš nolēma kļūt par zemūdens flotes jūrnieku. Es dienēju uz kuģiem, taču sāku ar zemūdenēm. No savas pieredzes zinu, cik tā ir smaga un atbildīga profesija."

Maksims izraudzījās stūrmaņa specialitāti, un 1996. gadā viņu pieņēma "Kursk" ekipāžā. Tā bija viņa pirmā dienesta vieta.

"Zemūdenes toreiz reti gāja jūrā, "Kursk" bija Ziemeļu flotes labākais kuģis, strādāja vairāk par visiem, - atceras Safonovs, vecākais. – Visa ekipāža bija ļoti aizrautīgi cilvēki, ar milzīgu vēlmi dienēt, viņi mīlēja savu darbu. Maksims ļoti pārdzīvoja, ka, ņemot vērā situāciju valstī, kuģi pamet virsnieki, raizējās par zemūdenes likteni. Vien mēnesis viņam bija vajadzīgs, lai nokārtotu visas ieskaites par kuģa sistēmām, izdzīvošanas pasākumiem un kļūtu par pilntiesīgu komandas locekli."

1999. gada rudenī "Kursk" bija reisā uz Vidusjūru. Kreiseris sekmīgi pārvarēja visas NATO pretzemūdeņu robežas, slepus eskortēja ASV 6. flotes kuģus un pat izpildīja dažus nosacītus raķešu startus. Komandieris Genādijs Ļačins toreiz kļuva par Krievijas Varoni, lielākā daļa ekipāžas locekļu tika apbalvoti ar ordeņiem un medaļām. Maksimam Safonovam vajadzēja piešķirt II pakāpes ordeni "Par nopelniem Tēvijas priekšā". Nepaspēja.

"Kursk" ekipāžā bija ne tikai kar;avīri vairākās paaudzēs. Piemēram, vecākais staršina Aleksandrs Ņeustrojevs dzimis nelielajā Loskutovo ciemā Tomskas apgabalā un pēc iesaukšanas dienestā nokļuva atomzemūdenes ekipāžā.

"Visu bērnību mēs dzīvojām vienā mājā, mācījāmies vienā skolā, kopā spēlējām hokeju, pat autovadītāja un traktorista tiesības saņēmām vienlaikus, - atceras viņa draugs un vārdabrālis Aleksandrs. – 1997. gadā Saņu iesauca armijā. Pēc mācībām Severodvinskā – Ziemeļu flote. Nosūtīja uz "Kursku". Pēc tam nolēma noslēgt līgumu – saprata, ka ciemā darbu neatrast. Bet jūrniekiem deva dzīvokli, maksāja algu. Viņš rakstīja, ka lepojas ar dienestu, stāstīja, ka viņa zemūdene ir nenogremdējama. Ļoti atzinīgi raksturoja ekipāžu – bija sadraudzējies ar citiem jūrniekiem."

Par avāriju zemūdens kreiserī staršinas draugi un tuvinieki uzzināja pa radio. Glābšanas operācijai pa televizoru sekoja viss ciems. Pirmajās dienās pēc traģēdijas tika saņemta pretrunīga informācija – gandrīz nedēļu Loskutovo iedzīvotāji cerēja, ka Sašu izglābs.

"Viņu atveda slēgtā "cinkā", - stāsta draugs. – Apglabākām tepat, ciemā. Vēlāk uzcēlām postamentu, uzstādījām uz kapa enkuru. No ģimenes viņam palikusi māsa un jaunākais brālis. Tēvs gāja bojā, kamēr Saša vēl bija obligātajā dienestā. Bet māte aizgāja 2005. gadā. Neizturēja – pazaudēja vīru, pēc tam gandrīz uzreiz – dēlu."

Pēdējais patvērums

"Kursk" jūrniekus mēģināja glābt vairāk nekā nedēļu. Līdz zemūdenei vairākkārt nolaidās dziļūdens aparāts "Priz", taču iekšā iekļūt neizdevās. Pirmie kreiserī nokļuva norvēģu ūdenslīdēji, kuri avārijas vietā ieradās ar kuģi "Seaway Eagle". 20. augustā viņi apsekoja zemūdeni. Norvēģiem izdevās nokļūt līdz avārijas un glābšanas lūkai un atvērt to ar speciāli izgatavotiem instrumentiem.

Атомная подводная лодка Курск на базе Северного флота РФ в Видяево, 2000 год
© AFP 2019 / ITAR-TASS
Atomzemūdene "Kursk"

Videokameras rādīja, ka visi nodalījumi ir pārplūduši, nav nekādu nišu ar gaisu. 21. augustā Ziemeļu flotes štāba priekšnieks viceadmirālis Mihails Mocaks apstiprināja, ka atomzemūdenes K-141 "Kursk" ekipāža ir gājusi bojā.

Oktobrī jūrnieku mirstīgās atliekas sāka pacelt dienas gaismā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka pēc sprādziena cilvēki izdzīvojuši 6., 7., 8. un 9. nodalījumā. Visi pārgāja uz devīto nodalījumu un gaidīja palīdzību. Pirmsnāves zīmītē kapteiņleitnants Dmitrijs Koļesņikovs vēstīja, ka nodalījumā patvērušies 23 cilvēki.

2001. gada oktobrī "Kursk" tika pacelta no dzīlēm. To nogādāja kuģu remonta rūpnīcā Rosļakovā. Ekspertīzes parādīja, ka gandrīz viss kuģis iekšpusē izdedzis. Temperatūra ugunsgrēka epicentrā sasniedza 8000 grādus pēc Celsija skalas. Starpsienas uzšķērda sprādziena vilnis. Brīnumainā kārtā bojājumus neguva reaktora nodalījums un 22 spārnotās raķetes šahtās gar bortiem. Oficiālā informācija par katastrofas iemesliem tika publicēta 2002. gada jūlijā. Avārija notika sprādziena rezultātā, kura centrs lokalizēts mācību torpēdas atrašanās vietā, ceturtajā torpēdu aparātā, un pēc sprādziena procesa tālākas attīstības torpēdu ielādes nodalījumos atomzemūdenes pirmajā nodalījumā."

Изображение процесса поднятия АПЛ Курск с использованием стальных тросов
© AP Photo / MIKHAIL METZEL
Atomzemūdenes "Kursk" pacelšanas process ar tērauda trošu palīdzību

Valsts ģenerālprokurors Vladimirs Ustinovs atzina, ka "Kurska" gandrīz pilnībā applūdusi sešu līdz septiņu stundu laikā pēc avārijas.

2
Pēc temata
Krievijas aizsardzības ministrs pastāstīja par nostiprināšanos Arktikā un jauno bruņojumu
Krievijas JKF papildinājis jaunākais raķešu zemūdens kreiseris
Vienīgais raķešu ekranoplāns pasaulē – Krievijas Luņ

"Kaspijas monstra" atdzimšana: būt vai nebūt

6
(atjaunots 10:33 15.08.2020)
Ekranoplāns paceļas virs jūras, ledus lauka vai dienvidu stepes un spēj pārvietoties līdz 500 km/h ātrumā ar minimālu degvielas patēriņu un lielu lietderīgo slodzi; jaunie ekranoplāni sekmēr Krievijas iespēju izaugsmi visās militārā pielietojuma sfērās.

Tuvākajā laikā Krievijas Jūras kara flotē atgriezīsies smagie kara ekranoplāni to modernākajā variantā, bruņoti ar spārnotajām raķetēm. Tie spēj strādāt gan dzimto krastu tuvumā, gan tālākajos pasaules nostūros, jebkuros klimatiskajos apstākļos, bez bāzes infrastruktūras, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Vienīgais raķešu ekranoplāns pasaulē – Krievijas "Luņ" 31. jūlijā tika nogādāts no Kaspijskas Derbentā – šeit tas kļūs par parka "Patriot" galveno eksponātu.

Pirms 34 gadiem Ņižņij Novgorodā uzbūvētais ekranoplāns "Luņ" pēc ilgstošiem izmēģinājumiem 1991. gadā tika nodots Kaspijskas flotilei izmēģinājuma ekspluatācijai. Tas bija vienīgais, ko uzbūvēja no astoņiem ieplānotajiem aparātiem. Tomēr ekranoplāni neiegrima vēsturē.

Pateicoties lielajam ātrumam (500 km/h) un nelielajam lidojuma augstumam (7-10 metri) raķešnesēji-ekranoplāni spēj nemanāmi radariem pārvarēt tūkstošiem kilometru virs jūras un līdzenuma, no negaidītas puses pietuvoties pretinieka jūras kara bāzēm vai aviācijas bāzes trieciena grupām raķetes trieciena attālumā un uzbrrukt.

Jaunie ekranoplāni ļaus paplašināt Jūras kara flotes kaujas iespējas. Iepriekš Krievijas JKF Kuģubūves pārvaldes priekšnieks, 1. ranga kapteinis Vladimirs Trjapičņikovs pastāstīja, ka punkts "Ekranoplānu attīstība" tiks iekļauts kuģubūves programmā līdz 2050. gadam. Krievijas Aizsardzības ministrija sastādījusi taktiski tehnisko uzdevumu jauna ekranoplāna izstrādei, norit izmēģinājumu un konstruktoru darbi. Provizoriskie dati liecina, ka jaunais ekranoplāns pacelsies gaisā jau 2022. gadā.

Mediji aktīvi apspriež "Kaspijas monstra" (tā aparātu nosauca Rietumos tā milzīgo gabarītu un fantastiskās ārienes dēļ). Uzmanību pievērsa gan amerikāņu izdevums National Interest, gan ķīniešu Sohu.

Zinātniski tehnoloģiskā un ražošanas bāze ir – Krievija būtiski apsteigusi rietumvalstis daudzfunkcionālo ekranoplānu attīstībā. Piemēram, "Luņ" jau pirms 29 gadiem ātri lidoja un spēja palaist raķetes, bet kravas ekranoplāns Boeing Pelican, ko ASV izstrādā kopš 90. gadu vidus, ar projektēto kravas nestspēju 1200 tonnu apmērā (tilpne paredzēta 17 tankiem "Abrams"), vēl nav ticis pat līdz prototipam.

Kādas šodien ir Krievijas JKF kara ekranoplānu atdzimšanas perspektīvas?

Pielietošanas īpatnības

Daudzfunkcionālie ekranoplāni (Rietumos tos dēvē par WIG - Wing-In-Ground effect) netālā nākotnē var kļūt par pamatu jaunāko precīzo spārnoto un hiperskaņas raķešu, trieciena bezpilota lidaparātu, elektromagnētisko lielgabalu un smago torpēdu izstrādei un pielietošanai.

Tie ir lieliski ātras reaģēšanas spēki – uzbrukuma ekranoplāni varētu efektīvi patrulēt aizpolāro zonu.

Desanta (kravas) modifikācijas aparāti ļaus operatīvi pārvietot lielā attālumā karavīrus ar ieročiem un bruņutehniku. Jaunie ekranoplāni ir gandrīz neredzami pretinieka radariem, no ekonomikas un kravas nestspējas viedokļa pārspēj lidmašīnas un helikopterus, no ātruma viedokļa – kuģus ar zemūdens spārniem. Tie ļauj "projicēt spēku" lielā attālumā no konflikta zonas ("Čaika 2" – līdz 5000 km) un visās militārā pielietojuma sfērās paplašina Krievijas iespējas.

National Interest stāsta, ka jaunais ekranoplāns A-050 "Čaika 2" ir "Kaspijas monstra" reinkarnācija un domāts (Ņižņij Novgorodas Cetrālajā konstruktoru birojā) pasažieru (līdz 100 cilvēki) un kravu pārvadāšanai jūras piekrastes rajonos, arī Arktikā. Tiek būvēta vesela "spārnoto kuģu" līnija ar atšķirīgu kravas nestspēju (specializāciju), kas uzlidos ne vēlāk kā 2022. gadā.

Iepriekš Ķīna sāka pārrunas par iespējām iegādāties vairākus ekranoplānus "Čaika" Tautas atbrīvošanas armijas vajadzībām. Tas netieši liecina par mašīnas augsto gatavības līmeni un efektivitāti, - tā spēj sagādāt lielu pārsteigumu iespējamam pretiniekam.

Aviācija, kam nav vajadzīgs aerodroms, var būt noderīga arī civilajā dzīvē. piemēram, Krievijas zinātniskā ražošanas organizācija "Ekolen" jau strādā pie "Kaspijas monstra" civilā analoga, sauszemes-gaisa amfībijas (SGA), kas spēj lidot tikpat ātri kā lidmašīna un pārvietot daudz lielākas kravas – līdz 750 tonnas – ekspluatācijai jūrās un upēs, tundrā un tuksnesī. Ekranoplānam vajadzīga tikai izmēru ziņā piemērota akvatorija vai līdzens sauszemes gabals, lai paceltos un nosēstos.

Izcilas īpašības

Ekranoplāns izmanto efektu, kas rodas lidojumā nelielā augstumā, kad gaisa plūsma rada zem spārna blīvu "gaisa spilvenu". Paceļoties virs jūras (ledus lauka, sniegota līdzenuma vai dienvidu stepes), aparāts kļūst stabils un "planē" ātrumā līdz 500 km/h ar minimālu degvielas patēriņu un lielu noderīgo kravu. "Čaika 2" spēj pārvietot līdz 10 tonnas.

Ņižņij Novgorodas KB strādā arī pie ekranoplāna smagās versijas – A-080 "Čaika 3" var pacelt masu līdz 100 tonnu apmērā. Perspektīvā mašīna tiks nodrošināta ar modernu avioniku un navigācijas un pilotāžas kompleksu. Tā varēs patstāvīgi iziet neiekārtotā krastā ar slīpumu līdz 5 grādiem, bāzēties uz ūdens un aerodromos.

Tehnoloģiski iespaido pat vecais, labais "Luņ" kas varēja pārvarēt vairāk nekā 2000 km ar ātrumu līdz 450 km/h augstumā no trim līdz 500 metriem un, neskatoties uz saviem gabarītiem, patērēja pieckārt mazāk degvielas nekā transporta lidmašīna.

Jau ar savu ārieni vien tas atstāj neizdzēšanu iespaidu. Korpusa priekšdaļā, uz pilota izvietoti 8 vilkmes dzinēji (uz Il-78 turbīnu bāzes), kuru sprauslas ekrāna efekta pastiprināšanas nolūkiem pavērstas leņķī pret ūdeni (iesūknējamā plūsma atstarojas pret spārniem aizmugures daļā). Uz ekranoplāna fizelāžas uzstādīti trīs pāri pretkuģu raķešu ZM-80 "Moskit" ar darbības rādiusu līdz 250 km un tēmēšanas radiolokācijas staciju. Garums – gandrīz 74 metri, trapeces formas spārni ar 44 metru vēzienu un 550 kvadrātmetru laukumu vainago aparātu, kura maksimālā pacelšānās masa ir 380 tonnas.

No militārā pielietojuma viedokļa jāpiebilst, ka ar trim virsskaņas raķetēm "Moskit" (maksimālais ātrums – 2,8 Mahi ar 5 sekunžu šaušanas ātrumu zalves režīmā) būtu pietiekami aviācijas bāzes kuģa likvidācijai.

Ekranoplāni tika radīti PSRS JKF vajadzībām kā līdzeklis pretinieka kuģu likvidācijai. Pirmajā lidojumā "Luņ" devās 1985. gadā. Augstais ātrums un dzīvotspēja līdz ar lielu kravas nestspēju un iespējām lidot virs sauszemes un ledus (kā arī lielā augstumā) dāvāja neticamas iespējas.

Ekranoplāni "Luņ" un "Orļonok" tika sekmīgi adaptēti raķešu un desantnieku transportēšanai. Desanta "Orļonok" bija mazāks – tā mērķis bija spēku un tehnikas (150 desantnieki vai 2 kājnieku kaujas mažīnas) ātrai pārvietošanai.

Pēc PSRS demontāžas aparātu būvdarbi tika pārtraukti (tobrīd otrais "Luņ" bija gatavs par 95%), bet cīņasspējīgais "aviācijas bāzes kuģu slepkava" tika noenkurots Kaspijskā.

Nekas tamlīdzīgs vairs neatkārtosies, jo "partneri" Rietumos to tik un tā nenovērtēs. Šodien kvalitatīvi jaunā tehnoloģiskajā līmenī ir iespējams pilnveidot ekranoplānu militārās iespējas. Un tas ir jādara – miera nostiprināšanai, Krievijas un tās sabiedroto labā.

6
Pēc temata
MiG-31 – bīstamākais mednieks debesīs
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Krievu ieroči: kodoltermiskais "Tjulpan" – spēcīgākais mīnmetējs pasaulē
Krievija audzē desanta floti: sākušies jauna lielā desanta kuģa valsts izmēģinājumi