Президент Франции Эммануэль Макрон

"Krievija uzbrukusi visai Eiropai no Francijas teritorijas": lieta ir atriebībā

96
(atjaunots 15:41 06.12.2019)
Rietumvalstu mediji aktīvi apspriež sensāciju: Francijas departamentā Augšsavojā ir atklāta krievu diversantu bāze.

NBC: "Krievu aģenti gatavojuši triecienuzbrukumus no slepkavu midzeņa Francijas Alpos, saka izlūkdienesta pārstāvji." The Telegraph: "Krievu spiegi izmantoja Francijas Alpus kā bāzes nometni, lai uzbruktu Lielbritānijai un citām valstīm." Un tā tālāk. Tajā, kas patiesībā aiz tā visa stāv, centās tikt skaidrībā RIA Novosti autors Viktors Marahovskis.

Visi virsraksti atstāsta svaigāko rakstu Francijas izdevumā Le Monde.

Raksta būtība: anonīmi avīzes formācijas avoti vēsta, ka Krievijas izlūkdienestam esot bijusi bāze Augšsavojā (kalnu reģions ar Monblānu, Ansī ezeru un kūrortiem). Laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam, saskaņā ar anonīmu avotu datiem, to apmeklējuši vismaz 15 GIP darbinieki, tostarp slavenie Petrovs un Boširovs. Šie darbinieki ceļoja pa visu Eiropas Savienību, lai veiktu "slepkavības un sabotāžas". Taču, pieticīgi piebilst izdevums, rietumu specdienestiem neizdevās atklāt un konfiscēt "ieročus vai jebkādus lietiskos pierādījumus". Tāpat neizdevās atrast "slepkavību un sabotāžu" pēdas pašā Francijā.

Toties ir pamats domāt, ka tieši no šejienes tika izdarīts trieciens Lielbritānijas sirdij – Skripaļu saindēšana Solsberijā. No šejienes tika izdarīti uzbrukumi Bulgārijai (baisa trīs cilvēku saindēšana 2015. gadā, tika izmantots "Novičoks", upuru nav) un Melnkalnei (baiss valsts apvērsuma mēģinājums, upuru nav, apvērsums nenotika).

… Kas te patiesībā ir interesanti.

Pats par sevi paziņojums, ka kādam specdienestam bijusi bāze citas valsts teritorijā, taču tās sen vairs nav – tā ir tukša ziņa. Ņemot vērā "jebkādu lietisku pierādījumu" trūkumu, to var novest pie konstatācijas, ka četru gadu laikā kaut kādu reģionu ir apmeklējuši 15 cilvēki.

Tātad pirmajā ieskatā vispār nav skaidrs, kā un pret ko to var izmantot. Taču ir nianses.

Francijas prezidents Emanuels Makrons
© Sputnik / Александр Вильф

Pirmkārt, neviens neslēpj, ka šāda informācijas noplūdināšana speciāli notiek pirms Parīzē gatavotās tikšanās Normandijas formātā saistībā ar Donbasu, kurā piedalās Francija, Krievija, Vācija un Ukraina. Par to komentārā Deutsche Welle atklāti runā aizdomīgā, taču autoritatīva Eiropas Komisijas finansētā nekomerciālā "smadzeņu centra" eksperts no Prāgas: "Noplūde var būt tiešs signāls Kremlim. Nedomāju, ka tā ir sakritība."

Otrkārt, izdevums norāda, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons pēdējā laikā aktīvi cenšas samazināt spriedzi attiecībās ar Krieviju un vispār atjaunot normālu sadarbību. Taču tagad Francijas valdībai "ir jāizsaka protests un jāizsūta Krievijas diplomāti". Un tas būs "Makrona trumpis", jo "parādīs, ka Francija nav naiva".

Tātad, vienkāršāk sakot, uz Makronu patlaban aktīvi spiež, lai viņš miera pārrunu saistībā ar Donbasu vietā izsūta Krievijas diplomātus (kā to tikko izdarīja Vācija saistībā ar kārtējo "atlikto sensāciju" par čečenu nemiernieka noslepkavošanu), uzsāk skandālu un pārtrauc satuvināšanās procesu ar Krieviju. Jo tieši tā rīkojas īsti vīri, jo Krievija ciena tikai spēku un tamlīdzīgi.

Tādēļ šajā gadījumā, visticamāk, tieši Francijas prezidents ir galvenais mērķis un iespējamais publiskajā telpā iemestās informācijas upuris.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka Le Monde jau pietiekami sen ir zināms ar savām nemitīgajām Makrona medībām – tas viņu "mīl" aptuveni tikpat stipri, kā New York Times "mīl" Donaldu Trampu. Francijas variantā izdevuma "nemīlestība" pret prezidentu, laikam ir pat vēl stiprāka, jo te ir skaidri saskatāma personīga atriebība.

Lieta tāda, ka viens no Le Monde kontrolpaketes turētājiem ir kāds Matjē Pigāss.

Taču pareizāk būtu teikt, ka mums ir viņš ir kāds nezināms cilvēks. Taču Francijā jau daudzus gadus ar interesi seko līdzi viņa traģiskajam liktenim. Savulaik viņš bija jaunākais vadošais partneris bankā Lazard, tieši tāpat, kā Makrons pēcāk kļuva par jaunāko pie Rotšilda. Francijas prese sen stāsta par abu brīnumbērnu nežēlīgo cīņu. Īsumā: tālajā 2010. gadā Makrons centās atstumt Pigāsu no Le Monde, taču Pigāss uzvarēja. Savukārt Pigāss 2012. gadā grasījās kļūt par prezidenta-sociālista Olanda finanšu guru, taču te uzvaru guva Makrons. Un tamlīdzīgi.

Īsāk sakot, mūsu acu priekšā, neskaitot pārējo, notiek arī garas sāgas epizode par kauju starp divu vienādi cienījamu namu – Rotšilda un Lazāra – jauniem un karstasinīgiem baņķieriem. Atriebība, ambīcijas, intrigas.

Neviena iespēja iegāzt pretiniekam šajā kaujā netiek laista garām. Un šajā gadījumā tiek apvienots patīkamais ar lietderīgo. Daudzu ES aprindu interesēs ir nepieļaut Makronam atjaunot normālas attiecības ar Maskavu, tādējādi nostiprinoties prezidenta amatā, bet Le Monde izdevuma interesēs ir padarīt Makronu vājāku kā politiķi.

… Savukārt, tas fakts, ka Eiropas iekšējās cīņās arvien biežāk izmanto vienu un to pašu paņēmienu (gadu, divus vai arī piecus gadus nokavējušo "Krievijas atmaskošanu", ko noplūdina medijiem), laikam liecina par zināmu Eiropas intrigantu profesionālisma kritumu.

96
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

27
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

27
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

27
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

27
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Alkohola pārdošana, foto no arhīva

Dānijā plāno aizliegt alkohola tirdzniecību pēc plkst. 20:00

0
(atjaunots 16:29 27.09.2020)
Pēc Kopenhāgenas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Kopenhāgenas mērija varētu ieviest alkohola tirdzniecības ierobežojumus, lai nakts stundās padarītu pilsētas parkus un citas pilsētas zaļās zonas mierīgākas, vēsta RIA Novosti.

Врач-нарколог, суггестолог, магистр социальной психологии Борис Фальков
© Photo из личного архива Бориса Фалькова

Kopš augusta Dānijas galvaspilsētā ir spēkā nakts ballīšu aizliegums parkos, kuras bieži vien rīko tūristi. Tas tika izdarīts pēc vietējo iedzīvotāju lūgumiem, kur sūdzējās par troksni. Dabas aizsardzības organizācijas atzīmēja, ka šādu ballīšu dēļ cita dzīvnieki un pēc tām paliek atkritumi.

Neraugoties uz aizliegumu, ballīšu skaits īpaši nesamazinājās – policisti nespēj pastāvīgi patrulēt visas pilsētas zaļās zonas, kuru ir visnotaļ daudz.

Tagad mērija grasās atrisināt problēmu radikālākā veidā – aizliedzot alkohola tirdzniecību vismaz parku un dārzu tuvumā no plkst. 20:00 līdz 6:00. Pēc pilsētas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas. Vienlaikus varasiestādes varētu pacelt naudas sodus par skaļu mūzikas atskaņošanu pēc plkst. 23:00.

Galīgais lēmums tika pieņemts septembra beigās.

0
Tagi:
tirdzniecība, alkohols, Dānija
Pēc temata
Karalieni glābs alkohols. Kā pelna Elizabete II
Vispārējs alkoholisms atcelts: alkohola pārdošana ārkārtējās situācijas laikā ir kritusies
Igaunijā var aizliegt pirkt alkoholu personām līdz 21 gada vecumam
Dodas cīņā kunga prātā. Kā alkohols noved postā amerikāņu karavīrus