Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

NATO kibermācības Igaunijā: mērķi un līdzekļi

97
(atjaunots 11:09 05.12.2019)
"Krievu hakeri" – Rietumos populārs brends, ko visdažādākajiem mērķiem izmanto Krievijai naidīgajā propagandā.

Ziemeļatlantijas aliansē radīti kibernētiskie spēki un notiek militāro IT speciālistu starptautiskās mācības. Baltijas valstis ir notikumu centrā, vienīgais NATO Kiberaizsardzības centrs Baltijas reģionā atrodas Tallinā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins
© Sputnik / Алексей Никольский

Tartu, Aizsardzības spēku akadēmijā 2.-6. decembrī notiek vērienīgas NATO mācības Cyber Coalition, kurās piedalās 700 speciālisti no 27 NATO valstīm un alianses partneriem – Japānas, Alžīras, Austrijas, Somijas, Īrijas un Zviedrijas. Mācībās tiek izspēlēts realitātei pietuvināts kibercīņas scenārijs. Nekādu "tanciņu un šautenīšu" – slepena iedarbība tīklā vitāli svarīgos pretinieka valsts tīklos – enerģētiskajās, sakaru, aizsardzības sistēmās utt. "Karadarbība" tiek izspēlēta igauņu speciālistu ciešā koordinācijā ar kolēģiem no alianses valstīm.

Kibernētiskie spēki – 300 cilvēki, kuru uzdevums ir risināt kiberdrošības problēmas aizsardzībā, Igaunijā parādījās 2018. gada vasarā. Pēc "Kiberdrošības globālā indeksa" datiem igauņi acumirklī ieņēma piekto vietu pasaulē un ceturto – Eiropā (pēc Lielbritānijas, Francijas un Lietuvas). Nav tikai saprotams, kā labad Igaunija šķiež tik daudz spēku un naudas.

Hairka miglainā versija

Par stāšanos pretī "daudz spēcīgākam kiberpretiniekam" un daudziem DDoS uzbrukumiem, ko esot nācies pārciest Igaunijai, stāstīja kiberspēku komandieris Andress Hairks. Digitālās militārpersonas galvenā doma: "Lai aizsargātos, jāprot uzbrukt." Tādu uzbrukuma operāciju mērķis ir satriekt pretinieku kibertelpā, lai "nosargātu savu suverenitāti un rīcības brīvību".

Patiešām, mūsdienu pasaulē jebkuram konfliktam ir kiberdimensija, taču pretinieka identifikācijas, agresijas pazīmju un atbildes (vai preventīvas) operācijas sākuma pazīmes izskatās miglaini. Tiesiska pamata DDoS uzbrukumiem nav. Hairka miglainais jēdziens "daudz spēcīgāks kiberpretinieks" var, šķiet, attiekties tikai uz "Kiberdrošības globālā indeksa" pirmo četrinieku (ASV, Lielbritānija, Francija, Lietuva), jo Igaunija ieņem piekto vietu. Piemēram, Krievija un Ķīna nav atrodamas pat pirmajā desmitniekā. Kiberspēku skaits: ASV – 19 tūkstoši, Vācijā – 12 tūkstoši, Krievijā – aptuveni 1 tūkstotis karavīru. Kas var apdraudēt Baltijas valstis? Kādi stratēģiskie objekti Igaunijā ir apdraudēti? No militāri kibernētiskā viedokļa mērķu tur nav daudz.

No otras puses, liela kodolvalsts var izrādīties ievainojama kibernētisko diversiju aspektā – ar savām AES, kosmiskās izlūkošanas, PRA un PGA sistēmām, uzbrukuma raķešu kompleksiem. Krievijā 2019.gada rudenī visi operatīvi taktiskie kompleksi "Iskander M" tika integrēti vienotā kontroles tīklā, pieslēgti "militārajam internetam" un spēj saņem uzdevumus reālā laika režīmā. Vienlaikus "Iskander" var kļūt par kiberuzbrukuma objektu. Iespējams, tādas tehnoloģijas tiek apgūtas NATO mācībās Cyber Coalition Tartu.

Agresīvi plāni

Jebkādi militārie manevri paredz obligātu pretinieku, plānus, kartes, ieceres, lēmumus, spēkus un līdzekļus. Plāns paredz darbību secību katrā militārās operācijas posmā. NATO daudznacionālās mācības Cyber Coalition nav izņēmums. Būtu interesanti paskatīties, cik dziļi stiepjas alianses plāni un spēka projekcija. Neapšaubāmi, plāni ir agresīvi, jo nosacītā pretinieka (tā, protams, ir Krievija) aizsardzības izdevumi 2018.gadā sastādīja 61,4 miljardus dolāru – mazāk nekā 10 procentus no ASV militārajiem izdevumiem (649 miljardi). Alianses rīcībā ir triljoniem dolāru un nesalīdzināmi lielāki ekonomiskie un cilvēku (mobilizācijas) resursi.

Ir jāsaprot: NATO paplašināšanās uz austrumiem, militārās infrastruktūras izveide Baltijas valstīs nav nekāda stihiska demokrātijas un cilvēktiesību zonas paplašināšanās, tā ir nikna ekspansijas plāna īstenošana. Daudzpakāpju dalītie – zem tradicionālā militārā konflikta sliekšņa – spēku (tagad – arī hakeru) manevri un citas operācijas katra atsevišķi nesasniedz globālos mērķus, taču uzbrukuma dūrienu kopums perspektīvā sola rīcības brīvību nosacītā pretinieka teritorijā un vērā ņemamu rezultātu. Tāpēc konvencionālie un kiberspēki pie Krievijas Federācijas robežām nevienu neaizsargā. Gluži pretēji, tur plāno un izspēlē uzbrukuma, desanta un trieciena operācijas.

Iespējams, igauņu kiberkaravīri un kiberzemessargi darbojas valsts Aizsardzības ministrijas atbildības zonā un neskatās pāri tekošo notikumu apvārsnim. Taču NATO Kiberaizsardzības centrs nav pakļauts Igaunijas bruņoto spēku komandierim – tas, iespējams, integrēts ASV ātrā globālā trieciena sistēmā un neapšaubāmi atrodas nosacītā pretinieka prioritāro mērķu sarakstā.

97
Pēc temata
ASV jaunā kiberstratēģija: par varu visā pasaulē atklātiem vārdiem
Krievijas izlūkdienests informēja par Rietumu plāniem sākt uzbrukumus kibertelpā KF
Viena no vecākajām ASV universitātēm ievieš Krievijas "hibrīdo draudu" mācību kursu
Krievija fiksējusi trīs miljonus kiberuzbrukumu no ASV
Edgars Rinkēvičs

Latvijas ārpolitikas greizie spoguļi

5
(atjaunots 07:28 14.08.2020)
Par ko liecina Rīgas oficiālā reakcija par notikumiem Baltkrievijā pēc prezidenta vēlešanām un kādas ir baltkrievu protestu kustības perspektīvas.

Pēdējos gados Latvijas kurss ārpolitikā uzskatāmi demonstrē divas savas īpašības – rusofobiju un dubulto standartu pielietojumu. To vēlreiz apstiprināja Latvijas ĀM vērtējums par dramatisko situāciju, kāda tagad izveidojusies tuvākajos kaimiņos – Baltkrievijas Republikā. Tā daudz mazāk runā par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, nekā par likumsargu stingrajām metodēm, ko viņi izmanto, lai apspiestu protesta akcijas Minskā un vairākās citās pilsētās pirmajās dienās pēc vēlēšanām.

Esmu pārliecināts: ja tikpat kaismīgi protesti notiktu Krievijā, mūsu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") ik pēc stundas spļautu zibeņus un pērkonus. Baltkrievijas gadījumā viņš izturas savaldīgāk.

Protams, viņš piekrīt otrdien izskanējušajam Eiropas Savienības vērtējumam par to, ka "aizritējušās prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā nebija ne brīvas, ne godīgas". Tomēr viņš iebilst pret plašām sankcijām pret šo valsti "pēc Irānas varianta" – lai nepaskubinātu Aleksandru Lukašenko galīgi krist Kremļa apskāvienos!

Tāpēc ministra kungs savā lapā Twitter piezīmēja: "Ņemot vērā to, ka vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem Baltkrievijā turpinās un politiskā dialoga trūkumu, rīt ES Ārlietu padomē Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu."

Un viss. It kā tas varētu kaut mazākajā mērā dāvāt kaut kādu rezultātu!

Domāju, ka Latvijas ĀM ieturētā pozīcija vispirms gūs atbalstu šodien mūsu parlamentārās Eiropas lietu komisijas slēgtajā sēdē un vēlāk, sestdien – ES ārlietu minsitru sēdē.

Aptuveni tādas pašas domas pauž Polija, kas ES tiek uzskatīta par "moderatoru Baltkrievijas lietās". Tāpēc ļoti ticams, ka šim lēmumam piekritīs arī viņu kolēģi aptuveni tādā "mērcē" – "fakti par demokrātijas normu ignorēšanu EDSO valstī un miermīlīgu protesta akciju vardarbīgu apspiešanu Baltkrievijas Republikā neapšaubāmi apstiprinās, tomēr politiski un ekonomiski apsvērumi mums ir svarīgāki!" Turklāt, domājams, protesta akciju spriedze Baltkrievijas pilsētu ielās tobrīd jau mazināsies.

Tomēr man šķiet, vēl ir par agru pārvilkt krustu pār protestiem pret prezidentu Aleksandru Lukašenko. Gudrie analītiķi var pārliecinoši apgalvot, ka mūsu tuvākajiem kaimiņiem nav spilgtu opozīcijas līderu, lielas un ietekmīgas opozīcijas partijas, "aizvainotu" oligarhu, kuri varētu finansiāli atbalstīt protestus. Arī politiskā valdošā elite un likumsargi demonstrē vienprātību ar savu prezidentu, Baltkrievijas sabiedrību pilnībā kontrolē specdienesti, tiesībsargi rīkojas preventīvi, ļoti apņēmīgi un agresīvi.

Vienlaikus, šķiet, baltkrievu protesti turpināsies. Aktivitāte te noplaks, te sarosīsies pēc šķietami nenozīmīgākā iegansta, pakāpeniski mainīsies, iegūs aizvien jaunas un jaunas formas, kļūs par "režīma hronisko slimību" un vairāk atgādinās baltkrieviem labi pazīstamo un ierasto plašo "partizānu kustību".

Protesti jau tiek salīdzināti ar "ugunsgrēku kūdras purvā". Var pēc bagātīgi apliet ar ūdeni kūdras virspusi, taču, ja uguns aizgājusi dzīlēs, tā var kuru katru brīdi atkal izlauzties virspusē! Un spilgtu līderu parādīšanās Baltkrievijas opozīcijas rindās būs tikai laika jautājums.

Mums atliek tikai lūgt Dievu par baltkrievu tautu. Un no visas sirds novēlēt viņiem mieru, taisnīgumu un uzplaukumu!

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

5
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām
Eirodeputāts piedāvā ieviest sankcijas pret KF par notikumiem Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Koronavīruss

"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, jau viss ģeniālais"

55
(atjaunots 17:08 12.08.2020)
Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma.

Mēs, ārsti, esam guvuši panākumus koronavīrusa infekcijas pacientu ārstēšanā, izmantojot monoklonālās antivielas, steroīdus un pretvīrusa preparātus, stāsta Sergejs Carenko, reanimatologs, Lomonosova Maskavas valsts universitātes Fundamentālās medicīnas fakultātes profesors.

Tagad slimnieki mirst retāk, taču joprojām smagas slimības gaitas gadījumos mēs esam spiesti pārvest viņus uz MPL. Pēc tam seši-astoņi cilvēki no katriem desmit nomirst no slimnīcas infekcijām. Šādus slimniekus glābtu jaunas antibiotikas. Taču to izstrādei ir nepieciešami gadi.

Ir arī cits veids: pasargāt cilvēkus no koronavīrusa infekcijas. Šī metode ir laba visos aspektos – gan cilvēks vesels, gan apkārtējos neaplipinās. Galu galā: jo vairāk būs pret slimību rezistentu cilvēku, jo biezāks būs imūnais slānis sabiedrībā, jo drīzāk pienāks epidēmijas beigas.

Pagaidām imunitāte pret slimību veidojas tikai tādā gadījumā, ja cilvēks to izslimo. Bet ir taču arī drošāks variants – imunizācija. Pie tam ir efektīva un droša vakcīna, ko izstrādājuši Gamaleja vārdā nosauktā institūta speciālisti. Šis institūts mikrobioloģijas sabiedrībā ir tāds pats zīmols, kā Mercedes automobiļu ražošanā.

Akadēmiķus Gincburgu un Logunovu es pazīstu daudzus gadus. Ar viņiem un viņu darbiniekiem mēs izstrādājam jaunas cīņas metodes ar izturīgām baktērijām. Turklāt institūta zinātnieki jau ir veiksmīgi izstrādājuši vakcīnas pret Ebolu un MERS. Pat vēl vairāk – viņi ir apguvuši drošu un efektīvu to izstrādes ceļu – vektora metodi. Cilvēkam nekaitīgajam adenovīrusam kā nesējraķetei piesprauž orbitālo staciju – daļiņu koronavīrusa. Un palaiž cilvēka organismā. Pēc tam veidojas imunitāte gan pret "nesējraķeti", gan pret "orbitālo staciju". Lai nostiprinātu panākumus, pēc trim nedēļām tādu pašu "orbitālo staciju" palaiž ar citu "nesējraķeti", citu adenovīrusu. Un atkal veidojas imunitāte. Rezultātā pret abiem adenovīrusiem veidojas vājāka imunitāte (tas taču organismam nav nepieciešams), savukārt pret koronavīrusu – stabila un drošā imūna aizsardzība.

Vienkārši, kā jau viss ģeniālais. Tomēr nevienam neienāca prātā tādas nianses, tikai mūsu meistariem. Pasaulē tiek izstrādātas vēl dažas vektora vakcīnas, taču ne ar divām "nesējraķetēm"!

Vakcīna jau ir izmēģināta brīvprātīgajiem. Pie tam starp pirmajiem bija visi Gamaleja vārdā nosauktā institūta darbinieki. Viņi ir kā jauna tilta celtnieki – nostājās zem jaunuzbūvētā tilta brīdī, kad pa to brauca pirmais vilciens! Pēc tam vakcīna tika izmēģināta uz brīvprātīgajiem – militārpersonām. Nevienas kontrindikācijas, visiem ir spēcīga imunitāte.

Nav brīnums, ka presi uzreiz pāršalca kritikas vilnis - no vienkāršiem izdomājumiem par nozagtām tehnoloģijām līdz pseidozinātniskiem prātojumiem par potenciālu stāvokļa pasliktināšanos, nejauši inficējoties ar koronavīrusu, periodā, kad veidojas imunitāte  pret vakcīnu. Pēdējais skan baisi: antivielu atkarīgā uzlabošanās (ADE). Nezinātājiem tas izklausās baisi. Savukārt virusologi zina, ka ADE efekts ir aprakstīts tikai Denges drudzim, un pat nav saistīts ar vakcināciju. Pārējos gadījumos efektu dažkārt redz mēģenē. Turklāt ne koronavīrusu infekciju gadījumos.

Te nu rodas jautājums. Kas finansē šo kampaņu presē? No kā ir atkarīgi "neatkarīgie eksperti"? Nav nekāds lielais noslēpums: no citiem vakcīnu ražotājiem, kuri pagaidām atpaliek no Krievijas zinātniekiem. Vēl no pretvīrusu preparātu ražotājiem – kompānijām, kas ražo dažkārt efektīvas zāles, taču tās der tikai slimības vieglas formas apstākļos un tām ir virkne blakņu.

Mums, praktizējošajiem ārstiem, ir kauns skatīties uz šo pagrīdes jezgu. Mēs gaidām, kad pārtrūks koronavīrusa pacientu plūsma un mēs beidzot varēsim ķerties klāt citām slimībām, kam mums pagaidām nepietiek laika epidēmijas

55
Tagi:
veselība, ārsti, vakcīna, koronavīruss, Krievija
Pēc temata
PVO: Covid-19 ir 10 reizes bīstamāks par cūku gripu, un to apturēs tikai vakcīna
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
Marija Zaharova

Zaharova: domātās "Krievijas pēdas" nekārtībās Baltkrievijā ved pavisam citā virzienā

0
(atjaunots 09:26 14.08.2020)
Krievija ir ieinteresēta, lai situācija Baltkrievijā būtu stabila, un centieni sameklēt tā saucamās Krievijas pēdas nekārtību organizācijā ir nepamatoti – šīs pēdas ved pavisam citā virzienā, norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Maskava vērīgi seko situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām valstī un cer, ka stāvoklis normalizēsies pēc iespējas drīzāk, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Mums sagādā raizes ienākošā informācija par kārtības traucējumiem vairāku Baltkrievijas pilsētu ielās, - teica Zaharova. – No savas puses aicinām visas puses izturēties savaldīgāk un demonstrēt veselo saprātu. Apstiprinām, ka esam ieinteresēti, lai iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā būtu stabila."

Diplomāte piebilda, ka Maskava atzīmē bezprecedenta spiedienu pret varasiestādēm Minskā no ārvalstīm. "Vērojami nepārprotami ārējas iejaukšanās mēģinājumi suverēnas valsts lietās ar mērķi sašķelt sabiedrību un destabilizēt situāciju," uzsvēra Zaharova.

Savā brīfingā ĀM oficiālā pārstāve skāra arī Krievijas un Baltkrievijas sadarbības jautājumus protesta akciju laikā aizturēto žurnālistu atbrīvošanas kontekstā. Viņa pauda cerību, ka izmeklēšanas un tiesību aizsardzības iestāžu sadarbība ļaus izprast arī situāciju ar 33 Krievijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā.

"Svarīgi atzīmēt, ka centieni sameklēt tā saucamās krievu pēdas nekārtību organizācijā valstī ir nepamatoti," teica Zaharova.

Diplomāte uzsvēra, ka Krievija ir bijusi un joprojām ir uzticams Baltkrievijas sabiedrotais un draugs. "Esam pārliecināti, ka mēģinājumi izraisīt nesaskaņas mūsu starpā ir lemti neveiksmei," viņa piezīmēja noslēgumā.

Захарова: рассчитываем, что обстановка в Беларуси скоро стабилизируется
0
Tagi:
Ārlietu ministrija, Krievija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
Latvijas ĀM "izvēlējās" jauno Baltkrievijas prezidentu?
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa