Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Francijas prezidents Emanuels Makrons

Jubileja ar atmirušām smadzenēm. Vai Krievija gūs labumu NATO strīdos

34
(atjaunots 21:41 03.12.2019)
Ziemeļatlantijas alianses līderi apspriedīs aktuālas problēmas. Vai izdosies saglabāt svētku atmosfēru samitā, kas veltīts 70.gadu jubilejai, organizācijai, kam, pēc Francijas prezidenta domām, "mirušas smadzenes". Grūti teikt.

Sakrājusies virkne pretrunu – tik daudzi, ka pasākumu – katram gadījumam – organizē tālāk nost no svešām acīm, 30 kilometru attālumā no Londonas centra. Vai jubileja nekļūs par bērēm? To portālā RIA Novosti mēģina noskaidrot Sofja Meļņičuka.

Smadzeņu nāve septītajā gadu desmitā

"Trīssimt akru platībā Hārtfordšīras grāfistes gleznainajā apvidū izvietotais kūrorts The Grove ir lieliska piecu zvaigžņu viesnīca": tā oficiālajā vietnē reklamēta viesnīca 28 kilometru attālumā no Londonas centra, kur pulcējas NATO valstu līderi.

Viņu rīcībā ir labākie SPA kompleksi, golfa laukumi un restorāni. Taču, domājams, daudz laika izklaidēm nebūs – sakrājusies virkne problēmu, un nāktos tās vismaz apspriest, ja ne atrisināt.

"Eiropa stāv bezdibeņa malā," iepriekš konstatēja Francijas prezidents Emanuels Makrons un piebilda, ka ES būtu laiks paskatīties uz sevi ne tikai kā uz ekonomisku, bet arī ģeopolitisku spēku, citādi var "zaudēt kontroli pār savu likteni".

Francijas līderis pauda šaubas arī par NATO Statūtu 5.pantu, kas paredz: bruņots uzbrukums vienai vai vairākām sabiedrotajām valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā tiek uzskatīts par uzbrukumu visam blokam. 70 gadu laikā šī norma izmantota vienu reizi – pēc teroristiskā uzbrukuma ASV 2001.gadā.

Sabiedrotie kaismīgi iebilda: alianse vēl ir dzīvotspējīga. Taču visi saprot, ka grūtību ir daudz.

"Samits ir jubilejas pasākums, taču tas ne tikai nav palīdzējis nogludināt nopietnas domstarpības, gluži pretēji, tās kļuvušas ļoti asas," sarunā ar RIA Novosti norādīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Eiropas drošības nodaļas vadītājs, Krievijas ĀM MVSAI profesors Dmitrijs Daņilovs.

Jautājumi prasa principiālas atbildes. NATO valstu ministru nesenajā apspriedē Briselē reakcija pēc Makrona izteikumiem bija visai miglaina, uzskata Daņilovs.

Neiespējamais jubilejā

Savā intervijā britu izdevumam "The Economist" Makrons kritizēja arī Eiropas galveno transatlantisko partneri – ASV. Viņš norādīja, ka alianse pastāv, tikai pateicoties "pēdējās instances garantam". "Mums ir jāpārvērtē NATO reālijas, ņemot vērā Savienoto Valstu (apšaubāmo – red.) uzticību aliansei," viņš atzīmēja.

Francijas prezidents atsauca atmiņā, kā Donalds Tramps pagājušajā gadā gandrīz izjauca samitu ar saviem kritiskajiem izteikumiem par sabiedroto izdevumiem aizsardzībai un pat draudiem izstāties no alianses.

ASV mediji, atsaucoties uz avotiem Pentagonā, stāstīja, ka Tramps plāno samazināt iemaksas alianses budžetā no 22 līdz 16%. Ietaupītos līdzekļus plānots atvēlēt palīdzībai Gruzijai un Ukrainai. Tiesa, tas atbilst bloka interesēm.

Tomēr, pēc Makrona vārdiem, Tramps ir pirmais ASV prezidents, kas neatbalsta "Eiropas projekta" ideju. Viņš uzsvēra, ka tas notiek laikā, kad Eiropa stājas pretī Ķīnas izaugsmei, pavērsienam pretī autoritārismam Krievijā un Turcijā, kā arī iekšējai nestabilitātei. Tas viss nebija iedomājams pirms pieciem gadiem, sūdzējās Makrons.

Aizvien biežāk vienotība rada šaubas, un alianse, kā drošības organizācija aiziet nebūtībā, RIA Novosti norādīja politoloģijas zinātņu doktore Natālija Jerjomina, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesore.

"No vienas puses, NATO saglabājas kā lielākais militāri politiskais bloks pasaulē, taču organizācijas iekšienē krustojas liels skaits dažādu interešu, - konstatēja eksperte. – Kamēr bija viennozīmīga ārpolitiskā, ģeopolitiskā situācija, divu ideoloģisko nometņu konfrontācija, alianse bija vienota, neuzradās jautājumi par finansiālajiem resursiem, nebija pilnvaru sadales, neapšaubāms līderis bija ASV." Tagad situācija ir citāda.

Turcijas faktors

Viena no svarīgākajām samita tēmām ir Turcija. Eļļu ugunī vēl pielēja Turcijas līderis Redžeps Erdogans. Viņš uzrunāja Elizejas pils saimnieku ar "tu" un apšaubīja Parīzes nozīmi organizācijā.

"Nezinu, ko NATO nozīmē Francija, taču Turcijai alianses acīs ir liela nozīme, - viņš teica. – Makrons runāja par NATO smadzeņu nāvi. Godātais Makron, tu vispirms pats savas smadzenes pārbaudi, jo tādas lietas saka tikai tie, kam pašiem smadzenes mirušas, – tāpat kā tev."

Starp pretenzijām NATO Makrons runā arī par ASV spēku izvešanu no Sīrijas ziemeļaustrumiem un Vašingtonas faktisko atteikšanos no sabiedrotajiem reģionā – kurdiem. Tas nebija saskaņots ar partneriem Eiropā un provocēja Turcijas spēku uzbrukumu Sīrijas ziemeļos.

Atbildot uz sabiedroto mēģinājumiem aizkavēt Turcijas armiju, Ankara paziņoja, ka neatbalstīs Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānu, kamēr Turcijai neļaus turpināt operācijas pret kurdiem. Turklāt labi zināms, cik sašutusi bija Vašingtona par Ankaras lēmumu nopirkt Krievijā ražotās PRA sistēmas S-400, nevis amerikāņu "Patriot".

Pēc Dmitrija Daņilova domām, Turcija ir svarīgs organizācijas iekšējo domstarpību mezgls. "Turki pauda viedokli, ka NATO ir jāizpilda savs uzdevums un jānodrošina kolektīvā aizsardzība – visu sabiedroto, ne tikai austrumu flanga drošība," – viņš uzskata. Ankara ir gatava bloķēt alianses centienus stiprināt potenciālu un operatīvo darbību austrumos.

"Tas ir ļoti nopietni, jo saistīts ar virkni problēmu: gan attiecības ar Krieviju, gan trijstūris Eiropa-ASV-Turcija, un NATO militārā plānošana, ņemot vērā to, ka Ankara ir neaizvietojams sabiedrotais," piezīmēja eksperts un norādīja, ka pagaidām nav skaidrs, kā šo mezglu atrisināt.

Ķīna, kosmoss un terorisms

Sagaidāms, ka Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstu līderi atzīs kosmisko telpu par jauno operatīvo sfēru.

Tas attiecas ne tikai uz militāri tehnisko jomu. Lieta tāda, precizēja Daņilovs, ka kosmiskās sistēmas gan tagad, gan nākotnē nodrošinās Savienotās Valstis. "Tāda lēmuma pieņemšana nopietno transatlantisko pretrunu fonā, domājams, Eiropai nozīmētu vēl lielāku atkarību no Vašingtonas stratēģijas," viņš uzsvēra.

Stratēģisks jautājums, kam tiks pievērsta uzmanība, ir arī Ķīnas pieņemšanās spēkā. Pekinas pozīciju nostiprināšanās pasaules arēnā satrauc NATO valstis abos Atlantijas okeāna krastos. ASV iekļāvušas Ķīnu galveno draudu sarakstā, Eiropas Savienība atzinusi ĶTR par stratēģisko un ekonomisko sāncensi.

Pirms samita sevi licis manīt arī starptautiskais terorisms. 29.novembrī uz Londonas tilta no ekstrēmista rokām gāja bojā divi Kembridžas absolventi. 28 gadus vecais slepkava bija tiesāts par terorismu, taču pirms gada viņu atbrīvoja pirms soda izciešanas laika beigām.

Varētu domāt, ka iespējams saliedēties cīņā ar tik nopietniem draudiem. Tomēr pūliņu apvienošanos kavē ideoloģiskā konfrontācija ar Maskavu, atzīmēja Natālija Jerjomina.

Krievija – vēl joprojām draudi

"Tieši Krievija efektīvi stājas pretī islāmiskajam radikālismam, piemēram, Sīrijā. Gribot negribot nākas sadarboties ar valsti, kas nes draudus," turpināja aģentūras sarunbiedre. Taču sadarbību kavē ideoloģiskie rāmji, kuros iedzīta NATO.

Arī pats bloks kļuvis daudzveidīgāks. "Aliansē iestājušās bijušās sociālistiskās nometnes valstis ar savu vēsturisko pieredzi, kas lielā mērā neatbilst Rietumeiropas ideoloģijai," norādīja Jerjomina. Tādas valstis cenšas ciešāk sadarboties ar Vašingtonu, bet Eiropas līderiem, gluži pretēji, gribētos panākt lielāku neatkarību drošības jautājumos.

Šim viedoklim piekrīt Dmitrijs Daņilovs. "Ideoloģija neļauj mainīt viedokli par Krieviju draudu aspektā, jo lēmumam jābūt kopējam, tostarp arī no praktiskās sadarbības viedokļa," viņš uzskata.

Eksperts atgādināja, ka iepriekšējā samitā ASV prezidents pieprasīja, lai NATO kā organizācija pievienotos antiteroristiskajai koalīcijai. Tagad Francijas prezidents saka, ka Krievijas draudi ir pārspīlēti. Ir arī nopietnāki draudi – tā pati cīņa ar terorismu. Pēc Makrona domām, šajā gadījumā faktiski nav iespējams strādāt bez Krievijas.

No Maskavas viedokļa pašreizējā situācija nav viennozīmīga. No vienas puses, pretrunas veicina Krievijai naidīgo histēriju. No otras puses, ja aliansei radušās problēmas, tas nozīmē, ka noteiktos virzienos Krievija kļūs par galveno spēles dalībnieku pasaules politikas arēnā.

34
Pēc temata
Atskaites ir laba lieta, taču haoss ir redzams: eksperts norāda uz kļūmi NATO loģikā
Nekā personiska: Baltijas valstu aizsardzības plāns var izjukt Turcijas dēļ
Amerikāņu profesors: ASV – "vīstoša superlielvalsts"
No Lisabonas līdz Vladivostokai: Makrons pārliecināts par Krievijas nākotni Eiropā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

71
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

71
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

215
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

215
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā

0
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam; par to pieņemšanu nobalsoja gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem valsts Konstitūcijā, kurus vispārējā Krievijas balsojumā atbalstīja vairāk nekā trīs ceturtdaļas Krievijas vēlētāju, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz Kremļa preses dienestu.

Šogad vēstījumā Federālajai sanāksmei Putins piedāvāja veikt virkni grozījumu valsts pamatlikumā. Pēcāk piedāvājumus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa, pēc kā prezidents iesniedza attiecīgu likumprojektu izskatīšanai Valsts domē.

Parlamenta apakšpalāta 11. martā galīgajā lasījumā pieņēma prezidenta likumprojektu, tajā pašā dienā dokumentu atbalstīja Federācijas Padome, pēc kā to atbalstīja visu KF reģionu likumdevēju sapulces. 14. martā Putins parakstīja likumu par grozījumiem KF Konstitūcijā. Taču prezidents vairākkārt uzsvēra, ka izmaiņas stāsies spēkā tikai tādā gadījumā, ja tiks atbalstītas vispārējā Krievijas balsojumā.

Balsojums par grozījumiem KF Konstitūcijā norisinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Pēc 100% protokolu apstrādes galīgā balsojuma dalībnieku aktivitāte sastādīja 67,97%. Par grozījumu pieņemšanu nobalsoja 77,92% (gandrīz 58 miljoni Krievijas pilsoņu), pret – 21,27% (aptuveni 16 miljoni cilvēku).

0
Tagi:
Konstitūcija, Vladimirs Putins
Pēc temata
Par spēcīgu Krieviju: KF pilsoņi Latvijā balso par grozījumiem Konstitūcijā
Kā Latvijā notiek balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā
Balsojums par grozījumiem Krievijas Konstitūcijā: kā tas notika tuvo ārzemju valstīs