Bagāža

Šķiet, aizsardzības ministrs gatavojas bēgt no valsts, bet Saeima vispār ir lieka

162
(atjaunots 21:41 03.12.2019)
Grupa Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam, grupa Latvijas Okupācijas muzeja atbalstam, Tibetas, Taivānas atbalstam, grupas reproduktīvās veselības atbalstam un "Parlamentārieši vecumā līdz 40 gadiem" un tā tālāk. Ko dara Saeimā un kāpēc tā vispār vajadzīga?

Šķiet, agrāk pazīstamajam Kozmam Prutkovam būtu, ko teikt arī par politisko situāciju Latvijā. Piemēram, tā: "Ir labi izlaist matus, nav labi izlaist bērnu, nevajag palaist rokas, toties vajag atlaist Saeimu."

Kas tad īsti notiks, ja Latvijas parlaments netiks atlaists, lai pēc tam nenāktos tērēt budžeta jaunu dīkdieņu un dienderu atlasei. Ja nu to vispār likvidēt kā bezjēdzīgu un pat kaitīgu parādību?

Aptuvenas aplēses liecina, ka apmēram 90% likumprojektu, kas nonāk Saeimā izskatīšanai, rodas valdības dzīlēs. Tātad tituls "likumdevēji" mūsu deputātiem nepavisam nav piemērots. Drīzāk jau "likumpieņēmēji".

Vēl vairāk, pēc būtības, liels skaits deputātu ir sabotieri – viņi neierodas svarīgu likumprojektu balsojumos. Latvijas agrākais prezidents Raimonds Vējonis sūkstījās, ka mūsu likumdevēju kvalitāte ir tāda, ka tiem var pagrūzt zem deguna jebkādu negatavu un pat kaitīgu likumprojektu, ja to padarīt steidzamu un principiālās izmaiņas pievienot galīgajā, trešajā lasījumā un nedot laiku iepazīties ar tām.

Taču, ja arī deputātiem ir laiks, viņi parasti neapgrūtina sevi ar grozījumu niansēm – tie taču var saturēt simtiem lappušu.

Elitārs klubs

Zīmīgi, ka tagadējā valsts prezidenta Egila Levita pirmā tikšanās ar Saeimas prezidiju bija veltīta iespējām veidot valsts padomi – struktūru, kas varētu palīdzēt Saeimai sagatavot kvalitatīvus likumprojektus pirms to apstiprināšanas.

Levits tikšanās laikā norādīja, ka Saeima ir spēcīga, acīmredzot, gribēja saldināt rūgtās zāles. Taču, pēc viņa domām, parlaments likumdevēja darbā ir jāatbalsta, lai tauta saņemtu kvalitatīvus likumus un likumdošanas darbība būtu vērsta uz valsts ilgmūžību.

Saeimā strādājošais kolēģis parlamentu raksturoja ļoti trāpīgi. Pēc būtības, tā ir ļaužu grupa, kas apvienojusies interešu pulciņos – tā var nosaukt komisijas, apakškomisijas, darba grupas, sadarbības grupas (ar pussimtu valstu – ja nu pēkšņi aicinās), interešu grupas. Grupa Krievijas pilsoniskās sabiedrības atbalstam, grupa Latvijas Okupācijas muzeja atbalstam, Tibetas (ja nu atsūta atklāsmi?) un Taivānas atbalstam, grupa reproduktīvās veselības atbalstam, grupa "Parlamentārieši vecumā līdz 40 gadiem" un tā tālāk. Abas pēdējās būtu lietderīgi apvienot.

Tātad Saeima ir sabiedriska organizācija, jeb slēgts klubs. Vieta, kur cilvēki satiekas, pastrīdas, pasapņo, apspriež biznesa projektus. Par ko tad tur vēl naudu maksāt?! Viņiem būtu jāmaksā "elitārā kluba" biedra nauda!

Vienlaikus Saeimas iemītnieku apetīte aug. 2020.gadam ieplānotais Latvijas parlamenta budžets – 26,07 miljoni eiro. 2018.gadā Saeimas budžets bija nepilni 20 miljoni, šogad – 23,16 miljoni.

Tātad Saeimu ar tīru sirdsapziņu var atlaist – valsts nekādus zaudējumus neizjutīs, tikai priekšrocības. Lai demokrātiskā procesa vīziju rada sabiedriskās organizācijas, bet likumdošanas funkciju turpina pildīt valdība.

Tiesa, par šajā gadījumā diezin vai Ministru kabineta iemītnieki pelnījuši likumdevēju laurus. Lieta tāda, ka lauvas tiesa likumprojektu, ko ministri iesniedz Saeimā ir latviešu valodā pārtulkotas ES regulas.

Taisi pats

Vēl vairāk, pēdējā laikā vairāku ministru izteikumi liek apšaubīt viņu veselo saprātu un eksistences jēgu. Viņi aizvien biežāk klāsta, ka sabiedrībai pašai jārisina savas problēmas. Priekš kam tad vajadzīga valdība?

Debatēs Saeimā par 2020.gada budžetu izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska izteicās, ka, sak, runa neesot par skolēnu bezmaksas pusdienu atcelšanu, diskusija esot par to apmaksāšanu. Ministrei šķiet: ja vecāki demokrātiskā sabiedrībā var uzņemties atbildību un nodrošināt pusdienas saviem bērniem, viņiem tas jādara. Par kādām tad bezmaksas pusdienām ir runa, ja tās apmaksā mamma un tētis?

Vērts atsaukt atmiņā ar veselības ministres Ilzes Viņķeles frāzi par to, ka mediķi var protestēt, taču protestiem nav nekādas jēgas, ja viņi savās akcijās nevar norādīt finansējuma avotu.

Visbeidzot, nesen Tieslietu ministrija izstrādāja (un Saeima pieņēma) grozījumus, ar kuriem valstī faktiski tiek atcelta nevainīguma prezumpcija. Ja persona  nespēj pierādīt savu naudas līdzekļu un citu aktīvu legālu izcelsmi, tos iespējams atzīt par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēt. Kāpēc gan Tieslietu ministrijai vajadzētu strādāt? Darbojieties paši.

Nu bet Pabriks, ziniet...

Par bezjēdzīgas eksistences apogeju, šķiet, var nosaukt neseno aizsardzības ministra Ata Pabrika uzrunu no rubrikas "Ja nu rīt sāksies karš".

Aizsardzības ministrs Atis Pabriks publicējis vietnē Sargs.lv video ierakstu, kurā stāsta, kā viņš gatavojoties krīzes situācijai, un aicināja pārējos darīt tāpat. Tikai pašiem, bez valsts atbalsta.

"Es nospriedu savās mājās pārbaudīt, vai es vispār esmu gatavs pats pirmajām 72 stundām," atklāja Pabriks video instrukcijā, ko uzņēmis savās mājās.

Pirmais, par ko jāparūpējas – dokumenti, nauda un svarīgi tālruņa numuri.

"Es esmu uzrakstījis sievas, bērnu, labākā drauga un prezidenta telefona numuru. Tas attiecas uz mani personīgi. Kas jums ir tuvāks, tam varat arī zvanīt," stāsta ministrs un īpašiem dumiķiem atklāj, ka prezidenta mobilo telefonu viņiem nav noteikti jāpieraksta, jo neviens to viņiem nedos.

Savā "izdzīvošanas" komplektā ministrs savācis ziedputekšņus, konservus, telti, vitamīnus, radio ar baterijām, lukturīti, apģērbu, zāles un nazi.

Ziniet, kļūst mazliet baigi pēc tādas atzīšanās. Man vienmēr ir šķitis, ka krīzes situācijā aizsardzības ministram ja nu ne jāsēžas balta zirga mugurā, lai auļiem vestu karavīrus uzbrukumā, tad vismaz jādod pavēles, jāsazinās ar citiem resoriem un amatpersonām.

Bet te – telts, lukturītis, ziedputekšņi. Vai tik mūsu Pabriks netaisās mukt? Bet kāpēc tad viņam būtu vajadzīgs prezidenta telefona numurs? Paziņot, ka beigušies ziedputekšņi?

Nu, ja Saeima būtu laikus pieņēmusi likumu par to, ka ziedputekšņi nedrīkst izbeigties, Pabrikam nebūtu iemesla raizēties. Pat kodolkarā.

162
Pēc temata
"Nekaunības kalngals": medaļa Saeimas deputātam aizkaitinājusi sociālos tīklus
Vīķe-Freiberga: jaunā Saeima nav atbildīga par iepriekšējā parlamenta "dzeguzes olām"
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Nē, nav Krievija. Kas organizējis amerikāņu skalpu medības

68
(atjaunots 15:08 30.06.2020)
Patiesībā galvenajā sazvērestībā pret amerikāņu varenību un ietekmi piedalījusies arī The New York Times redakcija.

Kārtējais mēģinājums sajundīt histēriju pret Krieviju īsi pirms vēlēšanām ASV rit ietekmīgākā aizokeāna izdevuma - The New York Times dzīlēs, portālā RIA Novosti raksta Ivans Daņilovs. Ar tā starpniecību informācijas laukā iemesta kārtējā ziņa pret Krieviju ar mērķi diskreditēt Donaldu Trampu un panākt kārtējās sankcijas pret Krieviju.

Šoreiz izraudzīts maksimāli eksotisks iegansts. Atsaucoties uz saviem informācijas avotiem ASV izlūkdienestos, izdevums apgalvo, ka "Krievija slepus izsludināja apbalvojumus afgāņu kaujiniekiem par amerikāņu karavīru likvidāciju. Trampa administrācija mēnešiem ilgi domājusi, ko iesākt ar izlūku šokējošo slēdzienu".

Ja vienkāršais amerikānis ir noticējis The New York Times, viņa acīs situācija izskatās šausminoša un ļoti pazemojoša: šajā pasaules ainā iznāk, ka Krievija ir tāds amerikāņu kareivju skalpu un līķu kolekcionārs, bet afgāņu kaujinieki ir tādi "amerikāņu ādiņu" mednieki, kuri noslepkavotos jeņķus apmaina pret asiņainiem rubļiem. Un tas viss – Trampa administrācijas bezdarbības fonā.

ASV izlūkdienests atzinis par mazticamu ziņu par Krievijas sazvērestību ar talibiem
© Youtube / Ruptly / Sputnik / nytimes.com / twitter.com/realDonaldTrump

Bail pat iedomāties, ko jūt pasaules hegemona lomā iejutušās valsts pilsoņi, lasot autoritatīvākajā avīzē tamlīdzīgas frāzes:

"Ierēdņi informēja, ka ziņas par izlūkdienestu secinājumiem nodotas prezidentam Trampam, un Nacionālas drošības padome apsprieda problēmu starpresoru sapulcē marta beigās. Ierēdņi izstrādājuši iespējamo variantu sarakstu – no diplomātiskas sūdzības iesniegšanas Maskavai līdz augošu sankciju sērijai un citām iespējamām atbildes darbībām. Tomēr Baltais nams vēl nav apstiprinājis nevienu soli, paziņoja ierēdņi. Amerikāņu un citu NATO valstu kareivju slepkavošanas stimulēšanas operācija kļūtu par būtisku un provokatīvu eskalāciju procesā, ko amerikāņu un afgāņu amatpersonas dēvē par Krievijas atbalstu "Taliban", un tas butu pirmais gadījums, kad noskaidrotos, ka Krievijas spiegošanas struktūra organizējusi uzbrukumus rietumu spēkiem."

The New York Times sastādītais "apsūdzības akts" Krievijai no anonīmu varasiestāžu pārstāvju vārdiem, tomēr ir pelnījis dažas piezīmes.

Pirmkārt, pēc acīmredzamā mediju, loģistikas, diplomātiskā un informatīvā atbalsta, ko ASV, ieskaitot amerikāņu medijus, sniedza teroristiem, kuri 1990. un 2000. gados noslepkavoja tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ASV nebūtu ne mazāko morālo tiesību sūkstīties, pat ja tiešām pret viņu karavīriem, okupantiem svešā zemē, patiešām būtu izmantotas "apmetņa un kinžala" metodes.

Turklāt, kā jau ierasts, pret Krieviju vērstās apsūdzības atkal ir pierādītas kā parasti – nekādi.

Otrkārt, principā, amerikāņu elite, it īpaši tās aprindas, kam īpaši simpatizē Ņujorkas žurnālisti, ņemot vērā viņu "impēriskumu" un rusofobiju, visā pilnībā pašas radījušas tagadējo Afganistānu – neatrisināmo terorisma problēmu.

Fakts, ka afgāņu (un ne tikai afgāņu vien) teroristiskās kustības radījuši amerikāņu speciālisti, par amerikāņu naudu, ar amerikāņu ieročiem, ir labi zināms. Atliek vien atgādināt, ka pirms labi zināmajiem 2001. gada notikumiem misters Ben Ladens gadiem ilgi bija amerikāņu mediju un politiķu mīlulis.

Tātad ASV vispirms rada apstākļus pilsoņu kariem, masu slepkavībām un terora uzplaukumam dažādās valstīs, bet, kad tādu soļu neprognozētās sekas noved pie amerikāņu kareivju nāves un pašu Savienoto Valstu apkaunojuma starptautiskajā arēnā (ASV taču nesen faktiski kapitulēja Afganistānā, parakstot neiedomājami pazemojošu miera līgumu ar talibiem), no amerikāņu mediju un militārā kompleksa dzīlēm nekavējoties skan bļāvieni par to, ka pie visa vainīga Krievija un pret to jāievieš sankcijas.

Tomēr ir arī labās ziņas.

Agrāk sabiedrības uzticēšanās amerikāņu varas struktūru "noplūdēm", ko regulāri publicē tādi izdevumi, kā NYT vai The Washington Post, bija tik liela, ka pat publikācijas fakts gandrīz nekavējoties piespieda Trampa administrāciju "maksāt un nožēlot grēkus" un steigšus ieviest kārtējās sankcijas pret Krieviju, lai kaut drusciņ attaisnotos sabiedrības acīs, tagad situācija izskatās pavisam citādi.

Acīmredzot, gadiem ilgais "Russiagate" un absolūti melīgās apsūdzības un dosjē ar Krieviju kompromitējošu informāciju ir panākuši savu: liela daļa amerikāņu vairs netic paši saviem medijiem un paši savām varas struktūrām, politiķi var droši un atklāti apsūdzēt autoritatīvākos medijus un to avotus melos un pat rīkoties saskaņā ar savu vērtējumu.

Prezidents Donalds Tramps uz apsūdzībām atbildēja Twitter tīklā: "Melu ziņotājiem "The New York Times" ir jāatklāj savs "anonīmais" avots. Varu derēt, ka viņi to nespēj – ticamākais, ka tāda cilvēka nemaz nav!"

ASV Nacionālā izlūkošanas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Ričards Grenels pat sāka strīdu sociālajos tīklos ar kongresmeni no demokrātiskās partijas par šo pašu jautājumu – viņš apsūdzēja politiķi par izlūkošanas datu izmantošanu politiskiem mērķiem:

"Es par to nekad neesmu dzirdējis. Riebīgi, ka jūs vēl joprojām politizējat izlūkdienestu. Acīmredzot, jūs nesaprotat, kā tiek pārbaudīta neapstrādāta izlūkošanas informācija. Daļējas informācijas nopludināšana žurnālistiem no anonīmiem avotiem ir bīstama, jo tādi kā jūs, manipulē ar to politiskā labuma dēļ."

Valsts izlūkdienests jau oficiāli noliedzis vismaz to The New York Times raksta daļu, kas attiecas uz prezidenta darbībām. Skaidrs, ka teorētiski tieši tā visam ir jānotiek, tomēr pat tāda miglaina normalitāte ir īsts brīnums mūsdienu Amerikā.

Starp citu, ja amerikāņu žurnālisti grib ieraudzīt īstos kareivju slepkavu kūdītājus, viņiem nāktos ieskatīties spogulī. Balvas par līķiem ne vienmēr ir materiāli labumi, un pieredze rāda, ka slava vai atzinība bieži vien ir daudz efektīvāks terorisma stimulators nekā pat lielas naudas summas.

The New York Times un citi amerikāņu mediji, kuri dēmonizē un pataisa par necilvēkiem amerikāņu policistus, konservatīvo vērtību piekritējus un "trampistus", faktiski sola tādu "emocionālu balvu" tiem, kuri vērsīsies pret šīm cilvēku grupām ar emocionālu, psiholoģisku, iespējams, pat fizisku vardarbību. Liberālo un progresīvo amerikāņu žurnālistu – masu nekārtību kūdītāju un apoloģētu – rokas līdz elkoņiem mirkst nogalināto amerikāņu policistu asinīs.

Tomēr tādu žurnālistu acīs amerikāņu policistu dzīvībai nav nekādas lielas nozīmes, amerikāņu kareivjus viņi grib apraudāt tikai tad, ja arī šīm asarām var pabīdīt uz priekšu sankcijas pret Krieviju vai Demokrātiskās partijas intereses.

Nav nekāds brīnums, ka aizvien mazāks skaits lasītāju grib uz vārda ticēt tādām mediju struktūrām gan ASV, gan pasaulē. Patiesībā galvenā sazvērestība pret amerikāņu ietekmi un varenību organizēta ar The New York Times redakcijas atbalstu. Var jau ieteikt piešķirt viņiem prēmiju, taču viņi visu padarīs arī bez maksas.

68
Tagi:
New York Times, Krievija, ASV
Pēc temata
ASV kļūdainā uzbrukumā Afganistānā gājuši bojā 16 policisti
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV un "Taliban" parakstījuši miera līgumu
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā. Foto no arhīva

Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV

213
(atjaunots 16:15 29.06.2020)
Amerikāņu mediji konstatējuši kaut ko tādu, kam Vašingtonu vajadzētu šokēt vairāk nekā dzīvība uz Marsa vai ziedoši dārzi uz Jupitera.

Lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg apgalvo, ka vācu politiskā elite atradusi nacionālo pašcieņu – tikai tā skaidrojamas ziņas par to, ka Vācijas valdībā top dokuments, kas satur sankcijas pret ASV – tās jāpieņem gadījumā, ja Vašingtona izlems ieviest "ellīgas sankcijas" pret "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu dalībniekiem, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Aģentūra stāsta: "Vācija gatavo atbildes triecienu Savienotajām Valstīm gadījumā, ja prezidents Donalds Tramps īstenos savus draudus iznīcināt gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" ar papildu sankcijām. Divi vācu ierēdņi, kam zināms diskusiju saturs, apgalvo, ka Merkeles valdība izvērtē iespējas piespiest pieņemt koordinētas darbības Eiropas Savienības līmenī. Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenti, kas nonākuši Bloomberg rīcībā norāda: amerikāņu jaunās sankcijas var smagi skart daudz lielāku (nekā agrāk) skaitu vācu un eiropiešu kompāniju un pat valsts aģentūru."

Amerikāņu žurnālistu materiālu vajadzētu mazliet precizēt. Pirmkārt, likumprojekta versija par jaunajām sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", kas patlaban tiek izskatīta Kongresā, neparedz sankcijas pret ES valsts struktūrām, Krievijas gāzes pircējiem vai projekta kreditoriem. Vācu pozīcijas kritiķi varētu norādīt uz šo aspektu, lai pierādītu, ka Bloomberg žurnālisti ir sarunājušies ar ASV naidīgi noskaņotiem vācu politiķiem, vai secināt, ka Merkeles valdībā sēž paranoiķi ar ļoti negatīvu viedokli par ASV, kuri nelasa atbilstošos likumprojektus par sankcijām. Tādi argumenti nav piemēroti mūsdienu politiskajai realitātei vismaz tāpēc, ka ASV jau vairākkārt demonstrējušas savas spējas spert trakākos soļus burtiski piecu minūšu laikā, tātad jau savlaicīgi jābūt gataviem, ka tas varētu notikt. Savukārt "paranojas" aspektā var piedāvāt mazliet konspiroloģisku, tomēr visnotaļ reālistisku versiju – vācu amatpersonas varēja ar nodomu "nopludināt" saviem kontaktiem Bloomberg informāciju par vācu pretpasākumiem – vienkārši tāpēc, lai senatoriem un kongresmeņiem neienāktu prātā ideja pieņemt stingrākas sankcijas tieši pirms balsojuma.

Jāpiebilst arī tas, ka no vāciešu puses jau izskanējuši divi dažādi viedokļi jautājumā par atbildi ASV. No vienas puses, Ekonomikas ministrijas preses sekretāre paziņoja Bloomberg, ka viņai nekas nav zināms par tāda veida pasākumu izstrādi, no otras puses, jau 17. jūnijā Bundestāgā notika kompetentās komitejas slēgtā sēde, kuras ietvaros tika apspriestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", un, atzīmēja amerikāņu medijs, pēc sēdes komitejas priekšsēdētājs paziņojis, ka Vācijas valdība aicināta sniegt labi izvērtētu kolektīvu atbildi ASV darbībām, ko komiteja atzinusi par starptautisko tiesību pārkāpumu.

Ievērības cienīgs fakts: gan deputātu viedoklī, gan augstu stāvošu (taču vārdā nenosauktu) ierēdņu vērtējumā, uz ko atsaucas Bloomberg, vīd neparasts aspekts: iespējamos atbildes soļus plānots spert ne tikai Vācijas līmenī, bet gan Eiropas Savienības līmenī. Tas būs sarežģīts, taču aizraujošs process ar tālejošām sekām, ja vien to izdosies dabūt gatavu.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Liet tāda, ka no 16. jūnija Vācija ieņem Eiropas Padomes "prezidenta" vietu, un šis statuss tradicionāli dāvā nopietnas priekšrocības valstij, kas vēlas iekļaut kaut kādu jaunu elementu Eiropas politiskajā dienas kārtībā. Vēl vairāk, pati Angela Merkele patlaban nostādīta stāvoklī, kurā jebkāda vājuma izpausme attiecībās ar Vašingtonu tiks uztverta ļoti sāpīgi no iekšpolitikas viedokļa: Donalds Tramps maksimāli publiskā formā izteicis prasību samaksāt viņam triljonu dolāru – Vācija it kā ir parādā par aizsardzību, ko saņem no ASV. Ja šai atklātajai šantāžai (koronavīrusa un ar to saistītās krīzes fonā ES vēl tikai amerikāņu prezidenta trūkst ar viņa draudiem) pievienot arī tarifu šantāžu un faktu, ka Baltais nams aktīvi pretojas ES centieniem piespiest amerikāņu interneta kompānijas, piemēram, Amazon un Google maksāt nodokļus no ES saņemtajiem ienākumiem, iznāk, ka apstākļi lielam, vērienīgam un principiālam Vašingtonas un Briseles konfliktam jau ir radīti, un "sprāgt" var kuru katru brīdi.

Vācu politiķi vēl nav iemācījušies runāt ar ASV tikpat stingri, kā Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš izstrādājis koncepciju par Eiropas militāro neatkarību no ASV un ES pārvēršanu par patstāvīgu pasaules ģeopolitikas polu daudzpolu pasaulē. Tomēr Berlīne jau ir iemācījusies atrast interesantus ieganstus, lai paplašinātu savu neatkarību un pretošanos amerikāņu spiedienam. Piemēram, ar mērķi pamatot nepieciešamību importēt Krievijas gāzi tiek izmantoti argumenti, kas saistīti ar nepieciešamību būvēt "zaļo ekonomiku", bet dabasgāze ir daudz drošāka no ekoloģijas viedokļa salīdzinājumā ar oglēm – tas ir zinātnisks fakts. Politiskās un pat ekonomiskās neatkarības pamatošanai arī parādījušies interesanti argumenti.

Britu izdevums The Guardian, atsaucoties uz neseno Vācijas kancleres interviju, pavēstīja: "Angela Merkele brīdināja, ka pasaule vairs nevar par pašsaprotamu domu uztvert to, ka ASV vēl aizvien vēlas kļūt par pasaules līderi, un tai vajadzētu atbilstoši koriģēt savas prioritātes."

Iznāk ļoti skaisti un mazliet ironiski: nepakļaušanās amerikāņu "gribulīšiem" tiek pamatota nevis ar centieniem izkļūt brīvībā, bet gan ar to, ka reiz ASV bija labs hegemons, taču tagad ik kā vairs pat nevēlas spēlēt šo lomu, tātad slogs būs jānes kādam citam. Būs interesanti pavērot oficiālās amerikāņu propagandas atbildi.

Tomēr galu galā nozīme ir nevis aizbildinājumiem un attaisnojumiem, bet reālām darbībām un reāliem gāzes kubikmetriem, kam tomēr ir izredzes sasniegt Vāciju pa "Ziemeļu straumi 2".

213
Tagi:
Ziemeļu straume 2, sankcijas, ASV, Vācija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Swedbank

Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu

0
(atjaunots 12:56 04.07.2020)
Noziedznieki, kuri uzdodoties par Swedbank apzog cilvēkus, ir sasnieguši tādu pilnību, ka pat izmanto orģinālo bankas telefona numuru, lai piemānītu klientus.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Ludzas policijas iecirknī ir ierosinātas četras krimināllietas sakarā ar krāpšanās faktu, vēsta Rus.lsm.lv.

Krāpnieki zvana Swedbank klientiem un stādās priekšā kā bankas darbinieki. Klientu vārdus un uzvārdus, kā arī personas kodus viņi zina. Turklāt viņi zvana no orģinālā Swedbank numura.

Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Guntars Kračus pastāstīja, ka ir bijuši tādi gadījumi, kad numurs nebija noteikts. Taču lielākoties viltojumi ir bijuši tik naturāli, ka cilvēki nav spējuši tos atšķirt no oriģināla.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Swedbank klientiem zvanīja, lūdza pieslēgties ar Smart-ID palīdzību. Teica, ka viņiem esot problēmas ar kontiem. Pēc kā nauda no tiem pašiem kontiem vienkārši pazuda.

Valsts policijā atgādina, ka bankas darbinieki nekad nelūgs nosaukt jūsu personas datus. Nevajag tos sniegt arī aizdomīgiem zvanītājiem.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, krāpnieki zvanījuši no zvanu centriem, kuri atrodas Ukrainā. Policija veic izmeklēšanu. Taču tā var turpināties visnotaļ ilgi, jo noziedznieki strādā ārzemēs.

Savukārt Swedbank pastāstīja, kā krāpnieki vispār spējuši iegūt klientu numurus. Tur paskaidroja, ka bankas pieslēgšanos izmanto mijiedarbībā ar citiem servisiem. Tā ir "Latvijas Gāze", mobilo sakaru operatori, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VID. Un kaut kādi dati var "aizplūst".

Turklāt pastāv daudz dažādu vīrusu programmu, kuras iegūst klientu datus. Un arī pašu klientu neuzmanība mēdz novest pie datu noplūdēm.

0
Tagi:
krāpnieki, nauda, Swedbank
Pēc temata
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Valsts policija brīdina: apgrozījumā parādījusies viltota nauda
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku