Augstākās radas ēka

Kurš ir pelnījis izmeklēšanu: Tramps vai Baidens?

54
(atjaunots 20:35 25.11.2019)
Ukrainas Augstākās Radas deputāts Andrejs Dergačs publiskojis starptautiskās korupcijas faktus, kurā var būt iesaistītas Ukrainas un ASV augstākās amatpersonas, kas ir atnesušas milzīgus zaudējumus valsts budžetam, taču joprojām nav saņēmušas pelnīto sodu.

Korupcija augšās

ASV Kongresa Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejā pilnā gaitā notiek publiskās klausīšanās saistībā ar jautājumu, vai ir jāizsludina impīčments ASV prezidentam Donaldam Trampam. Viņu cenšas apsūdzēt tajā, ka viņš ir izdarījis spiedienu uz Ukrainas prezidentu Vladimiru Zeļenski cerībā dabūt no viņa kompromitējošu informāciju par Džo Baidenu – bijušo ASV viceprezidentu un potenciālo Trampa pretinieku nākamajās prezidenta vēlēšanās.

Donalds Tramps
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Tas, ka Tramps palūdza ārvalstu prezidentam sniegt kompromitējošu informāciju par konkurentu, pagaidām nav pierādīts. Toties aicinājums sadarboties ASV un Ukrainas tiesībsargājošajām iestādēm negaidīti izskanējis no… vairākiem Ukrainas Augstākās Radas deputātiem. Tieši viņi aicina tiesībsargus iedziļināties tēmā, vai bijušais ASV viceprezidents Džo Baidens gadījumā nav korumpēts. Kā arī virkne ietekmīgu cilvēku Ukrainā.

Piemēram, neatkarīgais Augstākās Radas deputāts Andrejs Dergačs nesen paziņoja preses konferencē: "Ir ļoti svarīgi apvienot Ukrainas un ASV pūliņus korupcijas un līdzekļu atmazgāšanas faktu noteikšanā. Ar ASV un Ukrainas augstāko amatpersonu, kā arī fondu dalību. Un prezidentam Zeļenskim, manuprāt, ir jāpaceļ telefona klausule, jāpiezvana Trampam un jāpalūdz palīdzība korupcijas apkarošanā".

Pēc Dergača domām, Ukrainas prezidentam derētu aizlidot uz Vašingtonu un palūgt palīdzību un līdzdarbību starptautiskās korupcijas apkarošanas jautājumā Ukrainā, kurā ir iesaistīti ASV pilsoņi un augstākie ierēdņi. Tāpat deputāts uzskata, ka šim jautājumam "jākļūst par galveno abu prezidentu tikšanās laikā", tādējādi sakārtojot Ukrainas izmeklēšanas iestāžu un ASV Tieslietu ministrijas savstarpējās attiecības.

Miljardu dolāru shēmas

Ne vairāk un ne mazāk. Piekritīsiet, ka tas ir negaidīts sižeta pavērsiens. Tad kas tad, pēc deputāta Andreja Dergača un viņa domubiedru viedokļa, ir jāizmeklē? Viņi apgalvo, ka pastāv sarežģīta krāpšanas shēma.

Lūk, kā šo shēmu aprakstīja Ukrainas Augstākās Radas deputāts no partijas "Tautas kalps" Aleksandrs Dubinskis. Tajā pašā preses konferencē viņš norādīja, ka šī shēma "strādā to cilvēku interesēs, kuri sākumā nozaga miljardiem dolāru no Ukrainas budžeta, savukārt pēc tam nopirka par šo naudu Ukrainas valsts obligācijas. Šī nauda, būtībā, ir investēta caur virkni kanālu, kuru vidū ir amerikāņu investīciju fonds… Tā ir Janukoviča nauda… tajā turpinās izmaksas…".

Tātad, pēc vairāku parlamenta deputātu apgalvojumiem, pastāv nelikumīgas uzdzīvošanās shēma, kura strādājusi jau bijušā valsts prezidenta Viktora Janukoviča laikos. Shēma ir šāda: nozaga – izveda – ar investīcijas fonda starpniecību ieguldīja naudu tās pašas Ukrainas valsts aizdevuma obligācijās un saņem procentus no nozagtā. Uz šīs shēmas rēķina, kā publiski norādīja Dubinska kungs, pelnīja gan Janukoviča, gan Porošenko laikos.

Tiesa, ir interesanti, priekš kam tad bija jāieved nauda atpakaļ Ukrainā un jāiegulda parāda obligācijās? Andrejs Dergačs nosauca šādus skaitļus: "peļņa no šīm te darbībām iznāk – 8% valūtā un 15-17% grivnās". Ja tas tiešām tā ir, tad summa ir iespaidīga. Salīdziniet, cik šobrīd bankas maksā saviem noguldītājiem…

Aizokeāna sakari

Tādējādi, runājot par korupciju, parlamentārietis uzdeva jautājumu: "Kāds šajā zālē var pateikt, ka pa sešiem gadiem korupcijas ir kļuvis mazāk?" Jādomā, ka atbilde ir acīmredzama, un deputāti Dergačs un Dubinskis raizējas, ka korumpantu Ukrainas izlaupīšanas rezultātā valsts kļūs par maksātnespējīgu. Turklāt nevis tālākā nākotnē, bet gan, netiek izslēgts, ka jau pēc gada vai pusotra.

Tātad, zaga un turpina zagt. Kā saka, mafija ir nemirstīga. Taču kāds sakars ar to ir ASV? Pirmkārt, šajā shēmā, pēc Augstākās Radas deputātu grupas domām, ir iesaistīti arī Amerikas fondi. Un būtu labi pārbaudīt, vai tie gadījumā nestrādā Ukrainas korumpantu labā.

Otrkārt, preses konferencē tika minēts bijušā ASV viceprezidenta Džo Baidena uzvārds. Dergačs pievērsa uzmanību šādam faktam: ASV pilsoņu grupa, tostarp bijušā ASV viceprezidenta dēls Hanters Baidens, saņēma kopsummā miljoniem dolāru no firmas "Burizma". Bet kāda ir šo līdzekļu izcelsme? – uzdeva jautājumu deputāts.

Viņš uzņēmās drosmi apgalvot, ka Džo Baidena dēls tika apbalvots par saviem pakalpojumiem ar naudu, kuru firma it kā saņēmusi nelikumīgā veidā. Turklāt Dergačs atsaucās uz Ukrainas prokuratūras datiem. Piebildīsim, ka vēl agrāk politiķis apgalvoja: "Tad nu lūk, saskaņā ar Ukrainas izmeklētāju domām un lietas materiāliem, Džo Baidens saņēmis vairāk nekā 900 tūkstošus dolāru."

Vainīgos pie atbildības

Paši "nemiera cēlēji" – Dergačs un Dubinskis – minētajā preses konferencē paziņoja par cerību, ka korupcijas apkarošanu Ukrainā ASV atbalstīs arī politiķi – republikāņi un ASV Kongresa locekļi no Demokrātiskās partijas. Dubinskis norādīja: "Viss ir samērā vienkārši. Ir grupējums, kurš veidoja šāda veida operācijas Ukrainas teritorijā, iegūstot naudu priekš sevis… Tas nav teikts par partiju, tas ir teikts par cilvēku grupu…"

Kad deputāti saka: jāpārstāj izmaksāt procentus nozagtai naudai un jāatgriež tā budžetā, tad strīdēties ar šādu tēzi nav iespējams. Atlicis vien pārliecinoši pierādīt, ka šie līdzekļi ir nozagti. Tomēr noskaidrot, vai deputātiem ir taisnība, var tikai izmeklēšana un tiesa. Taču Ukrainas prokuratūra, uz kuras datiem atsaucas deputāti, pagaidām nav izdarījusi nekādus oficiālus paziņojumus.

Bet pievērsīsim uzmanību šādam faktam – pieņemsim, ka Tramps patiešām uzstājīgi pieprasījis prezidentam Zeļenskim izpētīt, vai Džo Baidens ir iesaistīts korupcijā. Kas tad tajā ir tik slikts? Ja ir, lai atbild. ASV taču nav ieinteresētas tajā, lai pārvērstos otrajā Ukrainā. Bet ja izrādīsies, ka Džo Baidens ne pie kā nav vainīgs, tādā gadījumā viņš Donaldu Trampu atstās ar garu degunu un saņems papildu plusiņu priekšvēlēšanu cīņā. Taču demokrāti jau pašā sākumā pasludināja politiķi no savas partijas par nevainīgu un metās virsū Trampam, kas liek aizdomāties, varbūt Baidens tomēr ir saistīts ar šo lietu?

54
Pēc temata
ASV valsts sekretārs palīdzējis Trampa advokātam diskreditēt bijušo vēstnieku Ukrainā
Tramps piedraudēja atņemt finansējumu Ukrainai
Trampam klājas plāni: impīčmenta lietā parādījies jauns liecinieks
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

42
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

42
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
RT telekanāla automašīnas, foto no arhīva

RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, strādāt pret Krieviju

49
(atjaunots 08:01 11.07.2020)
Kādreiz tieši juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem.

Lietuva aizliedza savā teritorijā piecu RT telekanālu retranslāciju. Tas notika nedēļu pēc analoģiska soļa no Latvijas varasiestāžu puses. Nākamā ir Igaunija, kuras ārlietu ministrs arī neizslēdz šāda lēmuma varbūtību, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Izredzes, ka Tallinai šajā jautājumā būs īpaša pozīcija, nav lielas: tās mazina gan tradicionālā pret Krieviju vērstā "trīs Baltijas tīģeru" vienprātība, gan fakts, ka Igaunijas varasiestādes izrādījušas lielāko aktivitāti un konsekvenci, lai radītu šķēršļus aģentūras Sputnik darbam republikā. Kā zināms, vēlamā rezultāta sasniegšanai viņi sarīkoja atklātu spiedienu uz darbiniekiem ar draudiem par kriminālvajāšanas uzsākšanu.

Taču visinteresantākais visā šajā situācijā ir Viļņas oficiālais lēmuma pamatojums. Tā apgalvo, ka RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs, kurš savukārt iekļauts Rietumu sankciju sarakstā, - tāds ir šķietamais iemesls lēmumam pret "viņa" mediju resursu.

Runa pat nav par to, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai, par ko Lietuvas varasiestādes izpelnījās dzēlīgus komentārus - to autori atgādināja, ka RT vispār nav sakara ar mediju grupas "Rossija segodņa" struktūrām, kuras patiešām vada Dmitrijs Kiseļovs.

Svarīgāks ir tas, ka tas viss jau ir bijis: precīzi nedēļu iepriekš Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskaidroja RT retranslācijas aizliegumu ar to, ka telekanāli "atrodas faktiskā un vienpersoniskā Dmitrija Kiseļova uzraudzībā". Toreiz gan Margarita Simoņana, gan Krievijas ĀM noradīja uz Latvijas oficiālo struktūru neiedomājamo neprofesionālismu.

Tobrīd vēl varēja izskaidrot notikušo ar nejaušību un konkrēto izpildītāju kļūdu: galu galā, neviena sistēma nav pasargāta no diletantiem un halturētājiem. Savukārt valstij šādā situācijā it kā nebūtu glīti atkāpties no saviem paziņojumiem, pat ja to atklāti ir iegāzuši pašu ierēdņi.

Taču situācijas atkārtošanās Lietuvā viennozīmīgi liek noprast: nekādas nejaušas kļūdas nebija. Tā ir apzināta Latvijas un Lietuvas varasiestāžu nostāja, kura iekļaujas principā "arī tas derēs".

Skaidrs, ka RT retranslācijas aizliegums ir politisks lēmums. Bet vai tiešām nevarēja to paskaidrot ar juridiski "tīrāku" motīvu? Protams, ka varēja. Taču šim mērķim atbildīgajām iestādēm nāktos pielikt lielākas pūles, meklēt veidus, kā apiet likumdošanu.

Kādreiz tieši šī īpatnība – juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos – bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem. Tā izskatījās ārkārtīgi pievilcīgi citu politisku sistēmu fonā, kurām nebija tādas patikas ķēpāties ar formālu procedūru ievērošanu.

Taču kopš tā brīža ir pagājis daudz laika. RT retranslācijas aizlieguma jautājumā Baltijas republikas rīkojas pēc daudz spēcīgāku lielvalstu shēmas.

Savulaik amerikāņiem mēģene ar nezināmas izcelsmes pulveri aizstāja nepieciešamību meklēt patiesus apstākļus, ar kuriem varētu pamatot iebrukumu Irākā. Briti sarīkoja grandiozu šovu ar Skripaļu saindēšanu, un viņus nemaz nemulsina jebkurai vērīgai acij acīmredzamas pretrunas šajā lietā. Nīderlande, kurai taisnīgā tiesa reiz bija nacionālais simbols, tiesvedībā MH17 lietā tā sagrozīja likumus, ka vairs pat brīnīties nav spēka.

Šādu piemēru – ne tikai attiecībā pret Krieviju, bet arī pret Ķīnu, Irānu, Venecuēlu un citām "atstumtajām valstīm" – ir kļuvis tik daudz, ka tie sen jau ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Šādā fonā absolūti organiski izskatās Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pozīcija situācijā ar RT retranslācijas aizliegumu: kādēļ pūlēties, ja oficiālās versijas vietā var iesmērēt acīmredzamas muļķības?

Te pat ir savdabīga loģika: Krievijai naidīgi noskaņotu auditoriju apmierinās skaidrojums par "RT kontrolējošo Kiseļovu" (līdzīgi kā par "Skripaļu saindējušo Putinu" vai "virs Donbasa Boeing notriekušo Kremli"), savukārt Krievijas un tai simpatizējošo spēku labad Rietumi vairs neredz jēgu tērēt resursus, - acīmredzot, uzskata par bezjēdzīgiem centienus mainīt viņu domas un pārvilināt savā pusē.

Sākotnēji šī (atklāti nekvalitatīvā) pieeja parādījās Rietumu informācijas, politiskā, ideoloģiskā un pat morālā monopola dēļ. Tādēļ vienā jaukā brīdī Rietumi vairs neuzskatīja par nepieciešamu rūpīgi un profesionāli izstrādāt savu politiku – gan kopumā, gan attiecībā pret konkurentiem. Rezultātā paši nepamanīja, kā šo monopolu zaudēja, tostarp arī vienaldzības un savas pašpārliecības dēļ. Sak, gan jau arī tā būs labi.

Taču tagad situācija ir mainījusies. Tie paši spēki vairs neuzskata par vajadzīgu strādāt kvalitatīvi un kvalificēti tāpēc vien, ka savējie iztiks, bet pretinieku tik un tā nepārliecināsi.

Pārsteidzošākais ir tas, ka viņi patiešām domā (un jaunākie baltiešu lēmumi par RT to apliecina): tāda profesionāla, jeb, pareizāk sakot, ārkārtīgi neprofesionāla pieeja veicinās viņu ideoloģisko un ģeopolitisko uzvaru pār Krieviju.

49
Tagi:
vārda brīvība, Baltija, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Latvijā aizliedz kanālu RT
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā