Ziemeļu straume 2

Eiropa var atriebties Ukrainai par "Ziemeļu straumi 2"

67
(atjaunots 16:14 25.11.2019)
ASV senatori un kongresmeņi cenšas nobloķēt "Ziemeļu straumi 2" ar valsts militārā budžeta palīdzību: sankcijas pret uzņēmumiem, kuri piedalās cauruļvada būvdarbos, tiks ierakstītas 2020.gada budžeta likumprojektā.

ASV Senāta Ārpolitikas komitejas vadītājs, Republikāņu partijas pārstāvis Džims Rišs žurnālistiem pastāstīja, ka "sankciju grozījumu" teksts aptuveni atbilst "Eiropas enerģētiskās drošības likumprojekta" tekstam (tam neizdevās gūt Kongresa un Senāta atbalstu), ko iepriekš sastādīja senators Teds Krūzs, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Lēmums apvienot debates par sankcijām un militāro izdevumu segumu nākamajam gadam saistīts ar to, ka gāzesvads jau ir gandrīz gatavs, bet atsevišķu likumprojektu par sankcijām neizdosies ātri apstiprināt. Faktiski, senatori un kongresmeņi, kas pieturas pie dziļākās rusofobijas pasaules uzskatos, izdomājuši, kā izvairīties no normālas likumprojektu izskatīšanas procedūras un piespiest kolēģus (kuri bremzē sankciju iniciatīvas) spert aktīvus soļus pret "Gazprom".

Tātad Krievijas nesamierināmākie ienaidnieki no amerikāņu politiskās elites saņēmuši ķīlniekos militāro budžetu. Principā, tas liecina, ka viņi ir izmisumā: ja viņiem piekristu lielākā daļa kongresmeņu un senatoru, sankcijas būtu pieņemtas jau pirms pusgada vai pat gada, kad sākās diskusija par šāda veida iniciatīvām. Tagad nākas spert ārkārtas soļus. Iespējams, apspriežot Pentagona budžetu 2020.gadam, "Gazprom" publiski aizstāvēt nevēlēsies pat saprātīgākie likumdevēji, kuri mēnešiem ilgi paklusām bremzēja sankciju likumprojektu gaitu Kongresā un Senātā, un sankcijas tomēr tiks pieņemtas.

Grozījumu teksts oficiālajos avotos vēl nav publicēts, taču, ņemot vērā Teda Krūza sastādīto "oriģinālo" sankciju likumprojektu, var minēt, kādi pasākumi būs paredzēti, lai bloķētu "Ziemeļu straumi 2", kā arī, kādus atbildes soļus varētu spert Eiropas Savienība un Krievija.

"Sankciju likumprojekta" galvenais elements ir "3.nodaļa – Sankciju pielietošana pret noteiktu kuģu piešķiršanu dažu Krievijas eksporta cauruļvadu izbūvei".

Pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus cauruļvadu izbūvē, kā arī pret šo uzņēmumu noteicošajiem akcionāriem un vadītājiem plānots vērst sekojošas sankcijas:

1) aizliegums iebraukt ASV;

2) jebkādu Savienoto Valstu jurisdikcijā esošu īpašumu iesaldēšana. Iespējams, ar to domāti dolāru aktīvi, banku konti utt.

3) tāpat, saskaņā ar likumprojektu, ASV prezidents var noteikti visai plaša spektra sankcijas (līdz pat dolāru aktīvu arestam) uzņēmumiem, kas cauruļvadu izbūvē iesaistītajiem kuģiem sniedz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus. Novērtējot minētā likuma apstiprināšanas sekas, īpaši jāņem vērā divas būtiskas nianses (ja Teda Krūza teksts patieksām tiks iekļauts nākamā gada militārajā budžetā). Pirmkārt, saskaņā ar likumprojekta tekstu, sankcijas tiek vērstas pret uzņēmumiem un personām, kas tiks iekļautas ASV valsts sekretāra speciālajā atskaitē: tā jāsastāda 60 dienu laikā pēc dokumenta pieņemšanas. Var izrādīties, ka "sankciju vāles" pielietošanas brīdī cauruļvadi jau būs pabeigti, taču tas atkarīgs no laika, kad tiks pieņemts likums.

Likumā paredzēts arī svītrot no sankciju saraksta kompānijas, kas 30 dienu laikā pārtrauks sadarbību ar "Gazprom". Atkal pastāv iespēja, ka līdz tam brīdim cauruļvadu izbūves darbi jau būs noslēgti. Otrkārt, dokuments burtiski piespiež Trampu apstiprināt sankcijas, tāpēc iespējams, ka prezidents tam uzliks veto vai pieprasīs mainīt tekstu. Runa nebūt nav par mīlestību pret Krieviju, runa ir tas to, ka tamlīdzīga likumprojekta pieņemšana rada baismīgu juridisko precedentu: Senāts un Kongress it kā kļūst par pilntiesīgiem ASV vadītājiem, kuri de facto iegūst tiesības ar vienkāršu balsojumu piespiest prezidentu spert noteiktus soļus. Trampam tas var nepatikt – Kongresu kontrolē viņa politiskie pretinieki.

Kā zināms. Trampa administrācija nebūt neilgojas ieviest sankcijas. Administrācijai (pareizāk sakot, ASV finanšu ministrijam) jau sen ir tiesības ieviest sankcijas pret "Gazprom" un koncerna partneriem Eiropā, taču finanšu ministrs Mnučins nevēlas tās izmantot, neskatoties uz Kongresa "neizpratni", sūdzas The Wall Street Journal.

Krievijas Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas Sibīrijas pārvaldes institūta Politikas un starptautisko attiecību fakultātes dekāns, politologs Sergejs Kozlovs
© Sputnik / Санжар Алиаскаров

Aizvadītajā nedēļā senators Krūzs izmantoja debates jautājumā par ASV jaunā vēstnieka Krievijā Džona Sallivana iecelšanu amatā, lai uzdotu jautājumu par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2". Vēstnieks Sallivans paskaidroja senatoram, ka "Ziemeļu straume 2" patiešām destruktīvi ietekmēs Ukrainas ekonomiku, taču, domājams, jau ir par vēlu censties to apturēt – jebkuru sankciju ieviešana vienkārši palielinās tā būvdarbu izmaksas, taču neapturēs to. Vēl viens šķērslis sankciju ceļā ir Vācijas diplomātiskā pretestība. The Wall Street Journal stāstīja, ka vācu diplomāti sākuši īstu lobiju kampaņu Vašingtonā:

"Cilvēki, kuri piedalījās šajās diskusijās, atklāja, ka vācu amatpersonas īsteno pastāvīgu kampaņu Kapitolijā. Lielāko uzmanību viņi pievērsuši Pārstāvju palātai un neiesaka demokrātiem atdarināt iedomāto Trampa kunga Eiropai naidīgo noskaņojumu cauruļvada ("Ziemeļu straume 2" – red.) bloķēšanā." "Mēs esam sazinājušies ar visu pušu pārstāvjiem Kapitolijā, kā arī (prezidenta – red.) administrāciju. Esam organizējuši plašu un nepārtrauktu darbu," pastāstīja Vācijas vēstniecības ASV pārstāvis.

Oficiālais viedoklis, kas aprakstītu konkrētu Vācijas un Krievijas atbildes soļu plānu ASV sankciju pieņemšanas gadījumā, vēl nav zināms, taču būtu loģiski atsaukt atmiņā, ko teica tā paša The Wall Street Journal avoti jau pirms astoņiem mēnešiem, martā, kad ASV informācijas laukā tika plaši apspriestas sankcijas pret "Gazprom":

"Krievijas amatpersonas informēja Merkeles kundzi, ka ASV sankciju rezultātā "Gazprom" vienkārši izpirks Rietumu kompānijas (kas nodarbojas ar cauruļvada izbūvi – red.) un pabeigs cauruļvadu patstāvīgi, - tā stāsta Vācijas un Eiropas Savienības pārstāvji, kā arī "Gazprom" pārstāvji. "Gazprom" pārstāvji apliecināja, ka projekta sarežģītākā daļa jau pabeigta. Ja no projekta tiks padzīti cauruļvadu izbūvei paredzētie kuģi, tas tiks atlikts, izdevumi pieaugs, tomēr "Gazprom" darbu noslēgs, viņi informēja."

Pats par sevi saprotams, ka aizvadīto astoņu mēnešu laikā projekts ir pavirzījies vēl tālāk. Tiesa, sankciju ieviešanu nav iespējams izslēgt pat gadījumā, ja arī paši senatori un kongresmeņi būs par 100% pārliecināti, ka tam nav nekādas jēgas. Dažkārt tādi lēmumi tiek pieņemti vienkārši ar mērķi gandarīt Vašingtonas elites "impēriskos kompleksus" un fantomu sāpes par zūdošo pasaules hegemoniju.

Tā kā ES galvenajām valstīm – Vācijai un Francijai – patlaban izveidojušās saspringtas attiecības ar ASV, turklāt Vācija atklāti lobē un aizstāv projektu, "pretstraumes" sankcijas var radīt interesantu blakusefektu. Ir grūti un dārgi sodīt ASV par sankcijām, toties atspēlēties amerikāņu sabiedrotajai Ukrainai, - tāds lēmums būtu eiropiešu garā: tik un tā neizdosies atrast efektīvāku metodi, kā demonstratīvi nivelēt sankciju jēgu. Acīmredzamākais atriebības variants: vienkārši neaizstāvēt Ukrainas tranzīta perspektīvas pēc 2020.gada.

67
Temats:
Ziemeļu straume 2 (216)
Pēc temata
Vienkārši gāzes nav: Eiropa pieprasījusi steidzami pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Iedzīta stūrī: Dānija kļuvusi par Krievijas gāzes ķīlnieci
Eksperts: jo tuvāk gāzes "straumju" starts Eiropā, jo skaļāka histērija
"Ziemeļu straume 2": poļi atkal palīdzējuši Krievijai un pievīluši Ukrainu

"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti

19
(atjaunots 11:16 24.09.2020)
Miglainās Albionas jūrniekus gaida grūts uzdevums: padarīt cīņasspējīgu Ukrainas degradējošo kara floti.

Nesenās vizītes gaitā Kijevā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs Ukrainas Jūras kara spēku karavīru treniņu starptautisko programmu. Viņaprāt, Ukraina ir jāpasargā no "Maskavas agresijas" un jāpanāk, lai tā spētu stāties pretī Krievijas Melnās jūras flotei. Vai tas ir reāli? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Sarūsējušais flagmanis

Volless pastāstīja, ka Ukrainas JKS kopā ar Lielbritāniju augšāmcels Kanāda, Dānija un Zviedrija. Atbalstu sniegs arī ASV un, iespējams, citas valstis. Ukraiņu jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēja amatu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Volles piebilda, ka jau tuvākajā laikā Melnajā jūrā ieradīsies britu kara "vimpeļi" kopīgām mācībām ar Ukrainu.

Grūti teikt, vai tāda godpilna misija karaliskajai flotei ir pa spēkam. Ukrainas JKS patlaban ir 27 kuģi, neskaitot vieglos kuterus un palīgkuģus. Tikai daži spēj pildīt kaujas uzdevumus. Jūlijā tīmeklī noplūda Ukraijas JKS vadības dokumenti par flotes  tehnisko stāvokli. Izrādījās, ka cīņai gatavi ir tikai seši "vimpeļi". Pārējiem inspekcija konstatējusi virkni trūkumu: artilērijas iekārtas un zenītraķešu kompleksi nefunkcionē, radiolokācijas un radio stacijas nestrādā, dzinēji miruši, korpusā vīd plaisas. Un tā tālāk.

Neviens nav apstiprinājis, ka dokumenti būtu autentiski, tomēr Ukrainas flotes bēdīgais stāvoklis vairs nav nekāds noslēpums. Pats jaunākais kuģis, JS flagmanis – fregate "Hetman Sagaidachniy" ūdenī nolaista 1992. gadā. Tai vairākkārt fiksēti bojājumi, un kuģis ilgu laiku pavadījios dokos.  Tīmeklī ir milzums fregates iekštelpu uzņēmumu. Redzams, ka tas ir vienkārši sarūsējis. Ukrainas Brunoto spēku, jūras kara un kuģu remonta infrastruktūras degradācijas rezultātā pat flagmani var tikai nosacīti saukt par cīņasspējīgu.

Pie tam "Hetman Sagaidachniy" ir vienīgais Ukrainas JS kuģis ar vismaz kaut kādām cīņas iespējām. Nepabeigtais raķešu kreiseris "Ukraina" joprojām rūsē Nikolajevskas kuģubūves rūpnīcas piestātnē. Pēc PSRS sabrukuma republika, kas reiz būvēja aviācijas būves kuģus, ir spējusi tikt galā tikai ar artilērijas kuteriem – flotes sastāvā tagad ir seši tādi mazuļi ar 38 tonnu tonnāžu katrs.

"Vilku bari"

Toties Ukrainas augstākās militārpersonas neskopojas ar draudīgām frāzēm. 2017. gadā ziņoja, ka tikšot radīta moskītu flote, kas spēs pielietot "vilku bara" taktiku. Komandieri plānoja, ka liels skaits bruņukuteru metīsies virsū Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem un tos pa vienam nogremdēs. Taču ne kutera bruņojums, ne jūrnieku prasmes nedod ne mazākās izredzes uz panākumiem – to apliecināja incidents Kerčas šaurumā 2018. gada 25. novembrī, kad divu bruņukuteru ekipāžas bez pretestības padevās Krievijas robežsargiem.

Galu galā pat augstākie Ukrainas JKS oficieri atzina: ar "vilku baru" Krievijai rīkli pārgrauzt neizdosies. 2019. gada martā Ukrainas JKS bijušais komandieris viceadmirālis Sergejs Gaiduks paziņoja, ka Ukrainas kuteri ir absolūti neaizsargāti pret Melnās jūras flotes pretkuģu raķetēm. Diezin vai stāvokli uzlabos 16 amerikāņu patruļas kuteri Mark IV, kuru pārdošanu Kijevai jūnijā apstiprinājā Valsts departaments. Ar 30 mm lielgabaliem flotes augšāmcelšanai būs par maz.

Tomēr zināmas iespējas Ukrainas kara flotei cīņā pret kuģiem ir. Jūnijā karavīri izmēģināja kompleksa "Neptun" spārnoto raķeti R-360. Mobilās krasta iekārtas sekmīgi trāpīja mērķos 80 km attālumā no krasta. 2020. gada 23. augustā "Neptun" oficiāli uzņemts bruņojumā. Izstrādātāji apgalvo, ka ar tā jaudu pietiks lai nogremdētu kuģi ar tonnāžu līdz 5 tūkstošiem tonnu, maksimālais darbības attālums – 300 km. Plānots radīt raķetes jūras un aviācijas versijas.

R-360 panākumi sagrozīja galvas Ukrainas militārpersonām. Ukraijas JKS komandieris Aleksejs Neižpapa ziņoja, ka ir gatavs sākt pilna mēroga karadarbību pret Krieviju un ar jaunajām raķetēm apšaudīt mērķus Sevastopolē un Melnās jūras flotes kuģus. Krievijas politiķi un eksperti viņa izteikumus raksturoja īsi – tukša lielīšanās. Ja kaut viens "Neptun" trāpīs mērķī, palaišanas rajonu pārklās "Kalibr" zalve.

Savās interesēs

Britu nodomi trenēt ukraiņu jūrniekus un organizēt kopīgas mācības izskatās visnotaļ dīvaini. Ukrainai nav ne kuģu, ne infrastruktūras, lai vismaz tuvotos Melnās jūras flotes cīņas iespējām. Jūras kara iespēju ziņā Krievija ir nesalīdzināmi pārāka. Tomēr eksperti uzskata, ka britu mērķi ir pavisam citādi un Ukrainas JKS līķi atdzīvināt plānots tikai uzmanības novēršanai.

"Lielbritānijas iniciatīva mācību kara darbības aktivizācijas jomā Melnās jūras akvatorijā iekļaujas vienā scenarijā – tā ir spriedzes zonu veidošana Krievijas robežu perimetrā, - radio Sputnik ēterā konstatēja Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksalndrs Žiļins. – Iedomājieties situāciju: tā saucamā Ukrainas kara flote, kas sastāv no metāllūžņiem, pēkšņi organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju. Tas nozīmē, ka Ukrainas JKS tiek izmantota piesegumam, jo nav iespējams izspēlēt daudzmaz efektīvu karadarbību ar Ukrainas floti."

Eksperts ir pārliecināts, ka briti, piesedzoties ar Ukrainu nodrošinās sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai turpinātu izlūkošanu Krievijas krastā savās interesēs un sava aizokeāna sabiedrotā interesēs. Bet Ukrainas JKS turpinās rūsēt un degradēt, līdz pārvērtīsies par "moskītu floti" uz piepūšamajām laivām.

19
Tagi:
flote, Ukraina, Lielbritānija
Pēc temata
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Rīgas domes vēlēšanas 2020

Latvietis nostājies "ņegru" pusē: etniskais jautājums ir pārāks par demokrātiju?

30
(atjaunots 18:11 23.09.2020)
Vai Latviju var uzskatīt par demokrātisku valsti, ja tajā ir nepilsoņi? Tādu jautājumu uzdevis Vācijā dzīvojošs latvietis.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Vācijā dzīvojošs latvietis nobalsojis vietējās vēlēšanās un nonācis pie skumīga secinājuma: Latviju nevar uzskatīt par demokrātisku valsti.

Pagājušajā nedēļā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē notika komūnu vēlēšanas. Tajās uzvarēja reģionā valdošā Kristīgi demokrātiskā savienība, rādītājus uzlaboja "zaļie" un zaudēja balsis Sociāldemokrātiskā partija. Taču Bonnā dzīvojošo Latvijas pilsoni Tomu Ancīti vēlēšanas uzvedināja uz pārdomām par politiku Latvijā. Viņš iegrima domās par cilvēkiem, kam nav balsstiesību valstī, kurā viņi dzīvo.

Savas pārdomas viņš publicēja Facebook.

"Lai arī esmu Latvijas, ne Vācijas pilsonis, man ir tiesības balsot Vācijā (un citās ES valstīs) gan vietējās, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pateicoties manai ES pilsonībai. Arī ikviens Vācijas pilsonis var pārvākties uz Latviju un pēc sešiem mēnešiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Iespējams, daudziem par to nav ne jausmas, taču, lai cik paradoksāli tas būtu, vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju nekad nav bijušas balsstiesības pašu valstī, lai arī šīs tiesības automātiski saņem jebkuras citas ES valsts pilsonis, pārvācies uz Rīgu.

Cilvēkus, kam atņemtas balsstiesības, sauc par "nepilsoņiem", Latvijas valdība viņiem piešķīrusi "citplanētiešu"pases. Faktiski viņi ir personas bez pilsonības, lai arī Latvijas valdība to noliedz.

Viņi nevar balsot vietējās vai visas Eiropas vēlēšanās – ne savā dzimtenē Latvijā, ne kādā citā pasaules valstī. Pret viņiem attiecināti vēl vairāk nekā 70 citi ierobežojumi, pārsvarā saistīti ar darbu valsts sektorā. Vēl vairāk, viņi netiek uzskatīti par ES pilsoņiem, tāpēc viņiem nav tiesību brīvi pārvietoties un strādāt jebkurā citā ES valstī.

No kurienes nākusi šī beztiesiskā cilvēku kategorija?

Kad Latvija kļuva neatkarīga no PSRS 90. gadu sākumā, valsts jaunie līderi sadalīja tās iedzīvotājus divās grupās – "vēlamie" un "nevēlamie".

Pirmajā grupā iekļauti cilvēki, kam bija Latvijas Republikas pilsonība pirms 1940. gada, un viņu pēcteči. Viņiem atļāva apmainīt padomju pases pret neatkarīgās Latvijas jaunajām pasēm (šajā grupā tika iekļautas aptuveni divas trešdaļas valsts iedzīvotāju).

"Nevēlamajiem", kuri bija ieradušies Latvijā pēc 1940. gada, un viņu pēctečiem radīja speciālu tiesisko statusu – "Latvijas nepilsonis" (šajā grupā bija aptuveni trešā daļa iedzīvotāju – apmēram 700 tūkstoši cilvēku). Lielākā daļa viņu vidū bija krievi, taču bija arī baltkrievi, ukraiņi, poļi, armēņi utt.

Tieskajam pamatam izmantoja tā saucamo "pārmantojamības doktrīnu": Latvija nav radīta no nulls pēc PSRS sabrukuma – tika atjaunota agrākā Latvijas Republika. Tā padomju pilsoņi, kuri ieradās Latvijas PSR no citām PSRS republikām padomju laikā, tika pasludināti par ārzemniekiem.

Dažus gadus vēlāk darbu sāka nepilsoņu "naturalizācijas" procedūra – viņi varēja saņemt pilsonību, ja pierādīs latviešu valodas zināšanas un pareizi atbildēs uz jautājumiem par Latvijas vēsturi (tas ir, piekritīs, ka PSRS to okupējusi).

Es vēl biju bērns, kad tika pieņemti tie vēsturiskie lēmumi. Neskatījos ziņas, nezināju likumus un, domāju, nesapratu, ko nozīmē "pilsonība". Taču es jau sapratu, ka cilvēki Latvijā runā dažādās valdās. Lielākā daļa runāja latviski, pārējie – krieviski, daudzi prata abas valodas. Tomēr šī starpība netraucēja saprasties un mierīgi dzīvot kopā – kā kaimiņi, dzīvesbiedri, draugi, radinieki un kolēģi.

Kad izaugu un sāku lasīt avīzes, noskaidroju, ka tik vienkārši nemaz nav. Uzzināju, ka krievvalodīgie ir citas šķiras cilvēki (lai arī tas neskanēja atklāti), ka viņi ir daudz sliktāki par latviešiem, ka viņu valodu nav vērts mācīties. Konstatēju, ka līdztekus ikdienas dzīvei pastāv cita joma: statusu un pasu sistēma, kas šķīra kaimiņus, dzīvesbiedrus, draugus, turviniekus un kolēģus.

Drīz pēc tam, kad saņēmu pats savu pirmo pasi, uzzināju, ka piederu pie privileģētās grupas. Man nebija jākārto eksāmens, jo mani vecāki piederēja pie "vēlamo" grupas.

Protams, uzzināju arī, kādi ir krievu un latviešu starpā valdošās spriedzes iemesli: okupācija, deportācijas, komunistiskā diktatūra un vēsturiskās pretenzijas.

Sociopolitiskā atmosfēra, kurā dzīvoju, ieskaitot politiķu-nacionālistu izteikumus, rakstus avīzēs, kas dēmonizēja krievvalodīgos, skolu izglītību un sabiedrisko viedokli – tas man palīdzēja izprast etnisko tiesību pārsvaru pār demokrātiskajām tiesībām.

Pagāja gadi, līdz spēju atbrīvoties no muļķīgajiem stereotipiem, ko man iekala, un uzzināt, ka īsti ir demokrātija.

Vēl daudz cilvēki Latvijā (starp "pirmās klases" pilsoņiem) ne tikai attaisno "nepilsoņa" statusa ieviešanu, bet arī pozitīvi vērtē tā tālāko pastāvēšanu. Cilvēki, kas runā par nepilsoņu diskrimināciju, sauc viņus par "prokrieviskiem", "Kremļa roku", "pretvalstiskiem" un tā tālāk (Krievijas valdība bieži kritizēja nepilsonību, tiesa, tāpat kā ES un ANO). Šajos "argumentos" nav intelektuālā elementa, tāpēc nav jēgas tos apspriest.

Citu argumentu pamatā ir mērķtiecība – "ja nepilsoņiem piešķirtu pilsonību, viņi balsotu par to vai citu partiju, un tas mainītu valsts politisko ainavu".

Var jau būt, ka tā ir patiesība. Taču lieta tā, ka tie ir atklāti nedemokrātiski izteikumi.

Kad mēs domājam par to, vai piešķirt tiesības kādai cilvēku grupai, ņemot vērā viņu "lietderību", mēs risinājām jautājumu par to, kas ir demokrātija. Vai tā patiešām ir labākā pārvaldes forma? Es esmu pārliecināts, ka tā ir, tāpēc tādi argumenti manās acīs ir bezjēdzīgi.

Vēl viens argumentu paveids ir atgādinājumi par to, ka naturalizācija vēl aizvien pastāv: "Daži nepilsoņi varēja naturalizēties, kāpēc citi nevar?", "Viņi vienkārši ir pārāk slinki, lai nokārtotu latviešu valodas eksāmenu."

Neiedziļināšos "naturalizācijas" sitēmas pazemojošajās niansēs un neskaidrošu, kāpēc tā nekad nav strādājusi (kopš 1995. gada naturalizējušies tikai 20% nepilsoņu; viņu skaita būtiskā lejupslīde ir saistīta ar iedzīvotāju skaita dabisko sarukumu un emigrāciju). Sākot tādu dialogu, tu automātiski legalizē "nepilsoņa" statusu. Tā mēs atgriežamies pie jautājuma: kas tie tādi "mēs" esam, kas var nosūtīt citus kārtot eksāmenu?

Un vēl viens jautājums: kāpēc patiesībā pirms trīsdesmit gadiem sākās revolūcija? Vai tā bija TIKAI nacionālā revolūcija? Cik daudzi no tiem, kas 90. gados izgāja ielās, pieprasīja demokrātiju, ieskaitot visus tās principus, priekšrocības un pienākumus? Cik daudzi vienkārši gribēja būt neatkarīgi no PSRS un nevarēja ne iedomāties, kas tā tāda ir – demokrātija?

Protams, tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai to apspriestu publikācijā Facebook.

Pat ja rīt visiem nepilsoņiem piešķirs pilsonību, nepilsonības sekas būs jūtamas vēl vairākas paaudzes.

Tomēr pagaidām, kamēr situācija ir tāda, kāda tā ir, es uzskatu, ka Latvijas prezidenta formulējums intervijā vienai vācu avīzei par protestiem Baltkrievijā ir dīvains. "Kā demokrātiskai valstij, mums jāparāda solidaritāte ar Baltkrievijas tautu, ka cīnās par demokrātiju un brīvām vēlēšanām," viņš teica.

Piekrītu, tas mums jādara. Protams, Latvijā ir virkne demokrātisku institūtu. Taču, manuprāt, ir nepareizi dēvēt to par demokrātisku valsti," viņš konstatēja.

30
Tagi:
nepilsoņi, Latvija
Pēc temata
Nevis Valsts valodas diena, bet Kauna diena: Levitam atgādina par nepilsoņiem
Kam izdevīgi krāpt Latvijas tautu: izkliedēsim mītus par krievu skolām
Latvijas eksprezidents: nepilsoņiem dvēselē vēl dzīvo PSRS
Lux Express

"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu

0
(atjaunots 17:14 24.09.2020)
Uzņēmumi plāno atlaist Lietuvā strādājošos darbiniekus. Pagaidām nav zināms, vai tas ir pagaidu pasākums un vai štatu samazināšana nākotnē skars arī citas valstis.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Pasažieru autobusu pārvadājumu kompānija "Lux Express" un kinoteātru operators "Forum Cinemas", ko nesen savā īpašumā pārņēma Igaunijas investīciju kompānija, informēja par darbinieku masveida atlaišanu, stāsta Postimees.ee. Štatu samazināšana attieksies uz darbiniekiem Lietuvā – uzņēmumi par to brīdinājuši Lietuvas Nodarbinātības dienestu.

No septembra sākuma kompānija "Forum Cinemas" – lielākais kinoteātru operators Baltijas valstīs, kinoteātru kompleksu "Coca-Cola Plaza" (Tallina), "Ekraan" (Tartu) un "Centrum" (Vīlande) īpašnieks, kam pieder arī viens kinoteātris Latvijā un pieci — Lietuvā, plāno atlaist 32 darbiniekus filiālē Lietuvā, kur kopumā strādā 136 darbinieki.

Savukārt "Lux Express Lithuania" informēja, ka tiek atlaisti 23 darbinieki – štatā paliks tikai 9 cilvēki. Septembra sākumā, ņemot vērā starptautisko pārvadājumu pieprasījuma lejupslīdi, kompānija bija spiesta uz laiku apturēt autobusu satiksmi vairākos reisos.

"Starptautisko maršrutu pieprasījums strauji kritās no augusta beigām. Ik nedēļu pastāvošais izolācijas ieviešanas risks Lietuvā mazina cilvēku vēlmi ceļot, lai arī jūlijā un augustā situācija jbija pietiekami daudzsološa," toreiz pastāstīja "Lux Express" starptautiskā biznesa vadītājs Raits Remmels.

Iepriekš vēstīts arī par masveida kadru samazināšanu koncernā "Tallink Grupp". Kompānijas pārstāvji ziņoja, ka personālu plānots samazināt gan Igaunijā, gan Latvijā. Restrukturizācijā tiks iesaistīti 2500 darbinieki visas valstīs.

Zināms, ka patlaban lielākā daļa Somijas koncerna meitasuzņēmuma "Tallink Silja OY" darbinieku atrodas atvaļinājumā uz sava rēķina un, domājams, ņemot vērā pašreizējo situāciju, paliks tādā stāvoklī.

0
Tagi:
krīze, bezdarbs, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: trešā daļa bezdarbnieku ASV nevarēs atgriezties darbā pēc pandēmijas
Bezdarba statistika Latvijā: kāpēc apsargi tiek atlaisti visretāk
Celtniecībā izveidojusies dramatiska situācija: Latvijai trūkst strādnieku
"Atstājiet ostā": trīsgadīgu bērnu nelaiž uz prāmja braucienam uz Zviedriju