Ziemeļu straume 2

Eiropa var atriebties Ukrainai par "Ziemeļu straumi 2"

55
(atjaunots 16:14 25.11.2019)
ASV senatori un kongresmeņi cenšas nobloķēt "Ziemeļu straumi 2" ar valsts militārā budžeta palīdzību: sankcijas pret uzņēmumiem, kuri piedalās cauruļvada būvdarbos, tiks ierakstītas 2020.gada budžeta likumprojektā.

ASV Senāta Ārpolitikas komitejas vadītājs, Republikāņu partijas pārstāvis Džims Rišs žurnālistiem pastāstīja, ka "sankciju grozījumu" teksts aptuveni atbilst "Eiropas enerģētiskās drošības likumprojekta" tekstam (tam neizdevās gūt Kongresa un Senāta atbalstu), ko iepriekš sastādīja senators Teds Krūzs, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Lēmums apvienot debates par sankcijām un militāro izdevumu segumu nākamajam gadam saistīts ar to, ka gāzesvads jau ir gandrīz gatavs, bet atsevišķu likumprojektu par sankcijām neizdosies ātri apstiprināt. Faktiski, senatori un kongresmeņi, kas pieturas pie dziļākās rusofobijas pasaules uzskatos, izdomājuši, kā izvairīties no normālas likumprojektu izskatīšanas procedūras un piespiest kolēģus (kuri bremzē sankciju iniciatīvas) spert aktīvus soļus pret "Gazprom".

Tātad Krievijas nesamierināmākie ienaidnieki no amerikāņu politiskās elites saņēmuši ķīlniekos militāro budžetu. Principā, tas liecina, ka viņi ir izmisumā: ja viņiem piekristu lielākā daļa kongresmeņu un senatoru, sankcijas būtu pieņemtas jau pirms pusgada vai pat gada, kad sākās diskusija par šāda veida iniciatīvām. Tagad nākas spert ārkārtas soļus. Iespējams, apspriežot Pentagona budžetu 2020.gadam, "Gazprom" publiski aizstāvēt nevēlēsies pat saprātīgākie likumdevēji, kuri mēnešiem ilgi paklusām bremzēja sankciju likumprojektu gaitu Kongresā un Senātā, un sankcijas tomēr tiks pieņemtas.

Grozījumu teksts oficiālajos avotos vēl nav publicēts, taču, ņemot vērā Teda Krūza sastādīto "oriģinālo" sankciju likumprojektu, var minēt, kādi pasākumi būs paredzēti, lai bloķētu "Ziemeļu straumi 2", kā arī, kādus atbildes soļus varētu spert Eiropas Savienība un Krievija.

"Sankciju likumprojekta" galvenais elements ir "3.nodaļa – Sankciju pielietošana pret noteiktu kuģu piešķiršanu dažu Krievijas eksporta cauruļvadu izbūvei".

Pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus cauruļvadu izbūvē, kā arī pret šo uzņēmumu noteicošajiem akcionāriem un vadītājiem plānots vērst sekojošas sankcijas:

1) aizliegums iebraukt ASV;

2) jebkādu Savienoto Valstu jurisdikcijā esošu īpašumu iesaldēšana. Iespējams, ar to domāti dolāru aktīvi, banku konti utt.

3) tāpat, saskaņā ar likumprojektu, ASV prezidents var noteikti visai plaša spektra sankcijas (līdz pat dolāru aktīvu arestam) uzņēmumiem, kas cauruļvadu izbūvē iesaistītajiem kuģiem sniedz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus. Novērtējot minētā likuma apstiprināšanas sekas, īpaši jāņem vērā divas būtiskas nianses (ja Teda Krūza teksts patieksām tiks iekļauts nākamā gada militārajā budžetā). Pirmkārt, saskaņā ar likumprojekta tekstu, sankcijas tiek vērstas pret uzņēmumiem un personām, kas tiks iekļautas ASV valsts sekretāra speciālajā atskaitē: tā jāsastāda 60 dienu laikā pēc dokumenta pieņemšanas. Var izrādīties, ka "sankciju vāles" pielietošanas brīdī cauruļvadi jau būs pabeigti, taču tas atkarīgs no laika, kad tiks pieņemts likums.

Likumā paredzēts arī svītrot no sankciju saraksta kompānijas, kas 30 dienu laikā pārtrauks sadarbību ar "Gazprom". Atkal pastāv iespēja, ka līdz tam brīdim cauruļvadu izbūves darbi jau būs noslēgti. Otrkārt, dokuments burtiski piespiež Trampu apstiprināt sankcijas, tāpēc iespējams, ka prezidents tam uzliks veto vai pieprasīs mainīt tekstu. Runa nebūt nav par mīlestību pret Krieviju, runa ir tas to, ka tamlīdzīga likumprojekta pieņemšana rada baismīgu juridisko precedentu: Senāts un Kongress it kā kļūst par pilntiesīgiem ASV vadītājiem, kuri de facto iegūst tiesības ar vienkāršu balsojumu piespiest prezidentu spert noteiktus soļus. Trampam tas var nepatikt – Kongresu kontrolē viņa politiskie pretinieki.

Kā zināms. Trampa administrācija nebūt neilgojas ieviest sankcijas. Administrācijai (pareizāk sakot, ASV finanšu ministrijam) jau sen ir tiesības ieviest sankcijas pret "Gazprom" un koncerna partneriem Eiropā, taču finanšu ministrs Mnučins nevēlas tās izmantot, neskatoties uz Kongresa "neizpratni", sūdzas The Wall Street Journal.

Krievijas Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas Sibīrijas pārvaldes institūta Politikas un starptautisko attiecību fakultātes dekāns, politologs Sergejs Kozlovs
© Sputnik / Санжар Алиаскаров

Aizvadītajā nedēļā senators Krūzs izmantoja debates jautājumā par ASV jaunā vēstnieka Krievijā Džona Sallivana iecelšanu amatā, lai uzdotu jautājumu par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2". Vēstnieks Sallivans paskaidroja senatoram, ka "Ziemeļu straume 2" patiešām destruktīvi ietekmēs Ukrainas ekonomiku, taču, domājams, jau ir par vēlu censties to apturēt – jebkuru sankciju ieviešana vienkārši palielinās tā būvdarbu izmaksas, taču neapturēs to. Vēl viens šķērslis sankciju ceļā ir Vācijas diplomātiskā pretestība. The Wall Street Journal stāstīja, ka vācu diplomāti sākuši īstu lobiju kampaņu Vašingtonā:

"Cilvēki, kuri piedalījās šajās diskusijās, atklāja, ka vācu amatpersonas īsteno pastāvīgu kampaņu Kapitolijā. Lielāko uzmanību viņi pievērsuši Pārstāvju palātai un neiesaka demokrātiem atdarināt iedomāto Trampa kunga Eiropai naidīgo noskaņojumu cauruļvada ("Ziemeļu straume 2" – red.) bloķēšanā." "Mēs esam sazinājušies ar visu pušu pārstāvjiem Kapitolijā, kā arī (prezidenta – red.) administrāciju. Esam organizējuši plašu un nepārtrauktu darbu," pastāstīja Vācijas vēstniecības ASV pārstāvis.

Oficiālais viedoklis, kas aprakstītu konkrētu Vācijas un Krievijas atbildes soļu plānu ASV sankciju pieņemšanas gadījumā, vēl nav zināms, taču būtu loģiski atsaukt atmiņā, ko teica tā paša The Wall Street Journal avoti jau pirms astoņiem mēnešiem, martā, kad ASV informācijas laukā tika plaši apspriestas sankcijas pret "Gazprom":

"Krievijas amatpersonas informēja Merkeles kundzi, ka ASV sankciju rezultātā "Gazprom" vienkārši izpirks Rietumu kompānijas (kas nodarbojas ar cauruļvada izbūvi – red.) un pabeigs cauruļvadu patstāvīgi, - tā stāsta Vācijas un Eiropas Savienības pārstāvji, kā arī "Gazprom" pārstāvji. "Gazprom" pārstāvji apliecināja, ka projekta sarežģītākā daļa jau pabeigta. Ja no projekta tiks padzīti cauruļvadu izbūvei paredzētie kuģi, tas tiks atlikts, izdevumi pieaugs, tomēr "Gazprom" darbu noslēgs, viņi informēja."

Pats par sevi saprotams, ka aizvadīto astoņu mēnešu laikā projekts ir pavirzījies vēl tālāk. Tiesa, sankciju ieviešanu nav iespējams izslēgt pat gadījumā, ja arī paši senatori un kongresmeņi būs par 100% pārliecināti, ka tam nav nekādas jēgas. Dažkārt tādi lēmumi tiek pieņemti vienkārši ar mērķi gandarīt Vašingtonas elites "impēriskos kompleksus" un fantomu sāpes par zūdošo pasaules hegemoniju.

Tā kā ES galvenajām valstīm – Vācijai un Francijai – patlaban izveidojušās saspringtas attiecības ar ASV, turklāt Vācija atklāti lobē un aizstāv projektu, "pretstraumes" sankcijas var radīt interesantu blakusefektu. Ir grūti un dārgi sodīt ASV par sankcijām, toties atspēlēties amerikāņu sabiedrotajai Ukrainai, - tāds lēmums būtu eiropiešu garā: tik un tā neizdosies atrast efektīvāku metodi, kā demonstratīvi nivelēt sankciju jēgu. Acīmredzamākais atriebības variants: vienkārši neaizstāvēt Ukrainas tranzīta perspektīvas pēc 2020.gada.

55
Temats:
Ziemeļu straume 2 (152)
Pēc temata
Vienkārši gāzes nav: Eiropa pieprasījusi steidzami pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Iedzīta stūrī: Dānija kļuvusi par Krievijas gāzes ķīlnieci
Eksperts: jo tuvāk gāzes "straumju" starts Eiropā, jo skaļāka histērija
"Ziemeļu straume 2": poļi atkal palīdzējuši Krievijai un pievīluši Ukrainu