Ziemeļu straume 2

Eiropa var atriebties Ukrainai par "Ziemeļu straumi 2"

68
(atjaunots 16:14 25.11.2019)
ASV senatori un kongresmeņi cenšas nobloķēt "Ziemeļu straumi 2" ar valsts militārā budžeta palīdzību: sankcijas pret uzņēmumiem, kuri piedalās cauruļvada būvdarbos, tiks ierakstītas 2020.gada budžeta likumprojektā.

ASV Senāta Ārpolitikas komitejas vadītājs, Republikāņu partijas pārstāvis Džims Rišs žurnālistiem pastāstīja, ka "sankciju grozījumu" teksts aptuveni atbilst "Eiropas enerģētiskās drošības likumprojekta" tekstam (tam neizdevās gūt Kongresa un Senāta atbalstu), ko iepriekš sastādīja senators Teds Krūzs, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Lēmums apvienot debates par sankcijām un militāro izdevumu segumu nākamajam gadam saistīts ar to, ka gāzesvads jau ir gandrīz gatavs, bet atsevišķu likumprojektu par sankcijām neizdosies ātri apstiprināt. Faktiski, senatori un kongresmeņi, kas pieturas pie dziļākās rusofobijas pasaules uzskatos, izdomājuši, kā izvairīties no normālas likumprojektu izskatīšanas procedūras un piespiest kolēģus (kuri bremzē sankciju iniciatīvas) spert aktīvus soļus pret "Gazprom".

Tātad Krievijas nesamierināmākie ienaidnieki no amerikāņu politiskās elites saņēmuši ķīlniekos militāro budžetu. Principā, tas liecina, ka viņi ir izmisumā: ja viņiem piekristu lielākā daļa kongresmeņu un senatoru, sankcijas būtu pieņemtas jau pirms pusgada vai pat gada, kad sākās diskusija par šāda veida iniciatīvām. Tagad nākas spert ārkārtas soļus. Iespējams, apspriežot Pentagona budžetu 2020.gadam, "Gazprom" publiski aizstāvēt nevēlēsies pat saprātīgākie likumdevēji, kuri mēnešiem ilgi paklusām bremzēja sankciju likumprojektu gaitu Kongresā un Senātā, un sankcijas tomēr tiks pieņemtas.

Grozījumu teksts oficiālajos avotos vēl nav publicēts, taču, ņemot vērā Teda Krūza sastādīto "oriģinālo" sankciju likumprojektu, var minēt, kādi pasākumi būs paredzēti, lai bloķētu "Ziemeļu straumi 2", kā arī, kādus atbildes soļus varētu spert Eiropas Savienība un Krievija.

"Sankciju likumprojekta" galvenais elements ir "3.nodaļa – Sankciju pielietošana pret noteiktu kuģu piešķiršanu dažu Krievijas eksporta cauruļvadu izbūvei".

Pret kompānijām, kas sniedz pakalpojumus cauruļvadu izbūvē, kā arī pret šo uzņēmumu noteicošajiem akcionāriem un vadītājiem plānots vērst sekojošas sankcijas:

1) aizliegums iebraukt ASV;

2) jebkādu Savienoto Valstu jurisdikcijā esošu īpašumu iesaldēšana. Iespējams, ar to domāti dolāru aktīvi, banku konti utt.

3) tāpat, saskaņā ar likumprojektu, ASV prezidents var noteikti visai plaša spektra sankcijas (līdz pat dolāru aktīvu arestam) uzņēmumiem, kas cauruļvadu izbūvē iesaistītajiem kuģiem sniedz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus. Novērtējot minētā likuma apstiprināšanas sekas, īpaši jāņem vērā divas būtiskas nianses (ja Teda Krūza teksts patieksām tiks iekļauts nākamā gada militārajā budžetā). Pirmkārt, saskaņā ar likumprojekta tekstu, sankcijas tiek vērstas pret uzņēmumiem un personām, kas tiks iekļautas ASV valsts sekretāra speciālajā atskaitē: tā jāsastāda 60 dienu laikā pēc dokumenta pieņemšanas. Var izrādīties, ka "sankciju vāles" pielietošanas brīdī cauruļvadi jau būs pabeigti, taču tas atkarīgs no laika, kad tiks pieņemts likums.

Likumā paredzēts arī svītrot no sankciju saraksta kompānijas, kas 30 dienu laikā pārtrauks sadarbību ar "Gazprom". Atkal pastāv iespēja, ka līdz tam brīdim cauruļvadu izbūves darbi jau būs noslēgti. Otrkārt, dokuments burtiski piespiež Trampu apstiprināt sankcijas, tāpēc iespējams, ka prezidents tam uzliks veto vai pieprasīs mainīt tekstu. Runa nebūt nav par mīlestību pret Krieviju, runa ir tas to, ka tamlīdzīga likumprojekta pieņemšana rada baismīgu juridisko precedentu: Senāts un Kongress it kā kļūst par pilntiesīgiem ASV vadītājiem, kuri de facto iegūst tiesības ar vienkāršu balsojumu piespiest prezidentu spert noteiktus soļus. Trampam tas var nepatikt – Kongresu kontrolē viņa politiskie pretinieki.

Kā zināms. Trampa administrācija nebūt neilgojas ieviest sankcijas. Administrācijai (pareizāk sakot, ASV finanšu ministrijam) jau sen ir tiesības ieviest sankcijas pret "Gazprom" un koncerna partneriem Eiropā, taču finanšu ministrs Mnučins nevēlas tās izmantot, neskatoties uz Kongresa "neizpratni", sūdzas The Wall Street Journal.

Krievijas Tautsaimniecības un valsts dienesta akadēmijas Sibīrijas pārvaldes institūta Politikas un starptautisko attiecību fakultātes dekāns, politologs Sergejs Kozlovs
© Sputnik / Санжар Алиаскаров

Aizvadītajā nedēļā senators Krūzs izmantoja debates jautājumā par ASV jaunā vēstnieka Krievijā Džona Sallivana iecelšanu amatā, lai uzdotu jautājumu par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2". Vēstnieks Sallivans paskaidroja senatoram, ka "Ziemeļu straume 2" patiešām destruktīvi ietekmēs Ukrainas ekonomiku, taču, domājams, jau ir par vēlu censties to apturēt – jebkuru sankciju ieviešana vienkārši palielinās tā būvdarbu izmaksas, taču neapturēs to. Vēl viens šķērslis sankciju ceļā ir Vācijas diplomātiskā pretestība. The Wall Street Journal stāstīja, ka vācu diplomāti sākuši īstu lobiju kampaņu Vašingtonā:

"Cilvēki, kuri piedalījās šajās diskusijās, atklāja, ka vācu amatpersonas īsteno pastāvīgu kampaņu Kapitolijā. Lielāko uzmanību viņi pievērsuši Pārstāvju palātai un neiesaka demokrātiem atdarināt iedomāto Trampa kunga Eiropai naidīgo noskaņojumu cauruļvada ("Ziemeļu straume 2" – red.) bloķēšanā." "Mēs esam sazinājušies ar visu pušu pārstāvjiem Kapitolijā, kā arī (prezidenta – red.) administrāciju. Esam organizējuši plašu un nepārtrauktu darbu," pastāstīja Vācijas vēstniecības ASV pārstāvis.

Oficiālais viedoklis, kas aprakstītu konkrētu Vācijas un Krievijas atbildes soļu plānu ASV sankciju pieņemšanas gadījumā, vēl nav zināms, taču būtu loģiski atsaukt atmiņā, ko teica tā paša The Wall Street Journal avoti jau pirms astoņiem mēnešiem, martā, kad ASV informācijas laukā tika plaši apspriestas sankcijas pret "Gazprom":

"Krievijas amatpersonas informēja Merkeles kundzi, ka ASV sankciju rezultātā "Gazprom" vienkārši izpirks Rietumu kompānijas (kas nodarbojas ar cauruļvada izbūvi – red.) un pabeigs cauruļvadu patstāvīgi, - tā stāsta Vācijas un Eiropas Savienības pārstāvji, kā arī "Gazprom" pārstāvji. "Gazprom" pārstāvji apliecināja, ka projekta sarežģītākā daļa jau pabeigta. Ja no projekta tiks padzīti cauruļvadu izbūvei paredzētie kuģi, tas tiks atlikts, izdevumi pieaugs, tomēr "Gazprom" darbu noslēgs, viņi informēja."

Pats par sevi saprotams, ka aizvadīto astoņu mēnešu laikā projekts ir pavirzījies vēl tālāk. Tiesa, sankciju ieviešanu nav iespējams izslēgt pat gadījumā, ja arī paši senatori un kongresmeņi būs par 100% pārliecināti, ka tam nav nekādas jēgas. Dažkārt tādi lēmumi tiek pieņemti vienkārši ar mērķi gandarīt Vašingtonas elites "impēriskos kompleksus" un fantomu sāpes par zūdošo pasaules hegemoniju.

Tā kā ES galvenajām valstīm – Vācijai un Francijai – patlaban izveidojušās saspringtas attiecības ar ASV, turklāt Vācija atklāti lobē un aizstāv projektu, "pretstraumes" sankcijas var radīt interesantu blakusefektu. Ir grūti un dārgi sodīt ASV par sankcijām, toties atspēlēties amerikāņu sabiedrotajai Ukrainai, - tāds lēmums būtu eiropiešu garā: tik un tā neizdosies atrast efektīvāku metodi, kā demonstratīvi nivelēt sankciju jēgu. Acīmredzamākais atriebības variants: vienkārši neaizstāvēt Ukrainas tranzīta perspektīvas pēc 2020.gada.

68
Temats:
Ziemeļu straume 2 (245)
Pēc temata
Vienkārši gāzes nav: Eiropa pieprasījusi steidzami pabeigt "Ziemeļu straumes 2" būvniecību
Iedzīta stūrī: Dānija kļuvusi par Krievijas gāzes ķīlnieci
Eksperts: jo tuvāk gāzes "straumju" starts Eiropā, jo skaļāka histērija
"Ziemeļu straume 2": poļi atkal palīdzējuši Krievijai un pievīluši Ukrainu
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

28
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
28
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

79
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

79
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
Rīga

Nelabvēlīga situācija: EK iekļāvusi Latviju starp valstīm, ko nav ieteicams apmeklēt

0
(atjaunots 08:06 27.01.2021)
Covid-19 izplatības fonā Eiropas Komisija iekļāvusi sarakstā 10 valstis, ko nav ieteicams apmeklēt, ņemot vērā infekcijas gadījumu skaitu diennaktī.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Eiropas Komisija ieteikusi Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem atturēties no braucieniem uz 10 ES valstīm, ņemot vērā augsto koronavīrusa infekcijas risku, stāsta "Rossijskaja gazeta".

Ziņots, ka EK iesaka neampeklēt Latviju, Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Slovēniju, Slovākiju, Kipru, Maltu, Portugāli un Nīderlandi.

ES komisāre Ilva Johansone paskaidroja, ka valstu saraksta sastādīšanai ņemts vērā saslimušo skaits, tāpēc tajā iekļautas valstis, kurās Covid-19 jauno gadījumu skaita pieaugums diennaktī divu nedēļu laikā sasniedz 500 un vairāk uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Šādas valstis tiek uzskatītas par valstīm ar augstu inficēšanās risku.

Ja braucienu uz valsti no minētā saraksta atlikt nav iespējams, EK iesaka nodot analīzes Covid-19 testam un pēc atgriešanās pāriet pie pašizolācijas uz 14 dienām.

Iepriekš vēstīts, ka aizvadītās nedēļas laikā 24 pasažieriem liegta iebraukšana Rīgā – viņiem nebija negatīva Covid-19 testa. Tas jāveic ne vairāk kā 72 stundu laikā pirms iesēšanās lidmašīnā. Civilās aviācijas aģentūra iepriekš brīdināja pārvadātājus par to, ka pasažieriem jāuzrāda izziņa par polimerācijas ķēdes reakcijas (PĶR) testa rezultātiem. Lidosta informēja pārvadātājus, ka pirms sēšanās lidmašīnā viņu pienākums ir pārbaudīt konkrētā tipa testu katram pasažierim.

Pasažieriem, kuri izslimojuši koronovīrusa infekciju triju pēdējo mēnešu laikā, jāsaņem ārsta izziņa par to, ka viņi vairs nav infekcijas pārnēsātāji.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija, Eiropas Komisija
Pēc temata
Atnācis uz veikalu maskā un dabūjis sodu: kā rīdzinieks palika bez 20 eiro
Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija
Vai drīkst iziet uzpīpēt pie mājas: policijas šefs stāsta par "komandanta stundu"
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas