Gājiens Kijevā. Foto no arhīva

Ukraiņi noticējuši savam genocīdam

37
(atjaunots 13:05 25.11.2019)
Ukrainā no jauna piemin 30.gadu briesmīgā bada upurus. Skan patētiskas runas, tiek organizēti dažkārt absolūti negaidīti pasākumi.

2006.gadā, kad prezidents Viktors Juščenko un viņa kontrolētais Ukrainas Drošības dienests sāka "genocīda" masveida kampaņu, kāda aptaujas dalībniece Piektā telekanāla (tas piederēja Petro Porošenko) ēterā vientiesīgi paziņoja: "Golodomora svētki jāatzīmē kā genocīds", portālā RIA Novosti atcerējās analītiķis Vladimirs Korņilovs.

Tā nu kopš tā laika svin.

Nesen atklājušies skandalozi fakti par bagātu banketu, kas tika sarīkots par godu bada gadadienai pērn, uzskatāmi liecina par Ukrainas valdības pieeju. Toreizējais valsts Nacionālās atmiņas institūta vadītājs Vladimirs Vjatkovičs, viens no mūsdienu banderovizācijas galvenajiem ideologiem, dāsni cienāja viesus, kuri sabrauca uz golodomora konferenci. Partijas "Tautas kalps" deputāts atklāja, ka viņš uz šī rēķina labi nopelnījis: "Nozaga naudu uz Golodomora rēķina un izveda uz Kipru."

Savdabīgi banketi golodomora "svētkos" tiek organizēti arī tautai. Tiesa, bez kanapē, kā Vjatroviča galdā: tie domāti elitei. Vienkāršajiem – "ielu restorāns", kur dod nogaršot skuju zupu un lapu cepumus - akcijas organizatori uzskata, ka tā ukraiņi iztikuši 30.gados.

Visas akcijas caurauž viena doma: tas bija apzināts genocīds, ko organizējusi viltīgā Maskava, lai iznīcinātu ukraiņus. Tiek pat vilktas paralēles ar Holokaustu (Holocaust — Holodomor).

Protams, propaganda darbojas. Piemēram, 2006.gada novembrī, pirms Augstākā rada pieņēma likumu par 30.gadu bada atzīšanu par genocīdu, šo soli atbalstīja tikai 38,5% iedzīvotāju, 44% uzskatīja par nepareizu. Pētījumi, ko 2008.gada augustā organizēja kompānija R&B Group, liecināja: 41% pilsoņu saskatīja traģēdijā apzinātu ukraiņu tautas iznīcināšanu, 44% uzskatīja, ka nelaimes cēlonis ir apstākļu sakritība (neraža) vai varas nekompetence. Jaunākā aptauja, ko šomēnes organizēja grupa "Reiting", apliecināja, ka genocīdam tic jau 82% iedzīvotāju. Uzskatāms piemērs, ko spēj ilgstoša smadzeņu skalošana.

Interesants ir fakts, ka visas aptaujas pastāvīgi liecina: "genocīda" teoriju visvairāk atbalsta Ukrainas rietumos, tas ir, teritorijās, kas 30.gados nebija PSRS sastāvā, tātad toreiz ne ar kolektivizāciju, ne Staļiņa režīmu nesaskārās. Pie tam ne vienu reizi vien pierādījies: teju vai visas grāmatas, izstādes un ballītes par godu badam padomju gados noteikti ilustrētas ar atklātiem viltojumiem. Jau minētās masveida kampaņas sākumu Viktors Juščenko un UDD arhīvu dienests iezīmēja ar izstādi, kura lielāko daļu materiālu veidoja 20.gadu Pievolgas bada upuru fotogrāfijas. Paraksti pauda: "Viņi gāja uz Harkovu pēc maizes. 1933. gads".

Līdzīgus viltojumus satur arī 30.gadu bada pētījumi, kas pretendē uz zinātniskumu, savulaik cienījamu rietumvalstu avīžu publikācijās, kuru redaktori ir ļoti sašutuši, ja viņiem norāda uz viņu atklātajiem meliem un faktu pielāgošanu.

Piemēram, nesen Nīderlandē nāca klajā pēījums "Golodomors. Staļina genocīds Ukrainā 1931.-1933.gados". Tajā iekļautas "bada upuru" fotogrāfijas Ļvovā – autors nepārprotami nav informēts par to, ka tolai Galičina bija Polijas teritorija, bet fotogrāfijas uzņemtas nacistu okupētajā Ļvovā 1941.gada jūnijā.

Bet tādi sīkumi nevienu neuztrauc, ja galvenais pseidozinātnisko materiālu mērķis ir nevis vēsturiskās patiesības meklējumi, bet gan centieni apsūdzēt par visām nelaimēm krievus, Maksavu, Staļinu un nonākt pie slēdziena par "genocīdu".

Nākuši klajā nopieni pētījumi, kuri liecina: bads 30.gados skāra gan Krieviju, gan Ukrainu, gan Kazahstānu, savu upuru tautība tam bija vienaldzīga. Tā ir mūsu kopīga traģēdija, kam nav nekāda sakara ar genocīdu.

Nekādā gadījumā nevar mazināt PSRS vadības vainu: tā neņēma vērā neražas mērogus un sekas, pie kā novedīs labības atņemšana zemniekiem, kas sākās, lai paēdinātu pilsētas un nodrošinātu tās pašas Ukrainas industrializāciju. Taču jāpatur prātā arī Staļina un PSRS valdības centieni sarūpēt pārtiku badā mirstošajiem ukraiņiem. Tolaik amerikāņu pētnieks Marks Taugers ievēroja: kāpēc gan būtu jāglābj no bada iedzīvotāji, ja mērķis ir tos iznīcināt?

Jāņem vērā arī tas, ka Staļina vadība aktīvi īstenoja ukrainiskošanu. Tāpat jāpatur prātā, ka kolektivizācijas politikas īstenotāji un galvenie kulaku atmaskotāji bija tie paši ukraiņi, kaimiņi, to pašu ciemu iedzīvotāji un tautieši. Kur tad meklējama vienas tautības iznīcināšana ar citas tautas rokām, kā tas notika, slepkavojot indiāņus ASV vai armēņus Turcijā?

Un tomēr pēc 2014.gada daudzu pasaules valstu parlamenti, atsevišķi štati vai pašvadības Rietumos aktīvi metušies atzīt traģēdiju par genocīdu. Tiesa gan, termins "genocīds" jau sen kļuvis par ārpolitisko spēlīšu instrumentu, kam nav nekā kopīga ar vēsturi.

37
Pēc temata
Baltijas valstis, kompensācijas un Krievija: kurš kuram ir parādā
Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Staļins un pilsoņu samierināšanās ar vēsturi
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

10
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

10
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

18
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

18
Tagi:
Ķīna, ASV
Covid-19 antivielu testēšanas sistēma, foto no arhīva

Latvijā Covid-19 inficēšanās uzliesmojums: 17 jauni gadījumi

0
(atjaunots 14:18 19.09.2020)
Ja piektdien Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem diennakts laikā, tad sestdien jaunatklāto inficēto skaits sasniedzis 17. Viens pacients nokļuvis slimnīcā.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, pēdējās diennakts laikā tika veikti 2402 Covid-19 testi un reģistrēti 17 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi.

​Saskaņā ar SPKC veikto epidemioloģisko izmeklēšanu, sešos gadījumos Covid-19 tika ievests no ārzemēm. Inficētie atgriezās no Krievijas un Lielbritānijas. Vēl trīs inficētie kontaktējuši ar citiem ar iepriekš inficētajiem ar koronavīrusu. Pārējiem inficēšanās avots tiek noskaidrots.

​Aizritējušajā diennaktī slimnīcā nonācis viens cilvēks ar Covid-19. Kopumā Latvijas slimnīcās ārstējas 8 pacienti ar šādu diagnozi.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā tika veikti 293 309 testi, 1515 cilvēki inficējās, no tiem 1248 izveseļojās, bet 36 inficētie nomira.

​Atgādināsim, ka piektdien, 18. septembrī, Latvijā tika ziņots vien par četriem jauniem inficēšanās gadījumiem. Neviens cilvēks netika stacionēts.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Dumpis: mēs kaut ko darām sistēmiski pareizi
Vācu virusologs aicina pārskatīt stratēģiju cīņā ar Covid-19
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā