Iskander-M

Čau, NATO: visas RF raķešu brigādes saņēmušas "Iskander M"

370
(atjaunots 13:44 24.06.2020)
Militārās agresijas gadījumā Krievijai ir vairāki efektīvi instrumenti, lai piespiestu agresoru saglabāt mieru. Viens no tiem ir operatīvi taktiskais raķešu komplekss (OTRK)"Iskander M".

No šīs dienas visas KF BS raķešu brigādes ir apbruņotas ar operatīvi taktisko raķešu kompleksu (OTRK) "Iskander M". Šie kompleksi pastāvīgi dislocēti arī Kaļiņingradas apgabalā. Par pārapbruņošanās noslēgumu stāsta militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.

Krievijas raķešu spēku bruņojuma uzlabošana - "Točka U" nomaiņa pret mūsdienīgo OTRK ir pabeigta. Rietumu militārā apgabala 20. gvardes armijas 448. raķešu brigādei šodien poligonā "Kapustin Jar" Astrahaņas apgabalā svinīgi nodots OTRK komplekts "Iskander M".

2019. gadā Rietumu militārā apgabala raķešu spēki uzlaboja kaujas prasmes 50 raķešu apšaudes kontroles treniņos, piedalījās 300 dažāda mēroga taktiskajās mācībās. Raķešu spēku un artilērijas speciālisti iztērējuši aptuveni 40 tūkstošus dažāda kalibra raķešu un munīcijas. Līdz ar "Iskanderiem" militārajās mācībās piedalījušās haubices  "Msta S", "Msta B",  "Gvozdika", "Akacija", prettanku lielgabali "Rapira" un zalves uguns reaktīvās sistēmas "Smerč", "Grad M",  "Uragan" un "Tornado G". Puse mācību notika naktīs – tas liecina par īpašu profesionālismu un nevainojamām prasmēm rīkoties ar ieročiem un tehniku.

NATO bloka aktivitāte Krievijas robežu tuvumā, ārvalstu karaspēka koncentrēšana Lietuvā, Latvijā un Igaunijā automātiski nostāda objektus šo valstu teritorijā (kontingenti, bāzes, arsenāli un lidlauki), prioritāro mērķu kategorijā – paredzama to tūlītēja iznīcināšana – pirmajās varbūtējā militārā konflikta stundās. Nevar būt ne runas par kaut kādām ilūzijām.

Krievijai ir vismaz 12 raķešu brigādes, kas saņēmušas jaunos kompleksus. Dažas no tām dislocētas Rietumu militārajā apgabalā. Katrai brigādei ir dučiem palaišanas iekārtu, transporta un pielādēšanas, kā arī štāba mašīnas. Proti, Rietumu stratēģiskajā virzienā Krievijas intereses un teritoriju aizsargā simtiem ballistisko un spārnoto OTRK raķešu "Iskander M". Tiesa, runa gan nav par kvantitāti, kvalitāte ir svarīgāka: esošās un perspektīvās PGA un PRA sistēmas ir bezspēcīgas pret Iskanderu. Militāra konflikta apstākļos varbūtējā pretinieka priekšējās pozīcijas Baltijas valstīs un Polijā ir pilnīgi neaizsargātas. Turklāt jaunie kompleksi plaša militāra konflikta gadījumā nodrošina Krievijai iespēju apspiest PRA sistēmu, kā arī dot atbildes triecienu ar starpkontinentālajām ballistiskajām un hiperskaņas raķetēm.

Militārais pielietojums

Augstas kvalitātes mobilais raķešu komplekss "Iskander M" var iznīcināt mērķus līdz 500 kilometru attālumā. Parastais sagatavošanās laiks kaujas gatavībai ir 16 minūtes, bet no augstākās gatavības pakāpes – 4 minūtes. Raķešu palaišanas intervāls – 1 minūte.

Taktiskās mācības poligonā Ašuluk Astrahaņas apgabalā
© Sputnik / Руслан Кривобок

Katra raķete sver 3,8 tonnas. Pēc stealth tehnoloģijas izgatavotā kaujas galviņa ar masu līdz 480 kg lidojumā izmanto augstumu no 20 līdz 50 kilometriem. Tās ātrums – līdz 1800 m/s. Radiālā novirze no mērķa nepārsniedz 7 metrus. Divu raķešu izvietošana katrā palaišanas iekārtā ievērojami palielina divīziju cīņasspēju un atdevi.

Informācija par mērķi tiek nodota no satelīta, izlūklidmašīnas vai bezpilota lidaparāta. Lidojuma uzdevums tiek aprēķināts informācijas sagatavošanas punktā un pārraidīts uz štāba mašīnām un palaišanas iekārtām. Inerciālā sistēma kontrolē "Iskandera" aeroballistiskās raķetes visā lidojuma trajektorijā. Raķete manevrē ar lielām pārslodzēm, kas padara trajektoriju neprognozējamu, bet pārtveršana praktiski nav iespējama. Sarežģītā automātiskās tēmēšanas principa pamatā ir kaujas galviņas optiskās aparatūras spēja "iegaumēt un atpazīt" teritorijas objekta apvidu.

Komplekss ir paredzēts komandpunktu un pretinieka infrastruktūras objektu, sakaru mezglu, pretraķešu un pretgaisa aizsardzības komponentu, lidmašīnu un helikopteru lidlaukos, zalves uguns reaktīvo sistēmu iznīcināšanai. Ne velti OTRK "Iskander M" Rietumos uzskata par bīstamākajiem KF sauszemes armijas ieročiem, kas vienotā konfigurācijā ar ZRS S-400 "Triumf" un krasta pretkuģu kompleksu "Bastion" kļūst par "piekļuves aizliegšanas zonas" (Anti-Access/Area Denial, A2/AD) galveno elementu, kuras būtība ir nepieņemama zaudējuma nodarīšana NATO karaspēkam aizliegtajā zonā.

Aleksejs Ļeonkovs
из личного архива Алексея Леонкова

Pirms pieciem gadiem Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu brīdināja par sekām, ko nesīs NATO paplašināšanas uz austrumiem.

Starp citu, stāsts turpinās. Šodien Kremlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar Drošības padomi pārrunāja Krievijas Federatīvo spēku attīstības perspektīvas līdz 2030. gadam. Drīzumā arī Baltijas flote (organizatoriski ietilpst Rietumu militārajā apgabalā) saņems jauno hiperskaņas pretkuģu raķeti "Cirkon" (izmēģinājumi notiek Ziemeļu flotē). Trieciens Krievijas Federācijai nepaliks nesodīts.

370
Pēc temata
"Sunīšu" spēle: Krievija un NATO mērojas spēkiem Baltijā
Bīstamo ilūziju gūstā: "jūras valdniece" met aci uz Baltijas jūru
Krievijas flote ar "Okeāna vairogu" pārsegusi Baltijas verdošo katlu
Spārnotie "lāči" kontrolē ziemeļus. Amerikāņu B-52H neapsteigs Tu-95
Cauruļvadu būves kuģis Akademik Čerskij

Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

17
(atjaunots 10:11 11.07.2020)
"Ziemeļu straumes – 2" stāsts ir tuvu savam loģiskajam finālam, un kaislības pieaug: Vācijas aizsardzības ministrs spiests atbildēt uz pārmetumiem par to, ka gāzes nesto naudu Krievija "varēs iztērēt militāriem mērķiem".

Spriedze pieaugusi pēc tam, kad Dānijas Enerģētikas aģentūra atļāva pabeigt "Ziemeļu straumi 2" savos ūdeņos ar cauruļvadu izbūves kuģiem ar enkura pozicionēšanu. Turklāt gan atļaujas izsniegšanas fakts, gan termiņi, kādos tā snigta, norāda uz fundamentālajām ģeopolitiskajām izmaiņām. Par situāciju ar gāzesvadu RIA Novosti portālā stāsta Sergejs Savčuks.

Lai saprastu šī notikuma nozīmīgumu, ir jāatceras vēsture.

"ZS 2" no paša sākuma saskārās ar nebijušu pretestību no Savienoto Valstu un tām uzticīgo Eiropas satelītu, piemēram, Polijas puses. Privātais komercprojekts ("Ziemeļu straumi" būvē nevis valstis, bet kompānijas) starptautiskajā arēnā tika pasniegts kā politiski motivēts projekts, kas nostāda Veco Pasauli tiešā enerģētiskā atkarībā no Krievijas. Francijas kompānija Engie, Austrijas kompānijas OMV, Lielbritānijas un Nīderlandes uzņēmums Shell un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall, kas kopumā ieguldīja projektā sešus miljardus eiro, nemitīgi atkārtoja, ka gāzesvadam no Krievijas ir tikai praktiska nozīme Eiropas līderu rūpniecībā un ekonomikā, bet viņu vārdi pazuda pretinieku paceltajos informācijas viļņos.

Pirmos pieprasījumus maģistrālā cauruļvada izbūvei Nord Stream 2 operators sāka iesniegt jau 2017. gadā, un Vācijas, Zviedrijas un Somijas atļaujas tika saņemtas bez īpašiem sarežģījumiem. Problemātiskākā izrādījās Dānija, caur kuras teritoriālajiem ūdeņiem bija jāizbūvē 147 kilometri cauruļu.

Dānija maksimāli vilcinājās jau ar sākotnējās atļaujas izsniegšanu. 2019. gada rudenī šī skandināvu valsts, saņemot no Nord Stream 2 uzreiz trīs būvniecības projektus, paņēma pauzi un līdz pēdējam vilcinājās ar lēmuma pieņemšanu. Atļauja cauruļu uzbūvei uz dienvidaustrumiem no Bornholmas salas tika izsniegta tieši 61. dienā no prasības iesniegšanas brīža — nākamajā pēc maksimālā termiņa beigām. Lai saprastu, cik sarežģīts bija process, jāņem vērā, ka šādu atļauju izsniegšana ir Dānijas Enerģētikas aģentūras (DEA) pienākums, bet, sekojot amerikāņu politikas fārvaterā, Dānijas valdība aizliedza DEA nodarboties ar šo jautājumu, un nodeva to Ārlietu ministrijas pārziņā, tādejādi piešķirot "ZS 2" politisku nokrāsu. Un Dānijas Ārlietu ministrija vilcināja laiku atbilstoši Vašingtonas politiskajai pozīcijai.

Amerikas Savienotās Valstis neatteicās no idejas torpedēt "ZS-2" būvniecību un plānveidīgi ieviesa kompleksas sankcijas. 2019. gada decembrī Šveices kompānija Allseas, baidoties nonākt zem sankciju veltņa, vienpusēji lauza vienošanos ar Nord Stream 2 un izveda trīs savus kuģus no būvniecības teritorijas, tādējādi apdraudot projekta realizāciju.

"Gazprom" un ārvalstu investoru komanda, kas ieguldījuši miljardiem eiro, sāka meklēt izeju no strupceļa. No Tālajiem Austrumiem tika izsaukts "Akademik Chersky " mobilizēta enkuru barža "Fortuna". Tomēr radās grūtības ar to ekspluatāciju, jo ASV ieviesa jaunas sankcijas, aizliedzot starptautiskajiem uzņēmumiem apdrošināt šo kuģu darbību, turklāt "Fortuna" nav atbilstoši aprīkota ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, proti, ar ģeolokācijas un automātiskās piestūrēšanas sistēmu. Tikai Dānija varēja izsniegt atļauju izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu, - valsts, kas iepriekš maksimāli apgrūtināja projekta īstenošanu.

Interesanti, ka šoreiz Kopenhāgena, kam bija likumīgi iemesli izskatīt jautājumu četru nedēļu laikā, sniegusi atbildi jau pēc divām nedēļām. "Fortuna" varēs uzsākt darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos pēc četrām nedēļām, kas paredzētas likumdošanā lēmuma apstrīdēšanai. Tātad Krievijas barža varēs uzsākt darbu 3. augustā. Dīvainā kārtā tieši šajā dienā beidzas mencu nārstošanas periods, kad jebkādas darbības jūras akvatorijā ir kategoriski aizliegtas.

Dānijas labvēlīgā noskaņojuma pamatā, domājams, ir divi faktori. Pirmkārt,  ASV arvien dziļāk iegrimst civilajos protestos un pasaules hegemona valdība vairāk norūpējusies par gaidāmajām novembra vēlēšanām, nevis par ārpolitiku. Pie tam cieš arī Amerikas naftas un gāzes rūpniecība — Covid-19 pandēmija iedragājusi ogļūdeņražu tirdzniecību, un tagad neviens neuzņemas prognozēt tirgus atjaunošanas horizontu. ASV naftas krātuvēs iestrēdzis rekordliels naftas apjoms – 540 miljoni barelu, turklāt jūlijā vien atceltas 45 amerikāņu SDG piegādes. Vai ir vērts brīnīties, ka Baltajam namam ir lielākas problēmas, nekā gāzesvads Baltijā?

Tiklīdz amerikāņu faktors izkrita no Eiropas politikas shēmas, viss nostājās savās vietās un sāka pakļauties ekonomiskajai loģikai un interesēm. Vācija, gāzesvada būvniecības galvenais beneficiārs, atklāti paziņoja: gāzes vads tiks uzbūvēts par spīti visam. Parasti atturīgā Angela Merkele nosauca pret "ZS 2" vērstās sankcijas par "tiesisko jautājumu izpatnei neatbilstošām", bet Bundestāga Enerģētikas  komitejas vadītājs Klauss Ernsts norādīja, ka Berlīne ir gatava ieviest atbildes sankcijas, ja Amerika nenomierināsies.

Šo faktoru fonā top skaidrs, kāpēc ar Dāniju ir "tik viegli sarunāt". Amerika ir tālu un tagad tā daudz vairāk raizējas par vēlēšanām un BLM nekārtībām, bet Vācija (tāpat kā Austrija un Francija) ir blakus un ļoti ieinteresēta saņemt gāzi no Krievijas, vienīgo drošo un ekoloģiski tīro kurināmo. Pie tam jāņem vērā arī Vācijas lēmums pakāpeniski atteikties no atoma un ogļu enerģētikas.

Amizanti gan, ka ASV iekšējās problēmas dāvā iespēju Vašingtonas uzticīgajiem līdzgaitniekiem īstenot sev izdevīgus projektus turklāt ļauj Eiropai atbrīvoties no amerikāņu diktāta. Un pie visa vainīga ir krievu gāze.

17
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ASV, Eiropa
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Sergejs Lavrovs: Krievija atbildēs uz ASV agresīvajiem izlēcieniem
Eksperts: Krievija var atbildēt uz ASV netīrajiem trikiem pret "Ziemeļu straumi 2"
Deputāts: Vācija var aplikt ar soda nodevām gāzi no ASV
Pasaule apgriezusies kājām gaisā: Vācija gatavo sankcijas pret ASV
RT telekanāla automašīnas, foto no arhīva

RT retranslācijas aizliegums: Rietumi aizmirsuši, strādāt pret Krieviju

28
(atjaunots 08:01 11.07.2020)
Kādreiz tieši juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem.

Lietuva aizliedza savā teritorijā piecu RT telekanālu retranslāciju. Tas notika nedēļu pēc analoģiska soļa no Latvijas varasiestāžu puses. Nākamā ir Igaunija, kuras ārlietu ministrs arī neizslēdz šāda lēmuma varbūtību, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Izredzes, ka Tallinai šajā jautājumā būs īpaša pozīcija, nav lielas: tās mazina gan tradicionālā pret Krieviju vērstā "trīs Baltijas tīģeru" vienprātība, gan fakts, ka Igaunijas varasiestādes izrādījušas lielāko aktivitāti un konsekvenci, lai radītu šķēršļus aģentūras Sputnik darbam republikā. Kā zināms, vēlamā rezultāta sasniegšanai viņi sarīkoja atklātu spiedienu uz darbiniekiem ar draudiem par kriminālvajāšanas uzsākšanu.

Taču visinteresantākais visā šajā situācijā ir Viļņas oficiālais lēmuma pamatojums. Tā apgalvo, ka RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs, kurš savukārt iekļauts Rietumu sankciju sarakstā, - tāds ir šķietamais iemesls lēmumam pret "viņa" mediju resursu.

Runa pat nav par to, ka šis apgalvojums neatbilst patiesībai, par ko Lietuvas varasiestādes izpelnījās dzēlīgus komentārus - to autori atgādināja, ka RT vispār nav sakara ar mediju grupas "Rossija segodņa" struktūrām, kuras patiešām vada Dmitrijs Kiseļovs.

Svarīgāks ir tas, ka tas viss jau ir bijis: precīzi nedēļu iepriekš Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izskaidroja RT retranslācijas aizliegumu ar to, ka telekanāli "atrodas faktiskā un vienpersoniskā Dmitrija Kiseļova uzraudzībā". Toreiz gan Margarita Simoņana, gan Krievijas ĀM noradīja uz Latvijas oficiālo struktūru neiedomājamo neprofesionālismu.

Tobrīd vēl varēja izskaidrot notikušo ar nejaušību un konkrēto izpildītāju kļūdu: galu galā, neviena sistēma nav pasargāta no diletantiem un halturētājiem. Savukārt valstij šādā situācijā it kā nebūtu glīti atkāpties no saviem paziņojumiem, pat ja to atklāti ir iegāzuši pašu ierēdņi.

Taču situācijas atkārtošanās Lietuvā viennozīmīgi liek noprast: nekādas nejaušas kļūdas nebija. Tā ir apzināta Latvijas un Lietuvas varasiestāžu nostāja, kura iekļaujas principā "arī tas derēs".

Skaidrs, ka RT retranslācijas aizliegums ir politisks lēmums. Bet vai tiešām nevarēja to paskaidrot ar juridiski "tīrāku" motīvu? Protams, ka varēja. Taču šim mērķim atbildīgajām iestādēm nāktos pielikt lielākas pūles, meklēt veidus, kā apiet likumdošanu.

Kādreiz tieši šī īpatnība – juridiskā izsmalcinātība kaut vai pieņemamo lēmumu ārējas nevainojamības ievērošanas nolūkos – bija viens no svarīgākajiem rietumu demokrātijas trumpjiem. Tā izskatījās ārkārtīgi pievilcīgi citu politisku sistēmu fonā, kurām nebija tādas patikas ķēpāties ar formālu procedūru ievērošanu.

Taču kopš tā brīža ir pagājis daudz laika. RT retranslācijas aizlieguma jautājumā Baltijas republikas rīkojas pēc daudz spēcīgāku lielvalstu shēmas.

Savulaik amerikāņiem mēģene ar nezināmas izcelsmes pulveri aizstāja nepieciešamību meklēt patiesus apstākļus, ar kuriem varētu pamatot iebrukumu Irākā. Briti sarīkoja grandiozu šovu ar Skripaļu saindēšanu, un viņus nemaz nemulsina jebkurai vērīgai acij acīmredzamas pretrunas šajā lietā. Nīderlande, kurai taisnīgā tiesa reiz bija nacionālais simbols, tiesvedībā MH17 lietā tā sagrozīja likumus, ka vairs pat brīnīties nav spēka.

Šādu piemēru – ne tikai attiecībā pret Krieviju, bet arī pret Ķīnu, Irānu, Venecuēlu un citām "atstumtajām valstīm" – ir kļuvis tik daudz, ka tie sen jau ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Šādā fonā absolūti organiski izskatās Lietuvas un Latvijas varasiestāžu pozīcija situācijā ar RT retranslācijas aizliegumu: kādēļ pūlēties, ja oficiālās versijas vietā var iesmērēt acīmredzamas muļķības?

Te pat ir savdabīga loģika: Krievijai naidīgi noskaņotu auditoriju apmierinās skaidrojums par "RT kontrolējošo Kiseļovu" (līdzīgi kā par "Skripaļu saindējušo Putinu" vai "virs Donbasa Boeing notriekušo Kremli"), savukārt Krievijas un tai simpatizējošo spēku labad Rietumi vairs neredz jēgu tērēt resursus, - acīmredzot, uzskata par bezjēdzīgiem centienus mainīt viņu domas un pārvilināt savā pusē.

Sākotnēji šī (atklāti nekvalitatīvā) pieeja parādījās Rietumu informācijas, politiskā, ideoloģiskā un pat morālā monopola dēļ. Tādēļ vienā jaukā brīdī Rietumi vairs neuzskatīja par nepieciešamu rūpīgi un profesionāli izstrādāt savu politiku – gan kopumā, gan attiecībā pret konkurentiem. Rezultātā paši nepamanīja, kā šo monopolu zaudēja, tostarp arī vienaldzības un savas pašpārliecības dēļ. Sak, gan jau arī tā būs labi.

Taču tagad situācija ir mainījusies. Tie paši spēki vairs neuzskata par vajadzīgu strādāt kvalitatīvi un kvalificēti tāpēc vien, ka savējie iztiks, bet pretinieku tik un tā nepārliecināsi.

Pārsteidzošākais ir tas, ka viņi patiešām domā (un jaunākie baltiešu lēmumi par RT to apliecina): tāda profesionāla, jeb, pareizāk sakot, ārkārtīgi neprofesionāla pieeja veicinās viņu ideoloģisko un ģeopolitisko uzvaru pār Krieviju.

28
Tagi:
vārda brīvība, Baltija, RT
Pēc temata
Simoņana komentēja Igaunijas vēlmi aizliegt telekanālu RT
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Igaunija var aizliegt RT kanālu translāciju pēc Latvijas piemēra
Latvijā aizliedz kanālu RT
Latgales karogs

Latviešu un latgaļu valodas ir apdraudētas: tulkotājs par to obligāto apgūšanu Latvijā

0
(atjaunots 13:50 11.07.2020)
Latgaļu, līvu un latviešu valodas obligāti jāmācās Latvijas skolās, citādi tās pazudīs no zemes virsmas, kā visas mazo tautu valodas, prognozē ābeču kolekcionārs un tulkotājs Juris Cibulis.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Radio Baltkom ēterā ābeču kolekcionārs un tulkotājs Juris Cibulis uzstājās par obligātu nacionālo latviešu valodu apgūšanu.

Viņaprāt, latgaļu, līvu un pat latviešu valodai, kuru tik aktīvi sargā varasiestādes, draud pilnīga izzušana, kā jau visām mazo tautu valodām.

Pats par dzimto valodu viņš uzskata latgaliešu. Un atzīmē, ka šobrīd šajā valodā tiek izlaists daudz filmu, televīzijas raidījumu un tajā daudz runā radio. Taču tas, acīmredzot, neglābj situāciju.

Nacionālās valodas obligāti un padziļināti jāmācās skolās, uzsver tulkotājs.

"Jāpiespiež mācīties dzimtā valoda," uzskata Cibulis.

Un viss jau būtu labi, taču lieta tāda, ka Latvijā ir Tautību klasifikators un Tautību klasifikatoru pārskatīšanas darba grupa. Un kā jau iepriekš rakstīja Sputnik Latvija, latgaļu šajā klasifikatorā nez kāpēc nav.

Līvi ir un pat divas reizes – 10. un 311. pozīcijā. Bet latgaļu nav. Un arī latgaļu valoda netiek uzskatīta par patstāvīgu valodu, bet gan skaitās kā latviešu valodas dialekts.

Kā skaidroja Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta Sociālās statistikas metodoloģijas daļas vecākā metodikas eksperte Sigita Šulca, latgaļu jautājums tika skatīts un vispusīgi apspriests klasifikatora sagatavošanas laikā 2013. gadā. Toreiz speciālisti – tostarp pieaicinātie etnogrāfi un valodu pētnieki – nonāca pie secinājuma: latgaļi nav atsevišķa tautība, bet gan latviešu tautas daļa.

Tādēļ cerēt, ka kopā ar latviešu valodu Latvijas varasiestādes pastiprināti ieviesīs latgaļu valodu skolās, acīmredzami nav vērts, lai kā to negribētu tulkotājs Juris Cibulis, kurš par dzimto valodu uzskata latgaļu, nevis latviešu valodu.

0
Pēc temata
Latviešu valodu rūpīgi izpētīs par trim miljoniem eiro
Zinību dienā Šuplinska atcerējās par lībiešu un latgaļu valodu
"Latgali nevar pārdalīt. Nošķelt kā Berlīni": arī austrumos protestē pret novadu reformu