Tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedējs Tu-22M3, foto no arhīva

Kādiem nolūkiem Krievijai tālā darbības rādiusa raķešu bumbvedēji Tu-22M3

96
(atjaunots 17:03 21.11.2019)
Maskava adekvāti atbild uz ASV un NATO karaspēku dislokāciju pie Krievijas robežām. Tālā darbības rādiusa virsskaņas bumbvedēja Tu-22M3 atgriešanās ierindā ar hiperskaņas ieročiem uz klāja ir piespiedu pasākums.

Eksperti un speciālisti aktīvi apspriež amerikāņu izdevuma Military Watch publikāciju par Krievijas draudīgo bumbvedēju Tu-22M3 modernizāciju un atgriešanos bruņojumā. Detalizētus modernizācijas plānus izdevums neatklāj, taču tekstu papildināja ar iznīcinātāja MiG-31 un tālā darbības rādiusa bumbvedēja Tu-22 attēlu ar hiperskaņas raķetēm "Kinžal". Par to, kādiem nolūkiem Krievijai bumbvedēji Tu-22M3, lasiet militārā eksperta Aleksandra Hroļenko materiālā.

Jāsaka, ka Krievija nekad nav slēpusi savus nolūkus. Dziļas modernizācijas laikā līdz versijai Tu-22M3M par 80% tiks atjaunota radioelektroniskais aprīkojums un 30 lidaparātu bruņojums. Tas ļaus līdz 2021. gadam ievērojami palielināt tālās aviācijas potenciālu un pastiprināt kodola triādes gaisa komponenti. Patlaban Krievijas bruņoto spēku rīcībā ir vairāk nekā 120 lielā darbības rādiusa Tu-22M3 (no 497 mašīnām, kas uzbūvētas Kazaņas aviorūpnīcā). Aptuveni sešdesmit Tu-22M3 un Tu-22MR (izlūki) atrodas KF Gaisa kosmisko spēku bruņojumā, pārējās ir iekonservētas. Tādēļ minētais modernizācijas apjoms (30 lidaparāti) nav maksimālais.

Zināms, ka tālā darbības rādiusa bumbvedēji Tu-22M3 bruņojumā tika pieņemti 1989. gadā, šīs mašīnas veiksmīgi tika izmantotas operācijas gaitā Sīrijā, lai arī sākotnēji tās tika izstrādātas, lai ar spārnotajām raķetēm H-22 iznīcinātu ASV un NATO kuģus okeāna zonā.

Kinžala atgriešanās

Tālā darbības rādiusa daudzfunkcionālajam virsskaņas bumbvedējam Tu-22M3 ar maināmo spārna formu nav analogu visā pasaulē. Tas ieņem nišu starp stratēģisko un operatīvi taktisko aviāciju. Paredzēts triecienuzbrukumam ar vadāmām raķetēm un aviācijas bumbām pret sauszemes un jūras mērķiem (aviācijas bāzes kuģu slepkava) no liela, vidēja un maza augstuma 1000-2300 km/h ātruma diapazonā – mūsdienu PGA un REC līdzekļu apstākļos, jebkurā diennakts laikā, ierastos un sarežģītos laikapstākļos. Pilnveidotā bruņojuma kravnesības sistēma ļauj vienlaikus uzņemt gan raķetes, gan bumbas.

Būtiski modernizētais bumbvedējs Tu-22M3M pirmo lidojumu veica 2018. gada 28. decembrī. Jaunā versija kalpo lielākoties spārnoto raķešu H-32, H-101 (vai H-102 ar kodola kaujas galviņu) un hiperskaņas raķešu piegādei līdz palaišanas robežai. Lidmašīna vienlaikus debesīs var pacelt četras H-47M2 raķetes "Kinžal" (maksimālā kaujas slodze – 24 tonnas, labāka platforma nav atrodama). Tu-223M3 pilnā bruņojuma krava ir līdzvērtīga kodolbumbai.

Piemēram, jaunā virsskaņas pretkuģu raķete H-32 ar ātrumu 5 Mahi, augstumā līdz 40 km (kuģu PRA Aegis līdzekļi nespēj atvairīt triecienu no stratosfēras), līdz 1000 km attālumā, tātad bumbvedējs Tu-22M3M spēj iznīcināt pretinieka aviācijas bāzes kuģu grupu, neienākot tā PGA darbības zonā (700 kilometri).

Lidaparāts saņēmis divus jaunus dzinējus NK-32-02, atkal aprīkots ar degvielas uzpildes stieni (iepriekš noņemts saskaņā ar Otro Stratēģisko ieroču ierobežošanas līgumu), kas ļāvis par 45% palielināt taktisko darbības rādiusu. Sākotnēji lidmašīnas darbības attālums bija 7000 kilometri (ar degvielas rezervi 50 tonnu apmērā) un lidojuma augstums – 13300 metri. Tagad tas ir gandrīz jauns lidaparāts. Iespējams, Tu-22M3M un tā hiperskaņas arsenāls liks atgūt veselo saprātu rietumu partneriem, kuri izrāda arvien lielāku militāro aktivitāti pie Krievijas robežām.

Piefrontes zona

19. novembrī pirmo reizi divi ASV GS stratēģiskie bezpilota lidaparāti RQ-4A Global Hawk vienlaikus veica vairākas stundas ilgu izlūklidojumu pie Krievijas robežām Baltijas jūras reģionā. Mašīnas startēja no Sicīlijas aviācijas bāzes Sigonella. Bezpilota lidaparāts ar identifikācijas signālu FORTE10 sešas reizes nolidoja gar Pleskavas un Ļeņingradas apgabalu, atrodoties Latvijas un Igaunijas gaisa telpā, kā arī ilgu laiku kursēja gar Kaļiņingradas apgabala ziemeļu robežu Lietuvas debesīs. Otrais izlūks ar identifikācijas signālu FIXER10 izpildīja lidojumu gar Kaļiņingradas apgabala ziemeļiem, un pēc tam ilgi pārvietojās virs Baltijas jūras uz ziemeļrietumiem no KF jūras robežas.

Vienlaikus ASV GKS stratēģiskā izlūkošanas lidmašīna RC-135V no Mildenhola aviobāzes Anglijā veica elipses veida lidojumus virs Suvalku koridora, kas atdala Krievijas Kaļiņingradas apgabalu no Baltkrievijas Republikas. Pēcāk amerikāņu lidmašīna nolidoja uz ziemeļiem no Kaļiņingradas apgabala, Lietuvas gaisa telpā.

Bezpilota un pilotējamie izlūkošanas lidaparāti paredzēti pretinieka PGA spēku un līdzekļu darbības režīma identifikācijai no tāla attāluma, RLS koordināšu un izvietoto zenītraķešu kompleksu atklāšanai, informācijas pārtveršanai no štābu sakaru līnijām, un iespējamā pretinieka karaspēku grupējuma iespēju izvērtēšanai.

Pentagons nav atteicies no ieceres izdarīt ātru uzbrukumu KF objektiem un regulāri izspēlē to Baltijas valstīs. Nesenais piemērs – stratēģiskās mācības Global Thunder 2020 ("Globālais pērkons"), kuru laikā seši ASV stratēģiskie bumbvedēji apguva raķešu triecienu 1200-1500 kilometru attālumā no Maskavas un Sanktpēterburgas. Iepriekš amerikāņu "stratēģi" B-52H bombardēja (ar bluķiem) Lietuvas poligonu Kazlu-Ruda – 40 kilometru attālumā no Krievijas teritorijas. Šaujampulvera smaka jūtama arī uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, kur iekārtojas ASV 1. tanku divīzijas avangarda ešelons.

96
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

20
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

20
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos

Amerikāņiem pietrūkst naudas degvielai: vainīgi krievi

61
(atjaunots 10:05 13.05.2021)
Laikam tas izklausās kā slikts joks, bet Amerikā atkal atrasti krievu hakeri. Šoreiz viņi esot apturējuši naftas vadu "Colonial Pipeline", kas stiepjas no Teksasas līdz Ņujorkai un piegādā vairāk nekā 2,5 miljonus barelu dienā.

Saskaņā ar datiem, ko nenosauktie FIB avoti nopludinājuši Associated Press, kāda ļaunprātīga datorprogramma piespiedusi "Colonial Pipeline" īpašniekus apturēt naftas piegādi. Stāsta, ka patlaban hakeri tirgojas par izpirkuma naudu ar uzņēmuma vadību. Pēdējās trīs dienas naftas vads faktiski nedarbojas, tāpēc benzīns kļūst arvien dārgāks. Situāciju skaidro Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Demokrātiskās partijas televīzijas kanāls "CNN" izplatīja versiju, saskaņā ar kuru kiberuzbrukumu īstenoja hakeri no "Darkside" grupējuma, un šis grupējums ir saistīts - jā, protams, jūs uzminējāt – ar krieviem.

Vai ir pierādījumi? Kā nu ne! "Darkside" tulkojumā nozīmē "tumšā puse", un kas dzīvo demokrātiskās pasaules tumšajā pusē? Protams, krievi. "Darkside" ir sava oficiālā vietne un kontakti, ko izmanto amerikāņu žurnālisti, cenšoties ar to sazināties. Kas tie tādi par hakeriem, kam ir sava vietne un kontaktu dati? Laikam tāda ir tā noslēpumainā krievu dvēsele.

© Sputnik / Владимир Трефилов

Galvenais "pierādījums" ir tas, ka "tumšie hakeri" nestrādāja postpadomju telpā. Saskaņā ar šādu loģiku, ja kāds hakeris neuzlauž, piemēram, Luksemburgas kompāniju, tad viņš noteikti dzīvo Luksemburgā. Diemžēl amerikāņu partneri jau sen necenšas pamatot savus argumentus.

Patiesībā pasaciņas par hakeriem ir domātas Baidena ēras nepatīkamās ekonomiskās realitātes attaisnošanai. Lieta tāda, ka Trampa prezidentūras laikā benzīns valstī vidēji maksāja divus dolārus par galonu (aptuveni pusdolārs litrā). Šodien galona cenas pieaugušas līdz trīsarpus - četriem dolāriem. Kalifornijas štatā galona cena pārliecinoši tuvojas pieciem dolāriem. Tas nozīmē, ka ierindas kalifornietim benzīns izmaksā nedaudz vairāk par vienu eiro.

Nesaprašanas ar "Colonial Pipeline" (vispār nav svarīgi, kas tur tiešām noticis) kļūs par lielisku attaisnojumu turpmākajam degvielas cenu pieaugumam. Nav grūti paredzēt, pie kā tas novedīs. Braucienu, pārvadājumu sadārdzināšanas, cenu kāpums praktiski visās jomās - no aviobiļetēm līdz pārtikai. Īsāk sakot, nāks gaismā inflācija, ko amerikāņi agrāk centušies iedzīt akcijās un nekustamajos īpašumos.

Īpaši pikanti ir tas, ka krīze ir pašu rokām taisīta. Knapi iebraucis Baltajā namā, Baidens ierobežoja slānekļa naftas ieguvi, slēdza naftas vada "Keystone XL" projektu, apsolīja ieguldīt zaļajā enerģētikā. Tā ieguvei neizdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Plāni iznīcināt krievu naftas ieguvējus, krasi samazinot melnā zelta cenas, panākumiem nav vainagojušies. Par spīti plānam, 2020. gadā pašiznīcinājās vien amerikāņu slānekļa naftas ražotāji. Tagad, pandēmijai rimstoties, pieprasījums pēc degvielas pieaug, valstī sākas atvaļinājumu sezona, bet nodrošināt pieprasījumu nav iespējams. Nav brīnums, ka degvielas cenas uzlido līdz debesīm.

Civilizētajās valstīs pastāv dažādi finanšu instrumenti degvielas cenu bremzēšanai. Krievija, piemēram, daudzus gadus veiksmīgi izmanto bremzēšanas mehānismu un var lepoties ar zemākajām degvielas cenām pasaulē.

Bet progresīvajās Savienotajās Valstīs izvēlas īstenot Grētas Tūnbergas sapņus: amerikāņi sēž mājās, jo viņiem nav naudas degvielai, nelido atvaļinājumā, jo biļete izmaksās pārāk dārgi, un audzē zaļumus uz palodzes, jo ēdiens maksā traku naudu.

Tādu zaļo dienas kārtību visiem spēkiem lobē Demokrātu partija. Pirms gada, kad naftas ieguve nokrita līdz vēsturiskajam minimumam, Aleksandrija Okasio-Kortesa savā tviterī uzrakstīja: "Šis jums noteikti patiks. Fosilās naftas ieguvē iestājies strukturālais kritums..."

Tolaik ieguves rūpniecībā cilvēki zaudēja darbu, bankrotēja lieli un mazi uzņēmumi, un drīz kongresmene bija spiesta šo tvītu izdzēst. Taču internets visu atceras: amerikāņu naftas rūpniecības iznīcināšana ir Demokrātu partijas sponsoru-oligarhu mērķis.

Uzreiz pēc kiberuzbrukuma "Colonial Pipeline" biržas analītiķi ieteica klientiem iegādāties interneta gigantu akcijas, kas specializējas kiberdrošības jomā. Viena šāda milža CEO — Ēriks Šmits no Google — šodien ir īsts Baltā nama pelēkais kardināls, kas virza savus cilvēkus uz vairāk vai mazāk ievērojamiem amatiem.

Amerikāņu oligarhiem, kuriem pieder digitālās korporācijas, ir izdevīgi izpostīt amerikāņu naftas ražotājus. Tas, ka tiem līdzi bez iztikas paliek miljoniem ierindas pilsoņu, ir korporatīvā ekonomiskā kara "blakuszaudējumi". "Ciparnieki" pret ieguves rūpniecību, elektromobiļi pret benzīna dzinējiem, sojas gaļas ražotāji pret lopkopību. Par karadarbības teātri kļuvusi Amerikas Savienoto Valstu teritorija, bet visās pasaules katastrofās Vašingtona vainos krievus.

Protams, klaji meli nav labākais prologs Krievijas prezidenta un Baltā nama saimnieka sarunām. Taču to var mēģināt izmantot spiedienam. "Mums būs saruna, es plānoju tikties ar prezidentu Putinu, - nesen paziņoja Džo Baidens. - Pagaidām mūsu specdienesti nav atraduši pierādījumu Krievijas saistībai (ar kiberuzbrukumu "Colonial Pipeline"), tomēr ir pierādījumi, ka izspiedējprogramma atrodas Krievijā. Viņiem (krieviem) nāksies atbildēt..."

"Krievu hakeri" sen jau ir kļuvuši par memu, ko amerikāņu varas iestādes velk dienas gaismā ikreiz, kad viņiem kaut kas iet greizi. Par ko tik neapsūdzēja viltīgos krievu programmētājus! Gan par Demokrātiskās partijas datoru uzlaušanu, gan par bezgalīgu iejaukšanos vēlēšanās, gan par kļūmēm amerikāņu valsts iestāžu datortīklos pagājušā gada decembrī, un tagad - par dārgu benzīnu. Pa šo laiku tā arī nav bijis uzradīts neviens reāls hakeris, neviens pierādījums.

Tikmēr tieši šajos gados ASV kļuva par absolūtu pasaules līderi datornoziedzībā. Amerikāņi ir pazīstamāko kiberuzbrukumu autori pēdējo desmitgažu laikā. Daži no šiem uzbrukumiem izskatījās kā pilnvērtīga militārā diversija. Piemēram, datorvīruss "Stuxnet", kas kritiski apdraudēja Irānas infrastruktūru.

Krievija pastāvīgi piedāvā Savienotajām Valstīm uzsākt darbu starptautiskās kiberdrošības nodrošināšanā. Taču katru reizi amerikāņi atsakās, jo viņiem arī būs jāspēlē pēc noteikumiem. Daudz vieglāk uzlikt vainu par valsts sabrukumu un pilsoņu nabadzību uz visuresošajām krievu hakeriem.

61
Tagi:
degviela, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Te karsts, te auksts: kā amerikāņi ar klimata kārti groza pasauli
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

0
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

0
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu