Opozīcijas akcija Maskavā, foto no arhīva

Kļuvis zināms Krievijas viltīgākais ierocis pret "samtainajām revolūcijām"

41
(atjaunots 17:25 19.11.2019)
Kāpēc Krievijā mazinās jebkādu maidanu cīņas potenciāls? Kā attīstās jauniešu protesti un dažnedažādas "samtainas" revolūcijas.

Pirms trīsdesmit gadiem jauniešu demonstrācijas izklīdināšanas laikā Čehoslovākijas galvaspilsētā tika zvēriski nogalināts students Mārtins Šmits. Viņa bojāeja kļuva par stimulu, kas studentu protestus pārvērta par "samtaino" revolūciju. Tās rezultātā sabruka valsts iekārta un pati valsts. Par dažnedažādu maidanu procesiem portālā RIA Novosti pārdomās grima Viktors Marahovskis.

Šī traģēdija ir aktuāla vēl joprojām, pat aktuālāka nekā jebkad, jo:

  • Nekādu Mārtinu Šmitu neviens nenogalināja. 1989. gada novembrī Prāgā bija veseli divi Mārtini Šmiti, abi – studenti, un abi bija milzīgi pārsteigti, kad no rīta uzzināja, kā ar viņiem izrēķinājušies.
  • Nogalinātā studenta lomu (saskaņā ar vēlāko skandalozo atzīšanos) notēloja Čehoslovākijas valsts drošības dienesta poručiks, iefiltrējies protestu dalībnieku rindās. 17. novembrī jaunais vīrietis profesionāli izspēlēja nāvi no policista vālītes. Pēc tam baumu izplatīšana par svēto upuri bija pavisam vienkārša – ar to izpildītāji tika galā spīdoši.
  • Pamata versija liecināja, ka "samtainās revolūcijas" galvenais iemesls bija partejiskas ķildas tālaika Čehoslovākijas elites aprindās. Kāds gribēja kādu pabīdīt malā un ar specdienestu palīdzību izprovocēja viltīgu shēmu. Taču strauji zuda kontrole pār situāciju un daudzposmu gājienu meistari savā cīņā par varu ČPSR palika pavisam bez valsts.

Nevainīgais upuris – Mārtins Šmits zināmā mērā bija pats pirmais un pats varenākais virtuālis jaunākajā vēsturē. Viņa nebija, taču viņš pamanījās iznīcināt veselu valsti.

Kopš tā laika pagājuši ilgi gadi, aizritējis liels skaits revolūciju. Dažas bija "samtainas", citas – ne gluži. Vietām agrākās sistēmas sabrukums lielu nelaimi nenodarīja (Čehijā mūsdienās valda labklājība), citur noveda pie traģēdijas (agrāko Lībiju tagad sadalījuši lauka komandieri). Dažviet pēc īsas asiņainas apšaudes iestājās miers un klusums, savas vietas saglabājusī elite nomainīja partiju (kā Rumānijā). Citur sākās un nekādi nevar beigties pilsoņu karš (kā Ukrainā).

Un tomēr vēl joprojām redzami mēģinājumi atkārtot recepti – no Honkongas līdz Bolīvijai, no Beirutas līdz Maskavai:

  • Jauniešu protesti ar kādu konkrētu ieganstu.
  • Sadursme ar kārtības sargiem, kuri pilda savu pienākumu.
  • Nevainīgs upuris (iespējams – izdomāts). Varbūt desmit vai simt. Spēka struktūru padarīšana par necilvēkiem.
  • Straujš protestu dalībnieku skaita pieaugums un prasību paplašināšana līdz valsts iekārtas maiņai.
  • Iepriekšējās varas "piebarotas" radošās inteliģences strauja pāreja protestu pusē (tā tur mākslinieciskās emociju izpausmes kontrolpaketi, bez tās nekādi nevar iztikt).
  • Specdienestu bezdarbība.
  • Dažu valsts elites pārstāvju nodevība cerībā uz "labumiem" pēc pārdales.

Tiesa, redzams, ka Krievijā viss pajūt jau pirmajā posmā. Specdienesti un valsts pārvalde noteikti nevēlas riskēt ar valsti viltīgu shēmu labad. Profesionālie protestu menedžeri ir buržuāziska, naudaskāra un noslēgta kasta, daudz noslēgtāka nekā valsts ierēdņi. Potenciāli revolucionārā radošā inteliģence nemaz nav līdzīga slaidajiem "puišiem ar ģitārām, kam nav, ko zaudēt".

Taču traģiskākā aina redzama pašās revolucionārajās masās.

Dzelteno vestu protesta akcijas Parīzē
© Sputnik / Ирина Калашникова

Runa pat nav par to, ka pati "dumpīgākā" Krievijas jauniešu daļa pieder pie labklājīgākajiem Krievijas sabiedrības slāņiem. Jā, tas nav šķērslis un nekad nav bijis. Lai kāds būtu jūsu īpašums, vienmēr var gribēt vairāk, gribēt tieši tagad.

Šķiet, lieta tāda, ka paši modīgākie revolucionāri Krievijā (protams) ir pašu modīgāko Rietumu ideju nesēji. Un modīgās idejas, kas izdomātas un pielietotas citādos sociālajos un klimatiskajos apstākļos, Krievijas realitātē it nemaz neiederas.

Modīgās idejas ir vesels dzīvesveids. Komplekss un spilgts. Tajā rodama ekoloģija, Saules paneļi, vegānisms, skūteri, staigāšana basām kājām un gulēšana uz ielas protestam. Tur ir geju parādes un MeToo. Tās ir prasības par noteiktajiem bāzes ieņēmumiem un narkotiku legalizēšanu.

Tas viss itin jauki izklausās Ņujorkā un Kalifornijā (tur gan arī jau skan vaidi par unikālu pašpietiekamu no narkotikām atkarīgu personību uzplūdiem).

Taču Krievija klimatiski nav īpaši piemērota vegānismam, Saules enerģētikai un skūteriem, nerunājot jau par staigāšanu basām kājām. Arī Krievijā bija lielas un gandrīz nekontrolētas narkotiku tirdzniecības ēra, un četrdesmitgadnieki ļoti labi atceras, kāds vienaudžu pulks vienkārši nenodzīvoja līdz "Troņu spēles" pirmajai sezonai. Krievijā turklāt īsti nedarbojas radikālais feminisms un nekādi nevar uzņemt apgriezienus kustība par LBGTnieku tiesībām. Un pats skumjākais – Krievijā nav apspiestu mazākumtautību.

Rezultātā tie, kuri mēģina atskaņot modīgās kaliforniskās idejas Krievijas saltajās pilsētās, protams, nokļūst Rietumu medijos kā "nākamās revolūcijas kareivji". Taču pašā Krievijā par viņiem izdzird no BBC un gardi pasmejas.

Novembra sākumā sociālajos tīklos varen populāra kļuva publikācija "Pēterburgas vegāni gatavo revolūciju"

Citāti:

"Krievijā sākas Vladimira Putina autoritārās varas divdesmitais gads, taču Sanktpēterburgas vegānu-anarhistu biedrība vētraini paplašinās... Astoņi vegāni-anarhisti atvēruši vegānu ēstuvi... Vegānu veikaliņa apmeklētājus gaida somas ar varavīkšņotu karogu, feministiskas uzlīmes un vegānu prezervatīvi (neprasiet, kas tas ir. Man nav ne jausmas)... Aņa un Igors, kuri pērn atklāja veikalu, stāsta: "Cilvēki nāk šurp pēc Eiropas izjūtas, pēc brīvības, lai uz pāris minūtēm justos kā Berlīnē vai citviet."

Dzelteno vestu protesta akcijas Parīzē
© Sputnik / Ирина Калашникова

...Man šķiet, tur slēpjas galvenā ķēpa. No vietas puses, visi tie varavīkšņotie veikali neaug no Krievijas, tie ataino mazliet iedomātas ārzemes interesentiem. No vienas puses, mūsdienās Krievija ir atklāta valsts un no tās pārāk viegli var ņemt un aizbraukt uz ārzemēm. Īpašas nostalģijas īpašnieki tā arī dara – organizē paši savu "samtaino revolūciju": sēžas lidmašīnā un brauc staigāt basām kājām un ēst sojas steikus tur, kur laikapstākļi atļauj.

Tā viņi traģiski vājina visu maidanu cīņas potenciālu.

Paradokss: viens no galvenajiem faktoriem, kas neļauj brīvības cīnītāju drūzmēties laukumos un parādīt valstij savu spēku, ir tas, ka Krievijā jau valda brīvība.

Viltīgā Krievijas brīvība – tas ir valsts briesmīgākais ierocis.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

41