Ģenerālis Andrejs Vlasovs kopā ar vācu virsniekiem pieņem KAA vienību parādi, foto no Krievijas FDD arhīva

Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem

78
(atjaunots 12:33 20.11.2019)
Valstīs, kas nolēmušas cīnīties ar atmiņu par Uzvaru, pēc uzvarētājiem veltīto monumentu iznīcināšanas, sākas nacistu un kolaboracionistu reabilitēšana.

Padomju karavīriem – atbrīvotājiem veltīto pieminekļu apgānīšanas un nojaukšanas kampaņa Čehijas turpinās. Parasti tā jau notiek valstīs, kas nolēmušas cīnīties ar atmiņu par Uzvaru - pēc uzvarētājiem veltīto monumentu iznīcināšanas, sākas nacistu un kolaboracionistu reabilitēšana. Citādi nemēdz būt, stāsta savā rakstā RIA Novosti autors Vladimirs Korņilovs.

Tāpat arī Prāgā, kur nesen tika pieņemts lēmums par maršala Koņeva pieminekļa demontāžu, piedāvāja uzstādīt pieminekli krievu kolaboracionistu līderim – ģenerālim Vlasovam.

Skandalozo iniciatīvu ierosināja Prāgas rajona Ržeporjē prefekts Pāvels Novotnijs, turklāt pasākumā par godu tā saucamās Krievijas Tautas atbrīvošanas komitejas - ģenerāļa Vlasova dibinātās struktūras Prāgas manifesta 75. gadadienas jubilejai.

Novotnijs apsolīja, ka jau nākamajā gadā (acīmredzot, Prāgas atbrīvošanas 75. gadadienā) savā rajonā uzstādīs Čehijā pirmo pieminekli vlasoviešiem, jo uzskata tos par patiesajiem čehu galvaspilsētas atbrīvotājiem no nacistiem. To visu viņš paskaidroja ļoti vienkārši: "Komunisti apdirsīsies" un piebilda dažas rupjības par maršalu Koņevu, kura karaspēks patiesībā izglāba Prāgu no sabrukuma 1945. gada maijā. Piedevām politiķis atbalstīja maršala monumenta nojaukšanu.
Prāgas priekšpilsētas prefekts ir labi pazīstams Čehijā, lai arī slava ir skandaloza.

Līdz pat pagājušajam gadam viņš strādāja "dzeltenajā presē", piedalījās sarunu šovos, televīzijā pozēja brillēs ar dzimumlocekli. Vēlāk viņš pievienojies vienam no galvenajiem liberālās partijas politiskajiem spēkiem (Pilsoniskā demokrātiskā savienība) un uzvarēja apgabala prefekta vēlēšanās. Skandalozā šovmena ideju varētu neapspriest nopietni, ja vien aiz tās nestāvētu spēcīgākas figūras. Pats Novotnijs atzīst, ka viņam ideju pametis kolēģis no partijas Pāvels Žačeks, totalitāro režīmu pētījumu institūta dibinātāju, pašlaik – parlamenta deputāts, viens no aizsardzības komitejas vadītājiem.

Pēc Novotnija vārdiem, iniciatīvu dedzīgi atbalstīja Eiropas Parlamenta deputāts Jaromirs Štetina, viens no galvenajiem Krievijas politikas kritiķiem čehu vidū, staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienas ES iniciators. Tieši viņš esot izteicis pieņēmumu, kas notikšot ar komunistiem pēc pieminekļa Vlasovam uzstādīšanas (atzīmēsim, ka Štetina ir Čehoslovākijas Komunistiskās partijas dibinātāju tiešais pēctecis).

Arī pats pasākums par godu vlasoviešu dokumenta dīvainajai jubilejai, liek domāt, ka tas nav vienkāršs skandalozā prefekta izlēciens. Galu galā, struktūra, kas organizēja šo "konferenci", atklāti apgalvo, ka tās galvenie partneri ir Čehijas Kultūras ministrija un Prāgas mērija. Pie tam, idejas par vlasoviešu piemiņas godināšanu izteikušas arī oficiālās personas. Starp citu, minētā "konference" ir noslēgusies ar "ekskursiju pa KAA (Krievijas atbrīvošanas armijas) kaujinieku – to pašu vlasoviešu "cīņu un apbedījumu vietām".

Pseidovēsturiskais mīts par to, ka krievu kolaboracionisti it kā esot atbrīvojuši Prāgu no nacistiem pirms Sarkanās armijas ierašanās, sen jau ir zināms un vēsturnieki to vairākkārt atspēkojuši. To radījuši karā izdzīvojušie vlasovieši, to garāmejot pieminējis Aleksandrs Solžeņicins "GULAGa arhipelāgā". Mīts stāsta, ka Prāgas sacelšanās laikā 1945. gada 5. maijā vāciešiem negaidīti uzbruka Vlasova KAA divīzija pulkveža Sergeja Buņčenko vadībā un it kā palīdzot padzīt okupantus no Prāgas, un tad devusies tālāk uz rietumiem, pie amerikāņiem, kuri tobrīd atradās Plzeņas rajonā. Bet padomju karavīri ienākuši jau atbrīvotajā Zelta Prāgā.

Virkne dokumentu un liecību pierāda, ka mīts ir nepatiess. Lai aptvertu tā melīgumu, atliek tikai salīdzināt divus neapstrīdamus faktus. Paši vlasovieši atzīst, ka atstājuši Prāgu 7. maija vakarā, bet 9. maija rītā padomju tankisti iesaistījās smagās ielu cīņās čehu galvaspilsētā, īpaši par tiltiem, ko vācieši centās sagraut pirms atkāpšanās. Cīņā par tiltu pāri Vltavas upei gāja bojā leitnants Ivans Gončarenko, kura tanks pirmais ielauzās pilsētā un iznīcināja vienu no pašgājējām artilērijas iekārtām, kas apšaudīja padomju karaspēkus. Kam tad tās piederēja, ja vlasovieši jau bija atbrīvojuši pilsētu no nacistiem?

Par padomju tankista varoņdarbu Prāgas iedzīvotājiem ilgi atgādināja monuments patiesajiem atbrīvotājiem - IS-2 tanks. Tagad tas ir noņemts no postamenta, aizvainojoši pārkrāsots rozā krāsā un tiek izmantots daždažādos šovos un performancēs. 

Tālaika notikumu aculiecinieks, slavenais rakstnieks un kara korespondents Boriss Poļevojs, kurš 1945. gada 9. maijā ieradās Prāgā, atcerējās: "Cīņas centrā, rūpnīcās un pie tiltiem. Īpaši pie tiltiem. Tur ir vācu artilērija. Un tanki pagalmos." Atgādināsim, ka no vlasoviešiem vairs nav ne vēsts. Cīņa par pilsētu bija smaga. Kādi vēl pierādījumi ir vajadzīgi?

Stāsts par Prāgas "atbrīvošanu" krievu kolaboracionistu spēkiem ir pavisam vienkārši skaidrojams. Atlikušās KAA vienības, zinādamas, ka žēlastības no Sarkanās armijas nebūs, steidzās uz rietumiem, kur cerēja padoties amerikāņiem. Čehu galvaspilsētas priekšpilsētā tās saņēma vācu pavēlniecības ultimatīvo pavēli stāties armiju grupas "Centrs" rīcībā. Vlasovieši saprata, ka tas nozīmē drošu nāvi, un atteicās pildīt pavēli. Tad sākās sadursmes ar vāciešiem.

Kolaboracionisti cerēja, ka amerikāņi ieradīsies Prāgā agrāk nekā Sarkanā armija, tad cīņu ar vērmahta daļām uzskatīs par vainu mīkstinošu apstākli. Kad kļuva skaidrs, ka ASV vienības negrasās doties tālāk uz austrumiem, KAA kaujinieki izmeta no prāta domstarpības ar vāciešiem un devās tālāk. Nekas nelīdzēja. Vienus sagūstīja Sarkanā armija, citus nodeva amerikāņi. Lūk, tāds stāsts par Prāgas "atbrīvošanu", ko tagad uzpūš gan mūsu liberāļi, gan Rietumu politiķi.

Ir skaidrs, ka mēģinājums nomazgāt vlasoviešus baltus ir apzināts, lai mazinātu padomju karavīru varoņdarba vērtību. Tādēļ arī tika organizēta "konference" par godu "Prāgas manifesta" jubilejai. Dokumentu 1944. gadā pieņēma KAA vadītāji sakarā ar to pāreju Himlera rīcībā, ar kuru tika saskaņots teksts, kas pēc būtības bija zvēresta došana Hitleram. Tagad to pasniedz kā Krievijas demokrātisku pārveidojumu programmas dokumentu.

Nonācis tiktāl, ka pat Čehijas prezidenta spīkers Irži Ovčačeks atgādināja Pāvelam Novotnijam, ka manifestā izteikts nodoms kopā ar nacistisko Vāciju cīnīties pret "plutokrātiem" no ASV un Lielbritānijas. Prāgas priekšpilsētas prefekts apliecināja, ka viņam tas zināms, un tomēr viņš uzstādīs pieminekli vlasiešoviem, bet vēsturiskos strīdus, sak, "atstās citiem". Maršals Koņevs un leitnants Gončarenko, pēc viņa domām, protams, pieminekļus nav pelnījuši.

Tāda ir likumsakarība: jebkuram mēģinājumam pazemot, apvainot, dzēst atmiņu par Eiropas padomju atbrīvotājiem no nacisma nenovēršami seko nacistu kolaboracionistu reabilitēšana. To jau ir pieredzējušas Baltijas valstis un Ukraina. Pienākusi arī Čehijas kārta. Atliek tikai cerēt, ka šis process apstāsies un pagriezīsies pretējā virzienā.

78
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie ķēries Pentagons

18
(atjaunots 15:54 23.01.2021)
Amerikāņi nolēmuši attīstīt kodolenerģētikas militāro nozari. Eksprezidents Donalds Tramps iepriekš parakstīja rīkojumu par mazjaudas kodolreaktoru izstrādi bruņoto spēku un kosmosa pētījumu vajadzībām.

Pirmo reizi pusgadsimta laikā ASV izmantos atomenerģētiku ne tikai Jūras kara spēkiem vien. Par to, kādiem nolūkiem Vašingtonai vajadzīgi jauni kompakti reaktori, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Rezerves avots

ASV Bruņotajos spēkos kodolreaktorus izmanto zemūdenes un aviācijas bāzes kuģi. Pateicoties tiem, lielākie ASV flotes vimpeļi var atrasties jūrā gandrīz neierobežotu laiku.


Kodolenerģija tiek izmantota arī citu valstu Jūras spēkos. Piemēram, Francijā to izmanto aviācijas bāzes kuģis "Charles de Gaulle", Krievijā – smagais raķešu kreiseris "Piotr Velikiy". Tomēr ASV kodolkuģu ir daudz vairāk, un viņi nedomā apstāties pie sasniegtā.

"Saskaņā ar prezidenta Trampa rīkojumu Aizsardzības ministrija izstrādās un īstenos enerģētiskās elastības un efektivitātes demonstrācijas plānu valsts iekšienē no mazas jaudas kodolreaktoru radīto izdevumu viedokļa, kā arī izmēģinās mazas jaudas mobilo reaktoru. Tamlīdzīgi enerģijas avoti ir neaizvietojami tālā kosmosa pētījumiem, kur nav iespējams izmantot Saules enerģiju, kā arī aizsardzības jomā," ziņoja Baltā nama preses dienests.
Valdības iestādes neprecizēja, kādiem nolūkiem vajadzīgi kompakti kodolreaktori. Portāla defensenews.com eksperti uzskata, ka runa ir par rezerves jaudas avotiem armijas bāzēs. Ja aptrūkst elektrības padeve militārajam objektam, reaktors nodrošinās ar enerģiju vitāli svarīgas iekārtas. Saskaņā ar rīkojuma tekstu, pirmā prototipa izmēģinājumus plānots sākt pusgada laikā. Speciālisti domā, ka tas notiks Nevadas poligonā, vienā no lielākajiem ASV.

Iekarot kosmosu

Nekomerciālās organizācijas Secure World Foundation eksperts kosmiskās drošības jautājumos Braiens Vīdens atgādināja, ka bez kodolenerģijas nav iespējams iztikt ilgstošos, arī pilotējamos lidojumos uz Mēnesi, Marsu un citām planētām. Perspektīvā reaktori būs vajadzīgi pirmajām ārpuszemes kolonijām. Daži speciālisti uzskata, ka jaunās tehnoloģijas var izmantot arī orbitālās ieroču platformas. Principā, šāds scenārijs iekļaujas ASV Kosmisko spēku agresīvajā doktrīnā, kas uzskata kosmosu par potenciālo kaujas lauku. 

"Domāju, pārsvarā tas amerikāņiem vajadzīgs kosmiskiem mērķiem, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja žurnāla "Arsenal Otečestva" galvenais redaktors Viktors Murahovskis. – Ar vārdu "kodolreaktors" mēs saprotam dažādas lietas. Pirmkārt, tā ir iekārta, kas darbojas uz urāna šķelšanas ķēdes reakcijas bāzes ar palēninātājiem un jaudas regulēšanu. Krievijā tamlīdzīgas iekārtas jau radītas "Burevestnik" un "Poseidon" vajadzībām. Otrkārt – izotopu kodolenerģijas avoti, ko izmanto satelītiem, radiobojām un meteostacijām. Tās nav tik efektīvas, toties nerada tik spēcīgu fonu."
Eksperts atgādināja, ka 50.-60. gados gan ASV, gan PSRS centās izstrādāt kompaktu kodolreaktoru lidmašīnām. Tomēr no šiem projektiem atteicās – neviena, pat pati lielākā lidmašīna nespēja panest ekipāžas bioloģiskās aizsardzības sistēmu. Tāpēc reaktori tiek lietoti tikai lielajos kuģos.

Murahovskis konstatēja, ka līdz šim nevienai pasaules valstij nav izdevies radīt kompaktu reaktoru uz kodolu dalīšanas reakcijas bāzes, ko būtu iespējams izmantot pilotējamās lidmašīnās, nelielas tonnāžas kuģos vai uz sauszemes transporta līdzekļiem. Vienlaikus eksperts apšaubīja, ka amerikāņi varētu plānot atkārtot Krievijas "Burevestnik" vai "Poseidon".
"Šīs sistēmas ir visnotaļ specifiskas, - viņš paskaidroja. – Tās izstrādātas garantētam atbildes triecienam jebkādos apstākļos, ja agresors izvērsīs kodolkaru, vai Rietumu pretraķešu aizsardzības sistēmas nivelēšanai. Amerikāņiem jau pietiek ieroču, kas šiem mērķiem ir piemērotāki."

Radiācijas problēma

Savulaik kodolspēkiekārtu mēģināja izstrādāt starpkontinentālajiem stratēģiskajiem bumbvedējiem Convair B-36, ko ASV GKS izmantoja no 1949. līdz 1959. gadam. Lidojošās laboratorijas NB-36H priekšdaļā uzstādīja 12 tonnu aizsargkapsulu. Savukārt ātro neitronu reaktoru ar 1 MW jaudu – 1,2 metri diametrā un 16 tonnu svars – bumbu nodalījumā. To vajadzēja palaist gaisā un atdzesēt ar atmosfēras gaisu, kas iekļūst caur gaisa savācējiem. Eksperimentālā mašīna devās 47 reisos, tomēr kodoldzinēju ieslēdza tikai uz ļoti īsiem laika sprīžiem, lai arī iecere izskatījās pievilcīga. Tādu lidaparātu varētu izmantot gan kā stratēģisko bumbvedēju, gan izlūku, kas spētu vairākas diennaktis atrasties gaisā bez degvielas uzpildes. Tomēr problēmu bija pārāk daudz.

Pirmkārt, katra kodollidmašīna, pēc būtības, ir "netīrā" bumba, kas var nokrist arī uz savējiem. Otrkārt, eksperimentālais borts gaisā atstāja aiz sevis radioaktīvo vielu "asti". Visbeidzot, ekipāža tik un tā saņēma spēcīgu apstarojumu. Starpkontinentālo ballistisko raķešu – kodolieroču galveno nesēju – attīstība nivelēja visas sarežģītās un bīstamās kodollidmašīnu programmas perspektīvas.

ASV mēģināja uzstādīt kodolreaktoru uz sauszemes tehnikas. 25 tonnas smagais tanks Chrysler TV-8 nekad netika ražots masveidā – izgatavots tikai pilna izmēra makets, aprīkots ar daļu paredzēto sistēmu. Mašīnu vajadzēja darbināt tvaika dzinējam, kuram siltumu piegādātu neliels kodolreaktors. Tiesa, amerikāņu karavīri korporācijas Chrysler ieroču meistaru novatorisko noskaņojumu nenovērtēja. Viņi atzina, ka tanks ir pārlieku sarežģīts, tā iespējas nebija pietiekami plašas, lai liktu atteikties no tradicionālajām mašīnām. 1956. gada 23. aprīlī projektu TV-8 slēdza.

18
Tagi:
drošība, gaisa kara spēki, ASV
ASV eskadras mīnu kuģis USS McCampbell

"Liek galdā trumpjus": ASV grib atgūt virskundzību jūrā

30
(atjaunots 22:51 22.01.2021)
Amerikāņu flote pievērsusi uzmanību automātiskajiem kuģiem. Vairākas lielas kompānijas aktīvi izstrādā bezpilota kuģus un zemūdenes.

Pārsvarā bezpilota peldlīdzekļi paredzēti uzbrukumam. Par ASV Jūras kara spēku augošajam ambīcijām un neparasto bruņojumu, ar ko plānots aizstāt raķešu eskadras kuģus un atomzemūdenes, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Dārgs prieks

Pentagona ilgtermiņa plāns paredz, ka līdz 2045. gadam flote saņems 120 bezpilota kuģus un aptuveni 25 zemūdenes. Domājams, ar laiku tie būs teju vai galvenais spēks karadarbības laikā jūrā.

Amerikāņu admirāļu īpašā interese par automātiskajiem aparātiem ir saprotama – viņi vēlas pāriet pie sadalītākas flotes arhitektūras. Raķešu kreiseru un eskadras kuģu skaits saruks – tos malā pabīdīs kompaktu fregašu un lielu dronu "vilku bari". Relatīvi lētie bezpilota kuģi ļaus kompensēt desmitiem parasto kuģu trūkumu, kad beigsies to ekspluatācija resursa izsīkuma dēļ. Pentagons plāno līdz 2030. gadam palielināt JKS līdz 355 kuģiem, bet pēc 20 gadiem – jau līdz 400. Cita starpā plānots to paveikt arī uz jūras dronu rēķina.

Американский эсминец USS Michael Monsoor типа Zumwalt
© AP Photo / Robert F. Bukaty
Zumwalt tipa amerikāņu eskadras kuģis USS Michael Monsoor dodas jūrā izmēģinājumiem. 2017. gada 4. decembris

 

Viens no perspektīvajiem projektiem ir Large Unmanned Surface Vehicle (LUSV). Tā vajadzībām Pentagons pieprasījis gandrīz 580 miljonus dolāru. Tas būs 60-90 metrus garš kuģis ar tonnāžu 1-2 tūkstošu tonnu apmērā. Dronus būvēs pēc moduļu shēmas, tie varēs uzņemt nopietnu bruņojumu: pretzemūdeņu munīciju, pretkuģu raķetes un šāviņus triecieniem pa mērķiem uz sauszemes.

Plānots izstrādāt ari vidēju bezpilota peldlīdzekli ar aptuveni 500 t tonnāžu. Tā galvenie uzdevumi – izlūkošana, novērošana un radioeletroniskā cīņa.

Tiesa, Kongress nav noskaņots tik optimistiski kā Pentagons. Nesen likumdevēji būtiski samazināja bezpilota flotes programmas finansējumu, jo netic tai pārlieku stipri. "Dzīvu" naudu karavīri nesaņems, līdz neparādīsies pirmie sekmīgie rezultāti.

Acīmredzot, pēdējos gados Kongresam ir apnicis tērēt simtiem miljonu dolāru apšaubāmiem JKS projektiem. Piemēram, aviācijas bāzes kuģis "Gerald Ford" jau vairākus gadus sagādā īstas galvassāpes jūrniekiem ar pastāvīgajām tehniskajām kļūmēm un nepilnībām. Pārlieku "attīstītie" un miljardiem vērtie superkuģi "Zumwalt" vēl joprojām nav savesti kārtībā, tāpēc galu galā programma aprobežota no 32 līdz 3 kuģiem.

Autonomās eskadras

Tomēr bezpilota kuģi ASV flotē parādīsies. Jau vairākus gadus JKS izmēģina vidējo bezpilota kuģi Sea Hunter. 40 metrus garais drons ar 145 t tonnāžu izstrādāts programmas Anti-Submarine Warfare Continuous Trail Unmanned Vessel ietvaros. Tam ir divi dīzeļa dzinēji, ātrums – līdz 30 mezgliem, autonomais reiss – divi mēneši.

"Jūras mednieks" paredzēts pretinieka zemūdeņu meklēšanai un pavadīšanai. Bezpilota kuģis ir līdz malām piebāzts ar hidroakustiskajām sistēmām, radariem un sensoriem. Tas pārsvarā strādās ASV piekrastes ūdeņos, varēs patrulēt noteiktus rajonus saskaņā ar iepriekš izstrādātu programmu, kā arī patstāvīgi koriģēt maršrutu atbilstoši apstākļiem.

Boeing Echo Voyager UUV
Boeing Echo Voyager UUV

No 2019. gada amerikāņi izstrādā bezpilota zemūdeni Echo Voyager. Tas ir superliels drons, spējīgs izpildīt virkni dažādu uzdevumu, ko agrāk zemūdens neapdzīvojamie aparāti nevarēja veikt ierobežoto gabarītu dēļ.

Drons ir vairāk nekā 15 metrus garš, turklāt korpusa pagarināšanai paredzēta papildu 10 m sekcija. Diametrs – 2,5 metri. 50 tonnas smagā zemūdene var autonomi pārvarēt līdz 6,5 tūkstošus jūdžu, mēnešiem ilgi uzturēties jūrā, nogādājot noteiktajā rajonā pretzemūdeņu mīnas, radioelektroniskas iekārtas vai izlūkošanas sistēmas.

Netāla nākotne

Krievijas militārās ražošanas kompleksa kolēģijas ekspertu padomes loceklis Viktors Murahovskis pastāstīja, ka bezpilota aparāti ir viens no perspektīvākajiem bruņoto spēku attīstības virzieniem.

Морские тральщики Ковровец (слева) и Иван Голубец на праздновании Дня Военно-Морского Флота в Севастополе.
© Sputnik / Алексей Мальгавко
Jūras traleri "Kovrovec" un "Ivan Golubec" Jūras kara flotes dienas svētkos Sevastopolē

"Bezekipāžu tehnikas tendence gaisā, jūrā un uz zemes ir vērojama visā pasaulē, - viņš atzīmēja sarunā ar RIA Novosti. – Bezpilota zemūdenes un kuģi paver plašas iespējas. Piemēram, tos var nosūtīt uz avangarda rajoniem izlūkošanai. Mazie gabarīti apgrūtina tādu kuģu atrašanu un neitralizāciju gan funkcionālajiem līdzekļiem – REC sistēmām, gan uzbrukuma bruņojumu. Tos ir visai grūti iznīcināt un nogremdēt."

Droni spēj atrisināt pretmīnu cīņas uzdevumus – tas ir viens no riskantākajiem kuģiem ar ekipāžām.

"Tagad daudzas valstis ļoti jutīgi uztver dzīvā spēka zaudējumus, it īpaši acumirklīgos – tas raksturīgs kuģu bojāejas gadījumā. Zaudējot bezekipāžas aparātu, piemēram, akvatorijas tralēšanas laikā, zaudējumi nebūs tik kritiski," paskaidroja eksperts.

Cita starpā bezpilota aparāti uzņemsies lielu skaitu palīgfunkciju: no jūras dibena apsekošanas līdz flotes materiāltehniskajam nodrošinājumam – kravu, dažādu materiālu, munīcijas piegādēm.

Acīmredzot, bezpilota kuģi saņems arī bruņojumu, lai arī patlaban tas ir visnotaļ problemātiski.

Новейший ударный беспилотник Охотник совершил первый совместный полет с Су-57
© Photo Министерство обороны РФ
Jaunais trieciena bezpilota aparāts "Okhotnik" pirmā kopīgā lidojuma laikā ar iznīcinātāju Su-57

"Neviens, arī amerikāņi ne, vēl nav gatavs nodot mākslīgajam intelektam tiesības pieņemt lēmumus par ieroču lietošanu, - konstatēja Murahovskis. – Pagaidām ir nepieciešama bezpilota aparāta tālvadība no komandpunkta uz kuģa ar ekipāžu un datu apmaiņa starp tiem. Informācija tiek nodota caur elekromagnētiskā spektra pieejamajām frekvencēm. Savukārt kaujā ar labi ekipētu pretinieku, kura rīcībā ir REC līdzekļi, nav zināms, vai izdosies saglabāt bezpilota aparātu vadību."

Patlaban bezpilota kaujas sistēmas optimālais variants ir platforma, bruņojuma nesējs, kas darbojas saskaņā ar "uzticama padotā" koncepciju, tāpat kā aviācijā. Drons strādā patstāvīgi, tomēr cilvēks lemj, ar ko, kurp un kurā brīdī šaut.

Pie neapdzīvojamiem kara kuģiem strādā gandrīz visas lielās militārās valstis. Arī Krievija. JKF izmanto dronus atmīnēšanai, palīgoperācijām, piemēram, kuģa trases, jūras dibena pārbaudei, avarējušu un nogrimušu kuģu meklējumiem.

Российский подводный беспилотник Витязь-Д впервые достиг дна Марианской впадины
© Photo Пресс-служба Фонда перспективных исследований
Krievijas zemūdens bezpilota aparāts "Vityaz D" pirmo reizi sasniedzis Marianas dziļvagas dzīles

Viena no pēdējām izstrādēm ir komplekss dziļūdens pētījumiem "Vityaz D". Aizvadītā gada maijā to nolaida no Klusā okeāna flotes kuģa "Fotiy Krilov" borta Marianas dziļvagā. Krievijas drons bija pirmais neapdzīvojamais aparāts pasaulē, kas patstāvīgi sasniedzis vairāk nekā desmit kilometru dziļumu. Līdz šim tika izmantoti piesieti vai tālvadības droni.

 

30
Tagi:
LUSV, ASV
Pēc temata
"Atklājuši rajonus": kurp pavērsusi ieročus ASV kara flote
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju
ASV JKS jaunākā kaujas zemūdene zaudējusi segumu jau pēc pirmā reisa
Amerikāņu atbilde "Kalibriem": ko prot jaunie "Tomahauki"
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

0
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

0
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas