Ģenerālis Andrejs Vlasovs kopā ar vācu virsniekiem pieņem KAA vienību parādi, foto no Krievijas FDD arhīva

Par spīti krieviem un komunistiem. Prāgā var parādīties piemineklis vlasoviešiem

75
(atjaunots 12:33 20.11.2019)
Valstīs, kas nolēmušas cīnīties ar atmiņu par Uzvaru, pēc uzvarētājiem veltīto monumentu iznīcināšanas, sākas nacistu un kolaboracionistu reabilitēšana.

Padomju karavīriem – atbrīvotājiem veltīto pieminekļu apgānīšanas un nojaukšanas kampaņa Čehijas turpinās. Parasti tā jau notiek valstīs, kas nolēmušas cīnīties ar atmiņu par Uzvaru - pēc uzvarētājiem veltīto monumentu iznīcināšanas, sākas nacistu un kolaboracionistu reabilitēšana. Citādi nemēdz būt, stāsta savā rakstā RIA Novosti autors Vladimirs Korņilovs.

Tāpat arī Prāgā, kur nesen tika pieņemts lēmums par maršala Koņeva pieminekļa demontāžu, piedāvāja uzstādīt pieminekli krievu kolaboracionistu līderim – ģenerālim Vlasovam.

Skandalozo iniciatīvu ierosināja Prāgas rajona Ržeporjē prefekts Pāvels Novotnijs, turklāt pasākumā par godu tā saucamās Krievijas Tautas atbrīvošanas komitejas - ģenerāļa Vlasova dibinātās struktūras Prāgas manifesta 75. gadadienas jubilejai.

Novotnijs apsolīja, ka jau nākamajā gadā (acīmredzot, Prāgas atbrīvošanas 75. gadadienā) savā rajonā uzstādīs Čehijā pirmo pieminekli vlasoviešiem, jo uzskata tos par patiesajiem čehu galvaspilsētas atbrīvotājiem no nacistiem. To visu viņš paskaidroja ļoti vienkārši: "Komunisti apdirsīsies" un piebilda dažas rupjības par maršalu Koņevu, kura karaspēks patiesībā izglāba Prāgu no sabrukuma 1945. gada maijā. Piedevām politiķis atbalstīja maršala monumenta nojaukšanu.
Prāgas priekšpilsētas prefekts ir labi pazīstams Čehijā, lai arī slava ir skandaloza.

Līdz pat pagājušajam gadam viņš strādāja "dzeltenajā presē", piedalījās sarunu šovos, televīzijā pozēja brillēs ar dzimumlocekli. Vēlāk viņš pievienojies vienam no galvenajiem liberālās partijas politiskajiem spēkiem (Pilsoniskā demokrātiskā savienība) un uzvarēja apgabala prefekta vēlēšanās. Skandalozā šovmena ideju varētu neapspriest nopietni, ja vien aiz tās nestāvētu spēcīgākas figūras. Pats Novotnijs atzīst, ka viņam ideju pametis kolēģis no partijas Pāvels Žačeks, totalitāro režīmu pētījumu institūta dibinātāju, pašlaik – parlamenta deputāts, viens no aizsardzības komitejas vadītājiem.

Pēc Novotnija vārdiem, iniciatīvu dedzīgi atbalstīja Eiropas Parlamenta deputāts Jaromirs Štetina, viens no galvenajiem Krievijas politikas kritiķiem čehu vidū, staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienas ES iniciators. Tieši viņš esot izteicis pieņēmumu, kas notikšot ar komunistiem pēc pieminekļa Vlasovam uzstādīšanas (atzīmēsim, ka Štetina ir Čehoslovākijas Komunistiskās partijas dibinātāju tiešais pēctecis).

Arī pats pasākums par godu vlasoviešu dokumenta dīvainajai jubilejai, liek domāt, ka tas nav vienkāršs skandalozā prefekta izlēciens. Galu galā, struktūra, kas organizēja šo "konferenci", atklāti apgalvo, ka tās galvenie partneri ir Čehijas Kultūras ministrija un Prāgas mērija. Pie tam, idejas par vlasoviešu piemiņas godināšanu izteikušas arī oficiālās personas. Starp citu, minētā "konference" ir noslēgusies ar "ekskursiju pa KAA (Krievijas atbrīvošanas armijas) kaujinieku – to pašu vlasoviešu "cīņu un apbedījumu vietām".

Pseidovēsturiskais mīts par to, ka krievu kolaboracionisti it kā esot atbrīvojuši Prāgu no nacistiem pirms Sarkanās armijas ierašanās, sen jau ir zināms un vēsturnieki to vairākkārt atspēkojuši. To radījuši karā izdzīvojušie vlasovieši, to garāmejot pieminējis Aleksandrs Solžeņicins "GULAGa arhipelāgā". Mīts stāsta, ka Prāgas sacelšanās laikā 1945. gada 5. maijā vāciešiem negaidīti uzbruka Vlasova KAA divīzija pulkveža Sergeja Buņčenko vadībā un it kā palīdzot padzīt okupantus no Prāgas, un tad devusies tālāk uz rietumiem, pie amerikāņiem, kuri tobrīd atradās Plzeņas rajonā. Bet padomju karavīri ienākuši jau atbrīvotajā Zelta Prāgā.

Virkne dokumentu un liecību pierāda, ka mīts ir nepatiess. Lai aptvertu tā melīgumu, atliek tikai salīdzināt divus neapstrīdamus faktus. Paši vlasovieši atzīst, ka atstājuši Prāgu 7. maija vakarā, bet 9. maija rītā padomju tankisti iesaistījās smagās ielu cīņās čehu galvaspilsētā, īpaši par tiltiem, ko vācieši centās sagraut pirms atkāpšanās. Cīņā par tiltu pāri Vltavas upei gāja bojā leitnants Ivans Gončarenko, kura tanks pirmais ielauzās pilsētā un iznīcināja vienu no pašgājējām artilērijas iekārtām, kas apšaudīja padomju karaspēkus. Kam tad tās piederēja, ja vlasovieši jau bija atbrīvojuši pilsētu no nacistiem?

Par padomju tankista varoņdarbu Prāgas iedzīvotājiem ilgi atgādināja monuments patiesajiem atbrīvotājiem - IS-2 tanks. Tagad tas ir noņemts no postamenta, aizvainojoši pārkrāsots rozā krāsā un tiek izmantots daždažādos šovos un performancēs. 

Tālaika notikumu aculiecinieks, slavenais rakstnieks un kara korespondents Boriss Poļevojs, kurš 1945. gada 9. maijā ieradās Prāgā, atcerējās: "Cīņas centrā, rūpnīcās un pie tiltiem. Īpaši pie tiltiem. Tur ir vācu artilērija. Un tanki pagalmos." Atgādināsim, ka no vlasoviešiem vairs nav ne vēsts. Cīņa par pilsētu bija smaga. Kādi vēl pierādījumi ir vajadzīgi?

Stāsts par Prāgas "atbrīvošanu" krievu kolaboracionistu spēkiem ir pavisam vienkārši skaidrojams. Atlikušās KAA vienības, zinādamas, ka žēlastības no Sarkanās armijas nebūs, steidzās uz rietumiem, kur cerēja padoties amerikāņiem. Čehu galvaspilsētas priekšpilsētā tās saņēma vācu pavēlniecības ultimatīvo pavēli stāties armiju grupas "Centrs" rīcībā. Vlasovieši saprata, ka tas nozīmē drošu nāvi, un atteicās pildīt pavēli. Tad sākās sadursmes ar vāciešiem.

Kolaboracionisti cerēja, ka amerikāņi ieradīsies Prāgā agrāk nekā Sarkanā armija, tad cīņu ar vērmahta daļām uzskatīs par vainu mīkstinošu apstākli. Kad kļuva skaidrs, ka ASV vienības negrasās doties tālāk uz austrumiem, KAA kaujinieki izmeta no prāta domstarpības ar vāciešiem un devās tālāk. Nekas nelīdzēja. Vienus sagūstīja Sarkanā armija, citus nodeva amerikāņi. Lūk, tāds stāsts par Prāgas "atbrīvošanu", ko tagad uzpūš gan mūsu liberāļi, gan Rietumu politiķi.

Ir skaidrs, ka mēģinājums nomazgāt vlasoviešus baltus ir apzināts, lai mazinātu padomju karavīru varoņdarba vērtību. Tādēļ arī tika organizēta "konference" par godu "Prāgas manifesta" jubilejai. Dokumentu 1944. gadā pieņēma KAA vadītāji sakarā ar to pāreju Himlera rīcībā, ar kuru tika saskaņots teksts, kas pēc būtības bija zvēresta došana Hitleram. Tagad to pasniedz kā Krievijas demokrātisku pārveidojumu programmas dokumentu.

Nonācis tiktāl, ka pat Čehijas prezidenta spīkers Irži Ovčačeks atgādināja Pāvelam Novotnijam, ka manifestā izteikts nodoms kopā ar nacistisko Vāciju cīnīties pret "plutokrātiem" no ASV un Lielbritānijas. Prāgas priekšpilsētas prefekts apliecināja, ka viņam tas zināms, un tomēr viņš uzstādīs pieminekli vlasiešoviem, bet vēsturiskos strīdus, sak, "atstās citiem". Maršals Koņevs un leitnants Gončarenko, pēc viņa domām, protams, pieminekļus nav pelnījuši.

Tāda ir likumsakarība: jebkuram mēģinājumam pazemot, apvainot, dzēst atmiņu par Eiropas padomju atbrīvotājiem no nacisma nenovēršami seko nacistu kolaboracionistu reabilitēšana. To jau ir pieredzējušas Baltijas valstis un Ukraina. Pienākusi arī Čehijas kārta. Atliek tikai cerēt, ka šis process apstāsies un pagriezīsies pretējā virzienā.

75
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

25
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

25
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

22
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

22
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Covid-19 testu apstrāde, foto no arhīva

Latvijā diennaktī reģistrēti 22 jauni Covid-19 gadījumi, divi cilvēki stacionēti

0
(atjaunots 12:22 27.09.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 testi, 1304 inficētie izveseļojās, 36 – nomira.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Aizritējušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 22 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi, veikti 1660 testi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

​Saskaņā ar SPKC informāciju, 5 no 22 gadījumos cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, trīs atgriezās no ārzemēm (Nīderlande un Grieķija), vēl 14 gadījumi šobrīd tiek izmeklēti.

​Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti divi ar Covid-19 inficētie. Pašlaik slimnīcās atrodas 7 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar Covid-19 ir izrakstīti 226 pacienti.

​Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 izmeklējumi. 1304 inficētie izveseļojās, savukārt 36 – nomira.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami