В авангарде обороны: как новейшее российское вооружение поможет восстановить ядерный паритет

Hiperskaņas bloks "Avangard" stājas kaujas dežūrā

86
(atjaunots 17:18 15.11.2019)
Novembra beigās izmēģinājumu un kaujas dežūrā stājas divas ar plānošanas kodola bloku aprīkotās Krievijas raķetes UR-100N UTTH no pirmā "Avangard" kompleksu pulka sastāva.

Krievijas miermīlību apliecina droši stratēģiskās savaldīšanas instrumenti. Kaujas dežūrā Orenburgas apgabala stājas hiperskaņas bloki "Avangard" – KF aizsardzības spēku tehnoloģiju kalngals, un vienlaikus drošības lietussargs visiem Krievijas sabiedrotajiem. Turklāt 2% (no IKP) aizsardzībai Maskava, atšķirībā no Vašingtonas NATO, neprasa.

Novembra beigās izmēģinājumu un kaujas dežūrā stājas divas ar plānošanas kodola bloku aprīkotās Krievijas raķetes UR-100N UTTH no pirmā "Avangard" kompleksu pulka sastāva. Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēku (SNRK) Dombarovskas divīzijā notiek sagatavošanās darbi un raķešu ielādēšana šahtās, tiek pārbaudītas aizsargātā komandpunkta sistēmas. Paredzēts praksē pārbaudīt "Avangard" savienojamību ar Raķešu uzbrukuma brīdināšanas sistēmu, apgūt ekspluatāciju visa gada garumā. Tuvākajā perspektīvā kaujas dežūrā nonāks divi pulki, kopā 12 "Avangard" raķešu kompleksu šahtu iekārtās.

Hiperskaņas bloka izmēģinājuma palaišana veiksmīgi notika 2018. gada decembrī – mērķis Kamčatkas poligonā Kura tika iznīcināts. Iepriekš 10 MiG-31 iznīcinātāju ar PRA neaizsniedzamām hiperskaņas raķetēm "Kinžal" stājās izmēģinājumu un kaujas dežūrā Dienvidu Militārajā apgabalā. Izrādījās, ka Maskavas hiperskaņas sasniegumi nav "multenes". Tas izraisīja lielu troksni Vašingtonā. Jo ārpolitikas turpināšanai no spēka pozīcijas Savienotajām Valstīm ir jāpanāk Krievija, un vēl tikai jāapgūst šādas tehnoloģijas.

Pasauli glābs Krievijas ieroču skaistums

"Avangard" bloks startē ar starpkontinentālās ballistiskās raķetes (SBR) UR-100N UTTH palīdzību, kura spēj pietiekami ilgi atrasties kosmosā, aplidojot apkārt Zemei. Aprēķinātajā laikā "Avangard" bloks atdalās no SBR, ienāk atmosfērā tūkstošiem kilometru attālumā no mērķa. Un galvenās tā atšķirības no parastajām starpkontinentālajām kaujas galviņām ir milzīgais ātrums un neparedzamība visā lidojuma trajektorijā, līdz pretinieka objekta iznīcināšanai.

Hiperskaņas raķetes palaišana, foto no arhīva
Министерство обороны РФ

Kaujas bloki "Avangard" spēj manevrēt atmosfēras biezajos slāņos ātrumā, kas ir 20 reizes lielāks par skaņas ātrumu (līdz 24 tūkstošiem kilometru stundā), un veikt lidojumus starpkontinentālā attālumā. Turklāt hiperskaņas bloki ir samērā efektīvi arī nekodola aprīkojumā. Milzīgais ātrums un augstā precizitāte ļauj (nepieciešamības gadījumā) ar "Avangard" konvencijas kaujas daļu garantēti iznīcināt visaizsargātāko mērķi jebkurā planētas punktā. Šeit būtu vietā atcerēties Čebarkuļas meteorīta postošo spēku, kurš svēra 11 tonnas un 2013. gadā  ienāca zemes atmosfērā ar ātrumu 19 kilometri sekundē.

Aizsardzība pret "Avangard" dotajā brīdī neeksistē. Plānošanas bloka iespējas ļauj apiet Amerikas globālās PRA sistēmas informācijas un kaujas līdzekļu darbības zonas. Eiropas hiperskaņas raķešu pārtvērēju plāno izveidot tikai ap 2030. gadu, pa šo laiku Krievijas hiperskaņas ieroči aizies tālu uz priekšu. Un ne tikai atmosfērā. Piemēram, hiperskaņas raķetes 3M22 "Cirkon" ir nonākušas flotē, ar tām tiek aprīkoti kuģi un zemūdenes. "Cirkon" spēj efektīvi iznīcināt pretinieka aviācijas grupējumus.

Unificētais raķešu komplekss "Jars" ir adaptēts dažāda bāzējuma tipiem, tostarp dzelzceļa bāzējumam. Vieglāk ir atrast adatu siena kaudzē, nekā preču vagonu ar "Jars" Krievijas plašumos no Vladivostokas un Habarovskas līdz Smoļenskai un Sočiem.

Izveidots jauns šahtas bāzējuma raķešu komplekss "Sarmat" ar smagas klases šķidruma moduļa raķeti (startēšanas svars – 110 tonnas, 10-15 atdalāmas kaujas galviņas līdz 750 kilotonnām katra). Komplekss "Sarmat" aizvietos "Vojevoda" Užurskas raķešu divīzijā un Dombarovskas pozīcijas rajonā.

Veiksmīgā 13. divīzija

No atklātiem avotiem ir zināms, ka 62. Užurskas raķešu divīzija (no SNRK Omskas raķešu apvienības) ir dislocēta Krasnojarskas novadā, savukārt Dombarovskas pozīcijas rajons atrodas 13. raķešu divīzijas pārziņā (SNRK Orenburgas raķešu apvienība).

Pirmo "Avangard" izvietošana Orenburgā, laikam, nav nejaušība.

Šeit savienojas kopā vēsture un ģeogrāfija. Plānošanas hiperskaņas bloki atrodas vienādā attālumā (ap 8800 km) no Vašingtonas un SBR Minuteman III šahtām (450 raķetes trijās bāzēs Vaiomingas, Montānas un Ziemeļu Dakotas štatā – tas ir Amerikas kodola triādes pamats), un ievērojamā attālumā no ASV un NATO trieciena raķešu pozīcijām (jūrā un uz sauszemes). Kā jau pienākas stratēģiskās savaldīšanas ierocim ar neparedzamu trajektoriju.

Turklāt 13. raķešu divīzija vairāk nekā pusgadsimtu skaitās viena no spēcīgākajām un profesionālākajām valsts Bruņotajos spēkos. Jaunākais komplekss "Avangard" palielinās divīzijas un Krievijas BS kopumā stratēģisko potenciālu.

KF karaspēku (tostarp SNRK) pārvaldes sistēmas drošums un efektivitāte tika pārbaudīta oktobrī stratēģiskajās mācībās "Pērkons 2019", kuras modelēja konfliktu ar kodolieroču pielietošanu. Manevri notika ar SNRK, Sauszemes karaspēku raķešu brigāžu Tālās aviācijas un Krievijas JMF raķešu kuģu (kodola triāde) iesaistīšanu – kopumā 12 tūkstoši militārpersonu, 213 SNRK palaišanas iekārtu, vairāk nekā 100 lidaparātu, 310 kaujas un speciālās tehnikas vienību. Vadību īstenoja Nacionālais aizsardzības vadības centrs ar augstākā virspavēlnieka, KF prezidenta Vladimira Putina dalību.

Apgūta situācija, kad pēc masveida kodolraķešu uzbrukuma Krievijai tās Bruņotie spēki veic savu stratēģisko operāciju. Nekodola savaldīšanas spēki (Sauszemes karaspēku raķešu brigādes un JMF raķešu kuģi ar "Kaļibr") apguva triecienus nosacītā agresora PRA līdzekļiem un brīdinājuma par raķešu uzbrukumu sistēmām. Pēc tam stratēģiskie kodola spēki (KF SNRK raķešu kompleksi, JMF un GKS) veica izšķirošo triecienu "pretinieka" objektiem.

Krievijas karaspēki rīkojas sakārtoti. Nosacītā atbilde iespējamajam agresoram izskatījās tika pārliecinoša, ka NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs operatīvi mainīja tonalitāti: "Šajos grūtajos laikos mums ir jāizvairās no kļūdām aprēķinos un pārpratumiem. Un mums ir jāatjauno uzticība tur, kur tas ir iespējams. Mēs tiecamies pie konstruktīvākām attiecībām ar Krieviju."

Iznāk, Maskava ne velti iztērēja pēdējos deviņos gados armijas un flotes pārbruņošanai aptuveni 20 triljonus rubļu. Ciešs miers uz planētas ir tā vērts.

86
Pēc temata
ASV nolēmušas balstīties uz kodolieročiem konfrontācijā ar Krieviju
Kā līguma INF laušana ietekmēs Baltijas valstis
Divdomīga atklātība: zviedru eksperts nācis klajā ar "spriedumu" Krievijai
Spēle vienos vārtos: ko sola ASV aizsardzības projekti